Sabiedrības veselības stratēģija

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta sēdes protokollēmuma 43.¤ 2.punktu

Turpinājums. Sākums — “LV” 06.04.2001., Nr.56; “LV” 11.04.2001., Nr.58

II. Vispārējais mērķis, taisnīgums un solidaritāte veselības jomā

2. Taisnīgums un solidaritāte

Mērķis situācijas uzlabošanai

2. mērķis — taisnīgums un solidaritāte veselības jomā

Līdz 2010. gadam Latvijā veselības rādītāju atšķirības dažādu sociāli ekonomisko grupu starpā jāsamazina vismaz par vienu ceturto daļu, ievērojami uzlabojot to grupu veselības stāvokli, kuras pašreiz atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā.

Īpaši:

2.1. jāsamazina svarīgāko saslimstības, invaliditātes un mirstības rādītāju atšķirības dažādās sociāli ekonomiskās grupās;

2.2. cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kuras nosaka noteikti veselības, sociālie vai ekonomiskie apstākļi, jāpasargā no sociālās izolācijas, un viņiem jānodrošina vienkāršāka piekļūšana izglītības, veselības aprūpes, sociālajiem un citiem nepieciešamiem dienestiem;

2.3. būtiski jāsamazina nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvars.

Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams:

· panākt nozīmīgu un stabilu sociāli ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos Latvijā, ieviešot tādus pasākumus nabadzības, ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības samazināšanai, kuri minēti “Nabadzības novēršanas stratēģijā”;

· ieviešot Sabiedrības veselības stratēģijā ierosinātos pasākumus, par prioritāti izvirzīt to cilvēku vajadzības, kuri veselības saglabāšanas ziņā atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā;

· aktīvi apzināt tos iedzīvotājus, kuriem veselības aprūpes pieejamība ir problemātiska (īpaši bērnus) un nodrošināt viņiem vienkāršāku pieeju atbilstošajiem dienestiem;

· uzlabot informācijas sistēmu, kas:

— papildinātu šī mērķa izvirzīšanai izmantotos datus;

— ļautu sekot mērķa sasniegšanai, kā arī novērtēt rezultātus;

— nodrošinātu visaptverošu sistemātisku informāciju par veselības stāvokļa saistību ar iedzīvotāju sociāli ekonomisko stāvokli, vācot, apstrādājot, analizējot, interpretējot un publicējot plašākus rutīnas statistikas datus, kā arī veicot atbilstošus pētījumus.

 

III. Labāku veselību

Latvijas iedzīvotājiem

Cilvēks savā mūžā piedzīvo dažādus periodus — piedzimšanu, emocionālas un fiziskas pārmaiņas agrā bērnībā, skolas gaitu uzsākšanu, mācību iestādes maiņu, darba dzīves uzsākšanu, šķiršanos no vecākiem, savas ģimenes nodibināšanu, darba maiņu vai pat zaudēšanu, aiziešanu pensijā un, visbeidzot, aiziešanu no dzīves. Katrā no šiem periodiem iezīmējas īpašas, šim posmam raksturīgas vajadzības, problēmas un veselību noteicošie faktori, kas prasa specifisku risinājumu. Veselības politikas izstrādē mūža cikla pieeja ir daudz efektīvāka par atsevišķu veselības problēmu risināšanu, jo tā paredz nodrošināt visiem iedzīvotājiem augstu dzīves kvalitāti visa mūža laikā un kompleksi skata mijiedarbību starp noteiktiem notikumiem dzīvē un ar tiem saistītajiem riska apstākļiem un riska faktoriem.

3. Zīdaiņi un

pirmsskolas vecuma bērni

Ievads

Veselīga dzīves sākuma nodrošināšana bērniem — tai jābūt dažādu Latvijas institūciju darbības augstākajai prioritātei. Ieguldot līdzekļus zīdaiņu un bērnu veselības aizsardzībā, valsts ieliek stabilu pamatu viņu vēlākajai fiziskajai, garīgajai un emocionālajai veselībai, līdz ar to radot veselīgākus, darba spējīgākus un apmierinātākus sabiedrības locekļus.

