Par valsts finanšu cerīgajām tendencēm

Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis:

Vai pirmā ceturkšņa ieņēmumu operatīvie dati uzrāda cerīgas tendences?

Jāsaka, ka rezultāti ir labi – pamatbudžeta un speciālo budžetu ieņēmumi kopā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, auguši par 14%. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pieauguši par 13%, akcīzes nodokļa – par 20%. Arī sociālā nodokļa ieņēmumi, neraugoties uz likmes samazinājumu, pieauguši par 3%.

Vai sociālā nodokļa likmes samazināšana turpināsies?

Tālāk tā nav plānota. Šobrīd noris diskusija par iespējamām sadalījuma izmaiņām. Tagad 9% maksā darba ņēmējs un atlikušo daļu – darba devējs. Ir doma pakāpeniski nonākt pie vienlīdzīga sadalījuma: 16,5% un 16,5%.

Lasītāji aptaujās par aplokšņu algām bieži norāda, ka tām par iemeslu ir augstie nodokļi. Bizness norāda, ka, no vienas puses, valsts samazina nodokļus, bet, no otras, uzkrauj dažādas nodevas – valstij šobrīd nav skaidra bilde, kāds ir dažādu maksājumu slogs vienam uzņēmējam.

Ja mēs salīdzinām ar ES valstīm, nodokļu slogs Latvijā nemaz nav tik liels – 33% sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Daudzās ES valstīs sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir līdz 50%. Turklāt daudzās ES valstīs ir progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis līdz pat 70–80%.

Kā ar ideju par progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu?

“Jaunais laiks” šādu ideju neatbalsta. Es gribēju turpināt par nodokļu slogu – no kurienes rodas runas, ka, ja es samaksāšu visus nodokļus, bizness nevarēs pastāvēt?! Tas ir tādēļ, ka pastāv negodīga konkurence – ir jākonkurē ar nodokļu nemaksātājiem.

Kā jūs vērtējat ideju par 40% uzņēmumu ienākuma atlaidi visām investīcijām?

Šī ideja ir pietiekami saprotama un atbalstāma. Jautājums ir par finansiālo pusi – vai valsts var atļauties zaudēt 40 miljonus latu gadā. Šogad mēs to vairs nevaram, jo, samazinot sociālo nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, budžeta ieņēmumu veidā pazaudējām 45 miljonus latu.

Latvijas Darba devēju konfederācija norāda arī uz nepieciešamību līdz 10% samazināt arī pašu uzņēmumu ienākuma nodokli. Vai jūs tomēr labāk atbalstāt 40% atlaidi investīcijām?

Mēs tagad vairāk sveramies uz 15% likmi un 40% atlaidi, tiesa, pārskatot citas atlaides.

Kā vērtējat ideju par fiksētu maksu uzņēmumu ienākuma nodokļa vietā mazajiem uzņēmumiem?

Varbūt to var saistīt ar apgrozījuma slieksni, līdz kuram nav jāmaksā PVN. Tad uzņēmējs pats tiktu galā ar grāmatvedību un ietaupītu uz grāmatveža algas rēķina, kas nosegtu šo fiksēto maksājumu. Taču te parādās problēmas ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas nosaka, ka jābūt grāmatvedim kā atsevišķai personai u.tml.

Kad ideja par 40% uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi investīcijām varētu realizēties?

Es nevaru neko solīt. Tas ir jāsabalansē ar budžeta iespējām.

Jūsuprāt, cik daudz uzņēmēju maksā algas aploksnēs?

Diezgan daudzi. Sabiedriskajā sektorā minimālo algu un tuvākos desmit latus saņem apmēram 10% strādājošo, bet privātajā sektorā tā ir apmēram trešdaļa. Šī starpība (trīs reizes) lielā mērā arī ir uz aplokšņu algu rēķina.

Bez pārbaudēm kā vēl jūs cīnīsieties pret aplokšņualgām?

Arī ar sabiedrības informēšanu. Ir jāsaprot, ka mēs nevaram nopietni palielināt pensijas, ja mums nav sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu.

Nespēja konkurēt jau ir saistīta arī ar kontrabandu?

Jā, kontrabanda ir otra problēma, ar ko mēs esam aktivizējuši cīņu, un te ir tieši redzami rezultāti – naftas akcīzes ieņēmumi pieauguši par 34%.

Ko jūs esat darījuši?

Sākām nopietni kontrolēt naftas produktu vairumtirdzniecības uzņēmumus.

Dzirdēts apgalvojums, ka, pateicoties šai cīņai, kāpusi degvielas cena.

Jāskatās, kas noticis ar degvielu pasaules tirgū – cena ir kāpusi arī sakarā ar karu Irākā. Izslēgt to, protams, nevar. Skaidrs, ja tirgo kontrabandas preci, to var tirgot arī par kādu santīmu lētāk.

Vai nejūtat, ka “Ventspils naftas”, “Skonto” un citas lietas apdraud valdības stabilitāti?

Draudus valdības stabilitātei es neredzu – tie ir saimnieciskie strīdi, kas ir nepatīkami.

Kāds kopumā būs gads?

Pirmie darba rezultāti liecina par labu sākumu, tīri ekonomiski, šķiet, nav par ko sūdzēties.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc M. Rībeles intervijas “V. Dombrovskis: valdība ir stabila”