Ministru kabineta noteikumi Nr. 212

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 37.§)

Ārzemnieku piespiedu izraidīšanas kārtība, izceļošanas dokumenta forma un tā izsniegšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 45.panta otro daļu un 50.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama ārzemnieka piespiedu izraidīšana, kā arī izceļošanas dokumenta formu un tā izsniegšanas kārtību.

2. Ja Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu (1.pielikums), Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — pārvalde) veic pasākumus, lai nodrošinātu ārzemnieka izraidīšanu.

II. Piespiedu izraidīšanas procedūra

3. Ja lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu pieņem pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, pārvalde to darbdienas laikā nosūta Valsts robežsardzei.

4. Valsts robežsardzes amatpersona iepazīstina ārzemnieku viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, ar tulka starpniecību) ar lēmumu par piespiedu izraidīšanu un izskaidro viņam lēmuma būtību, kā arī tā apstrīdēšanas kārtību. Pēc iepazīšanās ar lēmumu par piespiedu izraidīšanu ārzemnieks to paraksta un saņem vienu lēmuma eksemplāru. Ja ārzemnieks atsakās parakstīties par iepazīšanos ar lēmumu, Valsts robežsardzes amatpersona par to izdara atzīmi lēmumā par piespiedu izraidīšanu. Ārzemnieks ir tiesīgs rakstiski paskaidrot atteikšanās iemeslus.

5. Lai nodrošinātu un garantētu izraidīšanas procesa drošību, kā arī lēmuma par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu izpildi, Valsts robežsardzes priekšnieks ir tiesīgs pieņemt lēmumu par ārzemnieka eskortēšanu līdz valstij, uz kuru ārzemnieks izraidāms.

6. Valsts robežsardze par lēmuma izpildi — ārzemnieka piespiedu izraidīšanu — rakstiski informē pārvaldi.

III. To ārzemnieku piespiedu izraidīšana, kuri izcietuši brīvības atņemšanas sodu Latvijas Republikas brīvības atņemšanas iestādē

7. Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā brīvības atņemšanas iestāde 10 dienu laikā rakstiski informē pārvaldi par ārzemnieku, kurš attiecīgajā iestādē izcieš brīvības atņemšanas sodu.

8. Sniedzot informāciju par šo noteikumu 7.punktā minēto ārzemnieku, brīvības atņemšanas iestāde sastāda paziņojumu (2.pielikums) un tam pievieno:

8.1. tiesas sprieduma kopiju vai sprieduma izrakstu;

8.2. ārzemnieka dzīves aprakstu;

8.3. ārzemnieka personu apliecinoša dokumenta kopiju (ja tāds ir);

8.4. ārzemnieka ceļošanas dokumenta kopiju (ja tāds ir).

9. Brīvības atņemšanas iestāde, paziņojot pārvaldei par šo noteikumu 7.punktā minēto ārzemnieku, kuram nav ceļošanas dokumenta, papildus šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunktā minētajiem dokumentiem pievieno šo noteikumu 13.punktā minētos dokumentus.

10. Ja šo noteikumu 7.punktā minētajam ārzemniekam tiek piemērota apžēlošana, amnestija, nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana vai soda aizstāšana ar vieglāku sodu, tad tiesas priekšsēdētājs vai brīvības atņemšanas iestāde par to rakstiski informē pārvaldi.

11. Ja šo noteikumu 7.punktā minētais ārzemnieks ir izraidāms no Latvijas Republikas, pārvalde pieņem lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu un darbdienas laikā lēmumu nosūta Valsts robežsardzei, kā arī rakstiski informē brīvības atņemšanas iestādi.