Šo jautājumu risināšanai ir nepieciešams:

· vienota ģimenes politika, kas radītu vecākiem bērnu audzināšanai atbalstošu vidi;

· veselības politika, kas veicinātu reproduktīvo veselību, nodrošinātu augstas kvalitātes aprūpi grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda laikā, kā arī atbilstošu aprūpi pirmsskolas vecuma bērniem.

Situācija Latvijā

Latvijas jaundzimušo un mazo bērnu veselība un labklājība ir zemāka salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm. Pēc stabilas samazināšanās 80. gados, zīdaiņu mirstība strauji pieauga laikā no 1990. līdz 1995. gadam un tikai nedaudz atkal samazinājās no 1996. līdz 1999. gadam, tomēr tā palika augsta salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm un daudz augstāka nekā Ziemeļvalstīs1. Šīs tendences atspoguļo nozīmīgu lielākās iedzīvotāju daļas sociāli ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos 90. gadu sākumā, ar lēnu situācijas uzlabošanos pēdējo gadu laikā. Bez tam šo tendenci varētu ietekmēt straujais laulībā nesastāvošu sieviešu īpatsvara pieaugums dzemdētāju vidū — 37.1% no visām dzemdībām 1998. gadā14. Iespējams, ka daļa šo sieviešu ir palikušas bez partnera atbalsta un ir īpaši neaizsargātas.

Perinatālās mirstības rādītājs arī ir augstāks salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm un, it īpaši, Ziemeļvalstīm. Šis rādītājs lielā mērā liecina par veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, tāpēc ir likumsakarīgi, ka 1997. gadā perinatālā mirstība bija krietni augstāka to jaundzimušo vidū, kuru mātes nebija stājušās ārsta uzskaitē grūtniecības laikā15.

Bērniem līdz 5 gadu vecumam 13% gadījumu nāve iestājas ārējo cēloņu dēļ.

Arī veselības rādītāji nav iepriecinošāki. 1999. gadā 5.3% jaundzimušo piedzima ar samazinātu ķermeņa svaru (mazāk par 2500 gramiem), kas ir atzīts par nozīmīgu riska faktoru fiziskai un intelektuālai attīstībai turpmākajā dzīvē. Mātes piens veicina bērna fizisko un garīgo attīstību, kā arī aizsargā pret infekcijas slimībām un alerģiju. Latvijā palielinās, tomēr joprojām ir zems to bērnu īpatsvars, kas saņem krūts barošanu — 1999. gadā tikai 32.2% zīdaiņu saņēma uzturā mātes pienu līdz 6 nedēļu vecumam, 34% — līdz 3 mēnešu vecumam un 27.5% līdz 6 mēnešu vecumam, kas ir aptuveni 2 reizes mazāk, salīdzinot ar Zviedriju. Novērtējot veselības stāvokli, tikai 45.1% jaundzimušo un 57.1% pirmsskolas vecuma bērni tika atzīti par pilnīgi veseliem, toties palielinās to pirmsskolas vecuma bērnu īpatsvars, kuriem ir skolioze, stājas traucējumi, pazemināta dzirde un redze16.

Bērna dzīves vidi pamatā veido ģimene, kurai nepieciešams papildus atbalsts veselības aprūpes, izglītības pakalpojumu un mājokļu pieejamības nodrošināšanā. Lai veicinātu ģimeniskas vides veidošanos un ģimenes spējas pašai uzņemties atbildību un risināt jautājumus, kas saistīti ar ģimenes locekļu attīstību un funkcionēšanu (kā fizisko, tā garīgo) Labklājības ministrija ir izstrādājusi koncepciju “Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem”17.

Vecāku un bērnu veselības stāvoklis ir savstarpēji saistīts, tādēļ visiem ģimenes locekļiem jārada iespēja būt veseliem, izmantojot veselības veicināšanas, veselības izglītības un, nepieciešamības gadījumā, veselības aprūpes pakalpojumus. Cilvēka attīstība būtiski tiek ietekmēta grūtniecības periodā un zīdaiņa vecumā. Lai noteiktu problēmas un turpmākos risinājumus tiek izstrādāts “Mātes un bērna veselības aprūpes stratēģija Latvijā” projekts18.

Imunizācijas rādītāji ir apmierinoši salīdzinājumā ar PVO standartiem, kā arī galvenās vakcīnatkarīgās bērnu slimības ir izskaustas vai tuvu izskaušanai. Tomēr saslimstība ar garo klepu, epidēmisko parotītu, masaliņām un difteriju joprojām ir augsta.

