Par Rīgas centra grūto mūžu

Rīgas pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks:

Foto: A.F.I.

Centieniem būvēties Vecrīgā un pilsētas centrā pašlaik izsludināts moratorijs līdz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādei. Amatpersonas šo domes lēmumu vērtē kā kaut ko ļoti pozitīvu. Taču, vai “rungai” nav arī otrs gals – ir taču apturēta pilsētas attīstība?

Daudzas kompānijas vēlas investēt Rīgā, tie ir ilglaicīgi biznesa plāni. Bez šaubām, tas Rīgai ir pagodinoši, un mēs varam par to tikai priecāties. Taču, no otras puses, reti kurš investīciju fonds vai firma grib investēt Bolderājā vai Ķengaragā, vai Mežciemā. Galvenā interese ir par Rīgas centru, risinās cīņa par iespējām kaut ko būvēt stratēģiski izdevīgās vietās. Diemžēl ir aizvien vairāk gadījumu, kad būvētāju interesē tikai peļņa un peļņa un vairāk nekas – kā šī būve izskatās, kā tā iekļaujas Vecrīgas vai centra arhitektūrā, par to galva nesāp. No šāda viedokļa es uzskatu, ka moratorijs ir pieņemts savlaicīgi. Jo, cik tad bieži var “kāpt uz grābekļa”. Sākot ar Melngalvju nama būvi un Kamarina namu, un vairākiem citiem objektiem, tika pateikts tikai A, bet netika pateikts B. Tika pateikts, ka privātais īpašums ir svēts, ka tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz ēkām, kas pirms kara kādam piederēja, un līdz ar to tika dotas tiesības atjaunot namus vecajā veidolā. Bet pēc būtības... neredzējām to, ka ir pagājuši 50 gadi un daudz kas Rīgā ir mainījies.

Šo domes sastāvu vajadzētu paslavēt – beidzot pašvaldībai ir bijis pietiekami daudz gribasspēka, lai apturētu neglītu ēku būvēšanu un centienus būvēties skvēros un laukumos.

Cik ilgi turpināsies moratorijs?

Pašlaik ir gatavs skaidrs grafiks, kad vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānus ieraudzīs sabiedrība, profesionāļi un politiķi.

Decembrī vai nu Pētera baznīcā vai Kongresu namā, vai kādā citā vietā tiks prezentēts Rīgas vēsturiskā centra apbūves plāns pirmajā lasījumā – visa sabiedrība, mediji varēs redzēt pilsētas nākotnes vīziju. Tas nozīmē, ka sākumā profesionāļi piedāvās, kā viņi nākotnē redz Rātslaukumu, Līvu laukumu, Bastejkalnu, Alberta laukumu – visas “sāpīgās vietas”, par kurām ir tik daudz diskusiju. Nākamā gada aprīlī vai maijā tiks apstiprināts attīstības plāns – vispārējs aizliegums būvniecībai beigs pastāvēt.

Tiesa gan, šās gada laikā no Tallinas ielas līdz Vecrīgai realizēsies apmēram 20 projekti, kas agrāk jau ir ieguvuši domes atsaucību un kuru apturēšana nav iespējama, jo to realizācija jau ir aizgājusi pārāk tālu.

Beidzot pabeigts Triangula bastions...

Triangula bastions ir milzīgs trieciens gan vietējām arhitektūras autoritātēm, gan tiem cilvēkiem, kas stāvēja klāt pie šā projekta. Vai nu sabiedrības un profesionāļu gaumes nesakrīt, vai arī kaut kādi citi iemesli...

Vienīgais, ar ko sevi mierinu, ka man jau bija nojauta, ka ar Triangula bastionu nebūs labi, tāpēc pieprasīju atkārtotu sabiedrisko apspriešanu. Taču, kā par brīnumu sabiedrības attieksme pret šo projektu izrādījās pozitīva. Tomēr uzskatu Triangula bastionu par pašlaik visneveiksmīgāko projektu pilsētā, ja neskaita bezgaumīgo stikla un betona būri pie centrālā universālveikala. Vairāki autoritatīvi speciālisti saka, ka vienīgais glābiņš ir buldozers... bet te atkal jāatceras, ka privātīpašums ir svēts un tikai Saeima drīkst atsavināt īpašumus.

