Latvijas iedzīvotāji ir saskaitīti. Arī laukos

Prof. Oļģerts Krastiņš, LZA īstenais loceklis, — “Latvijas Vēstnesim”

“Latvijas Vēstnesis” ir publicējis jau vairākus desmitus materiālu par 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā, gan kā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālos pārskatus, gan atsevišķu autoru analītiskus rakstus. Kaut arī šī tēma joprojām ir aktuāla, mums jāpievēršas citai, arī valsts mēroga, skaitīšanai.

Izpildot Ministru kabineta 2001.gada 29.maija, lēmumu, kā arī Statistikas informācijas valsts programmu 2001.gadam, CSP no 2001.gada 1.jūnija līdz 5. jūlijam veica lauksaimniecības skaitīšanu. Pēc paveiktā darba un iegūtās informācijas apjoma arī šis ir valsts mēroga pasākums, kas pelnījis plašu ievērību un iegūto rezultātu zinātnisku izvērtēšanu.

Šā gada 19.martā CSP nodeva valsts iestāžu, zinātnieku un sabiedrības vērtēšanai statistikas datu krājumu “Latvijas 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti”. — R.: 2003. — 416 lpp.

Skaitīšanas datu bāzē ir ietverts ap 25 miljoni rādītāju, bet minētajā krājumā ievietotas 274 tabulas, 17 kartogrammas un kartodiagrammas, kā arī paskaidrojošais teksts un īsa galveno rezultātu analīze tekstā.

Par pašu skaitīšanu

Lauksaimniecības skaitīšanām ir gan vēsturiska, gan starptautiska pieredze. Latvijas pirmās neatkarības laikā lauksaimniecības skaitīšanas pēc dažāda plašuma programmām notika 1929., 1935., 1937. un 1939.gadā.

Izstrādājot 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas programmu un veidlapu, CSP vadījās no Pasaules lauksaimniecības skaitīšanas programmas 2000 un Eiropas statistikas biroja prasībām. No skaitīšanas veidlapas 331 rādītāja 95% tika ietverti saskaņā ar starptautiskajām prasībām. Pārējos ieteica darba grupa, ko vadīja CSP kopīgi ar Zemkopības, Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts zemes dienestu, Agrārās ekonomikas institūta un citiem speciālistiem, ņemot vērā Latvijas specifiskās īpatnības.

Skaitīšanas mērķis bija iegūt informāciju par lauku saimniecību skaitu, to lielumu, zemes izmantošanu, mājlopu un mājputnu skaitu, saimniecības būvēm un tehniku, ražošanas un sociālo infrastruktūru, nodarbinātajiem saimniecībās, saimniecību palīgnozarēm u.c.

Atbilstoši starptautiskai metodikai skaitīšanā bija jāievāc dati no lauku saimniecībām:

1) kuru īpašumā vai lietošanā ir 1ha vai vairāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ);

2) kurās pēdējā kalendāra gada laikā pārdošanai saražots noteikts daudzums lauksaimniecības produkcijas, ja LIZ platība ir mazāka par 1 ha (Latvijā to noteica Ls 1000 vērtībā vai vairāk).

Tā kā apmeklējamo saimniecību skaits varēja tuvoties 200 tūkstošiem, darbam bija jāgatavojas ļoti rūpīgi. Sagatavošanos skaitīšanai CSP sāka jau 1997. un 1998. gadā. 1998.gadā notika izmēģinājumu aptauja Balvu un Talsu rajona 8 pagastos.

2001.gada lauksaimniecības skaitīšanā bez CSP un rajonu statistikas nodaļu darbiniekiem bija iesaistīti 2742 cilvēki, no tiem 2183 tieši par skaitītājiem (minētā izdevuma 3., 24.—26.lpp.).

Vispārējie rezultāti

2001.gada lauksaimniecības skaitīšanā tika saskaitītas 180 263 saimniecības. Tikai 62 no tām bija mazākas par 1 ha, tātad otrajam kritēriju cenzam nebija praktiskas nozīmes. Var teikt, ka tika skaitītas saimniecības, kuru zemes kopplatība ir lielāka par 1 ha. Lauksaimniecības skaitīšanās, kas notika Latvijas pirmās neatkarības laikā, tika skaitītas arī mazākas saimniecības, kas apgrūtina datu salīdzināšanu.

99,8% no uzskaitītajām saimniecībām bija privātā sektora saimniecības. Tika reģistrētas tikai 280 sabiedriskā sektora saimniecības (valsts, pašvaldības u.c. — minētā izdevuma 42., 52.lpp.).

Privātā sektora saimniecības pēc zemes piešķiršanas mērķa sadalījās šādi: 56,4 tūkst. (31,3% no saimniecību kopskaita) — zemnieku saimniecības, 114,3 tūkst (63,5%) — piemājas saimniecības, 7,6 tūkst. (4,3%) — personiskās palīgsaimniecības, 938 (0,5%) — statūtsabiedrības un 592 (0,3%) — cita rakstura saimniecības.

Šo saimniecību kopplatība bija 3586,2 tūkst. ha, no tās lauksaimniecībā izmantojamā zeme —— 2228,7 tūkst. ha.

Diemžēl ievērojamā daļā saimniecību nekāda saimnieciskā darbība nenotika. Tādēļ tika izdalīta īpaša kategorija “Ekonomiski aktīvās saimniecības”. Par tādu “…uzskatāma saimniecība, kura ražo lauksaimniecības produkciju, neatkarīgi no saražotās produkcijas daudzuma un tās izmantošanas veida” (turpat, 384.lpp.).

Par ekonomiski aktīvām skaitīšanas laikā tika atzītas 140 835 saimniecības jeb 78,1% no saimniecības kopskaita. To rīcībā bija 2800,1 tūkst. ha zemes, tajā skaitā 1834,0 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Ekonomiski pasīvo saimniecību īpašumā vai lietošanā atradās gandrīz 800 tūkst. ha zemes (turpat, 42., 52. lpp.).

Vēsturisks salīdzinājums

Ar skaitļiem, kas pārsniedz vairākus desmitus vai pat simtus tūkstošu, ikdienas dzīvē parasti nenākas saskarties. Tādēļ tiešā veidā tos grūti uztvert un novērtēt arī statistikas publikācijās. Lai novērtēšanu atvieglotu, ir vajadzīgi dažādi salīdzinājumi un papildu aprēķini.

Lai vērtētu, vai Latvijā ir daudz vai maz lauku saimniecību, var izdarīt vēsturiskus salīdzinājumus. Deviņdesmito gadu agrārās reformas stūrakmens bija īpašumtiesību atjaunošanu (kādas tās bija 1940.gadā), īpašumu atdošana tālaika īpašniekiem, parasti viņu mantiniekiem. Tāpēc pašreizējais saimniecību skaits bija gaidāms tuvs vēsturiskajam.

Pavisam lielās līnijās skaitīšana to apstiprina. Tomēr mūsdienās lauksaimniecības uzņēmumu ir mazāk. Kā jau minēts, lauksaimniecības skaitīšana 2001.gadā reģistrēja 180 tūkstošus saimniecību. 1929.—1939.gada skaitīšanās reģistrēja 266—276 tūkstošus. Ja no šiem skaitļiem atņem mazo, līdz 1 ha saimniecību skaitu, kuras mūsdienās neņēma vērā, tad koriģētais vēsturiskais saimniecību skaits bija ap 230 tūkstoši (1.tabula).

Tas nozīmē, ka mūsdienās ir apmēram par 50 tūkstošiem mazāk saimniecību nekā pēc divdesmito un trīsdesmito gadu agrārās reformas. Daļa bijušo īpašnieku mantinieku zemi vai nu nepieprasīja, vai pēc atgūšanas pārdeva. Daļa tālaika lauksaimniecībā izmantojamās zemes jau padomju varas gados tika aizlaista un pamazām aizauga ar krūmiem un mežu. Zināma nozīme ir arī ražošanas koncentrācijai vairākus simtus hektāru lielās saimniecībās, kādas divdesmito gadu agrāra reforma nepieļāva.

Saimniecību lielums

Pirmais rādītājs, kas raksturo saimniecību ekonomiskās iespējas un arī lauku sociālo seju, ir saimniecību lielums. Skaitīšanās to parasti izsaka ar kopplatību, kaut gan detalizētākos aprēķinos par lauksaimniecisko ražošanu izšķiroša nozīme var būt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība.

Divdesmito gadu agrārā reforma orientējās uz tolaik labi dzīvotspējīgām ģimenes saimniecībām 15—22 ha platībā. Tā ka zemes visiem gribētajiem nepietika, radās arī ļoti daudz mazu saimniecību. Lielās muižas tika sadalītas. Lielākie zemes īpašnieki bija tā sauktie vecsaimnieki, kuri zemi bija izpirkuši jau muižu laikos, tās platība varēja pārsniegt 100 ha. Viņiem “liekā” zeme netika atsavināta. Šādu saimniecību skaits, kā redzams 1.tabulā, nedaudz pārsniedza 1000 un, pēc netiešiem avotiem spriežot, tās nebija lielākas par 100 — 200 hektāriem.