12. Pēc šo noteikumu 11.punktā minētā lēmuma saņemšanas Valsts robežsardze ar brīvības atņemšanas iestādi savstarpēji saskaņo ārzemnieka pārņemšanas kārtību, lai izpildītu lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

IV. To ārzemnieku piespiedu izraidīšana, kuriem nav ceļošanas (atgriešanās) dokumenta

13. Ja Valsts robežsardze aiztur ārzemnieku, kuram nav ceļošanas dokumenta vai kura rīcībā esošais ceļošanas dokuments ir nederīgs, tā triju darbdienu laikā pēc ārzemnieka aizturēšanas iesniedz pārvaldē:

13.1. aizpildītu ārzemnieka aptaujas anketu (3.pielikums);

13.2. ārzemnieka daktiloskopisko karti;

13.3. četras matētas fotogrāfijas (35 x 45 mm), kas izgatavotas no viena fotonegatīva un ir vienā blokā;

13.4. aizpildītu attiecīgās valsts noteikta parauga anketu ceļošanas (atgriešanās) dokumenta saņemšanai;

13.5. ārzemnieka iesniegumu par ceļošanas dokumenta saņemšanu attiecīgās valsts diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai. Iesniegumā persona pamato nepieciešamību saņemt ceļošanas (atgriešanās) dokumentu;

13.6. citus dokumentus vai pierādījumus, kas pamato vēršanos attiecīgās valsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, ja tādi ir.

14. Ja ārzemnieks atsakās rakstīt šo noteikumu 13.5.apakšpunktā minēto iesniegumu, viņš sniedz paskaidrojumu par atteikšanās iemesliem. Ārzemnieka paskaidrojumu pievieno šo noteikumu 13.punktā minētajiem dokumentiem.

15. Ja ārzemniekam nav ceļošanas dokumenta vai viņa rīcībā esošais ceļošanas dokuments ir nederīgs, pārvalde nosūta Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam (turpmāk — Konsulārais departaments) lūgumu vērsties attiecīgās valsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ceļošanas (atgriešanās) dokumenta saņemšanai un pievieno šo noteikumu 13.punktā minētos dokumentus.

16. Konsulārais departaments pēc attiecīgās valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības izsniegtā ārzemnieka ceļošanas (atgriešanās) dokumenta saņemšanas dokumentu nosūta Valsts robežsardzei, kā arī par to rakstiski informē pārvaldi.

17. Ja attiecīgās valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība atsaka izsniegt ārzemniekam ceļošanas (atgriešanās) dokumentu, Konsulārais departaments par to rakstiski informē pārvaldi un Valsts robežsardzi.

V. Izceļošanas dokumenta forma un tā izsniegšanas kārtība

18. Pārvalde izsniedz vienreizējai izceļošanai no Latvijas Republikas paredzētu izceļošanas dokumentu (4.pielikums).

19. Lēmumu par izceļošanas dokumenta izsniegšanu vai tā derīguma termiņa pagarināšanu, ja ārzemnieks no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izceļojis no Latvijas Republikas izceļošanas dokumentā norādītajā termiņā, pieņem pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

20. Pārvalde izceļošanas dokumentu izsniedz vai tā derīguma termiņu pagarina darbdienas laikā pēc šo noteikumu 19.punktā minētā lēmuma pieņemšanas. Izceļošanas dokumenta derīguma termiņš ir no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem, un tā kopējais derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus. Izceļošanas dokumenta derīguma termiņu pagarina uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem.

21. Izceļošanas dokumentā iekļauj šādu informāciju:

21.1. par dokumentu:

21.1.1. izdevējiestādes nosaukums;

21.1.2. dokumenta numurs;

21.1.3. dokumenta reģistrācijas numurs;

21.1.4. dokumenta izsniegšanas datums un vieta;

21.1.5. dokumenta derīguma termiņš (dokumenta derīguma termiņa pagarinājums);

21.2. par ārzemnieku:

21.2.1. vārds (vārdi), uzvārds;

21.2.2. dzimšanas datums;

21.2.3. augums;

21.2.4. īpašas pazīmes;

21.2.5. valstiskā piederība;

21.2.6. adrese izcelsmes/mītnes valstī (ja zināma);

21.3. piezīmes;

21.4. valsti, uz kuru ārzemnieks izceļo.

22. Izceļošanas dokumentu aizpilda latviešu, angļu, franču vai krievu valodā, un pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona to apstiprina ar zīmogu un parakstu.

23. Izceļošanas dokumenta noformēšanai pārvaldē iesniedz divas matētas ārzemnieka fotogrāfijas (35 x 45 mm), kas izgatavotas no viena fotonegatīva un ir vienā blokā.

Ministru prezidents E.Repše

Iekšlietu ministrs M.Gulbis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.maiju.