Par valsts budžeta izpildi pirmajā ceturksnī

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis

2003. gada pirmais ceturksnis beidzies veiksmīgi – konsolidētajā kopbudžetā izveidojies 13,9 miljonu latu fiskālais pārpalikums, vakar, 16. aprīlī, preses konferencē plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus informēja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo trīs mēnešu rezultātiem, kad kopbudžetā bija 3,2 miljoni latu fiskālais deficīts, šogad budžeta izpilde ievērojami uzlabojusies.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī sasnieguši 473,4 miljonus latu, kas ir par 36,4 miljoniem latu jeb 8,3 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Valsts budžeta ieņēmumi trīs mēnešos bijuši 385 miljoni latu, izdevumi — 375,2 miljoni latu, fiskālais pārpalikums — 9,7 miljoni latu. Pašvaldību budžeta ieņēmumi gada pirmajā ceturksnī bijuši 130,4 miljoni latu, izdevumi — 127 miljoni latu, fiskālais pārpalikums — 4,1 miljons latu.

Kopējie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi trīs mēnešos bijuši 407,1 miljons latu, kas ir par 28 miljoniem jeb 7,4 % vairāk, nekā bija plānots. Ievērojami plānotos apjomus pirmajā ceturksnī pārsnieguši pievienotās vērtības nodokļa (par 3,5 miljoniem latu jeb 3,6 %), sociālās apdrošināšanas iemaksu (par 8,5 miljoniem latu jeb 7 %) un akcīzes nodokļa (par 3,9 miljoniem latu jeb 9 %) ieņēmumi.

Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni straujākie ieņēmumu pieaugumi vērojami akcīzes nodoklim – par 20 %, tai skaitā akcīzes nodoklim naftas produktiem – par 34 % — un pievienotās vērtības nodoklim — par 13 %.

Neraugoties uz to, ka no 35% uz 33% samazināta sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām pirmajā ceturksnī tomēr par 3 % pārsniedz pērn attiecīgajā laika posmā iekasēto summu.

Runājot par nodokļu iekasēšanas politiku, V.Dombrovskis norādīja, ka prioritārie darba virzieni ir cīņa pret “aplokšņu algām”, pret krāpšanu, kas saistīta ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksu, un pret kontrabandu. Rezultāti izpaužas aktīvākā VID un finanšu policijas darbībā, novēršot minētos pārkāpumus, kas sekmē budžeta ieņēmumu palielināšanos. Būtiskākais piemērs ir straujais ieņēmumu pieaugums no akcīzes nodokļa naftas produktiem. Ar šā nodokļa iekasēšanu budžetā plānotajā apjomā iepriekšējos gados bijis daudz problēmu, atgādināja V.Dombrovskis.

Finanšu ministrs pastāstīja, ka saskaņā ar VID ģenerāldirektora rīkojumu reģionālās pārvaldes ir sākušas izsūtīt nodokļu parādniekiem brīdinājumu vēstules, kurās tie aicināti nokārtot savas saistības ar valsti. VID ir ņēmis vērā uzņēmēju viedokli un tūlītēju nodokļu parādu piedziņu neveic, bet vispirms brīdina nodokļu nemaksātājus. Tādu diemžēl ir daudz.

Nodokļu parādu apjoms 1. aprīlī VID Rīgas reģionālajā iestādē vien pārsniedz sešdesmit miljonus latu. Precīzi dati par valsti kopumā būs pieejami nākamnedēļ, kad VID būs apkopojis ceturkšņa rezultātus.

Lūgts komentēt uzņēmēju viedokli par to, ka VID, piemērojot neadekvāti bargus sodus, V. Dombrovskis atzina, ka par formāliem pārkāpumiem, kas nerada zaudējumus valsts budžetam, maksimāli sodi nebūtu jāpiemēro. Par netīšu pārkāpumu, kas nav izdarīts ļaunprātīgi vai ar nolūku sagrozīt informāciju par nodokļos samaksājamo summu, uzņēmēju nevajadzētu sodīt pār mēru bargi. Turpretī pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem ir jācīnās vēl aktīvāk un nesaudzīgāk, uzskata ministrs.

Nodokļu iekasēšanas uzlabošanas darbā ir svarīgi divi aspekti: sekot, lai uzņēmēji maksātu nodokļus tekošajā periodā, un panākt, lai tiktu samaksāti nodokļu parādi, kas uzkrājušies ilgākā laika posmā. Vecie parādi ir liels slogs uzņēmējiem tādā ziņā, ka nenomaksātajai nodokļu parāda summai klāt nāk pamatparāda palielinājums, nokavējuma un soda nauda. To apzinoties, Finanšu ministrija no šā gada 1. janvāra ir iedarbinājusi mehānismu, kas atvieglo parādu atmaksu: ja deviņdesmit dienu laikā uzņēmums nomaksā pamatparāda summu, tad tam tiek dzēsta nokavējuma un soda nauda, bet, ja šī summa tiek nomaksāta trīsdesmit dienu laikā, tiek dzēsta arī pamatparāda palielinājuma summa. Ministrs atzina, ka kopš gada sākuma iespēju šādā veidā tikt vaļā no vecajiem parādiem izmantojuši vairāki desmiti uzņēmumu. Savas parādsaistības uzņēmējiem jānokārto līdz šā gada beigām, jo gads ir pietiekami ilgs laiks, lai tiktu galā ar saviem parādiem, uzsvēra ministrs. Turklāt izveidotais mehānisms ir liela pretimnākšana uzņēmējiem, kas vēlas darboties godīgi, bet milzīgi lielo soda naudu dēļ nespēj izkļūt no parādiem.

Tā kā budžeta rādītāji pirmajā ceturksnī bijuši labi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji vēlējās noskaidrot, cik liela summa varētu tikt pārdalīta, veicot budžeta grozījumus. V. Dombrovskis informēja, ka FM Tautsaimniecības departamentam ir dots uzdevums pārskatīt ieņēmumu prognozes, ņemot vērā pirmā ceturkšņa rādītājus, bet konkrēti rezultāti būs zināmi nākamnedēļ.

Preses konferencē tika iztirzāts arī jautājums par SIA “Lattelekom” direktoru padomes lēmumu no 2002. gada teju 22 miljonus latu lielās peļņas dividendēs izmaksāt sešarpus miljonus latu. V. Dombrovskis informēja, ka pēc pārrunām ar “Lattelekom” pārstāvjiem par iespējamo sadalāmās peļņas apjoma palielināšanu valdība ierosinājusi dividendēs izmaksāt divpadsmit miljonus latu. Tādējādi valstij kā kontrolpaketes īpašniecei pienāktos seši miljoni latu. Pērn dividenžu apjoms, ko ieskaitīja valsts budžetā, bija 5,7 miljoni latu. Par dividenžu apjoma palielināšanu abiem “Lattelekom” dalībniekiem – Latvijas valstij un “Tilts Communications” — vēl būs jāvienojas. Konkrēta informācija par citu uzņēmumu iespējamo peļņas daļu izmaksu dividendēs pagaidām nav saņemta.

Atbildot uz jautājumu par iespējām šogad no valsts pamatbudžeta piešķirt līdzekļus minimālās pensijas palielināšanai, V. Dombrovskis atzina, ka tas galvenokārt būs atkarīgs no nodokļu iekasēšanas rezultātiem. Pensiju palielināšana ir tieši saistīta ar cīņu pret “aplokšņu algām”, kas patiesībā ir izvairīšanās no sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas. Finanšu ministrs neizslēdza iespēju, ka pensiju palielināšanai no valsts pamatbudžeta varētu ieskaitīt līdzekļus speciālajā budžetā, bet neņēmās neko apsolīt. Viņš informēja, ka valdības prioritāte ir sākotnēji palielināt mazās pensijas. Pensiju, kas pārsniedz simt divdesmit latu, neaplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli radītu pārdali par labu tieši lielo pensiju saņēmējiem, tāpēc šādu ierosinājumu ministrs vērtē negatīvi.

Preses konferencē tika skarts arī jautājums par degvielas akcīzes nodokli, kura likme pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā būs strauji jāpalielina līdz Savienības līmenim. Savulaik tika runāts, ka nodokļa likmi varētu palielināt pakāpeniski, par to vienojoties ar Igauniju un Lietuvu. V. Dombrovskis sacīja, ka maijā, tiekoties ar abu kaimiņvalstu finanšu ministriem, viņš plāno pārrunāt arī šo jautājumu.