Tolaik sabiedrības attieksme pret muižas tipa saimniecībām bija krasi negatīva un valdība bija spiesta ar to rēķināties. Toties ļoti plašos sabiedrības slāņos valdīja tieksme pēc “sava kaktiņa, sava stūrīša zemes”. Ja tas nesolīja īstu turību, tad vismaz iztikšanu un cerīgu nākotni.

Mūsdienās “stūrītis zemes” pats par sevi iztiku nenodrošina. Vēl ir vajadzīga saimnieka prasme, iniciatīva, uzņēmība un citas īpašības, kuras ne katram ir dotas. Dažs domā, ka izdevīgs darba līgums ar stabilu mēnešalgu ir drošāk nekā rudzu lauks tīrumā.

Tādēļ daudzi mantoto zemi pārdod vai izrentē, dodot iespēju veidoties lielsaimniecībām vairāku simtu hektāru platībā. Šodien mums ir jau ap 900 saimniecību, kuru kopplatība pārsniedz 200 ha, un 230 tādu, kuras lielākas par 500 ha. Spriežot pēc masu informācijas līdzekļiem, sabiedrības attieksme pret viņiem vairs nav tāda, kāda tā būtu pagājušā gadsimta sākumā.

Tomēr vispārējais saimniecību sadalījums pēc lieluma mūsdienās ir diezgan tuvs vēsturiskajam, vienlaikus pastāvot gan mazām, gan vidējām saimniecībām (1.tabulas pēdējās divas ailes). Tomēr ir notikusi zināma polarizācija.

Spriežot pēc procentu skaitļiem, 2001.gadā bija daudz vairāk sīksaimniecību ar platību līdz 10 ha nekā 1935.gadā. Toties vidējo zemnieku ar zemes platību 10—100 ha (īpaši grupās 10—30 ha) pirmās Latvijas neatkarības periodā bija relatīvi vairāk. To noteica tālaika agrārās reformas likums un tā īstenošanas gaita.

Saimniecību ar 100—200 ha platību mūsdienās ir ap 2,5 reizes vairāk nekā toreiz. Par pašām lielajām saimniecībām jau runājām iedaļas sākumā.

Tātad lauksaimniecībā, tāpat kā visā mūsu dzīvē, ir notikusi un turpinās noslāņošanās. Noslāņošanās pēc lauksaimnieku ienākumiem un turības noteikti būtu lielāka nekā pēc viņu rīcībā esošās zemes platības. Bet tas ir cita pētījuma priekšmets.

Kas izmanto zemi

Ja saimniecību skaita sadalījums pēc viņu rīcībā esošās zemes platības rāda diezgan lielu mazsaimnieku īpatsvaru, tad, raksturojot, kādu saimniecību grupas ir zemes lielākās daļas apsaimniekotājas, priekšplānā pārliecinoši izvirzās vidējās un vidēji lielās saimniecības (2.tabula).

Vislielākās Latvijas lauku zemes platības atrodas to saimnieku rokās, kuri apsaimnieko 30—100 ha, kopā ap 35% no visas zemes. Lielsaimniecību izmantošanā atrodas ap 20%, bet sīksaimniecību — līdz 5 ha — tikai nepilni 4%. Arī vēsturiskie dati ir diezgan līdzīgi, ja neskaita to būtisko atšķirību, ka lielsaimniecību (virs 100 ha) rīcībā atradās tikai 3,3%.

Tā ir pati vispārējākā informācija, ko dod lauksaimniecības skaitīšana. Detalizētāks izvērtējums jāveic nozares speciālistiem un statistiķiem.

1.tabula

Saimniecību grupējums pēc zemes kopplatības

Datu avoti: “Latvijas 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti”. — R.: CSP, 2003. — 54. lpp.,

Statistikas tabulas (neizdotā statistikas gadagrāmata 1940). — R.: TSP, 1940. — 105., 106.lpp.,

Lauksaimniecības skaitīšana Latvijā 1939.gadā. — I. — R.: VSP, 1940. — 59.lpp.,

Vispārējā sējumu un mājlopu skaitīšana Latvijā 1935.gadā. Kopsējums I.R.:1936. — 22.lpp.,

Latvijas statistikas gadagrāmata 1937./38. — R.: VSP, 1938. — 123.lpp.

2.tabula

Zemes kopplatība dažāda lieluma saimniecībās

Datu avoti: “Latvijas 2001.gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti”. — R.: CSP, 2003. — 54. lpp.,

Latvijas statistikas gadagrāmata 1937./38. — R.: VSP, 1938. — 124.lpp.