• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par atkārtoti lietojamo iepakojumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.04.2003., Nr. 63 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74226

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par topošajiem valsts dokumentiem

Vēl šajā numurā

25.04.2003., Nr. 63

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par atkārtoti lietojamo iepakojumu

Vakar, 24.aprīlī, Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji tikās ar vides ministru Raimondu Vējoni, lai apspriestu MK noteikumu projekta “Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam” nostādnes.

Tirgotāji iepazīstināja vides ministru ar LTA nostādnēm depozīttaras jomā, pirmām kārtām uzsverot, ka tās ieviešanai jābūt brīvprātīgai, nevis obligātai.

Visi sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka patērētājiem ir nepieciešama plašāka informācija par depozīttaru. Visi alus cienītāji labi zina, ko darīt ar pudeļu korķiem dažādu akciju laikā, bet par to, kur likt iztukšoto alus pudeli, viņiem nav ne jausmas. Diemžēl dzērienu ražotāji, kuri visvairāk ir ieinteresēti stikla taras atkārtotā izmantošanā, nevēlas parūpēties par to, lai viņu produkcijas lietotājs būtu informēts, kā saņemt atpakaļ par depozīttaru samaksāto naudu.

Tirgotāji norādīja, ka pašreizējā MK noteikumu ražotāju versija būtībā darbojas pret mazajiem un nacionālajiem tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumiem.

LTA uzskata, ka: uzņēmējiem nav naudas depozītsistēmas ieviešanai; valstij arī nav līdzekļu, ar ko palīdzēt uzņēmējiem; nav skaidru prasību, kādām jābūt vietām, kur pieņemt izmantoto taru; uzņēmējiem trūkst motivācijas (nodokļu, atlaižu veidā) depozītsistēmas ieviešanai.

Pašlaik ražotāju prasību ieviešana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem mēnesī izmaksātu vismaz 200 latu, bet taras pieņemšanas vietas iekārtošana – ap 500 latu. Valstī kopumā depozīttaras pieņemšanas punktu izveide varētu izmaksāt ap 30 miljonus latu gadā. Bet no kurienes uzņēmējiem ņemt šo naudu?

SIA “Skay Baltija” direktors Armands Rozenbahs uzsvēra, ka depozītsistēmas ieviešana no uzņēmējiem prasīs gan papildu līdzekļus, gan papildu teritoriju taras punktu ierīkošanai, kas ne vienmēr pilsētas centrā ir iespējams.

Kā norādīja SIA “Mego” ģenerāldirektora vietnieks Kaspars Brūveris pastāv bažas, ka izmantotās taras pieņemšana tirdzniecības uzņēmumu telpās var pasliktināt veikalu sanitāri higiēnisko stāvokli, pazemināt apkalpošanas kultūru un radīt neērtības pircējiem.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka depozīttaras sistēma valstī ir jāveido un jāattīsta, taču nav atbalstāma alus ražotāju vēlme papildu peļņu gūt uz tirgotāju un patērētāju rēķina.

Nākamnedēļ notiks Tirgotāju asociācijas, Vides ministrijas un alus ražošanas uzņēmumu pārstāvju tikšanās augstākajā līmenī, kurā tiks apspriesti LTA piedāvātie grozījumi MK noteikumu projektam “Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam”.

LTA preses dienests

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!