Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu

Saeimas dok. Nr.673; likumprojekts Nr.237

Saeimas deputātu grupas (J.Sokolovskis, A.Tolmačovs,
S.Fjodorovs, M.Bekasovs, N.Kabanovs, V.Buzajevs)
2003. gada 16. aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.pants. Šā likuma mērķis ir atzīt to cilvēku nopelnus Latvijas tautas un cilvēces labā, kuri cīnījās pret nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto karaspēku un okupācijas režīmu Otrā pasaules kara laikā.

2.pants. Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri laika posmā no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim:

1) karoja antihitleriskās koalīcijas regulāro bruņoto spēku vienībās;

2) karoja partizānu vienībās vai piedalījās pagrīdes pretošanās cīņā pret nacistiskās Vācijas okupācijas režīma militārajiem formējumiem un administrāciju;

3) veicināja bruņoto un pagrīdes pretošanās cīņu, sniedzot antihitleriskās koalīcijas kareivjiem, partizāniem vai pagrīdes pretošanās cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību, riskējot ar savu brīvību un dzīvību;

4) riskējot ar savu brīvību un dzīvību, glāba cilvēkus, kurus vajāja nacistiskās Vācijas okupācijas vara.

3.pants. Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem nevar atzīt personas, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās vai sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, ja tās nav reabilitētas.

4.pants. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu piešķir tā pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, ja persona var pamatot savu lūgumu ar šādiem dokumentiem:

1) Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par šā likuma 2. pantā minēto darbību Otrā pasaules kara laikā;

2) Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību Otrā pasaules kara laikā, gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti;

3) PSRS izsniegto Lielā Tēvijas kara dalībnieka apliecību;

4) citu valstu izsniegto dokumentu par piedalīšanos Otrajā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas pusē vai antinacistu pretošanās kustībā.

5.pants. Iesniegto materiālu iepriekšējai izskatīšanai pašvaldība izveido komisiju, kurā iekļaujami arī likumos noteiktajā kārtībā reģistrēto Otrā pasaules kara dalībnieku organizāciju pārstāvji.

6.pants. Pašvaldības lēmumu par atteikumu piešķirt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja statusu var pārsūdzēt tiesā.

7.pants. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem tiek izsniegta noteikta parauga apliecība.

8.pants. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem ir visas tiesības, kas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas politiski represētajām personām.

9.pants. Pašvaldība ir tiesīga lemt par sociālo garantiju noteikšanu Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2004. gada 1.janvārim izstrādā Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāja apliecības paraugu, nodrošina apliecību izgatavošanu, kā arī nodrošina likuma izpildi, iekļaujot attiecīgus priekšlikumus valsts budžeta projektā 2004. gadam.

2. Likums stājas spēkā 2004. gada 9. maijā.

8. Saeimas deputāti:

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašreiz cilvēkiem, kuri upurēja savu veselību un dzīvību, cīnoties pret nacismu Otrā pasaules kara laikā Latvijas Republikā, nav paredzēts oficiāls statuss. Šo cilvēku skaits Latvijā ir apmērām 12000, un ar katru gadu viņu skaits paliek arvien mazāks sakarā ar vecumu un smagiem sociāliem apstākļiem. Atšķirībā no vairākuma Eiropas valstu Latvijā šo cilvēku nopelni cilvēces labā nav pagodināti ar valsts atzinumu. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statuss nostiprināts normatīvajos aktos Lietuvā, Polijā, kā arī vairākās ES dalībvalstīs (Dānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā).

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Projekts paredz piešķirt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem oficiālo statusu un attiecīgas sociālas garantijas.

3. Cita informācija.

Projekts paredz piešķirt Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem tādas pašas sociālas garantijas, kādas tagad ir Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedalījās Otrajā pasaules karā Vācijas pusē un pēc kara bija represēti.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Nav ietekmes.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neietekmē.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts pieņemšanas gadījumā sekmēs saskaņu Latvijas sabiedrībā un izlīguma panākšanu starp bijušajiem karavīriem, kuri piedalījās Otrajā pasaules karā pretējās pusēs.

4. Ietekme uz vidi.

Vide netiek ietekmēta.

5. Cita informācija.

Likumprojekta pieņemšanu ar izpratni un pateicību uztvers Eiropas tautas, kuras cietušas no nacistu režīma, kā arī šo valstu valdības, ar to paaugstināsies Latvijas Republikas starptautiskais prestižs.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod.

MK noteikumi “Par Otrā pasaules kara Antihitleriskās koalīcijas cīnītāja apliecības paraugu”

2. Cita informācija.

—

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

—

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvais akts atbilst 1994. gada 30. aprīļa Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības Vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 14. pantam.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Atbalsta likumprojektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

—

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

—

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.