Par brāļu tautu un tās priekšstatiem

Kultūras akadēmijas lektore, radio “Brīvā Eiropa” korespondente Rūta Muktupāvela:

Kādas īpašības lietuvieši uzskata par sev raksturīgām?

Man grūti uz lietuviešiem skatīties objektīvi. Tā varētu būt reliģiozitāte, jo vairāk nekā 80% lietuviešu sevi uzskata par ticīgiem, turklāt katoļiem. Lietuvieši sevi uzskata par karotāju tautu, kas ir vēsturiski pamatoti, jo lietuviešiem pat viduslaikos ir bijusi sava, diezgan ekspansīva un agresīva valsts. Gribētos domāt, ka viņi apzinās arī savas negatīvās īpašības, to, ka ir pļāpas, skaudīgi un tādi, kam patīk iedzert. No otras puses – par sevi jādomā arī labas domas – lietuvieši ir sirsnīgi, viegli kontaktējas un nav ietiepīgi.

Lietuviešu valoda ir senāka nekā latviešu. Vai tāpēc viņi jūtas pārāki par latviešiem?

Jā, pie lietuviešu negatīvajām iezīmēm var minēt arī lielīšanos, dižošanos. Lietuviešu valoda objektīvi ir senāka, to ietekmējusi viņu noslēgtība, arī apstāklis, ka Lietuva tik ilgi bija Krievijas impērijas sastāvā, kas iekonservēja valodu. Lietuviešu valodā ir mainīgs uzsvars, arī vārdu formas ir senākas. Latviešu valoda attīstībā ir aizgājusi tālāk, bet viennozīmīgi to nevar teikt. Dažiem vārdiem latviešu valodā arī saglabājušās senākas formas.

Cik man bijusi saskarsme ar lietuviešiem, parasti ir sajūta, ka mēs no viņu valodas nesaprotam tikpat kā neko, bet viņi latviski – gandrīz visu.

Tas ir abpusēji, jo man liekas, ka latvieši labāk saprot lietuviešu valodu. Kad pārcēlos dzīvot uz Rīgu, izrādījās, ka Latvijā negaidīti daudz cilvēku zina lietuviešu valodu, ko savukārt nevar teikt par lietuviešiem un latviešu valodu Lietuvā. Iespējams gan, ka tas ir mans subjektīvais spriedums.

Lietuvieši ļoti mīl latviešus. Ja varētu, nožņaugtu savas mīlestības apskāvienos. Kad es par Latviju zināju pavisam nedaudz un nemūžam nedomāju, ka šeit dzīvošu un runāšu latviski, mums, lietuviešiem, bija mīts par Latviju kā par ārkārtīgi skaistu, noslēpumainu zemi, kam ir stingri principi nacionālā ziņā, par cilvēkiem, kas ir lepni un patstāvīgi. Mani lietuviešu draugi, kad atbrauc ciemos, ir sajūsmā par latviešiem, vienalga, kā viņi izskatītos, ko darītu un runātu. Ir tāds stereotips par kaimiņu zemi kā interesantāku un attīstītāku valsti nekā savējā. Lietuvieši saka – pie latviešiem viss ir labāk, līdzīgi latvieši domā par Lietuvu.

Redzēju internetā publicētus datus, ka Latvijas iedzīvotāji par draudzīgāko valsti uzskata kaimiņzemi Lietuvu. Tā man bija labākā dāvana Lietuvas neatkarības dienā. Lai gan starp mūsu valstīm ir ekonomiskas nesaskaņas, konkurence rūpniecībā un lauksaimniecībā, Būtiņģes naftas terminālis, latvieši lietuviešus tomēr neuzskata par naidniekiem. Kultūras jomā mums ir labas attiecības gan neformālā, gan oficiālā līmenī.

Ko lietuvieši domā par latviešiem?

Lietuvieši uz latviešiem izsenis skatās kā uz burvjiem. Ir pat izteiciens “vest kādu pie latvieša”, tas nozīmē – vest pie ekstrasensa. Vēl lietuvieši vēsturiski uzskatījuši latviešus par bagātākiem, attīstītākiem cilvēkiem nekā paši. Tas pamatots ekonomiski. Lietuva no klaušām atbrīvojās vēlāk nekā Latvija. Tādēļ kaimiņzemē ekonomiskā attīstība bija augstāka un lietuvieši nāca uz šejieni par strādniekiem.

Lietuvieši latviešus sauc par “zirgu galvām”. Kopā ar valodniekiem mēģinājām izprast, kāpēc tā. Ekonomists Viesturs Karnups rakstīja disertāciju par ekonomiskajām attiecībām pirmskara laikā. Lielākā eksporta prece no Lietuvas uz Latviju esot bijuši zirgi. Latvieši leišus ir apsaukājuši par “zirgu galvām”, bet lietuvieši to pārņēmuši un vērsuši pret pašiem apsaukātājiem.

Lietuvieši uzsver latviešu spītību, nacionālo lepnumu, kaut gan padomju laiki neliecina par īpašu pretošanos no latviešu puses, demogrāfiskie rādītāji runā pretī. Arī Lietuvā pastāvēja ļoti lieli rusifikācijas draudi. Droši vien glāba vietējās komunistu partijas nosvērtāka nacionālā politika. Viņi laikam mācēja piekukuļot lielos Maskavas šefus un atteicās no grandiozajiem militārajiem projektiem, ko savukārt nedarīja latvieši. Lietuvieši izgrozījās, noturējās pret.

Bieži saviem studentiem Kultūras akadēmijā jautāju: ko jūs domājat par lietuviešiem? Latvieši par lietuviešiem saka, ka viņiem ir slikta gaume, krāsu izjūta. Studenti to uzsver – krāsās viņi nejēdz neko. Man liekas, latvieši un franči ir vienīgie visā Eiropā, kas kaut ko saprot no krāsām. Lietuviešu karogs ir mākslīgi konstruēts laikā, kad radās nacionāla valsts. Tam nav tāda vēsturiska pamatojuma kā latviešiem.

Latvieši uzskata lietuviešus par temperamentīgākiem nekā paši.

Tā ir. Man sevi jāpiebremzē, jo savas sirsnības dēļ bieži tieku pārprasta. Bet lietuviešu vidē man jau tagad pārmet, ka uzvedos kā latviete – atturīgi un nosvērti. Dzīvoju šeit jau deviņus gadus, bet aktīvi strādāt sāku pirms septiņiem, jo sākumā meita bija maza un valodu zināju sliktāk. Tagad draugi par mani smejas, ka esmu lielāka Latvijas, nevis Lietuvas patriote. Pagājušajā gadā, kad notika tā saucamais dainu karš – UNESCO atbalstīja lietuviešu un noraidīja latviešu projektu – mana pirmā reakcija bija neviltots sašutums – kā tā var? Kad iedziļinājos detaļās, sapratu, ka projekts nebija labi izstrādāts un saskaņots ar Lietuvas pārstāvi. No Latvijas komisijā neviena nebija, un ir loģiski, ka Lietuvas pārstāve aizstāvēja savas valsts projektu. Tā nu sanāca lietuviešu krusti pret latviešu dainām. Manuprāt, latviešu dainām ir ārkārtīgi liela vērtība, skatoties lietuvieša acīm. Lietuviešiem ir vēsturisks, sižetiska domāšana, bet latviešiem – abstrakta. Lietuviešiem nav tādu četrrinžu, bet ir dziesmas ar izvērstu sižetu – atbraucu, ieraudzīju, iemīlēju. Pārsteidzoši, ka četrrindes ir arī latgaļiem, kas bijuši vienā valstī ar lietuviešiem. Lietuvā no tām nav pat pēdas.

Man liekas, ka latvieši lietuviešus uztver kā mentalitātes ziņā tuvākus par igauņiem. Arī neformālā līmenī, piemēram, interneta diskusijās, vēl neesmu lasījusi, ka latvieši uzjautrinātos par lietuviešiem vai otrādi. Toties par igauņiem – gan anekdotes, gan smieklīgi atgadījumi. Arī lietuviešu TV šovos joki ir par igauņiem.

Latviešu vīrieši man patīk labāk. Lietuviešu vīrieši māk aplidot, viņi ir jūtīgi, sensitīvi, bet viņiem nav pamatīguma, viņi lidinās pa gaisu. Latvieši nemāk jūtas izrādīt. bet viņiem ir stabilākas dzīves vērtības, viņi ir godīgi un uzticīgi.

“LAUKU AVĪZE”; pēc I. Treiles intervijas “Kas lietuvietim lietuvietis un kas – latvietis?”

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.