Līdzsvarotai valsts attīstībai

“Reģionu attīstībai” jau pieci darba gadi

Tieši pirms pieciem gadiem Jurģu dienā, 1998.gada 23.aprīlī, tika reģistrēta toreiz bezpeļņas organizācija SIA “Reģionu attīstība”. Uzsverot, ka pieci gadi ir vien tikko patstāvību iemācījušos bērnu vecums, kas dod pamatu cerēt uz tālākiem un vēl pamanāmākiem attīstības soļiem, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību (VSIA) “Reģionu attīstība” piecu darba gadu jubilejā 23.aprīlī savā uzrunā sveica Saeimas Valsts un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters. Arī pārējo apsveicēju svētku reizē teiktajos vārdos bija tikai patiesa atzinība un pateicība par godprātīgu darbu, sapratni, palīdzību un pacietību. Ja vien varētu šo it kā skaitliski necilo jubilejas atzīmēšanu raksturot kā vienkārši uzņēmuma svētkus savā vidē, iepriekš teiktajiem atzinības vārdiem būtu cita nozīme. Taču patiesībā tiem ir reģionāla plašuma rezonanse. Uzņēmuma veidotāji, kolēģi, draugi, viesi, gan arī no tālākiem Latvijas reģioniem sabraukušie apsveicēji ar patiesu gandarījumu atskatījās uz piecos gados paveikto.

Pašreizējā VSIA “Reģionu attīstība” jeb, kā to reģionos ierasts dēvēt, reģionālā fonda izveides idejas autore ir Saeimas deputāte Inese Vaidere. Tolaik, būdama Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre un strādādama pie sava disertācijas darba par Vācijas reģionāli ekonomisko politiku, I.Vaidere saskatīja līdzības ar Latviju reģionu attīstības nevienmērībā. No idejas līdz reģionālā fonda izveidei pagāja divi gadi. Kā teica Saeimas deputāte, ir gandarījums, ka fonda izveide gan toreiz, gan patlaban ietver valsts palīdzību uzņēmējdarbībai Latvijas reģionos. “Tā joprojām ir vienīgā reģionos caur projektiem saņemta valsts nauda, sākot no 1998.gada. Nekādas citas izmaiņas šajā jomā es neesmu pamanījusi.”

VSIA “Reģionu attīstība”, pārvaldot reģionālā fonda līdzekļus, piedalās īpaši atbalstāmo reģionu un to infrastruktūras attīstības pasākumu izstrādāšanā un finansēšanā, kā arī apmaksā kredīta procentus par mazo un vidējo uzņēmumu projektu realizāciju.

Uzņēmuma izpilddirektore no tā dibināšanas dienas ir Aija Bauere. Jubilejas reizē viņa atzina, ka izšķiršanos par darba piedāvājumu strādāt reģionālajā fondā pamudinājis niknums. “Mēs sākām no nulles, īsti nezinot, kādai būtu jābūt pareizākajai projektu finansēšanas, kādai kontroles shēmai. Taču mums toreiz Ekonomikas ministrijā bija gan vēlēšanās, gan cilvēku kolektīvs, lai sakārtotu likumdošanas aktus un virzītu lietas tālāk. Tolaik ar reģionālā fonda izveidi aizsākās īpaši atbalstāmo reģionu programmas realizācija,” stāstīja A.Bauere. Likumu par īpaši atbalstāmajiem reģioniem valdība Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma 1996.gada nogalē. No toreizējā premjerministra Andra Šķēles ticis arī iegūts solījums katru gadu reģionu attīstībai no valdības saņemt un izlietot vismaz vienu miljonu latu. Taču ar solījumu izpildi ne vienmēr veicies, kā iecerēts.

Piecos gados VSIA “Reģionu attīstībai” vairākkārt mainījušies pārraudzītāji. Sākumā tā atradusies Ekonomikas ministrijas, vēlāk pārgājusi Finanšu ministrijas pakļautībā, bet patlaban ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārziņā. Pirmajā gadā fondā iesniedza ap 70 projektu, šogad to skaits ir pieaudzis līdz deviņiem simtiem. Kā atzina reģionālā fonda darbinieki, ar laiku apgūtas projektu pārskatīšanas un vērtēšanas iemaņas. Ne reizi vien nācies projektu atdot atpakaļ iesniedzējam, lai vēlāk kopīgiem spēkiem to sagatavotu pareizi. A.Bauere bilda, ka uzņēmumā nodarbināto darbinieku skaits nav liels, darbs ir jāveic uzmanīgi, tāpēc nav gaidāms straujš projektu skaita pieaugums turpmāk. Sveicēju vēlējums bija – palielināt gan darbinieku skaitu, gan ik gadu divkāršot piešķiramo naudas līdzekļu apjomu.

A.Bauere izteica pateicību uzņēmuma valsts pilnvarniecei Ilgai Preimatei par atbalstu smagākos brīžos, kā arī kritiku: “Es atceros, kā mēs kopā cīnījāmies par uzņēmuma budžetu, par naudu, kas valstij jāpiešķir projektiem, it kā tā būtu mūsu personīgā kabata. Par to ne reizi vien esam abas dzirdējušas skarbus vārdus.” Nonākšanu Finanšu ministrijas pārziņā jubilāri atceras ar bažām, jo bijuši pieradināti domāt ekonomiski. Arī valsts pilnvarniekam Gintam Freimanim tika atzinība par atbalstu un idejām jaunu tiesību aktu projektos. Savukārt ar jaunajiem pārraudzītājiem RAPLM A.Bauere vēlas ne vien veicināt uzņēmējdarbību valsts īpaši atbalstāmajos reģionos, bet gan visos reģionos. Bet I.Vaidere aicināja ministru Ivaru Gateru kļūt par reģionālās attīstības ideju virzītāju makroekonomiskā līmenī, jo piecu gadu darbs ir pierādījis reģionālā fonda iespējas un fondam pienācis laiks augt un attīstīties. Saeimas deputāte norādīja, ka arī tolaik, bet jo īpaši patlaban, galvenais uzdevums reģionālās politikas jomā ir veiksmīgi sasaistīt Latvijas reģionālo fondu ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu.

Svētku reizē pateicību par atbalstu no reģiona uzņēmējiem nodeva Krāslavas, Balvu, Ludzas rajonu pašvaldību pārstāvji. Uzņēmēji laukos arī turpmāk cer redzēt stabilu un uz attīstību vērstu reģionālo fondu. “Jo tas ir un joprojām būs vienīgais reālais ceļš, kā reģionos no valsts nonāk nauda uzņēmējdarbības atbalstam, sekmējot dzīvības uzturēšanu lauku uzņēmējvidē,” teica Krāslavas puses pārstāvis.

Atzinību pelna jubilejas sakarā veidotais izdevums “Reģionu attīstība Latvijā”, kas tapis ar “Hansabankas” un Latvijas Hipotēku un zemes bankas atbalstu, jo šādu analītisku apkopojumu par Latvijas reģioniem nav daudz. Izdevumā atspoguļota pēdējo triju gadu izaugsme, apkopojot skaitliskā izteiksmē ziņas par ekonomisko un sociālo vidi. Īpaši kartogrāfiskais materiāls uzskatāmi pierāda gan Reģionālā fonda ieguldījumu dažādās Latvijas vietās, gan pašvaldību izrādīto aktivitāti projektu iesniegšanā, gan pilsētu attīstības indeksu, kas ļauj vērtēt pārmaiņas attiecīgajā teritorijā, bezdarba, iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoma un iedzīvotāju skaita izmaiņas. Tas ļauj secināt, ka Latvija arvien vēl neattīstās vienādi, un tumši zilā krāsā iezīmēto laukumu Latvijas kartē ir gaužām daudz. Tomēr “Reģionu attīstības” izpilddirektore Aija Bauere atzīst, ka virzieni attīstības līdzsvarošanai ir cerīgi.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore