Par investīciju piesaistes politiku

Latvijas Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Juris Kanels:

Kādas būs jūsu galvenās prioritātes, galvenie darbi, uzsākot darbu LLA vadītāja amatā?

Manā skatījumā galvenā joma, kurā ir jāveic izmaiņas, ir investīciju piesaistes politika. Šogad paliks desmit gadu, kopš tika dibināta LAA, un tad arī tika noteikts, ka tās galvenais mērķis ir investīciju projektu realizācija. Diemžēl pēdējo gadu laikā, bieži mainoties politiskajai situācijai, mainoties ekonomikas ministriem, aģentūrai pakāpeniski ir mazinājies finansējums, nepārtraukti ticis samazināts darbinieku skaits. Šobrīd LAA, kuras galvenais uzdevums ir veicināt investīciju piesaisti, vispār nav investīciju struktūras – Investīciju departaments ir ticis likvidēts pirms gada. Šeit ir tikai divi cilvēki, kas darbojas šajā jomā, no kuriem viens strādā ar vietējiem, bet otrs – ar ārvalstu uzņēmējiem. Faktiski viņi šeit ir tikai tāpēc, lai gadījumā, ja aģentūrā ienāk kāds uzņēmējs, šeit vispār būtu cilvēks, kas ar viņu parunājas. Nenotiek mērķtiecīgs darbs, lai radītu iniciatīvu valstiski svarīgu projektu realizācijai. Patiesībā ir tikai divi projekti, pie kuriem LAA ir strādājusi pēdējo trīs gadu laikā – celulozes rūpnīcas projekts, kurš šobrīd jau ir pārgājis privātajā sfērā, kā arī Phare programmas līdzekļu piesaiste zinātnes un tehnoloģijas parka izveidei. Bet tas arī faktiski ir viss!

Kāds ir šobrīd LAA piešķirtais finansējums? Vai tas ir pietiekams?

Pašreizējais finansējums ir ievērojami labāks, salīdzinot ar to, kāds tas bija iepriekš. Mums ir divu veidu finansējums – bāzes budžets, kā arī ir piešķirti papildu līdzekļi 850 tūkstošu latu apmērā sešu konkrētu programmu realizācijai. Tas nozīmē, ka mūsu budžeta iespējas ir pieaugušas vairākkārtīgi.

Kādas ir šīs programmas?

Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstība, Latvijas puses līdzfinansējums uzņēmumiem dalībai starptautiskajās izstādēs un gadatirgos, Latvijas eksporta un mārketinga atbalsta programma, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jautājumu risināšana, līdzfinansējuma piesaiste zinātnes un tehnoloģiju parka izveidošanai, kā arī Eiropas informācijas centra uzturēšana. Piešķirtā nauda dod iespēju pildīt šos uzdevumus. Mums ir centīgi jāstrādā, lai nenotiktu tas, kas jau vienreiz notika, lai uzņēmējiem nezustu interese par šo aģentūru.

Par nepieciešamību atvērt Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs ir diskutēts vairākkārt. Vai uzskatāt, ka šādas pārstāvniecības varētu dot reālu labumu Latvijas uzņēmējiem?

Šobrīd piešķirtie līdzekļi šim mērķim ir paredzēti divām vajadzībām. Pirmkārt ir paredzēts pieņemt darbā astoņus darbiniekus, kuri strādās šeit uz vietas, katrs no viņiem būs specializējies savā, atsevišķā nozarē, un viņi nodrošinās saikni ar tiem cilvēkiem, kuri strādās ārzemēs. Nav jau jēgas atsevišķus cilvēkus nosēdināt kaut kur ārzemēs, ja viņiem nav ne mazākās saiknes ar speciālistiem, uzņēmējiem Latvijā. Otrkārt, tiks izveidotas piecas ārvalstu pārstāvniecības – Maskavā, Stokholmā, Londonā, ASV un Vācijā. Tas gan nenozīmē, ka mūsu sadarbība aprobežosies tikai ar šīm piecām valstīm – Latvijai kopumā ir ap 30 vēstniecību dažādās pasaules valstīs, un strādāts tiks ar tām visām. Ārvalstu uzņēmējiem ir vēlme sadarboties ar Latviju, taču bieži vien viņiem nav ar ko šeit sadarboties.