Mērķis situācijas uzlabošanai

3. mērķis — veselīgs dzīves sākums

Līdz 2010. gadam Latvijā būtiski jāuzlabo jaundzimušo, zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu veselība.

Īpaši:

3.1. reproduktīvās veselības dienestu, kā arī antenatālās, perinatālās un bērna veselības aprūpes dienestu darba kvalitātes ziņā Latvijai jāatrodas PVO Eiropas reģiona valstu augšējā trešdaļā;

3.2. jāpalielina to izdzīvojušo jaundzimušo īpatsvars, kuru ķermeņa svars ir mazāks par 2500 gramiem;

3.3. vismaz 60% zīdaiņu jāsaņem pārsvarā krūts barošana līdz sešu mēnešu vecumam;

3.4. zīdaiņu mirstības rādītājam jābūt zemākam par 10 uz 1000 dzīvi dzimušiem;

3.5. vismaz par 25% jāsamazina bērnu līdz 5 gadu vecumam mirstība un invaliditāte ārējo cēloņu dēļ

3.6. vismaz līdz 65% palielināt pilnīgi veselo pirmsskolas vecuma bērnu īpatsvaru.

Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams:

· valdības un pašvaldību prioritārs atbalsts zīdaiņu, pirmskolas vecuma bērnu un viņu ģimeņu vajadzību apmierināšanai, ieviešot koncepcijā “Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem” minētos pasākumus;

· reproduktīvās veselības aprūpes, kā arī antenatālās, perinatālās un bērnu veselības aprūpes uzlabošana (šis jautājums sīkāk iztirzāts “Mātes un bērna veselības aprūpes stratēģija Latvijā” projektā);

· būtiski uzlabot informācijas sistēmu, kas:

— ļautu sekot šī mērķa sasniegšanai, kā arī novērtēt rezultātus;

— nodrošinātu visaptverošu informāciju par reproduktīvo, antenatālo, perinatālo un pirmskolas vecuma bērnu veselību, vācot, analizējot, interpretējot un publicējot plašākus rutīnas statistikas datus, kā arī veicot atbilstošus pētījumus.

4. Skolas vecuma bērnu

un pusaudžu veselība

Ievads

Skola pēc ģimenes ir otra svarīgākā institūcija, kas dod būtisku ieguldījumu skolas vecuma bērnu un pusaudžu personības attīstībā un vērtību sistēmas izveidē. Šajā posmā lielākā daļa bērnu un pusaudžu attīstās no gandrīz pilnīgas sociālās atkarības līdz stāvoklim ar noteiktu saistību uzņemšanos sabiedrībā, kā arī piedzīvo visai sarežģītu intelektuālo un fizisko attīstību. Līdz ar to īpaša uzmanība jāpievērš bērnu un pusaudžu iespējām personisko, sociālo un veselības iemaņu izkopšanai. Šajā procesā viņiem ir nepieciešams ģimenes, skolas un visas sabiedrības atbalsts, padoms un aizsardzība, lai tiktu galā ar daudzajiem sociālajiem un emocionālajiem pārbaudījumiem, kurus viņiem nākas piedzīvot pirms vēl pašu pieredze un prasme tikt galā ar sarežģītām situācijām ir pietiekami attīstījusies. Šie pārbaudījumi var nopietni apdraudēt viņu fizisko un garīgo veselību. Diemžēl reizēm tieši cilvēki, kuri ir atbildīgi par bērnu un pusaudžu aizsardzību, nodara tiem fizisku, emocionālu vai seksuālu ļaunumu.

Šo jautājumu risināšanai ir nepieciešams:

· ģimenes politika, kas vecākiem radītu labvēlīgu vidi bērnu audzināšanai (līdz pat skolas gaitu beigšanai);

· vienota ģimenes, sociālā, iekšlietu un veselības politika, kas atklātu un risinātu bērnu un pusaudžu izmantošanas problēmas ātri, humāni un efektīvi;

· izglītības politika, kas veicinātu skolotāju, vecāku un skolnieku savstarpēju cieņu, nodrošinātu veselīgu vidi skolās, kā arī iespēju visās izglītības pakāpēs attīstīt nozīmīgas veselības iemaņas;

· veselības politika, kas balstās uz pareizi novērtētām bērnu un pusaudžu garīgām un fiziskām vajadzībām un nodrošina šo vajadzību apmierināšanu viņiem vispieņemamākajā veidā.

Situācija Latvijā

Latvijā informācija par bērnu un pusaudžu veselību ir sadrumstalota un nepilnīga. Pieejamie dati, kas vispārējos vilcienos apliecina šīs vecuma grupas nosacīto veselīgumu, norāda arī uz daudzām negatīvām tendencēm, piemēram, vientulību un sociālo izolāciju, mazkustīgu dzīvesveidu, nepietiekamu zobu un mutes higiēnu, smēķēšanu, alkohola un narkotiku lietošanu, nedrošām seksuālām attiecībām.

Kopumā 1999. gadā tikai 56.8% pirmklasnieku, 55.5% 2.–9. klašu skolēnu un 57.6% pusaudžu (15–17 gadi) tika novērtēti kā pilnīgi veseli, bez tam visās minētajās grupās palielinās to bērnu un pusaudžu īpatsvars, kuriem konstatēta skolioze16.

Saskaņā ar 28 valstu skolas vecuma bērnu veselības un veselības ieražu pētījumu 1997.–1998. gadā19:

· 71% no 11, 13 un 15 gadus veciem skolniekiem Latvijā dzīvo ar abiem vecākiem, t.i., mazāk nekā 4/5 pārējo valstu;

· 16–30% no 11, 13 un 15 gadus veciem skolniekiem Latvijā atzīst, ka jūtas vientuļi, t.i., vairāk kā 4/5 pārējo valstu;

· Latvija ierindojas priekšpēdējā vietā, vērtējot, cik daudzi 11, 13 un 15 gadus vecu skolēnu vismaz 2 reizes nedēļā vai vismaz 2 stundas nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm savā brīvajā laikā;

· lai arī to bērnu un pusaudžu īpatsvars, kuri tīra zobus biežāk kā reizi dienā kopš iepriekšējā pētījuma ir pieaudzis par 18%, tas joprojām ir zems, ierindojot Latviju 4.–6. vietā no beigām;

· 74% no 13 gadus veciem zēniem un 52% no 13 gadus vecām meitenēm atzīst, ka kaut reizi ir smēķējuši, un tas atbilstoši ir augstākais un trešais augstākais rādītājs no visām valstīm;

· 27% no 15 gadus veciem zēniem un 12% no 15 gadus vecām meitenēm atzīst, ka smēķē katru dienu, un tas atbilstoši ir trešais augstākais un astotais zemākais rādītājs no visām valstīm;

· 47% no 15 gadus veciem zēniem un 23% no 15 gadus vecām meitenēm atzīst, ka ir bijuši piedzērušies divas vai vairāk reizes, ierindojot Latviju pārējo valstu vidusdaļā;

· 36% no 15 gadus veciem zēniem un 19% no 15 gadus vecām meitenēm atzīst, ka viņiem ir bijušas seksuālas attiecības (diapazons 9 valstīs, kuras veikušas pētījumu: zēni 23–47%, meitenes 11–38%);

· 25% no 15 gadus veciem zēniem un 33% no 15 gadus vecām meitenēm atzīst, ka nav izmantojuši kontracepcijas līdzekļus seksuālo attiecību laikā, un tas atbilstoši ir otrais un pirmais augstākais rādītājs no 9 valstīm, kurās šāds pētījums veikts;

· 64% no 15 gadus veciem zēniem un 62% no 15 gadus vecām meitenēm atzīst, ka izmantojuši prezervatīvus, lai izsargātos no inficēšanās seksuālo attiecību laikā, atbilstoši otrais un trešais zemākais rādītājs no 9 valstīm, kurās šāds pētījums veikts.

Pozitīvs ir fakts, ka pēdējo gadu laikā samazinājies mākslīgo abortu skaits nepilngadīgo vidū. Tāpat samazinājies nepilngadīgo dzemdētāju skaits, tomēr tas joprojām sastāda 1.7% no kopējā dzemdētāju skaita. Strauji pieaug to pusaudžu skaits, kam pirmoreiz konstatēta akūtas alkohola intoksikācijas diagnoze (1998. — 95; 1999. — 144) un psihoaktīvo vielu atkarība (1998. — 21; 1999. — 54)16.

Satiksmes negadījumi ir galvenais nāves cēlonis 5–19 gadu vecumā, tiem seko noslīkšana kā otrais biežākais nāves cēlonis 5–14 gadu vecumā, un pašnāvības 15–19 gadu vecumā. Visi šie cēloņi ir potenciāli sekmīgi novēršami.

Mērķis situācijas uzlabošanai

4. mērķis — skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselība

Līdz 2010. gadam Latvijā visiem skolas vecuma bērniem un pusaudžiem jākļūst veselīgākiem un spējīgākiem uzņemties personīgo un sociālo atbildību par veselību un labklājību.

Īpaši:

4.1. skolas vecuma bērniem un pusaudžiem jābūt labākām dzīves iemaņām un spējām izdarīt veselīgu izvēli;

4.2. vismaz par 25% jāsamazina skolas vecuma bērnu un pusaudžu mirstība un invaliditāte ārējo cēloņu dēļ;

4.3. būtiski jāsamazina narkotisko, psihotropo vielu un alkohola lietošana un smēķēšana skolas vecuma bērnu un pusaudžu vidū;

4.4. vismaz par 20% jāsamazina bērnu un pusaudžu grūtniecību biežums;

4.5. vismaz līdz 65% jāpalielina pilnīgi veselo skolas vecuma bērnu un pusaudžu īpatsvars.

Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams:

· valdības un pašvaldību prioritārs atbalsts skolas vecuma bērnu, pusaudžu un viņu ģimeņu vajadzību apmierināšanai, ieviešot koncepcijā “Valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem” minētos pasākumus;

· ieviest veselību veicinošo skolu pieredzi veselības izglītības sistēmā, tādējādi padarot to pieejamu visām Latvijas skolām un nodrošinot iespēju bērniem un pusaudžiem apgūt svarīgākās veselības iemaņas, iemācīties tikt galā ar sarežģītām situācijām, veidot un saglabāt attiecības ar citiem cilvēkiem un izvairīties no veselības riska faktoriem;

· uzlabot bērnu un pusaudžu veselības aprūpi (šis jautājums sīkāk iztirzāts “Mātes un bērna veselības aprūpes stratēģija Latvijā” projektā), t.sk. skolās;

· nodrošināt vienkāršu pieeju (finansiāli, fiziski un psiholoģiski) mehāniskiem kontracepcijas līdzekļiem;

· uzlabot informācijas sistēmu, kas:

— ļautu sekot šī mērķa sasniegšanai, kā arī novērtēt rezultātus;

— nodrošinātu visaptverošu informāciju par skolas vecuma bērnu un pusaudžu fizisko un emocionālo veselību, vācot, analizējot, interpretējot un publicējot plašākus rutīnas statistikas datus, kā arī veicot atbilstošus pētījumus.

5. Pieaugušo veselība, veselīgas

un aktīvas vecumdienas

Ievads

Kā visās Eiropas valstīs, arī Latvijā pieaugušiem ir milzīga sociālā atbildība, kuras realizācija prasa maksimāli lielu emocionālu un fizisku rūdījumu.

Cilvēki daudz veiksmīgāk tiek galā ar pārbaudījumiem, ja viņu personīgās un ģimenes attiecības ir stabilas un sniedz nepieciešamo atbalstu. Attiecību stabilitāte laika gaitā atmaksājas, nodrošinot bērniem labāku veselību un labklājību. Arī paši vecāki ir ieguvēji — gan fiziski, gan emocionāli. Diemžēl, Latvijas sabiedrībā pašreiz ir vērojama gluži pretēja tendence.

Pieaugušie Latvijā var sagaidīt krasus pavērsienus savā karjerā, kas saistītas ar radikālām pārmaiņām valsts ekonomikā. Līdz ar to rodas vitāla nepieciešamība visā darba mūža laikā mācīties, apgūt un likt lietā jaunas zināšanas un iemaņas, kā arī arvien vairāk laika pavadīt darbā. Šādas pārmaiņas varētu ietekmēt arī ģimenes iespējas rūpēties par saviem gados vecākiem radiniekiem, spiežot tos nodot sabiedrisku institūciju aprūpē un tādējādi atņemot iespēju vecvecākiem pildīt savu lomu mazbērnu audzināšanā un pieredzes nodošanā jaunajai paaudzei.

Latvijai ir raksturīga sabiedrības novecošanās. Augstais hronisko slimību līmenis, nabadzība un iespēju trūkums piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs ir radījis situāciju, ka vairums veco cilvēku cīnās par izdzīvošanu tā vietā, lai vecumdienās vadītu pilnvērtīgu personisko un sabiedrisko dzīvi, kā tas notiek vairumā citu Eiropas valstu. Līdz ar to zaudē arī sabiedrība: pirmkārt — dzīves pieredzi un zināšanas, ko varētu sniegt vecie ļaudis, otrkārt — palielinās izmaksas par sociālo un veselības aprūpi, no kā varētu izvairīties, nodrošinot veselīgas vecumdienas.

Šo jautājumu risināšanai nepieciešama visaptveroša politika, kas:

· nodrošinātu iespēju mācīties un attīstīt personīgās iemaņas visas dzīves garumā;

· ietvertu pasākumus, kas cilvēkiem dotu iespēju dzīvot ilgāk un veselīgāk, kā arī saglabāt dzīves kvalitāti vecumdienās;

· atvieglotu veco cilvēku ekonomiskās grūtības un veicinātu viņu adaptāciju sabiedrībā, tādējādi paverot jaunas iespējas aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un darboties sociālajā sfērā.

Situācija Latvijā

Informācija par pieaugušo veselību un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā ir sadrumstalota un nepilnīga, lai gan pieejamie dati liecina par daudzām nopietnām problēmām. Savu veselību kā labu vai diezgan labu vērtē tikai 41% pieaugušo, kas ir krietni mazāk salīdzinājumā ar Ziemeļvalstīm. Vērojama to slimību agra attīstība un liela izplatība, kas saistītas ar riska apstākļiem (piemēram, nabadzību) un no tiem izrietošajiem riska faktoriem — nepilnvērtīgu uzturu, mazkustīgu dzīvesveidu, alkohola lietošanu, smēķēšanu un ārējo cēloņu iedarbību. Paaugstināta ir arī mirstība šo slimību rezultātā. Šo riska faktoru izplatību spilgti parāda nesen publicētie Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati3 un 1997. gada Baltijas republiku uztura un dzīvesveida pētījums20. Tuvāk šie jautājumi ir apskatīti šī dokumenta 11. un 12. apakšnodaļās.

Sarežģītā ekonomiskā situācija valstī kopumā ietekmē arī atsevišķu iedzīvotāju labklājību. Tā, 1998. un 1999. gadā bezdarbs ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo gadu laikā (9.2 un 9.1%). Vismazāk bezdarbs skāris to profesiju pārstāvjus, kam ir augsta kvalifikācija.

Pēdējo gadu tendences, diemžēl, liecina par ģimenes lomas samazināšanos. Stabili samazinās iedzīvotāju skaits, kas stājas laulībā, ir augsts šķirto laulību skaits, tāpat stabili palielinās ārpus laulības dzimušo bērnu īpatsvars14.

Nepilnīgi ir arī dati par veselību, labsajūtu un sociālo labklājību cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem. Esošie dati liecina, ka Latvijā ir liels skaits vecu atsevišķi dzīvojošo cilvēku, kuri nesaņem savu bērnu atbalstu, jo bērni paši dzīvo trūkumā. Samazinās pašvaldību veco ļaužu sociālās aprūpes lielo institūciju skaits, tai pašā laikā pieaugot pagastu mazo pansionātu skaitam. Diemžēl, samazinās to pašvaldību skaits, kuras organizē aprūpi mājās, un personu skaits, kuras saņem šo pašvaldību organizēto aprūpi21.

Mērķis situācijas uzlabošanai

5. mērķis — pieaugušo veselība, veselīgas un aktīvas vecumdienas

Līdz 2010. gadam jāpaaugstina cilvēku iespējas nodzīvot līdz lielam vecumam un saglabāt labu dzīves kvalitāti, Latvijas iedzīvotājiem, kuri vecāki par 65 gadiem, jādod iespēja realizēt visu savu veselības potenciālu, kā arī aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Īpaši:

5.1. jaundzimušo vidējam paredzamajam mūža ilgumam jāpieaug atbilstoši 1. mērķī noteiktajam;

5.2. vismaz par 25% jāpalielinās to cilvēku īpatsvaram, kuri 80 gadu vecumā dzīvo mājās un kuru veselības stāvoklis atļauj saglabāt neatkarību, pašcieņu un savu vietu sabiedrībā.

Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams:

· noturīga valdības iniciatīva un politika, kā arī visas sabiedrības atbalsts, kas nodrošinātu iespēju mācīties un attīstīt personīgās iemaņas visa mūža garumā;

· multisektoriāla stratēģija, kas būtu vērsta uz mūža paildzināšanu, fiziskās un garīgās veselības veicināšanu, ieskaitot dzīves kvalitātes saglabāšanu vecumdienās, kā ierosināts šai stratēģijā;

· atvieglot veco cilvēku ekonomiskās grūtības, ieviešot “Nabadzības novēršanas stratēģijā” minētos pasākumus, kas viņiem pavērtu jaunas iespējas sabiedriskajā dzīvē un sociālajā sfērā;

· uzlabot informācijas sistēmu, kas:

— papildinātu šī mērķa izvirzīšanai izmantotos pamata rādītājus;

— ļautu sekot mērķa sasniegšanai, kā arī novērtēt rezultātus;

— nodrošinātu visaptverošu informāciju par pieaugušo un veco cilvēku veselības stāvokli, vācot, analizējot, interpretējot un publicējot plašākus rutīnas statistikas datus, kā arī veicot atbilstošus pētījumus.

 

IV. Veselības aizsardzība

6. Garīgās veselības uzlabošana

Ievads

PVO dati liecina, ka garīgās veselības problēmas kļuvušas par vienu no galvenajiem saslimstības un invaliditātes cēloņiem visā pasaulē. 1990. gadā depresija bija galvenais invaliditātes iemesls, un tās radītās veselības problēmas turpina pieaugt gan ekonomiski attīstītajās zemēs, gan jaunattīstības valstīs. Izpētīts, ka garīgās veselības problēmu pieauguma pamatā ir arī alkohola lietošana, kas ekonomiski attīstītajās valstīs vīriešiem ir galvenais invaliditātes iemesls un jaunattīstības valstīs — ceturtais biežākais iemesls22.

Atzīts, ka patīkama, labvēlīga dzīvojamā un darba vide palīdz cilvēkiem saglabāt savu pašvērtību un veidot harmoniskas, savstarpēji atbalstošas attiecības ar sabiedrību. Tas viņiem palīdz izvairīties no negatīvām emocijām un tikt galā ar stresa situācijām. Arī fiziski aktīvs dzīvesveids veicina cilvēku garīgo attīstību un garīgo spēju saglabāšanu, intelektuālās un jūtu pasaules veidošanos. Turpretī bezdarbs, nabadzība un sociālā izolācija vairo garīgās veselības problēmas.

Veidojot garīgās veselības politiku, uzmanība jāpievērš:

· tādas sadzīves un darba vides veidošanai, kas palīdzētu uzlabot garīgo veselību;

· mūsdienīgu garīgās veselības aprūpes iestāžu veidošanai, liekot uzsvaru uz agrīnu problēmas atklāšanu un atbilstošu ārstēšanu sabalansētā garīgās veselības aprūpes sistēmā, kas lielā mērā nodrošinātu aprūpi un sociālo atbalstu ārpus stacionāra, kā arī aprūpi klīnikā, kad vien tas ir nepieciešams;

· rehabilitācijas un sociālās reintegrācijas iespēju uzlabošanai personām ar garīgās veselības problēmām;

· bērnu un pusaudžu speciālo vajadzību novērtēšanai, ņemot vērā, ka viņi ir īpaši ievainojami, līdz ar to vēlīna vai nepareiza diagnoze, kā arī neatbilstoša ārstēšana var radīt neatgriezeniskas sekas;

· pozitīvas sabiedrības attieksmes veicināšanai pret garīgās veselības problēmām, lai cilvēki nekautrētos meklēt atbilstošu palīdzību vai atrasties specializētās institūcijās un neciestu diskrimināciju sabiedriskajā vai darba dzīvē.

