Ministru kabineta noteikumi Nr.200

Rīgā 2003.gada 22.aprīlī (prot. Nr.22, 39.§)

Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 11.panta otrās daļas 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izstrādājams stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projekts (turpmāk — projekts), kā arī projekta saturu, lai novērstu, ierobežotu un kontrolētu gaisu piesārņojošo vielu emisiju no stacionāriem piesārņojuma avotiem.

2. Projekts nepieciešams, lai saņemtu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai (turpmāk — atļauja) iekārtai, kura paredz piesārņojošo vielu emisiju gaisā. Operators sagatavo projektu un pievieno to pieteikumam, kas paredzēts, lai saņemtu atļauju piesārņojošas darbības veikšanai (turpmāk — pieteikums).

 

II. Projekta izstrādes kārtība

3. Lai noteiktu iekārtas emisiju daudzumu (piesārņojošās vielas emisiju daudzums no emisijas avota laika vienībā), izmanto šādus paņēmienus:

3.1. emisiju monitorings (nepārtrauktie vai periodiskie mērījumi) vai emisiju inventarizācija (vienreizēja datu ieguve);

3.2. emisiju daudzuma aprēķināšana, izmantojot emisijas faktorus (lielumus, kas raksturo piesārņojošās vielas daudzuma attiecību pret darbību raksturojošu parametru, kurš saistīts ar šīs piesārņojošās vielas emisiju) vai materiālo bilanci.

4. Gatavojot pieteikumu esošai piesārņojošai darbībai, operators emisiju daudzuma noteikšanai izmanto monitoringa datus, ja:

4.1. saskaņā ar vides aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem vai atļaujas nosacījumiem operators veic emisijas monitoringu;

4.2. monitoringa dati ietver informāciju par iekārtas emisijas avotu parametriem un faktiskajām emisijām atbilstoši šo noteikumu 23.punktam.

5. Ja saskaņā ar atļaujas nosacījumiem operators neveic attiecīgās piesārņojošās vielas emisijas monitoringu, tad emisiju daudzuma noteikšanai izmanto inventarizācijas datus. Emisiju inventarizācijai izmanto tiešos instrumentālos mērījumus, kas atbilst spēkā esošajiem standartiem, un rezultātus apkopo, izmantojot Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 4.pielikuma 13.1. un 13.2.tabulas paraugus. Emisijas daudzumu nosaka nominālajai un atļaujas pieteikumā paredzētajai ražošanas jaudai.

6. Esošas piesārņojošas darbības emisiju daudzuma noteikšanai operators var izmantot arī šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētos paņēmienus, to izvēli pamatojot.

7. Gatavojot pieteikumu par jaunu piesārņojošo darbību vai būtiskām pārmaiņām esošā piesārņojošā darbībā, emisiju daudzuma noteikšanai operators izmanto šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētos paņēmienus.

8. Šo noteikumu 6. un 7.punktā minētajos gadījumos emisiju daudzuma noteikšanai var izmantot emisijas faktorus, kas iegūti:

8.1. ar instrumentāliem mērījumiem identiskā vai līdzīgā emisijas avotā;

8.2. ar aprēķinu metodikām;

8.3. no emisijas faktoru datu bāzēm (piemēram, Eiropas Vides aģentūras atmosfēras emisiju krājums — CORINAIR).

9. Visos šo noteikumu 8.punktā minētajos gadījumos operators pamato izvēlētos vai aprēķinātos emisiju faktorus, norādot informācijas avotu.

10. Emisiju daudzuma aprēķināšanai difūzo emisiju gadījumos (emisijas, kas netiek uztvertas un izvadītas pa dūmvadiem, izplūdes kanāliem vai gāzu attīrīšanas iekārtām) izmanto materiālo bilanci.

11. Lai novērtētu emisijas limitu atbilstību gaisa kvalitātes normatīviem vai šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minētajām vadlīnijām, operators izmanto piesārņojošo vielu izkliedes aprēķina datorprogrammas (turpmāk — datorprogrammas).

12. Operators ar datorprogrammu aprēķina (modelē) piesārņojošu vielu izkliedes atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā norādītajiem aprēķinu scenāriju sākotnējo parametru izvēles nosacījumiem un aprēķina gaisa kvalitātes normatīviem vai vadlīnijām (kas minētas attiecīgajos literatūras avotos) atbilstošās procentiles. Lai izvērtētu iespējami visnelabvēlīgāko piesārņojumu, operators papildus modelē scenārijus situācijām, kurās var rasties lielākais piesārņojums piesārņojošās darbības ietekmes zonā, ņemot vērā informāciju par nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un emisijām dažādos iekārtas darbības režīmos, kā arī avārijas situācijās.

13. Ja nepieciešams, reģionālajai vides pārvaldei (turpmāk — pārvalde) ir tiesības pieprasīt operatoram papildu informāciju par projekta sagatavošanā izmantoto datorprogrammu (piemēram, lietotāja pamācību), lai pārliecinātos par tās piemērojamību konkrētajā gadījumā.

14. Piesārņojošo vielu emisiju izkliedes aprēķiniem izmanto datorprogrammas, kas:

14.1. nodrošina iespēju veikt aprēķinus, kuru rezultāti ir salīdzināmi ar gaisa kvalitātes normatīvu parametriem;

14.2. nodrošina iespēju grafiski attēlot aprēķinu rezultātus uz piesārņojuma avota apkārtnes topogrāfiskās kartes;

14.3. nodrošina iespēju veikt aprēķinus, izmantojot šo noteikumu 4.punktā noteiktos emisijas un emisijas avotu parametrus;

14.4. modelē situācijas atbilstoši raksturīgākajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kas var ietekmēt piesārņojuma izkliedi, un meteoroloģiskajiem apstākļiem, kuros prognozējams visaugstākais piesārņojuma līmenis;

14.5. modelē situācijas, ievērojot teritorijai raksturīgos meteoroloģiskos apstākļus, un var veikt aprēķinus, izmantojot Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras (turpmāk — aģentūra) sniegto meteoroloģisko informāciju atbilstoši šo noteikumu 40.punktam;

14.6. ja nepieciešams, nodrošina iespēju vienā aprēķinu ciklā modelēt piesārņojuma izkliedi no vairākiem piesārņojuma avotiem;

14.7. sniedz rezultātus, ņemot vērā esošo gaisa piesārņojumu (tuvumā esošo gaisa piesārņojuma avotu aprēķināto (modelēto) piesārņojumu vai arī monitoringā noskaidroto piesārņojošo vielu fona koncentrāciju);

14.8. ņem vērā emisijas avota apkārtnē esošā reljefa īpatnības, apbūvi, kā arī citus faktorus, ja tie būtiski ietekmē piesārņojuma izkliedi;

14.9. nodrošina, ka aprēķinātā piesārņojošo vielu koncentrācija atbilst mērījumos iegūtajiem datiem.

15. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinam izmanto šo noteikumu 2.pielikumā minētās datorprogrammas, ņemot vērā ierobežojumus to lietošanai.

16. Datorprogrammas, kas nav minētas šo noteikumu 2.pielikumā, izmanto piesārņojošo vielu izkliedes aprēķiniem, ja lietotājs to saskaņojis ar aģentūru un Vides valsts inspekciju.

17. Lai saņemtu saskaņojumu, lietotājs sagatavo un iesniedz Vides valsts inspekcijā iesniegumu, kurā norāda, ka izvēlētā datorprogramma atbilst šo noteikumu 14.punktā noteiktajām prasībām. Iesniegumā norāda personu, kas var sniegt informāciju par izvēlēto datorprogrammu un veikt nepieciešamos aprēķinus atbilstības novērtēšanai. Iesniegumam pievieno šādu informāciju par izvēlēto datorprogrammu:

17.1. lietotāja pamācību;

17.2. citas ziņas, kas apliecina datorprogrammas atbilstību šo noteikumu 14.punktā noteiktajām prasībām.