Kuras, jūsuprāt, ir tās sfēras, kurās valstij ir izredzes piesaistīt investīcijas, kurām būtu jāsniedz atbalsts?

Manā gadījumā tagad nosaukt konkrētas nozares būtu visai riskanti. Valstī līdz šim ir pieņemtas vairākas ekonomiskās attīstības stratēģijas, taču nevienā no tām politiķi nav definējuši kādu šauru prioritāru nozaru loku, lai, nedod Dievs, kādu neapvainotu. Arī turpmāk ekonomiskās politikas jautājumus risinās Ekonomikas ministrija, nevis LAA, bet aģentūra būs tikai šīs politikas realizētāja. Valdība noteiks prioritātes, bet mēs strādāsim atbilstoši valdības noteiktajam. Personīgi es uzskatu, ka mums ir jāturpina strādāt tajā virzienā, kas pēdējā laikā arvien vairāk tiek akcentēts – jādomā par dažādu veidu pakalpojumiem, kas ļautu izmantot Latvijas ģeogrāfisko stāvokli. Mums ir svarīgi sākt saprast un būt gataviem izmantot mūsu gaidāmo statusu Eiropas Savienībā. Ir pietiekami daudz dažādu spēku, dažādu struktūru, kas šā statusa nozīmīgumu ir sapratušas ātrāk par mums.

Kas ir šīs jūsu pieminētās struktūras?

Runa ir par dažām ārvalstīm, ārvalstu investoriem, ārvalstu kapitālu gan no Krievijas, gan tālākām valstīm. Piemēram pagājušajā nedēļā Latvijā viesojās Indijas delegācija, kas skaidri pateica, ka ļoti labi saprot, ka Indija nekad nebūs ES, bet ka tai ir savas ekonomiskās intereses šajā valstu savienībā. Indija ir izsmēlusi savas kvotas attiecībā uz tekstilizstrādājumu eksportu uz ES valstīm. Tāpēc viņi meklē iespējas darboties Latvijā, lai nākotnē varētu šeit investēt līdzekļus, attīstītu savas ražotnes, un izmantotu mūsu valsti kā saikni ar ES. Rezultātā viņu preces tiktu realizētas ES tirgū, un skaitītos, ka tās ir ražotas ES dalībvalstī.

Kā vērtējat tā saucamo finanšu centru izveides iespēju Latvijā?

Šādu centru izveide lielā mērā sasaucas ar jautājumu par pakalpojumu sniegšanu, izmantojot mūsu ģeopolitisko situāciju. Es esmu par to, lai Latvijā tiktu attīstīta ražošana, taču viennozīmīgi ir skaidrs, ka mēs nevarēsim šeit attīstīt visas ražošanas nozares. Šobrīd es nevaru prognozēt, kuras ražošanas nozares attīstīsies, bet kuras – ies uz leju. Taču jau tagad pakalpojumu sfēra veido vairāk nekā 70% no mūsu IKP. Turklāt mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis parāda, ka transporta, finanšu un dažādu citu veidu pakalpojumu sniegšana ir mūsu niša. Runa ir nevis par kāda ekonomiskā grupējuma diktētu gribu, bet gan mūsu valsts realitāti. Es arī ceru, ka pēc iestāšanās ES mūsu attiecības ar Krieviju būtiski uzlabosies, jo mēs tomēr būsim lielā kluba locekļi. Un Krievija ļoti labi saprot, ka tajā brīdī, kad mēs būsim ES, ar mums nevarēs manipulēt tik veiksmīgi. Vienkārši ar Krieviju runās nevis viena Latvija, bet ES kopumā.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Vaivara intervijas “Likumdošanai ir jāatbalsta, nevis jāaizliedz”