• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Spīdi, spīdi, saulīte,/ Spoži, jauki, silti, Neļauji vējam/ Plosīties.. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.04.2003., Nr. 61 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74072

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par aicinājumu nesašķelt Eiropu

Vēl šajā numurā

23.04.2003., Nr. 61

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Spīdi, spīdi, saulīte,/ Spoži, jauki, silti,
Neļauji vējam/ Plosīties.

— Tautas dziesma, Lieldienas aizvadot

SUPOLES.JPG (23112 bytes)
Foto: Juris Krūmiņš — “LV”
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Pirmo Lieldienu šūpolēs

Lieldienas Latvijā kā allaž tika svinētas Kristus Augšāmcelšanās un dabas atmodas zīmē — ar baznīcu zvaniem un šūpolēm.

Svētku līksmi, kas Pirmajās Lieldienās jau no agras rīta stundas valdīja Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, vairoja bērnu deju ansambļa “Dzintariņš” priekšnesumi un lielās šūpoles Juglas ezera krastā. Sagadījās tā, ka tieši tai brīdī, kad svētku laukumam tuvojās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu, “Dzintariņa” meitas un puiši dejoja sava drauga horeogrāfa Ulža Žagatas jaunāko kompozīciju “Spīdi, spīdi, saulīte!”, kam vārdi ņemti no “Saules dainām”. Kā teica ansambļa vadītāja Olga Freiberga, — Vairas Vīķes–Freibergas vārdi. Un tā to uztver daudzi, jo, sakārtojot vienotā izdevumā visu latviešu tautas tradīcijās saglabāto ap 4000 dziesmu lielo Saules dainu masīvu, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga to darījusi mums tuvāku un pārskatāmāku.

Augsti tika uzšūpoti arī Valsts prezidente kopā ar dzīvesbiedru, lai odi vasarā neuzmācas un Latgales laukos lini gari aug. Pateikusies tautudēliem par šūpošanu, Vaira Vīķe-Freiberga sacīja:

— Sākot jau ar Saulstāvjiem, saule mūsu zemē lec agrāk un dienas kļūst garākas un gaišākas. Lielo dienu latvieši svin no seniem laikiem, un šie tautas svētki nav pretrunā ar kristīgo tradīciju. Tie ir skaisti vārdi, ko te redzējām iedzīvinātus dejā. Ne es, ne kāds cits tos nav sacerējis, tie nākuši no tāliem gadsimtiem, mantoti no paaudzes paaudzē. Ar 19. gadsimtu sākās tautasdziesmu vākšana un izdošana, Barontēvs šim darbam veltīja visu savu dzīvi. Mēs ar vīru seno mantojumu esam iestrādājuši datorizētā sistēmā, lai tas būtu pieejams ikvienam.

Valsts prezidente sirsnīgi pateicās “Dzintariņa” dalībniekiem un vadītājiem un novēlēja mazajiem dejotājiem visu mūžu saglabāt savu stalto stāju un pašapziņu. Visiem klātesošajiem prezidente novēlēja priecīgus svētkus un atgādināja: “Mēs varam priecāties, jo mēs esam bagāti — bagāti ar savu seno mantojumu un nākotnes iespējām!”

Muzeja vadība Valsts prezidentei pateicās par lielo morālo atbalstu Kurzemes sētas atjaunošanas darbos. Tie sekmīgi virzās uz priekšu.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!