• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par cūkgaļas iekšējā tirgus sakārtošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.04.2003., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74297

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Par konvertējamo valūtu kursiem

Vēl šajā numurā

29.04.2003., Nr. 64

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par cūkgaļas iekšējā tirgus sakārtošanu

24.aprīlī Ekonomikas ministrijā beidzās pēdējās starpvalstu konsultācijas, kuras Latvijai bija jāveic saskaņā ar brīvās tirdzniecības līgumos noteikto procedūru, lai ieviestu plānotos cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus.

Kā zināms, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja (VITAB) cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pārbaudi uzsāka 2002.gada 31.maijā un pabeidza 2003.gada 17.februārī, pieņemot lēmumu par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu nepieciešamību (papildu muitas nodevas dzīvu cūku un cūkgaļas importam un tarifu kvotas cūku subproduktu importam).

Ekonomikas ministrija pilnībā atbalsta cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanu, vienlaikus uzsverot, ka šādi pasākumi var tikt ieviesti tikai gadījumā, ja tiek ievērotas Latvijas starptautiskās saistības. Tas nepieciešams, lai aizsardzības pasākumu ieviešanas rezultātā negatīvi netiktu ietekmētas Latvijas galvenās eksporta preces un to ražotāji, ja citas valstis veic attiecīgus pretpasākumus.

Šā gada martā un aprīlī notikušas konsultācijas ar Latvijas noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu partneriem. Ir ņemts vērā Eiropas Komisijas viedoklis. Notikušas arī konsultācijas ar Poliju, kurās puses vienojās par abpusēji pieņemamu risinājumu muitas tarifu kvotu veidā. Ja šāda vienošanās nebūtu panākta, Polijas puse nekavējoties reaģētu, kā tika norādīts šajās konsultācijās, ieviešot pretpasākumus, kas būtiski skartu virkni galveno Latvijas eksporta preču uz šo valsti.

Savukārt piena pārstrādes uzņēmumiem tiks piešķirtas subsīdijas par kvalitatīva piena iestrādi piena produktos. Kopumā piensaimniecības nozares stabilizācijas pasākumiem piešķirti 2,5 miljoni latu.

Lielākās diskusijas izraisījis ministrijas lēmums piešķirt atbalsta līdzekļus nevis par saražoto produkciju, bet gan visiem piena produktu ražojošiem uzņēmumiem, kas iepērk un izmanto vietējo piena ražotāju augstākās un 1. šķiras pienu. “Nekādi nevaru piekrist tiem lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kas uzskata, ka mazākie piena produktu ražotāji nav jāatbalsta, jo neražo produkciju eksportam,” saka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, “jo vietējā tirgus noturēšanā liela loma ir produkcijas sortimentam, ko pārsvarā nodrošina tieši mazie pārstrādes uzņēmumi, kuriem tagad arī būs iespējams saņemt valsts atbalstu.” Ministrs īpaši uzsver, ka papildu valsts atbalsta nosacījumi paredz noteiktas piena iepirkuma cenas nodrošināšanu piena ražotājam Latvijā , turklāt pārstrādātājiem tiks maksāts tikai par noteiktas kvalitātes pienu, kurš tiek izmantots gan vietējā, gan eksporta tirgus produkcijas ražošanai.

“Lielajiem uzņēmumiem, kuri izsaka neapmierinātību ar valsts līdzekļu sadali nozares darbības stabilizēšanai, nebūtu nekāda iemesla uztraukties, ka valsts neatbalsta mūsu produkcijas ražošanu,” ir pārliecināts ministrs M.Roze, “jo arī šī līdzekļu sadales sistēma lielāko daļu finansējuma ļauj saņemt tiem uzņēmumiem, kuri iepērk lielāku kvalitatīva piena apjomu, kas tiek izmantots lielākoties eksporta produkcijas ražošanai. Citiem vārdiem – nauda strādās, lai palīdzētu lieko produkciju vasaras sezonā eksportēt.” Gan ministrs, gan ministrijas atbildīgie speciālisti īpaši akcentē faktu, ka jaunā nozares atbalsta politika palīdzēs attīstīt Piena reģistra darbības precizitāti, kas nepieciešama veiksmīgai kvotu ieviešanai piena nozarē, jo tieši precīza kvotu sadale nodrošinās Latvijas pienrūpnieku konkurētspēju Eiropas Savienībā.

“Gribu uzsvērt, ka mūsu ministrijas nostāja ir negrozāma – valstij jāatbalsta ne tikai tie uzņēmumi, kas eksportē produkciju, bet arī tie, kas ražo vietējam tirgum. Galu galā – ar ko tad Latvijas patērētājs būtu sliktāks nekā ārzemēs dzīvojošais piena produktu cienītājs” – tā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. “Un šajā gadījumā ir svarīgi rast kompromisu gan starp lielo eksportējošo uzņēmumu biznesa interesēm, gan mazāko piena pārstrādes uzņēmumu un piena produktu patērētāju interesēm. Ministrija, izstrādājot šos jaunos nozares stabilizācijas nosacījumus, ir centusies ņemt vērā visu pušu intereses.”

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!