Ministru kabineta noteikumi Nr.190

Rīgā 2003.gada 22.aprīlī (prot. Nr.22, 10.§)

Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtība

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.panta pirmās daļas 1. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības valsts aizsardzības būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai, būvdarbu veikšanai, autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, kā arī minēto procesu norises kārtību, ciktāl to nenosaka Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi).

2. Valsts aizsardzības būves šo noteikumu izpratnē ir šādas Aizsardzības ministrijas būves:

2.1. sprāgstvielu un speciālo līdzekļu noliktavas;

2.2. munīcijas un ieroču noliktavas;

2.3. ekipējuma noliktavas;

2.4. kazarmas;

2.5. militāras nozīmes mācību ēkas;

2.6. sardznes;

2.7. militārie poligoni un šautuves;

2.8. militārie lidlauki;

2.9. komandpunkti;

2.10. tehniskās novērošanas punkti;

2.11. Nacionālo bruņoto spēku štābi;

2.12. Nacionālo bruņoto spēku komandcentri;

2.13. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku bāzes;

2.14. patvertnes;

2.15. ieroču un militārā ekipējuma remontdarbnīcas.

3. Lēmumu par valsts aizsardzības būves būvniecību pieņem Aizsardzības ministrija. Būvniecības ierosinātājs būvvaldē ir Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra.

II. Būvprojektēšanas sagatavošana

4. Lai uzsāktu valsts aizsardzības būves projektēšanu, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra saņem rakstisku atzinumu un plānošanas un arhitektūras uzdevumu no tās pašvaldības būvvaldes, kuras teritorijā paredzēta būvniecība.

5. Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra sagatavo Vispārīgo būvnoteikumu 41.punktā minētos dokumentus, nosaka īpašos noteikumus konkrētajai valsts aizsardzības būvei un, ja nepieciešams, veic ēku tehnisko apsekošanu.

6. Projektēšanas uzdevumu sastāda Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra un projekta izstrādātājs. Projektēšanas uzdevumu akceptē Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras direktors.

III. Būvprojektēšana

7. Valsts aizsardzības būvju būvprojektus un skiču projektus izstrādā saskaņā ar Būvniecības likumu un citiem būvniecības nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras noteiktos īpašos noteikumus konkrētajai valsts aizsardzības būvei.

8. Valsts aizsardzības būves būvprojekta tehniskos risinājumus saskaņo ar Aizsardzības īpašumu valsts aģentūru.

9. Valsts aizsardzības būves būvprojekta ekspertīzi organizē Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra un veic Aizsardzības ministrijas pieaicināti eksperti.

10. Valsts aizsardzības būves būvprojektu saskaņo būvvalde, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta būvniecība, un akceptē Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra.

11. Grozījumus akceptētā būvprojektā būvdarbu laikā var izdarīt būvprojekta autors vai grozījumus izdara ar autora piekrišanu, ja par tiem vienojas būvniecības dalībnieki un grozījumi neskar to institūciju intereses, kuras saskaņojušas būvprojektu, kā arī grozījumi nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

IV. Būvdarbi

12. Pirms būvdarbu uzsākšanas Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra saņem būvatļauju attiecīgās pašvaldības būvvaldē.

13. Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras un būvuzņēmēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem noslēgtais līgums par būvdarbiem.

14. Būvuzņēmējs nodrošina būvdarbu norisi, ievērojot Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

15. Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra būvuzņēmēju nodrošina ar nepieciešamo projekta dokumentāciju.

16. Ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas saņem Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra.

17. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvuzņēmējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

V. Būvdarbu autoruzraudzība

18. Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra ir tiesīga pieaicināt būvprojekta autoru autoruzraudzības veikšanai.

19. Ja pieļautas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta, autoruzrauga pienākums ir iesniegt Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā un būvinspekcijā motivētu rakstisku pieprasījumu pārtraukt būvdarbus.

20. Būvprojekta autors ir tiesīgs informēt Aizsardzības īpašumu valsts aģentūru un būvinspekciju par būvdarbu gaitā konstatētajiem trūkumiem un pieļautajām atkāpēm no būvprojekta.

VI. Būvuzraudzība

21. Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra būvdarbu kontrolei pieaicina būvuzraugu (fizisko vai juridisko personu).

22. Būvuzraudzību veic saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 6.maija noteikumiem Nr.168 “Būvuzraudzības noteikumi (Latvijas būvnormatīvs LBN 303-97)”.

VII. Būves pieņemšana ekspluatācijā

23. Aizsardzības būvi pieņem ekspluatācijā saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumiem Nr.258 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)”.

Ministru prezidents E.Repše

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 26.aprīli.