No senām skatukartītēm zināms, ka Kamarina nams izskatījās pavisam citādi nekā pašlaik uzbūvētais. Vai pilsētas varai nav nekādas iespējas saukt pie kārtības būvētāju un likt gatavo objektu pārtaisīt?

Es nedomāju, ka Kamarina nams ir tas pats sliktākais, kas ar Rīgu var notikt – ja salīdzina ar šo pēdējo objektu Triangula bastionu –, ko citādi nevaru nosaukt kā par “pļeku”.

Kā tiks atrisināts autoostas gadījums – šai ēkai steigšus vajag rekonstrukciju, bet tā atrodas moratorija zonā? Vai tagad projekts kavēsies?

Autoosta pati kavējās projekta sagatavošanā un iesniegšanā. Autoostā tikai puse pieder pašvaldībai, otra puse pieder privātajiem uzņēmējiem, un starp abām pusēm ir vairākkārt notikušas diskusijas. Jau pēc moratorija pieņemšanas autoosta prezentēja Pilsētas attīstības komitejā savu attīstības vīziju un saņēma atbalstu. Tiesa gan, pastāv problēma ar to, ka tagad neviena institūcija nedos būvēšanas atļaujas, jo objekts atrodas moratorija zonā.

Es uzskatu, ka autoosta ir pilsētai vitāli nepieciešams objekts, jo autobusu satiksme plaši attīstās. Septiņdesmitajos gados būvētā autoosta gan morāli, gan praktiski ir novecojusi. Un skaidrs, ka ir nepieciešama rekonstrukcija. Šim nolūkam ir atrasti līdzekļi, un dome ir tiesīga pieņemt lēmumu par šā projekta tālāku virzīšanu. Šis konkrētais objekts var būt izņēmums, un tam vajadzētu dot īpašu atļauju būvēties.

Ideja par Alberta laukuma apbūvēšanu, maigi izsakoties, varētu būt nepopulāra rīdzinieku vidū...

Šis gadījums ir vēl viens piemērs, cik vērti ir ierēdņu paraksti uz saskaņojuma dokumentiem, tai skaitā – cik vērti reizēm var būt domes lēmumi. Diemžēl šādiem lēmumiem ir nopietnas juridiskas sekas: piekrītot iznomāt konkrētai firmai laukumu, domnieki taču zināja, ka uzņēmēji negrasās tur ganīt kazas, zināja, ka doma ir par ēku būvēšanu. Iepriekšējā dome, pieņemot lēmumu un pēc tam saskaņojot šo projektu, aizgāja tik tālu, ka firma jau sāka ieguldīt savus līdzekļus. Uzskatu, ka šis projekts ir jāpārtrauc.

Svarīgs jautājums ir arī par Centrāltirgus rekonstrukciju.

Gaidām, kad Centrāltirgus šajā gadā iesniegs savu attīstības vīziju. Arī Centrāltirgus jāskata kā izņēmums. Šim pašvaldības īpašumā pilnībā esošajam objektam ir nepieciešama renovācija.

Kas nākotnē notiks Līvu laukumā?

Līvu laukuma ēkas kara laikā tika sagrautas, tās piederēja privātiem īpašniekiem. Tagad šie īpašnieki sola mani un domi sūdzēt tiesā par to, ka tiek liegta viņiem iespēja būvēt laukumā ēkas. Tomēr es uzskatu, ka Līvu laukumam jāpaliek publiskai ārtelpai. Šis ir tas gadījums, kad nevaram atgriezties atpakaļ 50 gadu pagātnē un apbūvēt. Savukārt, domājot par Līvu laukuma izmantošanu vasarā un ņemot vērā pagājušā gada bēdīgo pieredzi, kad laukumā valdīja haoss, ir izstrādāts Līvu laukuma pagaidu izmantošanas plāns vasaras kafejnīcām. Tiks izstrādāti attiecīgi normatīvie dokumenti par Līvu laukuma kā publiskas telpas izmantošanu bez kapitālas apbūves.

“RĪGAS VĒSTIS”; pēc M. Krautmaņa intervijas “Rīdziniekus gaida lieli notikumi”

Pēc “LV” redakcijas apkopotā