Par Saeimas priekšsēdētājas vizīti Portugālē

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 25.aprīlī piedalījās Portugāles parlamenta svinīgajā sēdē, kas bija veltīta Portugāles 1974.gada 25.aprīļa revolūcijas gadadienai un uz ko bija aicināti ierasties Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Sēdē piedalījās un uzrunas teica Portugāles prezidents, Portugāles premjerministrs, Portugāles parlamenta spīkers, Portugāles Augstākās tiesas un Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāji. Vārds tika dots arī piecu Portugāles parlamentu veidojošo partiju jaunākajiem deputātiem, kuri uzsvēra demokrātiju kā sabiedrības brīvās izaugsmes un harmoniskas attīstības galveno virzītājspēku. Runu galvenās tēmas bija izaugsmes iespējas izglītībā, darbā, sabiedrības savstarpējās un Eiropas starpvalstu attiecībās.

Pēc tam Portugāles parlamenta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētāja vadībā notika debates par ES Konventu un Eiropas nākotni, bet vakarā Portugāles prezidents rīkoja pieņemšanu par godu ES kandidātvalstu parlamentu vadītājiem.

Sestdien, 26. aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzstājās ar uzrunu konferencē par nacionālo parlamentu lomu Eiropas Savienības institucionālajā struktūrā nākotnē.

Saeimas priekšsēdētāja teica: “Mēs visi esam ieinteresēti, lai Eiropas Savienības institucionālās struktūras darbotos efektīvi un caurskatāmi, tāpēc Latvija lielu nozīmi piešķir dalībai Eiropas Konventā, kura darbā piedalās ne tikai Latvijas parlamenta un valdības pārstāvji, bet aktīvas debates par to notiek arī Latvijas sabiedrībā.” I.Ūdre uzsvēra, ka Latvija Eiropas Konventā iestājas par rotējošās prezidentūras saglabāšanu. “Mūsuprāt, reformējot Eiropas Savienības institūcijas, būtu jāvairās mainīt Eiropas Savienības pastāvēšanas vēsturē panākto institucionālo līdzsvaru,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka Latvija atbalsta kopienas sadarbības metodi, jo tā garantē, ka visas Eiropas Savienības valstis tiek uzklausītas un to viedoklis tiek ņemts vērā. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka “nacionālo parlamentu kā visu pilsoņu tieši vēlētu institūciju lomas palielināšana Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā tikai veicinās ES tuvināšanu tās pilsoņiem, tāpēc ir svarīgi ieklausīties Konventa darba grupas izstrādātajā idejā par tā dēvēto agrās brīdināšanas sistēmu, saskaņā ar kuru nacionālie parlamenti var izteikt savu viedokli visos ES lēmumu pieņemšanas posmos”.

Sestdien Saeimas priekšsēdētāja tikās ar Portugāles parlamenta prezidentu Žoao Bosko Motu Amaralu.

Tikšanās laikā Portugāles parlamenta prezidents uzsvēra: “Mēs drīzumā kļūsim partneri, bet pirmām kārtām mēs bijām, esam un būsim draugi, kuri vēlas palīdzēt un iepazīt viens otru aizvien labāk.” Ingrīda Ūdre uzsvēra, ka Latvijas un Portugāles dialogs vēsturiski ir veidojies ļoti labvēlīgs un konstruktīvs. Sarunā tika pārrunāti jautājumi par Eiropas Savienības nākotni, par to, kā tiks pārkārtota ES iekšējā struktūra pēc jaunu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai. Pēc Latvijas Saeimas priekšsēdētājas ierosinājuma Portugāles parlamenta prezidents plašāk informēja par lauksaimniecības stāvokli Portugālē, par šā sektora pārreorganizēšanu, par lauksaimnieku izglītošanu un atbalstu nozarei ES ietvaros, kā arī par ES strukturālo fondu izmantošanas iespējām.

Ž.B.M.Amarals arī atzīmēja, ka Latvijas un Portugāles sadarbībai tūrisma jomā ir vēl ļoti plašas un neizmantotas iespējas, kuras ir jāveicina un jāattīsta. I.Ūdre pauda pārliecību, ka vēl ciešākas un radošākas kļūs abu valstu attiecības, jo īpaši parlamentārā sadarbība. Portugāles parlamenta prezidents aicināja Latvijas Saeimas priekšsēdētāju pastāstīt par pirmsreferenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā situāciju Latvijā. Sarunas izskaņā Ž.B.M.Amarals izteica vislabākos novēlējumus Latvijas tautai, sveicot to gaidāmajos svētkos 4. maijā, un vēlēja būt tikpat stiprai un vienotai, kā laikā, kad Latvijas tauta sevi pieteica pasaulei ar “Baltijas ceļu”.

Vizītes laikā I.Ūdrei bija divpusējās tikšanās ar Ungārijas, Slovākijas, Čehijas parlamentu vadītājiem, kā arī ar Polijas Senāta apakšpalātas priekšsēdētāju un Slovēnijas parlamenta vicespīkeri. Sarunu galvenais temats bija referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Saeimas preses dienests