Fēliksa balva – latviešu zinātniecei

Par Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas pavasara sesiju Rīgā

1991. gada aprīlī Rīgā viesojās profesors Fēlikss Ungers, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (Academia Scientiarum et Artium Europaea) prezidents. Šī akadēmija dibināta 1990. gadā Zalcburgā, un tās dibinātāji bija kardināls, teoloģijas doktors Francs Kēnigs, profesors Nikolajs Lobkovičs un profesors Fēlikss Ungers, izcils ķirurgs, sirds pārstādīšanas ķirurģijas pionieris Eiropā. Jāatzīmē profesora F.Ungera dzimtas saites ar Baltiju. Viņš nāk no Līvenu un Ungernu-Šternbergu dzimtām, tāpēc Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas ģerbonī ir gan Līvenu ģerboņa elementi (lilijas), gan Ungernu-Šternbergu ģerboņa zvaigznes.

Profesora Ungera vizītes laikā tika parakstīta Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vienošanās par nodomu dibināt Rīgā Eiropas-Latvijas institūtu kultūras un zinātnes apmaiņai – “Eurolat”.

1993. gada 5.aprīlī (šogad aprit 10 gadu kopš dibināšanas!) šāds institūts tika izveidots, tā dibinātāji bija Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

Saskaņā ar „Eurolat” statūtiem institūta darbības mērķi ir:

• veicināt Latvijas kultūras un zinātnes ciešākus sakarus ar Eiropas kultūru un zinātni, aptverot humanitārās zinātnes, medicīnu, mākslu, lauksaimniecību, mežu un veterinārās zinātnes, dabaszinātnes, sociālās zinātnes, jurisprudenci un teoloģiju;

• izkopt savstarpēju izpratni, atbalstu un attīstību;

• veidot Latvijas sabiedrībā harmoniskus priekšstatus par pasauli kā vienotu veselumu, kurā nav pretstata starp zināšanām un ticību;

• veicināt eiropeiskas kultūrvides veidošanu Latvijā un Rīgā.

“Eurolat” ir organizējis vairākus plašus pasākumus: 1995. gada martā simpoziju “Kristīgā un laicīgā dialogs”, 1998. gadā – simpoziju “Nacionālā identitāte un Eiropas vīzija”. Simpoziju referāti tika publicēti Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas rakstos, turklāt šī akadēmija sedza ar izdošanu saistītos izdevumus. Šiem rakstiem ir nodrošināta ļoti plaša publicitāte, jo tie (ap 1000 eks.) tiek izsūtīti ne vien Academia Scientiarum et Artium Europaea locekļiem, bibliotēkām, bet arī daudzām augstām amatpersonām Eiropā.

1998. gadā profesors F. Ungers, viesojoties Rīgā, piedāvāja iedibināt Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas balvu, kuru piešķirtu reizi trijos gados, sākot ar 2001. gadu. Latvijas puse izstrādāja balvas nolikumu. No iniciatora vārda balva ieguva savu neoficiālo nosaukumu – Fēliksa balva. Bez Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas balvas (Fēliksa balvas) var piešķirt arī divas veicināšanas ( vai “mazās”) balvas. Visi laureāti saņem diplomus un arī naudas prēmijas. Saskaņā ar nolikumu kandidātus ir tiesīgi izvirzīt Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas locekļi un LZA Senāts. Pretendentus vērtē speciāli izveidota ekspertu komisija no Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas un institūta “Eurolat” pārstāvjiem, piedaloties Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģētiem ekspertiem.

Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas locekļi no Latvijas puses ir desmit akadēmiķi: Elmārs Blūms, Rihards Kondratovičs, Maija Kūle, Tālis Millers, Jānis Lielpēters, Jānis Stradiņš, Uldis Viesturs, Jānis Volkolākovs, Andris Caune un Ivars Knēts.

2001.gada 14.septembrī notika pirmā balvu pasniegšanas ceremonija. Balvas pasniedza EZMA prezidents profesors F.Ungers.

Par izcilu devumu Latvijas identitātes stiprināšanā, tolerantas un intelektuālas sabiedrības veidošanā, par Latvijas progresa veicināšanu ceļā uz Eiropas kultūras kopību Fēliksa balvu pasniedza Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai. Profesore V.Vīķe-Freiberga ir devusi izcilu ieguldījumu psiholoģijā un folkloristikā, veicinājusi gan nacionālās identitātes, gan jauno Eiropas dimensiju apzināšanos Latvijā un Baltijā, ar savu dziļi analītisko un argumentēto uzstāšanos cēlusi Latvijas autoritāti pasaules valstu vadītāju un zinātnieku vidū. Valsts prezidente savas balvas naudas līdzekļus ieskaitīja LZA fondā Eiropas studiju veicināšanai.

Veicināšanas balvas tika pasniegtas LU Latvijas vēstures institūta arheoloģijas nodaļas vadītājai Dr.hist. Ievai Osei un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošajam pētniekam Dr.phil. Igoram Šuvajevam, I.Osei – par pētījumiem viduslaiku vēsturē, Latvijas un Rīgas arheoloģijā, I.Šuvajevam – par traktātiem filozofijā un psiholoģijā. Arī abu veicināšanas balvu laureātu darbi ir iemantojuši lielu sabiedrības atzinību.

2003.gada EZMA un LZA Latvijas balvas (Fēliksa balvas) un divu veicināšanas balvu pasniegšanas ceremonija notiks Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas pavasara sesijas “Safety and Certainty” ietvaros, kura 2. maijā notiks Rīgā, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā.

Šogad Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas balva ir piešķirta LU profesorei Maijai Kūlei par monogrāfiju “Phenomenology and Culture” (Riga, FSI, 2002, 293 pp.). Divas veicināšanas balvas komisija piešķīra Dr.philol. Daigai Baltaiskalnai par darbu kopu sociolingvistikā un valsts valodas politikas jomā, arī saistībā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, un Dr.hist. Ērikam Jēkabsonam par darbu kopu par pirmās Latvijas Republikas attiecībām ar Poliju, Lietuvu, Baltkrieviju un citām valstīm 20. gadsimta 20. un 30. gados.

Pēc svinīgās balvu pasniegšanas ceremonijas, kurā laureātus un klātesošos uzrunās EZMA prezidents F. Ungers un LZA prezidents J. Stradiņš, notiks konference „Drošība un drošticamība”. Tajā referēs profesori Bernds Olavs Kupers (Jēna), Karls Matiass Vošics (Grāca), Karls Rebane (Tartu), Elmārs Blūms (Rīga), Tālavs Jundzis (Rīga). Pēc tam paredzēta diskusija.

Dr. hist. Ilga Tālberga – “Latvijas Vēstnesim”