18. Lai sagatavotu atbildi, vai datorprogramma ir izmantojama, Vides valsts inspekcija pieprasa aģentūras atzinumu. Aģentūra 20 dienu laikā no šo noteikumu 17.punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienas sagatavo atzinumu, kurā izvērtēta datorprogrammas atbilstība šo noteikumu 14.punktā noteiktajām prasībām un norādīti iespējamie ierobežojumi tās izmantošanai. Ja iesniegumā norādītā persona nesniedz informāciju vai pēc aģentūras pieprasījuma nenodrošina nepieciešamos aprēķinus, aģentūrai ir tiesības pagarināt atzinuma sagatavošanas termiņu, par to rakstiski paziņojot iesniedzējam un Vides valsts inspekcijai.

19. Vides valsts inspekcija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas saskaņo datorprogrammas lietošanu piesārņojošo vielu izkliedes aprēķiniem, norādot iespējamos ierobežojumus tās izmantošanai, vai norāda, kādēļ šādu programmu nav iespējams lietot. Par pieņemto lēmumu Vides valsts inspekcija rakstiski paziņo iesniedzējam un informē Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju un pārvaldes.

 

III. Projekta saturs

20. Operators projektā sniedz informāciju par visām vielām, kurām noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, kā arī citām vielām, kuras emitē uzņēmums vai iekārta. Lai veiktu ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējumu, ja uzņēmums vai iekārta emitē piesārņojošu vielu, kurai nav noteikts gaisa kvalitātes normatīvs, operators:

20.1. izmanto atbilstošos literatūras avotos minētās vadlīnijas (piemēram, Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas);

20.2. konsultējas ar attiecīgo pārvaldi, lai noskaidrotu, kādas vielas, kuras iekārta emitē nenozīmīgos daudzumos, atļauts neņemt vērā projektā.

21. Operators sagatavo projektu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 4.pielikuma 13.4.tabulas paraugam, pamatojoties uz projektā ietverto informāciju.

22. Operators projektā norāda visas piesārņojošās vielas, kuru ietekme uz gaisa kvalitāti novērtēta, kā arī piemērotos gaisa kvalitātes normatīvus un vadlīnijas.

23. Projektā operators sniedz emisijas avotu fizikālo raksturojumu un emisiju raksturojumu atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 4.pielikuma 13.1.tabulai “Emisijas avotu fizikālais raksturojums” un 13.2.tabulai “No emisijas avotiem gaisā emitētās vielas”. Ja emisija nav pastāvīga, operators aizpilda arī šo noteikumu 3.pielikumā ietvertās tabulas, kas raksturo emisiju dinamiku.

24. Operators projektā sniedz informāciju par piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinam izvēlēto datorprogrammu, norādot tās nosaukumu, versiju, tipu (piemēram, Gausa, Lagranža), izstrādātāju, programmas lietotāja licences numuru un tās termiņu. Izmantotajai datorprogrammai jāatbilst šo noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18. un 19.punktā noteiktajām prasībām.

25. Operators sniedz informāciju par izkliedes aprēķinos izmantoto datorprogrammu papildu iespējām:

25.1. par piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanā piemērotajām teritorijas reljefa un apbūves īpatnībām, norādot ietverto objektu izvietojumu un parametrus, kā arī raksturojot to izvietojumu attiecībā pret emisijas avotu. Ja minēto datorprogrammu papildu iespējas netiek izmantotas, operators to pamato;

25.2. par citām papildu iespējām, kas nav noteiktas šo noteikumu 25.1.apakšpunktā (piemēram, zalvjveida emisiju izkliedes aprēķins, piesārņojošo vielu nosēšanās modelēšana).

26. Operators norāda esošo piesārņojuma līmeni piesārņojošās darbības ietekmes zonā. Ja saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu operators izmanto aģentūras rīcībā esošos datus, projektam pievieno izziņu, kuru izsniegusi aģentūra konkrētās piesārņojošās darbības pieteikuma sagatavošanai.

27. Operators pamato meteoroloģisko datu izvēli, apraksta attiecīgo datu formātu un pievieno vēja raksturlielumu grafisko interpretāciju (diagrammu, kurā, pamatojoties uz meteoroloģiskajiem datiem, attēlots vēja režīms noteiktā vietā vai konkrētos laikposmos). Projektam pievieno aģentūras sagatavoto izziņu, kas izsniegta saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu un kurā norādīta konkrētā piesārņojošā darbība, kuras pieteikuma sagatavošanai šī izziņa izsniegta, meteoroloģiskā stacija, kuras dati tiek izmantoti, un novērojumu ilgums (gados).

28. Operators sniedz informāciju par visiem aprēķiniem, kas veikti, lai novērtētu emisiju ietekmi uz gaisa kvalitāti, un kuros tiek izmantoti piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu (modelēšanas) rezultāti.

29. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu rezultātus operators sagatavo iesniegšanai un attēlo:

29.1. grafiskā formā, izmantojot šo noteikumu 30.punktā minētās kartes un norādot piesārņojošās vielas koncentrāciju. Ja maksimālā aprēķinātā piesārņojošās vielas summārā koncentrācija nepārsniedz 50 % no piesārņojuma novērtēšanas apakšējā sliekšņa vērtības, izkliedes aprēķina rezultātu attēlot grafiskā formā nav nepieciešams. Katram attēlam norāda piesārņojošās vielas nosaukumu un aprēķinu parametrus. Aprēķinu parametrus raksturo, norādot aprēķina periodu (piemēram, 1 gads, 1 diennakts, 1 stunda), laika intervālu vidējo lielumu aprēķināšanai (piemēram, 30 minūtes, 1 stunda, 24 stundas), aprēķinātās procentiles un citus izmantotos parametrus. Attēlā identificē teritorijas, kurās tiek prognozēts pārsniegums. Izkliežu kartes sagatavo pārskatāmā mērogā. Ja nepieciešams, projektam var pievienot divas kartes dažādos mērogos;

29.2. tabulās (4.pielikums), norādot maksimālo piesārņojošās vielas koncentrāciju un vietu vai teritoriju, kurā tā būs novērojama, kā arī uzņēmuma vai iekārtas emitētā piesārņojuma daļu summārajā koncentrācijā. Norāda arī summārās koncentrācijas attiecību pret gaisa kvalitātes robežlielumu vai mērķlielumu (procentos).

30. Šo noteikumu 29.1.apakšpunktā minēto rezultātu attēlošanai izmanto uzņēmuma atrašanās vietas karti mērogā 1 : 25000 vai lielākā mērogā, kas piesaistīta ģeogrāfiskajām koordinātām un raksturo uzņēmuma izvietojumu attiecībā pret apdzīvotām vietām, dzīvojamo apbūvi, rūpniecisko zonu, sabiedrisko un tirdzniecības zonu, pret īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, aizsargjoslām, mikroliegumiem un, ja iespējams, pret tuvāko gaisa monitoringa staciju. Informāciju par reljefa īpatnībām un vietējo apbūvi sniedz vismaz tādā detalizācijas pakāpē, kāda izmantota piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanā. Ja pieteikumā izmantotajā kartē attēloti šajā punktā minētie objekti un teritorijas, šo kartes pamatni var izmantot piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanas rezultātu attēlošanai.

31. Operators analizē piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu rezultātus un novērtē gaisa kvalitātes atbilstību normatīviem un vadlīnijām.

32. Datus, kas nepieciešami piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinam ar datorprogrammu, operators pievieno projektam elektroniskā veidā.

 

IV. Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācija par esošo piesārņojumu un meteoroloģiskajiem apstākļiem

33. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinos operators ņem vērā esošo piesārņojuma līmeni (fona koncentrācijas), ko rada visas piesārņojošās vielas, kurām noteikti gaisa kvalitātes normatīvi. Pārējām emitētajām vielām fona koncentrācijas norāda, ja operatora rīcībā ir šādi dati.

34. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinus operators veic, ievērojot piesārņojošās darbības ietekmes zonai raksturīgos meteoroloģiskos apstākļus. Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšanā izmanto viena gada secīgus stundas meteoroloģiskos datus vai statistiski apstrādātu meteoroloģisko datu kopu, kas raksturo pēdējo triju gadu periodu. Papildus operators modelē scenārijus nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.

35. Operators rakstiski pieprasa aģentūrai:

35.1. informāciju par esošo gaisa piesārņojumu;

35.2. datus par piesārņojuma izkliedei nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem;

35.3. meteoroloģiskos apstākļus raksturojošos parametrus piesārņojošās darbības iespējamā ietekmes zonā.

36. Iesniegumā aģentūrai operators norāda:

36.1. piesārņojošās darbības atrašanās vietu;

36.2. piesārņojošās vielas, kurām paredzēts veikt izkliedes aprēķinu;

36.3. nepieciešamos meteoroloģiskos parametrus un vēlamo datu veidu (secīgi stundu dati vai statistiski apstrādāta datu kopa).

37. Ja aģentūras rīcībā ir šo noteikumu 35.1. un 35.2.apakšpunktā minētā informācija, aģentūra septiņu dienu laikā sagatavo un rakstiski nosūta operatoram:

37.1. informāciju par to piesārņojošo vielu koncentrācijām, kurām noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulai;

37.2. informāciju par katras piesārņojošās vielas izkliedei nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem (meteoroloģiskie apstākļi piesārņojošās darbības iespējamā ietekmes zonā, kuros novērots vai prognozējams visaugstākais piesārņojums). Informāciju sniedz atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 2.tabulai par vienu vai vairākām epizodēm.

38. Ja aģentūras rīcībā nav šo noteikumu 35.1. un 35.2.apakšpunktā norādītās informācijas, aģentūra septiņu dienu laikā nosūta operatoram pamatotu atteikumu.

39. Šo noteikumu 38.punktā minētajā gadījumā operators veic piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinus, ņemot vērā piesārņojuma avotus, kas tieši ietekmē gaisa kvalitāti operatora pieteiktajā darbības vietā un tās ietekmes zonā. Informāciju par šiem piesārņojuma avotiem operators pieprasa pārvaldē, kuras teritorijā izvietota vai paredzēta piesārņojošā darbība. Pārvalde 14 dienu laikā sagatavo prasīto informāciju un nodod operatoram rakstiski un elektroniski.

40. Lai nodrošinātu piesārņojošo vielu izkliedes aprēķiniem nepieciešamo informāciju par vietējiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, aģentūra izveido datu bāzi, kas ietver šādus meteoroloģiskos apstākļus raksturojošos parametrus katrā no meteoroloģisko novērojumu tīkla stacijām:

40.1. gads;

40.2. diena;

40.3. stunda;

40.4. piezemes temperatūra — gaisa temperatūra 2 metru augstumā no zemes virsmas (°C);

40.5. vēja ātrums — 10 minūšu laikā vidējais horizontālais vēja ātrums 10 metru augstumā no zemes virsmas (m/s);

40.6. vēja virziens — vēja virziens 10 metru augstumā no zemes virsmas (°);

40.7. kopējais mākoņu daudzums — debesjuma daļa, kas pārklāta ar visu veidu mākoņiem (octas);

40.8. albedo — virsmas saņemtās un atstarotās radiācijas attiecība (%),

40.9. virsmas siltuma plūsma (W/m2);

40.10. sajaukšanās augstums (m);

40.11. Monina-Obuhova garums (m).

41. Ja operators atbilstoši šo noteikumu 36.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām pieprasa informāciju par meteoroloģiskajiem parametriem, kas iekļauti saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu izveidotajā datu bāzē, aģentūra septiņu dienu laikā sagatavo un elektroniski nosūta operatoram informāciju, kas raksturo meteoroloģiskos apstākļus piesārņojošās darbības ietekmes zonā pēdējo triju gadu laikā.

42. Ja operators atbilstoši šo noteikumu 36.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām pieprasa informāciju par meteoroloģiskajiem parametriem, kas nav iekļauti saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu izveidotajā datu bāzē, aģentūra sagatavo un mēneša laikā nosūta operatoram pieprasītos meteoroloģiskos parametrus, ja tie ir aģentūras rīcībā un ir nepieciešami operatora izvēlētās datorprogrammas izmantošanai vai arī var uzlabot piesārņojošo vielu izkliežu modelēšanas kvalitāti. Ja aģentūras rīcībā nav šādu datu, aģentūra triju dienu laikā nosūta operatoram pamatotu atteikumu, kā arī ieteikumus operatora turpmākajai rīcībai.

43. Aģentūra šajos noteikumos norādīto informāciju sniedz par maksu atbilstoši vides ministra apstiprinātam Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādim, izņemot informāciju, kas nepieciešama Vides valsts inspekcijai vai pārvaldei kontroles veikšanai.

 

V. Noslēguma jautājums

44. Ja ir spēkā atļauja, kas iekārtai izsniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.154 “Noteikumi par stacionāru gaisa piesārņojuma avotu radītu gaisu piesārņojošo vielu emisijas novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un kontroli”, kas paredz emisiju uzraudzību un mērīšanu, operators, gatavojot pieteikumu emisiju daudzuma noteikšanai, izmanto monitoringa datus atbilstoši šo noteikumu 4.punktam.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 26.aprīli.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.200

Aprēķinu scenāriju sākotnējo parametru izvēles nosacījumi

Nr. p.k.	Noteikšanas periods(1)	Emisijas limits	Darbības apjoms	Darbības režīms
1. Atļaujas pieteikumā iekļautie emisiju avoti
1.1.	Ilgtermiņa	Atbilstoši emisiju limitu projektam un emisiju robežvērtībām	Reālā vai nominālā jauda (izvēloties lielāko) vai atļaujai pieprasītā ražošanas jauda	Reālais darbības režīms pēdējos divos gados(2) vai plānotais darbības režīms (jaunai iekārtai)
1.2.	Īstermiņa	Atbilstoši emisiju limitu projektam un emisiju robežvērtībām	Reālā vai nominālā jauda (izvēloties lielāko) vai atļaujai pieprasītā ražošanas jauda	Nepārtraukta darbība
2. Piesārņojuma avoti, kas tieši ietekmē gaisa kvalitāti operatora pieteiktajā darbības vietā un tās ietekmes zonā
2.1.	Ilgtermiņa	Emisijas limits	Gada vidējā jauda pēdējos divos gados(2)	Reālais darbības režīms pēdējos divos gados(2)
2.2.	Īstermiņa	Emisijas limits	Gada vidējā jauda pēdējos divos gados(2)	Nepārtraukta darbība

Piezīmes.

(1) Atbilstoši gaisa kvalitātes normatīvu vai vadlīniju noteikšanas periodam.

(2) Izņemot gadījumus, kad pēdējo divu gadu periods nav reprezentatīvs.

Vides ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.200

Izkliedes aprēķinu veikšanai izmantojamās datorprogrammas

Nr. p.k.	Nosaukums	Izstrādātājs	Ierobežojumi datorprogrammas lietošanai
1.	ADMS 3	Kembridžas Vides konsultantu birojs — CERC (Cambridge Environmental Research Consultants)
2.	AIRVIRO	Zviedrijas Hidrometeoroloģijas institūts — SHI (Swedish Hydrometeorological Institute)	Ja ir pieejama digitālā karte un piesārņojuma avotu datu bāze konkrētai teritorijai
3.	EnviMan	Firma OPSIS AB (Zviedrija)	Ja ir pieejama digitālā karte un piesārņojuma avotu datu bāze konkrētai teritorijai
4.	OML	Dānijas Nacionālais vides izpētes institūts — NERI (National Environmental Research Institute)	Ja aģentūrai ir pieejami meteoroloģiskie dati nepieciešamā formātā

Vides ministrs R.Vējonis