Ar dejas mākslas augstāko lidojumu

Šodien, 24.aprīlī, sākas Baltijas baleta festivāls “Rīga 2003”

No 24. aprīļa līdz 1. maijam notiks 8. starptautiskais Baltijas baleta festivāls “Rīga 2003”. Tā devīze – “No klasikas līdz avangardam”. Festivāla iniciatore un mākslinieciskā direktore Lita Beire saka tā: “Astotajā festivālā akcentēsim krievu klasisko baletu, kā arī Lietuvas, Igaunijas un Čehijas baleta mākslu.”

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre ar lielu prieku pieņēmusi piedāvājumu kļūt par festivāla patronesi, jo pati bērnībā sapņojusi kļūt par balerīnu un savulaik jūsmojusi par Litas Beires sniegumu. No klasiskajiem baletiem viņai vislabāk patīkot Ādolfa Šarla Adāna “Žizele”.

Festivāla pirmajā dienā 24. aprīlī viesnīcā “Hotel de Rome” tiks atklāta no Pēterburgas atceļojusī izstāde “Marijas teātra balets fotogrāfijās”, kas sniegs ieskatu pasaulslavenā radošā kolektīva darba procesā.

25. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā notiks Viestura Avota grāmatas “Lita Beire” atvēršanas svētki. Grāmatā mākslinieces stāstījumu papildina dienasgrāmatas fragmenti un laikabiedru atmiņas.

27. aprīlī Rīgas Latviešu biedrības namā atklās Jāņa Anmaņa vadītās Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas dalībnieku izstādi “Sapņi par baletu”. Turpat, biedrības namā, notiks arī sarīkojums “Latvijas Profesionālajai baleta asociācijai – 10 gadi”. Paredzēts, ka sarīkojumā demonstrēs režisores Laimas Žurginas dokumentālo filmu par izcilo latviešu baleta mākslinieci un pedagoģi Edīti Feiferi-Fransenu, kas jau ilgus gadus dzīvo un strādā Dānijā.

Tā kā Rīgā turpinās Prāgas dienas, 25. un 26. aprīlī LNO Jaunajā zālē viesizrādes sniegs Prāgas Kamerbalets (Čehija). Prāgas Kamerbaletu 1975. gadā dibināja Pāvels Šmoks. Mazā, pieticīgā dejotāju kopa izaugusi par izcilu mūsdienu čehu dejas mākslas interpretētāju. Prāgas Kamerbalets bieži devies ārzemju viesizrādēs un iestudējis oriģinālbaletus, galvenokārt izmantojot čehu komponistu mūziku.

Savu īpašo tēlu ansamblis izveidojis P.Šmoka vadībā. Viņa horeogrāfijas stilu raksturo ekspresīvas kustības, kas sakņotas dziļā mūzikas izjūtā. Pašlaik par čehu horeogrāfijas attīstību rūpējas Libors Vaculiks un Petrs Zuska. P.Zuska pārstāv visjaunāko čehu horeogrāfu paaudzi. Pateicoties izcilajam talantam un neatlaidīgam darbam, viņš strādājis daudzās baleta trupās. P.Zuska joprojām arī daudz dejo (pēdējā laikā Vācijā un Kanādā). Ar iestudējumiem Prāgas Kamerbaletā, Prāgas Nacionālajā baletā un ārzemēs viņš ir ieguvis novatoriska horeogrāfa slavu.

Rīgā Prāgas Kamerbalets parādīs sešus viencēlienus: “Slāvu duets”, “Stabat”, “Marijas sapnis”, “Mazās karātavas”, “Sešas dejas”.

Jau 26. aprīlī viesizrādes sāks slavenā krievu horeogrāfa Jevgeņija Panfilova (2002. gada vasarā viņš mira traģiskā nāvē) baleta grupa “Resno balets” (Perma, Krievija). “Resno baletā” dejo dažādās profesijās nodarbināti cilvēki, kuru vecums ir no 18 līdz 50 gadiem. Ansamblis uz Latviju atvedīs divus viencēlienus – “Gadalaiki” un “Sievas 1945”. “Resno balets” viesosies Daugavpilī, Rīgā, Ventspilī un Valmierā.

28. aprīlī Dailes teātra Mazajā zālē varēs noskatīties Pedro Pauvela (Francija) monoizrādi “Spektrs”. Tajā modernā deja sintezēta ar teātri, hiphopa mūziku un citiem mākslas žanriem.

29. aprīlī LNO notiks Lietuvas Valsts operas un baleta teātra izrāde “Sarkanā Žizele”. Borisa Eifmana horeogrāfija un librets. Izcilais horeogrāfs B.Eifmans par šo iestudējumu saka tā: “Mūsu baleta izrāde ir veltīta ievērojamajai 20. gadsimta balerīnai Olgai Sperivcevai. Biju satriekts, kad uzzināju šīs unikālās mākslinieces dzīves nianses. Liktenīga nozīme balerīnas dzīvē bija tam, ka viņa nonāca asiņaino, revolucionāro Pēterburgas notikumu virpulī. Atmiņas par nežēlīgās varmācības laiku lika viņai ciest un sekoja visu mūžu. Emigrācija iegrūda Sperivcevu tālākās krīzēs un beigās noveda pie katastrofas. Pēdējos 20 gadus viņa pavadīja psihiatriskajā slimnīcā netālu no Ņujorkas, palikusi pilnīgi vientuļa un rīcības nespējīga. Sperivcevas traģiskā dzīvesstāsta radītās emocijas kļuva par impulsu šim baletam.

Es mēģināju attēlot balerīnas dzīvi kā simbolu daudzu to mākslinieku dzīvei, kuri bija spiesti atstāt Krieviju, dzīvot un radīt trimdā. Olga Sperivceva bija ģeniāla Žizele. Viņa tā vienādoja sevi ar attēlojamo personāžu, tā iejutās Žizeles liktenī, ka balerīnai vairs nepietika spēka atgriezties īstenībā. Stāsts par Žizeli kļuva stāsts par Sperivcevu pašu.”

30. aprīlī LNO notiks festivāla gala koncerts. 1. maijā Jaunajā Rīgas teātrī uzstāsies Vanemuines teātra (Tartu) baleta ansamblis.

Jau septīto gadu festivāla ģenerālsponsore ir kompānija, kas atbalsta dejas mākslu visā pasaulē – “Philip Moris Latvia”. Festivālu atbalsta arī Latvijas Kultūrkapitāla fonds, Kultūras ministrija un Rīgas dome.

Viesturs Avots –  “Latvijas Vēstnesim”