• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Strādā Baltijas asambleja un Ziemeļu padome. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.2003., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74341

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

30.04.2003., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Strādā Baltijas asambleja un Ziemeļu padome

Pirmdien, 28.aprīlī, Zviedrijā, Lundā, darbu sāka un otrdien, 29.aprīlī, turpināja Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 4.kopīgās sanāksmes dalībnieki. Pirmajā dienā spriests par cīņu pret organizēto noziedzību un civilo aizsardzību, kā arī krīzes situāciju menedžmentu, bet vakar notika diskusija par reģionālās politikas attīstības perspektīvām Eiropas Savienībā (ES).

Runājot par civilās aizsardzības un krīzes situāciju iespējamajiem risinājumiem, Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkevičs norādīja, ka Baltijas jūras reģions pašlaik uzskatāms par vienu no stabilākajiem un drošākajiem reģioniem Eiropā un ka NATO un ES paplašināšanās vēl vairāk stiprinās šīs pozitīvās tendences. Lai mūs labāk sadzirdētu ES un NATO politiķi, Ziemeļeiropai, iekļaujot šajās organizācijās jaunās dalībvalstis no Baltijas jūras reģiona, vajadzētu veidot vienotu un homogēnu apakšgrupu. L.Linkevičs arī uzsvēra, ka militārajā jomā pēdējos gados starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība.

Savukārt Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas pārstāvis Juris Dalbiņš klātesošos iepazīstināja ar mūsu valsts krīzes situāciju vadības centra darbību un uzdevumiem. “Savas spējas centrs parādīja 2001.gadā, kad pēc traģiskajiem septembra notikumiem ASV tas strādāja paaugstinātas gatavības apstākļos, analizējot informāciju par eventuālajām ārkārtas situācijām,” sacīja J.Dalbiņš. Tā kā centrs tieši pakļauts Ministru prezidentam, valdības vadītājs pirmais saņemtu informāciju par apstākļiem, kas izraisījuši vai varētu izraisīt krīzes apstākļus. Tomēr kā būtiskas šīs jomas problēmas Latvijas pārstāvis minēja nepietiekamos finanšu resursus, kas civilajai aizsardzībai un krīzes situāciju novēršanai paredzēti valsts budžetā, kā arī novecojušo materiāli tehnisko bāzi.

Par Islandes pieredzi un paveikto šajā jomā referēja Ziemeļu padomes pārstāve Ranveiga Gumunsdotira, uzsverot, ka izmaiņas starptautiskajā politikā, it īpaši pēc 11.septembra terora aktiem, prasa jaunus risinājumus arī iedzīvotāju drošības nodrošināšanā. “Amerika, kā arī pagājušā gada notikumi Maskavā skaidri parādīja, kā par teroristu uzbrukumu mērķiem kļūst cilvēki, daudz cilvēku,” teica deputāte.

Liela nozīme iedzīvotāju drošības garantēšanai būs preventīvajiem pasākumiem, bet galvenokārt ciešai valstu sadarbībai šo jautājumu risināšanā.

Vakar deputāti sprieda arī par reģionālās politikas attīstību Eiropas Savienībā, projektu “Ziemeļu dimensija” un darbību ES Konventā.

Ziemeļu padomes deputāte no Somijas Tarja Kronberga norādīja, ka reģionālās politikas attīstību un ES strukturālo fondu izlietojumu nevajadzētu izmantot kā konkurences ieroci, bet gan kā sadarbību veicinošu faktoru. Viņa arī iezīmēja tuvākā nākotnē veicamos uzdevumus – informatīvas sabiedrības attīstību reģionālās politikas ietvaros un līdzekļu piesaisti pierobežas reģionu attīstībai.

Tomass Tīvels, Igaunijas vēstnieks Zviedrijā, informēja par savas valsts nostāju reģionālajā politikā. Viņš uzsvēra, ka līdzšinējais darbs bijis sekmīgs un līdzekļi izmantoti tiem projektiem un mērķiem, kam tie visvairāk bijuši nepieciešami. Vēstnieks sacīja, ka Igaunija nepiekrīt valstu iemaksu palielināšanai strukturālo fondu budžetā, un norādīja, ka vajadzētu vienkāršot kohēzijas fondu līdzekļu izmantošanas procedūru.

Savukārt Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas pārstāve Irēna Šauliene pauda pārliecību, ka Baltijas jūras reģions nākotnē kļūs par reģionu ar ātrāko un dinamiskāko attīstību. Runājot par Ziemeļu dimensijas projektu, deputāte uzsvēra, ka tas ir savdabīgs eksperiments kooperācijas un starpreģionālās sadarbības jaunas formas meklējumos, jo projekts sekmējis kontaktu attīstību valstisko un nevalstisko organizāciju līmenī, apvienojis daudzas iniciatīvas un darbības, kā arī sekmējis to īstenošanu. “Ziemeļu dimensija” – tās ir ziemeļnieciskās vērtības: sabiedrības labklājība, vienlīdzība, atklātība un stingras prasības ekoloģijas jomā,” teica I.Šauliene. Paplašinātajā ES Latvija, Lietuva un Igaunija kopā ar Ziemeļvalstīm loģiski veidos vienotu reģionu, kura pamatā būtu ne tikai ģeopolitiskā tuvība, bet arī kopīgas vērtības un mazu valstu sadarbības nepieciešamība Eiropas Savienībā un citās starptautiskās organizācijās.

Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 4.kopīgās sēdes nobeigumā tika pieņemts Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes prezidiju kopīgs paziņojums “Ziemeļu un Baltijas parlamentārā sadarbība jaunu izaicinājumu priekšvakarā”, kurā minētas darbības prioritātes laikā no 2003. līdz 2005.gadam. Tās ir: projekta “Ziemeļu dimensija” praktiskā realizācija; reģionālā sadarbība un reģionālās politikas attīstība Eiropas Savienības ietvaros; apkārtējās vides aizsardzības pasākumi, tai skaitā jūras drošības jautājumi; sociālā attīstība, tostarp infrastruktūras, veselības aizsardzības, informācijas tehnoloģiju, pētniecības, izglītības un civilās aizsardzības jautājumi; cīņa pret organizēto noziedzību, it īpaši pret narkotiku izplatību, korupciju un sieviešu tirdzniecību; Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kultūras mantojuma aizsardzība.

Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 4.kopīgās sanāksmes laikā notika arī abu organizāciju komiteju kopīgās sēdes. Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas pieņēma dokumentu par turpmāko darbību, nosakot konkrētu praktisko sadarbību augstākās izglītības un zinātnes telpas veidošanā starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Arī ekoloģijas un ekonomikas komitejas, kā arī ekonomikas, komunikāciju un informātikas komitejas vienojās par sadarbību konkrētu projektu īstenošanā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!