Latvijas Republikā jauni ārvalstu diplomātiskie pārstāvji

Vakar Latvijas valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai savas akreditācijas vēstules iesniedza

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Bosnijas un Hercegovinas vēstniece prof. Dr. Mediha Filipoviča

Vakar, 22. aprīlī, Rīgas pilī savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece prof. Dr. Mediha Filipoviča (Mediha Filipovic). Savā akreditācijas runā viņa uzsvēra, ka Bosnija un Hercegovina vēlas intensificēt sadarbību ar Latviju un ir tam gatava. Vēstniece atgādināja, ka abām valstīm ir bagāta vēsture ar smagu pagātnes pieredzi, kas sekmē savstarpēju izpratni. Īpaši nozīmīga Bosnijai un Hercegovinai, pēc vēstnieces domām, ir Latvijas pieredze virzībā uz Eiropas Savienību (ES).

Atbildot Bosnijas un Hercegovinas vēstniecei, Latvijas Valsts prezidente sacīja:

— Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā!

Mediha Filipoviča dzimusi 1944. gada 22. decembrī Sarajevā. 1967. gadā beigusi Sarajevas universitātes Medicīnas fakultāti. 1977. gadā beigusi Nantes universitātes aspirantūru Francijā. 1979. gadā ieguvusi maģistres, bet 1983. gadā filozofijas zinātņu doktores grādu. Bijusi Sarajevas universitātes asociētā profesore un vieslektore Luisvilas universitātē ASV. Kopš 1989. gada Sarajevas universitātes profesore. 1996. gadā iesaistījusies politikā, kļūstot par jaundibinātās Bosnijas un Hercegovinas partijas viceprezidenti. No 1996. līdz 2002. gadam bijusi Bosnijas un Hercegovinas parlamenta deputāte. Bijusi Bosnijas un Hercegovinas delegācijas vadītāja vietniece Eiropas Padomē. Kopš 2002. gada Bosnijas un Hercegovinas vēstniece Zviedrijā.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Bosnijas un Hercegovinas starpvalstu attiecību vēsturē. Latvijas un Bosnijas un Hercegovinas diplomātiskās attiecības, kas tika nodibinātas pirms septiņiem gadiem, gūst jaunu impulsu. Latviju ar Bosniju un Hercegovinu vieno kopīga vēlēšanās iekļauties pasaules integrācijas procesos, kas veicina valstu dinamiskāku attīstību, savstarpējo tirdzniecību un labklājību, vienlaikus saglabājot un attīstot valstu un tautu savdabību.

Pārmaiņas ir pārbaudījumu un pavērsienu laiks, tāpēc ir svarīgi sekot mērķiem un vērtībām, kuri spēj nodrošināt reformu neatgriezeniskumu. Zīmīgi, ka jūsu darbības laiks Latvijā sakrīt ar jaunu un nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē, kad Latvija kļūs par pilnvērtīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. Mūsu vēlmes un iespējas kļūst par īstenību, jo cauri pārbaudījumiem mēs soli pa solim apstiprinām savu izvēli. Atskatoties uz jau paveikto, mēs ar gandarījumu apzināmies, ka tā ir bijusi pareiza izvēle. Mērķtiecīga ES vērtību un kritēriju īstenošana ir sekmējusi ilgtermiņa progresu valstī. Latvija vēlas būt aktīva jaunās vienotās Eiropas veidotāja un sniegt ieguldījumu, lai sekmētu tālāku integrācijas procesa attīstību. Esam gandarīti par stabilizācijas un asociācijas procesā paveikto Bosnijā un Hercegovinā. Latvija no savas puses ir gatava dalīties pieredzē un zināšanās, kuras tā guvusi savā eirointegrācijas procesā. Mūsu valstu divpusējo attiecību potenciāls vēl nav pietiekami attīstīts, taču pieredze liecina, ka noteicošie partnerattiecību veidošanā un uzturēšanā ir kopējie mērķi un principi. Skaidrs un vienots skatījums nākotnē dod mums plašas iespējas attīstīt divpusējās attiecības.

Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā laikā, kas ir tik nozīmīgs abu mūsu valstu vēsturē, radīs ievērojamu potenciālu mūsu tautu tālākai savstarpējai iepazīšanai un sadarbībai. Ceru, ka jūs iepazīsit Latviju kā iespējām bagātu, mūsdienīgu un dinamisku valsti, kur dziļā cieņā tiek turēts tās nacionālais savdabīgums, vēsture un tradīcijas. Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot šo godpilno un atbildīgo pienākumu!

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieces kundze, kādas būs jūsu prioritātes, pārstāvot Bosnijas un Hercegovinas intereses Latvijā?

— Pašā pirmajā vietā es liktu labu attiecību uzturēšanu starp mūsu valstīm. Es esmu pārliecināta, ka mums ir daudz kopēja. Abām valstīm ir smaga, dramatiska pagātnes pieredze, un tā var būtiski sekmēt mūsu sadarbību. Protams, mēs esam īpaši ieinteresēti Latvijas pieredzē, integrējoties ES. Arī Bosnijas un Hercegovinas tautas sevi uzskata par eiropiešiem un cer, ka reiz varēs pievienoties ES, un tad mums lieti noderēs Latvijas pieredze, integrējoties Eiropas institūcijās.

Mongolijas Republikas vēstnieks Tugalks Basansurens

Vakar, 22. aprīlī, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Mongolijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Tugalks Basansurens (Tugalkhuu Baasansuren). Savā akreditācijas runā viņš nodeva Latvijas Valsts prezidentei un visai Latvijas tautai panākumu vēlējumus. Viņš uzsvēra, ka Latvijas un Mongolijas diplomātiskās attiecības nodibinātas aptuveni pirms desmit gadiem un abām valstīm šie gadi bijuši intensīva darba laiks, pārveidojot ekonomiku uz brīvā tirgus principiem un attīstot demokrātiskās institūcijas. “Mūsu patiesu apbrīnu izraisa Latvijas pieredze, pārkārtojot savu ekonomiku un izglītības sistēmu,” atzina Mongolijas vēstnieks. Viņš arī uzsvēra, ka Mongolija visnotaļ pozitīvi vērtē Latvijas virzību uz ES un NATO, kas, domājams, radīs jaunas iespējas arī Mongolijas sadarbībai ar Latviju.

Tugalks Basansurens dzimis 1947. gadā Khovdas provincē Mongolijā. 1974. gadā beidzis Maskavas universitāti, bet 1982. gadā Sabiedrisko zinātņu akadēmiju, iegūstot filozofijas zinātņu doktora grādu. No 1974. līdz 1976. gadam bijis laikraksta “Unen” korespondents, no 1974. līdz 1984. gadam strādājis augstos amatos Mongolijas vadošās partijas vadības struktūrās. Pēc tam trīs gadus vadījis valsts fotoaģentūru un bijis viens no Mongolijas žurnālistu savienības vadītājiem. No 1992. līdz 1996. gadam vadījis Mongolijas parlamenta preses dienestu. No 2000. līdz 2002. gadam bijis aģentūras “Montsama” ģenerāldirektors. Kopš pērnā gada novembra Mongolijas vēstnieks Polijā.

“Mongolija Latviju uzskata par savu draugu Eiropā un ir pārliecināta, ka Latvija, arī kļūstot par NATO un ES dalībvalsti, atbalstīs Mongoliju,” teica vēstnieks T.Basansurens.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Atbildot Mongolijas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā Mongolijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā! Ar gandarījumu vēlos atzīmēt, ka Mongolija bija pirmā valsts Āzijas kontinentā, kas atzina Latvijas atgūto neatkarību. Mūsu valstu divpusējie kontakti pagaidām nav bijuši pārāk aktīvi, tomēr pastāv labi priekšnoteikumi, lai stiprinātu un attīstītu Latvijas un Mongolijas divpusējo sadarbību dažādās abām valstīm nozīmīgās jomās. Latvija augstu vērtē Mongolijas ieinteresētību par sadarbības paplašināšanu.

Lai arī mūsu valstis šķir liels attālums, mūsu tautu likteņos pagājušajā gadsimtā atrodamas daudzas kopīgas iezīmes. Īpaši tas sakāms par notikumiem pēdējās desmitgades laikā, kas iezīmējas ar nozīmīgām pārmaiņām abu valstu sabiedrības dzīvē. Latvija atzinīgi vērtē Mongolijas valdības darbu, veidojot modernu pilsonisku sabiedrību, kas balstītos uz tiesiskumu, cieņu pret cilvēktiesībām un brīvības ideāliem. Cilvēces attīstībā gadu ritumā vērojami gan cēlumi, gan kritumi. Domāju, droši varu apgalvot, ka gan Mongolijas, gan Latvijas tautu ceļš pašlaik ved kalnup.

Ekselence! Jūsu darbs vēstnieka amatā Latvijā sākas ar jaunu un nozīmīgu periodu mūsu valsts vēsturē. Marta beigās parakstītais protokols par Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei, kā arī nupat Grieķijā parakstītais līgums par pievienošanos ES veido drošu pamatu tās tālākai attīstībai. Latvijas valsts vēsture ir cieši saistīta ar Eiropas vēsturisko gaitu, tādējādi apliecinot mūsu valsts saites ar Eiropas procesiem un pamatvērtībām. Esmu pārliecināta par Latvijas spējām līdzdarboties procesos, kurus uzskatām par prioritāriem, – Eiropas drošībā un noturīgā attīstībā. Vienlaikus apzināmies, ka dalība ES pavērs Latvijai arī daudz plašākas iespējas aktīvāk iesaistīties pasaules procesu norisē, paplašinās Latvijas sadarbības iespējas ar tai attālu reģionu valstīm.

Jūsu ekselence! Latvija vienmēr ir bijusi atvērta draugiem un sadarbībai. Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Mongolijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā dos nozīmīgu impulsu abu valstu un tautu sadarbībai kvalitatīvi jaunā pakāpē. Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus!

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu iespaids par nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Šī saruna uz mani atstāja ārkārtīgi lielu iespaidu. Protams, es jau biju dzirdējis par jūsu prezidenti daudz pozitīva. Jūsu prezidente jau ir ļoti daudz paveikusi Latvijas labā, un viņai ir ļoti skaidrs redzējums par jūsu valsts nākotni. Es nešaubos, ka prezidentes ieceres arī tiks īstenotas.

— Par ko galvenokārt runājāt?

— Mēs galvenokārt apspriedām mūsu valstu sadarbības attīstīšanas iespējas. Mēs bijām vienisprātis, ka lietderīgi būtu noslēgt dažas starpvalstu vienošanās, piemēram, izglītībā, kultūrā un zinātnē, kā arī ekonomikā un tirdzniecībā. Izmantojot šo interviju, es gribu jūsu laikrakstam pirmajam Latvijā pavēstīt, ka 1. un 2. jūlijā notiks Mongolijas prezidenta Natsagijna Bagabandi oficiālā vizīte Latvijā. Jūsu prezidente man tikko to apstiprināja.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors