Vēlamies līdzsvarotu mazo un lielo valstu interešu pārstāvniecību jaunajā Eiropā

Vakar, 24.aprīlī, Igaunijas pilsētā Tartu tikās triju Baltijas valstu prezidenti, lai pārrunātu jautājumus par mūsu valstu gaidāmo dalību Eiropas Savienībā

Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim” Vakar, 24.aprīlī, Tartu: Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Lietuvas prezidents Rolands Pakss

Vakar, 24.aprīlī, Tartu, Igaunijā, tikās triju Baltijas valstu prezidenti. Sarunas laikā prezidentu uzmanība galvenokārt tika pievērsta Eiropas nākotnes jautājumiem, sabiedrības noskaņojumam par dalību Eiropas Savienībā (ES), NATO līgumu ratifikācijai, kā arī reģionālajiem projektiem.

Pārrunāti gaidāmie tautas referendumi par Baltijas valstu dalību ES. Lietuvas prezidents Rolands Pakss, kura valsts referendumu rīkos 10. un 11.maijā, atzīmēja, ka, pēc pēdējiem statistikas datiem, 66% lietuviešu atbalsta Lietuvas dalību ES, 12% ir pret to, bet pārējie vēl nav izlēmuši. Viņš informēja savus kolēģus par amatpersonu darbu līdz referendumam. Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunas laikā izteica iniciatīvu Igaunijas prezidentam Arnoldam Rītelam par to, ka abu valstu sabiedrības informēšanas vadības grupas saistībā ar iespējamo valsts dalību ES varētu līdz Igaunijas referendumam 14.septembrī un Latvijas referendumam 20.septembrī koordinēt savu pieredzi un konsultēties dažādos jautājumos, lai padarītu savu darbu efektīvāku. Prezidenti atzīmēja, ka abās valstīs situācija šobrīd ir diezgan līdzīga: Latvijā atbalsts ES ir aptuveni 50%, Igaunijā – 55%.

Arī tie, kuri šaubās par valsts dalību ES, ir apmēram vienādā skaitā. Igaunijas prezidents atbalstīja šādu darba grupu ciešāku sadarbību, un arī Lietuvas prezidents R.Pakss apstiprināja, ka Lietuva ir gatava sniegt savu pieredzi, kāda tā bijusi līdz valsts referendumam. Kā uzsvēra prezidenti, viņi cer, ka Lietuvas referendums būs labs stimuls arī kaimiņu Baltijas valstu iedzīvotājiem izdarīt savu izvēli par valsts nākotni. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka šī izvēle nav elites jautājums, tas ir jautājums tautai par tās nākotni un politiskām, ekonomiskām un kultūras izredzēm nākotnes Eiropā.

Runājot par Eiropas Konventa darbību, vēlreiz trīspusēji tika apliecināts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vēlas izlīdzsvarotu mazo un lielo valstu interešu pārstāvniecību jaunajā Eiropā.

Attiecībā uz jaunās Eiropas reģionālo attīstību tika spriests par Ziemeļu dimensijas tālāko attīstību, par pārrobežu sadarbību ar Krievijas Baltijas jūras piejūras reģioniem. Triju valstu prezidenti uzsvēra nepieciešamību ciešāk integrēt Baltijas valstu infrastruktūru satiksmes, komunikāciju un enerģētikas laukā, kas būtu stimuls ne tikai šīm valstīm, bet arī Eiropas reģionālajai attīstībai. Uzsvērts ES austrumu robežas drošības jautājums. Prezidenti apspriedās par tālāku trīspusēju sadarbību iekšlietu jautājumos, cīņā ar starptautisko terorismu un kriminalitāti.

Foto: Juris Krūmiņš Vakar, 24.aprīlī, Tartu: Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Lietuvas prezidents Rolands Pakss (attēlā pa kreisi); Baltijas valstu prezidenti iepazīstas ar Tartu pilsētu (augšējā attēlā); Lietuvas prezidents Rolands Pakss, Igaunijas prezidents Arnolds Rītels, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Latvijas vēstnieks Igaunijā Edgars Skuja tikšanās laikā ar Baltijas Aizsardzības koledžas komandantu ģenerāli M. Klemmesenu

Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga uzaicināja abu pārējo Baltijas valstu prezidentus 8. un 10.oktobrī būt Rīgā un piedalīties “Baltijas attīstības forumā”, kurā tiks spriests par reģionālām iniciatīvām Baltijas jūras reģiona infrastruktūru attīstībā, tajā skaitā ekonomisko izaugsmi. Igaunijas prezidents atzīmēja, ka tikko parakstīta Igaunijas, Latvijas un Somijas enerģētikas kompāniju vienošanās par sadarbību un tas ir nopietns solis uz kopējā enerģētikas loka integrētību.

Runājot par NATO paplašināšanās procesu, uzsvērts, ka pašreizējais mērķis ir panākt pozitīvus ratifikācijas līgumus visās NATO dalībvalstīs, kā arī modernizēt triju Baltijas valstu bruņotos spēkus un tālāk intensificēt Baltijas valstu militāro sadarbību.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar Tartu līdz ar Lietuvas un Igaunijas prezidentiem apmeklēja Tartu Universitāti, kur tikās ar latviešu, lietuviešu un igauņu studentiem.

Latvijas studentu pārstāve atzīmēja, ka nevarētu lepoties ar to, ka latviešu studentu skaits, kas pašlaik studē somugru zinātnes, būtu pietiekams valstīm, kas atrodas kaimiņos. Šobrīd Latvijas Universitātē tikai nedaudz vairāk kā 20 studentu studē somugru zinātnes, un seši studenti no Latvijas studē Tartu Universitātē. Taču ir gandarījums par to, ka 2002.gadā ir sāktas latviešu valodas studijas igauņu valodu studējošiem studentiem Tartu Universitātē, un manāma igauņu jauniešu diezgan liela interese par to.

Studenti arī uzsvēra, ka, mācoties kaimiņu tautu valodas, viņi ne tikai labāk iepazīst tautas valodu un kultūru, bet arī tiek reklamēta valsts. Igauņu pārstāvji arī atzina, ka dažās jomās kontaktu ar tā dēvēto Eiropu ir vairāk nekā starp kaimiņvalstu studentiem.

Prezidente pauda prieku par iespēju otrreiz ciemoties vienā no Baltijas reģiona vēsturiski nozīmīgākajām universitātēm, kurai ir bijusi ievērojama loma kopš 18.gs. pirmās atmodas Latvijā un Igaunijā. Viņa uzsvēra studentu biedrību lomu, nodibinot savstarpējus sakarus un veidojot tālaika intelektuālo domu, kas palīdzēja celt nacionālo pašapziņu abās valstīs. “Šodien man ir prieks būt šeit kā neatkarīgas valsts prezidentei kopā ar divu pārējo neatkarīgo Baltijas valstu prezidentiem. Laikā, kad mēs iesaistāmies Eiropas demokrātijas un intelektuālajā telpā, valoda ir svarīgs tilts, kas atver plašāk durvis kaimiņiem, un tieši kontakti ar kaimiņu tautas mentalitāti un tradīcijām ir ļoti būtiski,” sacīja prezidente. Viņa uzsvēra, ka ikviens students, kas studē kaimiņu tautu valodu un kultūru, ir savā ziņā vēstnieks un nes savas tautas valodu un kultūru kaimiņvalstī.

Latvijas delegācija — Latvijas vēstnieks Igaunijā Edgars Skuja, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Valsts prezidentes padomnieks ārlietās Andrejs Pildegovičs (kreisajā attēlā) sarunu laikā ar Igaunijas un Lietuvas delegācijām Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Valsts prezidenta preses dienests