Ministru kabineta rīkojums Nr.238

Rīgā 2003.gada 23.aprīlī (prot. Nr.22, 25.§)

Par Transporta un sakaru institūta satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Transporta un sakaru institūta satversmi.

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis

 

 

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 23.aprīļa rīkojumu Nr.238

Transporta un sakaru institūta satversme

I. Vispārīgie noteikumi

1. Augstskola “Transporta un sakaru institūts” (turpmāk tekstā — TSI) ir augstākās izglītības un zinātnes iestāde, tās reģistrācijas numurs Izglītības iestāžu reģistrā ir 3343801782. TSI darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Augstskolu likumu, Izglītības likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, citiem valstī spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un starptautiskās darbības normām un šo Satversmi. Satversme pieņemta TSI Satversmes sapulcē 2002.gada 29.augustā, protokols Nr.3.

2. Augstskolas dibinātājs ir akciju sabiedrība “Transporta un sakaru institūts” (turpmāk tekstā — Dibinātājs), tās juridiskā adrese ir Lomonosova iela 1, Rīga, LV–1019 un reģistrācijas numurs LR uzņēmumu reģistrā ir 000345890.

3. Oficiālajā sarakstē vienlīdzīgi lietojami šādi nosaukumi:

Transporta un sakaru institūts, saīsināti — TSI;

Transport and Telecommunication Institute (angļu valodā);

Hochschule fūr Transport und Telekomunikation (vācu valodā).

4. TSI juridiskā adrese: Lomonosova iela 1, Rīga, LV-1019.

5. TSI ir juridiskās personas statuss, savs zīmogs ar augstskolas pilnu nosaukumu un simbolika.

6. TSI nodibināja juridiskā persona 1999.gada 6.septembrī, šī diena ir TSI svinamā diena.

7. TSI ir augstskola, kurā tiek īstenotas akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kā arī veikts zinātniski pētnieciskais darbs transporta, informatīvās tehnoloģijas, elektronikas, vadībzinātnes un komercdarbības jomās.

 

II. TSI autonomija, uzdevumi un akadēmiskā brīvība

8. TSI ir autonoma izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām akadēmiskajā jomā. TSI ir finansiālās darbības autonomijas tiesības Dibinātāja noteiktā budžeta ietvaros.

9. TSI galvenie mērķi ir piedāvāt un realizēt plašu akadēmisko un profesionālo izglītību un pētnieciskā darba iespējas inženierzinātņu, sociālo zinātņu un dabaszinātņu jomā.

10. TSI uzdevumi:

10.1. nodrošināt studiju un zinātniskās pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos un zinātniskos grādus, profesionālo kvalifikāciju;

10.2. izstrādāt studiju programmas, izraudzīties akadēmisko personālu, iekārtot zinātniskās un mācību laboratorijas, bibliotēku un citas struktūras, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā; nodrošināt tādas studiju programmu, pārbaudījumu un eksāmenu prasības, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās;

10.3. veicināt tālākizglītojošas studijas un piedalīties tālākās izglītības pasākumos. Sadarboties ar citām augstskolām, kā arī ar zinātniskās pētniecības un izglītības iestādēm. Veicināt studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu augstskolām;

10.4. organizēt savu darbu sabiedrības interesēs, apzinot sabiedrības aktuālās vajadzības, kā arī informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darbu izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus;

10.5. rūpēties par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošināt viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos, pētnieciskajos procesos;

10.6. garantēt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību.

11. TSI nodrošina studiju un pētniecības darba un jaunrades brīvību, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo Satversmi un valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

11.1. Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.

11.2. Akadēmiskais personāls apstiprināto studiju programmu ietvaros ir tiesīgs izvēlēties, izstrādāt un ieviest studiju kursu saturu un formas.

11.3. TSI administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt šinī Satversmē paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības.

12. TSI veic augstskolas profilam atbilstošu komercdarbību saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un patstāvīgi nosaka sniegto pakalpojumu normatīvus un izcenojumus. TSI veiktās komercdarbības rezultātā iegūtie ienākumi izmantojami augstskolas attīstības vajadzībām.

13. TSI nodrošina līdzvērtīgu izglītību latviešu, angļu, krievu u.c. valodās.

 

III. TSI pašpārvalde un struktūra

14. TSI pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:

14.1. Satversmes sapulce;

14.2. Senāts;

14.3. Rektors;

14.4. Revīzijas komisija;

14.5. Šķīrējtiesa.

15. Satversmes sapulce ir TSI pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, bet augstākā lēmējinstitūcija finanšu jomā ir Dibinātājs.

15.1. Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot, no:

15.1.1. pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla;

15.1.2. studējošajiem;

15.1.3. citām darbinieku grupām.

15.2. Satversmes sapulce sastāv no 40 līdz 50 locekļiem. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60% un studējošo īpatsvars — par 15%.

15.3. Satversmes sapulces skaitlisko sastāvu un struktūrvienību pārstāvniecības normas nosaka TSI Satversme.

15.4. Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru uz visu sasaukuma laiku.

15.5. Sasaukt Satversmes sapulci var rektors vai Senāts. Satversmes sapulci sasauc ne retāk kā reizi gadā.

15.6. Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 locekļu. Lēmumus pieņem, ja par tiem nobalso klātesošo locekļu vairākums.

15.7. Jebkurš Satversmes sapulces loceklis ir atsaukts, ja par atsaukšanu nobalso ne mazāk kā 75% no personāla, kuram ir tiesības ievēlēt attiecīgo Satversmes sapulces locekli.

15.8. Satversmes sapulce:

15.8.1. atklāti balsojot, pieņem un groza TSI Satversmi;

15.8.2. aizklāti balsojot, ievēlē un atceļ rektoru;

15.8.3. noklausās rektora pārskatu;

15.8.4. aizklāti balsojot, ievēlē Senātu;

15.8.5. aizklāti balsojot, ievēlē Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;

15.8.6. atklāti balsojot, apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;

15.8.7. pārējos lēmumus Satversmes sapulce pieņem atklātā balsojumā.

16. TSI Senāts ir TSI personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas TSI darbības sfēras.

16.1. TSI Senāta pilnvaru laiks ir trīs gadi. TSI Senāts uz trīs gadiem no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju, sekretāru un Senāta komisijas. Senāta priekšsēdētāju var pārvēlēt pēc 75% Senāta locekļu pieprasījuma.

16.2. TSI Senāts pieņem visus lēmumus atklāti balsojot ar vienkāršu balsu vairākumu. Docētāju vēlēšanas tiek organizētas aizklātas balsošanas veidā.

16.3. TSI Senāts:

16.3.1. ievēlē docētājus (izņemot profesorus un asociētos profesorus), akadēmisko struktūrvienību vadītājus;

16.3.2. apstiprina prorektorus un TSI iestāžu, uzņēmumu un institūtu direktorus (pēc rektora priekšlikuma); darba kārtības noteikumus, TSI struktūrvienību, padomju u.c. institūciju statūtus vai nolikumus, citus noteikumus, kas reglamentē studiju gaitu, studiju rezultātu pārbaudi un vērtēšanu, kvalifikācijas, akadēmisko un profesionālo grādu piešķiršanas un diplomu izsniegšanas kārtību u.c. TSI darbības jomas, TSI budžeta sadalījumu;

16.3.3. izskata sūdzības par rektora, Šķīrējtiesas vai Revīzijas komisijas lēmumiem;

16.3.4. izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības, kā arī veic citas darbības atbilstoši Satversmes sapulces apstiprinātajam nolikumam par Senātu.

16.4. Senāta lēmumu 14 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt TSI Satversmes sapulcē.

16.5. TSI Senāta sastāvā ir 16 senatori, kuru skaitā 75% jābūt akadēmiskā personāla pārstāvjiem, t.sk. ne mazāk par 50 % profesoru un asociēto profesoru un ne mazāk kā 25 % pārējā akadēmiskā personāla pārstāvju. Studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 15%. Pārējie Senāta locekļi ir TSI zinātnisko un saimniecisko struktūrvienību pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē Studējošo pašpārvalde. Senāta locekli atsauc Satversmes sapulce, ja to rakstveidā ierosina 1/2 to darbinieku vai studējošo kopas, kas viņu izvirzījusi. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba attiecības ar TSI, tad viņiem izbeidzas Senāta locekļu pilnvaras. TSI Senāta locekļu kopējo skaitu nosaka Satversmes sapulces apstiprinātais Senāta nolikums.

16.6. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem pēc studējošo frakcijas lēmuma ir atliktā veto tiesības jautājumos, kas attiecas uz studējošo tiesībām un likumīgām interesēm. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts. Pēc tam šo jautājumu izskata nākamajā Senāta sēdē, pieņemot lēmumu ar 2/3 klātesošo Senāta locekļu balsu vairākumu.

17. Rektors ir TSI augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv TSI akadēmiskajā un zinātniskajā jomā. Finanšu jomā rektors pārstāv institūtu pēc saskaņošanas ar Dibinātāju. Rektoru pēc Dibinātāja ieteikuma ievēlē TSI Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

17.1. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc TSI Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti Augstskolu likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

17.2. Rektors:

17.2.1. atbild par TSI darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī TSI Satversmei;

17.2.2. atbild par TSI iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

17.2.3. nodrošina TSI vajadzībām Dibinātāja iedalīto budžeta līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu, personiski atbild par TSI finansiālo darbību Dibinātāja noteiktā budžeta ietvaros;

17.2.4. veicina TSI personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

17.2.5. veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī TSI Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

17.3. Rektors nosaka prorektoru pilnvaras un vada visu TSI darbību, pildot šīs Satversmes prasības, TSI Satversmes sapulces un Senāta lēmumus, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.

17.4. Rektora rīkojumu 14 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt TSI Senātā.

18. Pēc TSI Senāta iniciatīvas vai Izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma TSI var tikt izveidots TSI Padomnieku konvents, kurš darbojas Augstskolu likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā un konsultē Senātu un rektoru TSI attīstības stratēģijas jautājumos.

19. Revīzijas komisiju triju cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēlē TSI Satversmes sapulce no visa augstskolas pastāvīgā personāla vidus. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt TSI administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisiju vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma.

19.1. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt TSI finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un TSI Satversmei. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz TSI finansiālo un saimniecisko darbību. Revīzijas komisijai ir pienākums par sava darba rezultātiem ne retāk kā reizi gadā ziņot TSI Senātam. Revīzijas komisijas lēmumu 14 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt TSI Senātā.

19.2. Gadījumā, ja Senāts vai rektors nereaģē uz Revīzijas komisijas atkārtoti norādītajiem trūkumiem, komisijai ir tiesības informēt par to Dibinātāju.

20. Šķīrējtiesu trīs cilvēku sastāvā uz trim gadiem ievēlē TSI Satversmes sapulce no pastāvīgā akadēmiskā personāla vidus. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt TSI administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesu vai tās locekli atsauc Satversmes sapulce pēc Senāta vai 2/3 Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma.

20.1. Šķīrējtiesai ir pienākums izskatīt TSI studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par TSI Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem, strīdus starp TSI amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesai savas kompetences ietvaros ir tiesības pieņemt lēmumus, kuri ir saistoši TSI personālam. Šķīrējtiesas lēmumu 14 dienu laikā pēc tā pieņemšanas var pārsūdzēt TSI Senātā.

21. TSI struktūrvienības ir fakultātes, departamenti, institūti, katedras (profesoru grupas), centri, zinātniskās un mācību laboratorijas, kas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem nolikumiem veic mācību, metodisko, zinātnisko un organizatorisko darbu.

21.1. TSI struktūrvienību dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Senāts. TSI struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina TSI Senāts. Ikvienas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu.

21.2. Fakultāte ir TSI organizatoriska struktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes nozarēs. Šajā jomā fakultāte pilda TSI kopīgos uzdevumus un ievēro tās darbības principus. Fakultāti vada dekāns, ko ievēlē fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un vienu personu ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, kā arī fakultātes dome, kas darbojas pēc Senāta apstiprinātā nolikuma. Dekāns pārstāv fakultāti bez īpaša pilnvarojuma visās tās lietās.

21.3. TSI Departaments nodrošina studiju programmu izstrādāšanu, novērtēšanu, licenzēšanu, akreditāciju, modernizāciju un to atbilstību mūsdienu

prasībām, studiju programmu kadru un metodisko nodrošinājumu, koordinē pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus, kas izriet no departamenta darbības mērķiem un uzdevumiem. Departamenta darbu vada departamenta direktors, kuru apstiprina TSI Senāts pēc rektora ierosinājuma.

21.4. Institūts ir TSI zinātniskā struktūrvienība. Institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, zinātniskajām laboratorijām) ar nolūku savu intelektuālo un materiālo potenciālu izmantot kopīgu mērķu racionālai sasniegšanai. Institūtu vada tā direktors, kuru pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.

21.5. Katedra (profesoru grupa) ir TSI akadēmiska struktūrvienība. Katedras (profesoru grupas) izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora vai fakultātes domes priekšlikumiem; tās darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Katedras (profesoru grupas) darbību vada katedras (profesoru grupas) vadītājs, kuru ievēlē Senāts, un viņš ir katedras (profesoru grupas) oficiālais pārstāvis visās tās lietās.

21.6. Centrs ir organizatoriska akadēmiska struktūrvienība. Centru izveido ar Senāta lēmumu pēc rektora ierosinājuma, tas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Centra darbību atbilstoši nolikumam vada centra vadītājs, kura kandidatūru pēc rektora ierosinājuma apstiprina Senāts.

 

IV. TSI personāls

22. TSI personāls, tā tiesības un pienākumi.

22.1. TSI personālu veido:

22.1.1. akadēmiskais personāls, kuram TSI ir pamatdarba vieta;

22.1.2. pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktoranti un rezidenti;

22.1.3. vispārējais augstskolas personāls, kuram TSI ir pamatdarba vieta.

22.2. TSI akadēmisko personālu veido:

22.2.1. profesori, asociētie profesori;

22.2.2. docenti, vadošie pētnieki;

22.2.3. lektori, pētnieki;

22.2.4. asistenti.

22.3. TSI studējošie ir:

22.3.1. bakalauru studiju programmu studenti;

22.3.2. profesionālo studiju programmu studenti;

22.3.3. maģistranti;.

22.3.4. doktoranti.

22.4. Vispārējais TSI personāls ir:

22.4.1. studiju un zinātnes palīgpersonāls;

22.4.2. administratīvais, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu un studējošos.

23. Akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus nosaka Augstskolu likums, Izglītības likums, likums “Par zinātnisko darbību”, TSI Darba kārtības noteikumi un TSI nolikums par akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību.

23.1. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt personas līdz 65 gadu vecumam.

23.2. Lektoru galvenie uzdevumi ir:

23.2.1. kvalificētu lekciju sagatavošana un lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana;

23.2.2. zinātniskās pētniecības darba veikšana, studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

23.2.3. piedalīšanās studiju programmu darba un kvalitātes vērtēšanā.

23.3. Asistentu galvenie uzdevumi ir:

23.3.1. studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu organizēšana;

23.3.2. zinātniskās pētniecības darba veikšana, studējošo pētniecisko darbu un prakšu vadīšana;

23.3.3. piedalīšanās studiju programmu darba un kvalitātes vērtēšanā.

24. Studējošo imatrikulācija TSI notiek saskaņā ar TSI Senāta un Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem. Tiesības kļūt par TSI studējošajiem ir jebkuram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņu pase, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Studējošajiem mācību maksu sedz juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko TSI noslēgusi ar studējošajiem, kā arī atsevišķos gadījumos arī valsts.

24.1. TSI studējošie ir tiesīgi:

24.1.1. saskaņā ar TSI apstiprinātām studiju programmām iegūt akadēmisko un profesionālo izglītību, veikt zinātnisko darbu un iegūt akadēmiskos grādus;

24.1.2. izvēlēties un grozīt savus studiju plānus un virzienus;

24.1.3. saskaņā ar TSI studiju kārtības noteikumiem izmantot TSI telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru u.c.;

24.1.4. vēlēt un tikt ievēlētiem Studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties TSI visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

24.1.5. veidot biedrības, pulciņus, klubus u. tml.;

24.1.6. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

24.1.7. augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

24.1.8. TSI noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citus augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus.

24.2. TSI studējošajiem ir sava pašpārvalde, kas darbojas saskaņā ar TSI Senāta apstiprinātu nolikumu. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības

līdzdarboties TSI visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās.

25. TSI vispārējā personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darbu tā, lai TSI spētu īstenot savus uzdevumus un lai netiktu traucēta citu personu amata vai darba pienākumu izpilde. Saskaņā ar TSI Satversmi personālam ir tiesības piedalīties TSI vadības un pašpārvaldes lēmumu un Darba kārtības noteikumu izstrādāšanā. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atlaists no darba vispārējais TSI personāls, saskaņā ar esošajiem normatīviem aktiem nosaka Senātā apstiprinātie Darba kārtības noteikumi.

26. TSI personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka TSI Senāts, pieņemot Darba kārtības noteikumus.

27. TSI vadība nodrošina TSI personālam darba vai studiju apstākļus, rūpējas par viņu veselību un atpūtu, nodrošina iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

V. TSI īpašums, saimnieciskā darbība un finanšu līdzekļi

28. Pildot savus uzdevumus,

28.1. TSI ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības akadēmiskajā un zinātniskajā jomā:

28.1.1. atvērt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības;

28.1.2. noslēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar Augstskolu likumu, citiem Latvijas Republikas likumiem, TSI Satversmi;

28.2. pēc Dibinātāja pilnvaras TSI drīkst:

28.2.1. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši TSI darbības mērķiem;

28.2.2. veikt TSI profilam atbilstošu komercdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi TSI budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši TSI attīstības mērķiem;

28.2.3. būt par prasītāju un atbildētāju tiesās.

29. Savas darbības veikšanai augstskola izmanto Dibinātāja tās īpašumā, valdījumā un lietojumā nodoto zemi, kustamo, nekustamo īpašumu, kā arī naudas līdzekļus.

30. Dibinātāja iedalītie finanšu līdzekļu veidi augstskolas pamatdarbības nodrošināšanai:

30.1. pamatfinansējums:

30.1.1. no maksas par studijām;

30.1.2. no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizēšanai, t.sk. no investīcijām un mērķprogrammām.

30.2. citi ienākumi:

30.2.1. no maksas pakalpojumiem;

30.2.2. no zinātnisko līgumdarbu veikšanas;

30.2.3. no saimnieciskās darbības;

30.2.4. no organizāciju un fizisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem;

30.2.5. no kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;

30.2.6. no citiem normatīvajos aktos paredzētajiem ienākuma avotiem.

31. Augstskolas budžeta struktūru un līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka TSI Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. TSI budžetu apstiprina Dibinātājs. Pārskatu par budžeta izpildi rektors iesniedz Senātam un Dibinātāja valdei.

32. Jebkura valsts vai pašvaldības institūcija, privātstruktūra un fiziskā persona, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, var slēgt līgumus ar TSI par noteiktu speciālistu sagatavošanu, pētījumu veikšanu vai TSI profilam atbilstošu pakalpojumu sniegšanu, ja tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

33. TSI ir tiesības saņemt organizāciju un fizisku personu dāvinājumus un ziedojumus normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

 

VI. TSI reorganizācijas un likvidācijas kārtība

34. TSI reorganizē vai likvidē ar tā Dibinātāja kopsapulces lēmumu vai LR normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Lēmumam tiek pievienots reorganizācijas vai likvidācijas plāns.

35. TSI likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

36. TSI likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā Dibinātājs ir atbildīgs par Augstskolas saistībām saskaņā ar LR likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

 

VII. TSI Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

37. TSI Satversmi pieņem un groza Satversmes sapulce.

38. TSI Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc apstiprināšanas LR Ministru kabinetā.