Situācija Latvijā

Latvijā informācija par garīgo veselību ir nepilnīga. Regulāri tiek apkopoti dati tikai par galvenajām psihiskajām slimībām un tādiem netiešiem garīgās veselības rādītājiem, kā pašnāvības, alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošanu. Turpretī par pārējām iedzīvotāju garīgās veselības problēmām dati nav pieejami. Latvijā reģistrēto psihisko slimību pacientu skaits ir mazs salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, tāpat šo slimību izplatība ir zema un stabilāka kā kaimiņzemēs. Turpretī alkohola psihožu biežums Latvijā ir krietni augstāks nekā Igaunijā vai Lietuvā.

Pašnāvību rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm, un 15–19 gadus vecu jauniešu vidū tas ir otrais biežākais nāves iemesls. Agrīna depresijas diagnostika un efektīva ārstēšana varētu šo rādītāju strauji samazināt.

Pašreiz Labklājības ministrijā tiek izstrādāts jauns likums un stratēģija “Par psihiatrisko palīdzību”, kas noteiks turpmāko reformu gaitu garīgās veselības veicināšanas, aizsardzības, ārstēšanas un atjaunošanas jomā.

Mērķis situācijas uzlabošanai

6. mērķis — garīgās veselības uzlabošana

Līdz 2010. gadam jāuzlabo Latvijas iedzīvotāju garīgā veselība, kā arī visiem iedzīvotājiem jānodrošina pieeja kvalitatīviem garīgās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Īpaši:

6.1. būtiski jāsamazina garīgās veselības problēmu izplatība;

6.2. jāuzlabo Latvijas iedzīvotāju spējas pārvarēt stresa situācijas;

6.3. vismaz par 25% jāsamazina pašnāvību rādītāji.

Šī mērķa sasniegšanai nepieciešams:

· radīt tādu sadzīves, sociālo un darba vidi, kas veicinātu garīgās veselības uzlabošanu un samazinātu stresu;

· mazināt iedzīvotāju ekonomiskās grūtības, ieviešot “Nabadzības novēršanas stratēģijā” minētos pasākumus, kas labvēlīgi iespaidotu arī garīgo veselību;

· apmācīt veselības aprūpes un citus profesionāļus (it īpaši pedagogus) agrīnai garīgās veselības problēmu atklāšanai un atbilstošai rīcībai;

· uzlabot stresa pārvarēšanas iemaņu apguvi (skolās, pie ģimenes ārstiem, darba vietās u.c.);

· pabeigt likuma un stratēģijas “Par psihiatrisko palīdzību” izstrādi;

· uzlabot informācijas sistēmu, kas:

— papildinātu šī mērķa izvirzīšanai izmantotos pamata rādītājus;

— ļautu sekot mērķa sasniegšanai, kā arī novērtēt rezultātus;

— nodrošinātu visaptverošu informāciju par iedzīvotāju garīgo veselību, reizi desmit gados veicot plašu garīgās veselības pētījumu, kurā izmantotu starptautiski atzītas metodes, kā arī vācot, analizējot, interpretējot un publicējot plašākus rutīnas statistikas datus un veicot citus atbilstošus pētījumus.

7. Infekcijas slimību

izplatības samazināšana

Ievads

Mūsdienās ekonomiski attīstītajās valstīs infekcijas slimību izplatība ir samazinājusies, pateicoties veiksmīgai šo slimību kontrolei un dzīves līmeņa paaugstināšanai, tomēr infekcijas slimības joprojām turpina apdraudēt iedzīvotāju veselību. Lai to novērstu ir nepieciešams:

· kontrolēt epidēmijas — aktīvi atklājot slimību gadījumus, efektīvi ārstējot indivīdus, kā arī veicot uz iedzīvotājiem (tai skaitā viņu informēšanu un izglītošanu) un vidi vērstus pasākumus, ja nepieciešams, nodrošinot imunizāciju un citus atbilstošus pasākumus;

· ātri identificēt slimību uzliesmojumus, nodrošinot efektīvus epidemioloģiskās uzraudzības un kontroles pasākumus;

· nodrošināt, lai valsts imunizācijas programmas ietvaros tiktu sasniegts un uzturēts PVO rekomendētais iedzīvotāju imunizācijas līmeni un, ja nepieciešams, ieviest jaunus imunizācijas pasākumus.

Turpmāk — vēl

“Latvijas Vēstneša” normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre