Precizēts 23.05.2003., Latvijas Vēstnesis Nr.77 (2842)

Ministru kabineta noteikumi Nr. 211

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23, 4.§)

Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas kriminālprocesa kodeksa 76.panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aizdomās turētās, apsūdzētās un tiesājamās personas, kurām piemērots Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētais drošības līdzeklis — apcietinājums —, kā arī notiesātās personas, kuras sauktas pie kriminālatbildības par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurām piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums — (turpmāk — apcietinātais), ievietojamas un izvietojamas izmeklēšanas cietumā, minēto personu dienas kārtību, tiesības un pienākumus, medicīnisko aprūpi un materiālo nodrošinājumu, kā arī drošības pasākumus un kārtību, kādā apcietināto atbrīvo no izmeklēšanas cietuma vai pārceļ uz citu brīvības atņemšanas iestādi. Noteikumi attiecas arī uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 16. un 20.pantā paredzētajiem gadījumiem.

2. Pamats apcietinātā ievietošanai izmeklēšanas cietumā ir:

2.1. tiesas (tiesneša) nolēmums par apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu;

2.2. spēkā stājies tiesas spriedums par brīvības atņemšanas soda noteikšanu notiesātajam, kurš līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai nav atradies apcietinājumā.

3. Izmeklēšanas cietuma administrācija nodrošina:

3.1. apcietinātā apsardzi, uzraudzību un tiesas nolēmuma izpildi, kas stājies likumīgā spēkā;

3.2. apcietinātā materiālo un sadzīves vajadzību apmierināšanu, veselības aprūpi un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā;

3.3. tiesas (tiesneša), prokurora un izziņas iestādes (turpmāk — procesa virzītājs) kriminālprocesa kārtībā pieņemtā nolēmuma un citu rīkojumu izpildi.

 

II. Apcietināto ievietošana izmeklēšanas cietumā

4. Ievietojot apcietināto izmeklēšanas cietumā, noformē viņa personas lietu.

5. Naudu, dārglietas un vērtspapīrus apcietinātais nodod glabāšanā izmeklēšanas cietuma finanšu daļā, dokumentus — uzskaites daļā.

6. Izmeklēšanas cietuma finanšu daļa izdara apcietinātā personīgās naudas uzskaites kartē (1.pielikums) ierakstu par naudu, kura saņemta no apcietinātā, un attiecīgo naudas summu pārskaita izmeklēšanas cietuma depozītu kontā Valsts kasē.

7. Apcietināto ievieto izmeklēšanas cietuma uzņemšanas nodaļā, kur apcietinātajam izdara kratīšanu un mantu apskati, kā arī veselības pārbaudi un sanitāro apstrādi.

8. Izmeklēšanas cietuma administrācija iepazīstina apcietināto ar viņa tiesībām un pienākumiem.

9. Apcietinātā lietošanā atstāj priekšmetus šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajā daudzumā un sortimentā, kā arī tos pārtikas produktus, kurus var iegādāties izmeklēšanas cietuma veikalā (3.pielikums).

10. Ja priekšmetu daudzums pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā noteikto daudzumu, tos glabā izmeklēšanas cietuma noliktavā.

11. Naudu, dārglietas un vērtspapīrus, kā arī noliktavā glabājamos priekšmetus apcietinātais ar procesa virzītāja atļauju var nodot radiniekiem vai citām personām.

12. Ja kratīšanas laikā pie apcietinātā atrod mantas, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts glabāt, tās izņem, iznīcina un par to sastāda iznīcināšanas aktu. Aizliegts glabāt mantas, izstrādājumus un vielas, kuras nav minētas šo noteikumu 2.pielikumā.

13. Ja apcietinātais labprātīgi nav nodevis naudu, to izņem un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju pārskaita izmeklēšanas cietuma pamatbudžeta kontā apcietināto komunālo un sadzīves apstākļu uzlabošanai.

14. Ja apcietinātais labprātīgi nav nodevis dārglietas, tās izņem un pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju nodod realizēšanai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai atbilstoši izmeklēšanas cietuma atrašanās vietai. Saņemtos līdzekļus pārskaita valsts budžetā.

15. Pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā iestādes administrācija apcietinātajam nodrošina iespēju informēt ģimeni vai citas personas (4.pielikums) par savu atrašanās vietu, tiesībām un to izmantošanas kārtību.

16. Ārvalstu pilsoni vai bezvalstnieku pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā informē viņam saprotamā valodā par viņa tiesībām vērsties tās valsts diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kuras pilsonis viņš ir vai kurā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta.

 

III. Apcietināto izvietošana izmeklēšanas cietumā

17. Apcietinātos vīriešus un sievietes, kā arī nepilngadīgos un pieaugušos izmeklēšanas cietumā izvieto šķirti.

18. Pēc procesa virzītāja norādījuma vienā krimināllietā apcietinātie tiek turēti atsevišķi.

19. Apcietinātos izvieto kamerās un pārvieto no vienas kameras uz otru, ievērojot iekšējo drošību, izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personiskās īpašības, psiholoģisko saderību, kā arī šo noteikumu 17. un 18.punktā noteiktās prasības.

20. Apcietināto ievieto izmeklēšanas cietuma slimnīcā un medicīnas daļas stacionārā saskaņā ar izmeklēšanas cietuma ārsta norādījumiem, ievērojot procesa virzītāja prasības.

 

IV. Režīma vispārīgie nosacījumi

21. Apcietinātos izmeklēšanas cietumā izvieto slēgtās telpās (kamerās).

22. Apcietinātajiem izmeklēšanas cietumā aizliegts glabāt pie sevis naudu, dārglietas un vērtspapīrus, kā arī mantas, izstrādājumus un vielas, kuras nav iekļautas šo noteikumu 2.pielikumā.

 

V. Apcietināto dienas kārtība

23. Apcietināto dienas kārtība ietver ēdienreizes, apcietināto skaitliskās pārbaudes, ikdienas pastaigas, darba un mācību laiku, kā arī nepārtrauktu astoņu stundu naktsmieru.

24. Izmeklēšanas cietumā procesuālās darbības veic darbdienās. Brīvdienās un svinamās dienās procesuālās darbības veic pēc procesa virzītāja iepriekšējas vienošanās ar izmeklēšanas cietuma administrāciju.

25. Nav pieļaujama šo noteikumu 46.1., 46.2. un 46.3.apakšpunktā minētās sadzīves tehnikas izmantošana naktsmiera, skaitliskās pārbaudes, darba un mācību laikā. Ja apcietinātie pārkāpj noteikto dienas kārtību, izmeklēšanas cietuma administrācija ir tiesīga uz laiku līdz diviem mēnešiem izņemt kamerā esošo aparatūru un nodot to glabāšanā izmeklēšanas cietuma noliktavā.

 

VI. Apcietinātā tiesības un pienākumi

26. Apcietinātajam ir tiesības sazināties ar personām ārpus izmeklēšanas cietuma sarakstoties, kā arī lietojot izmeklēšanas cietuma tālruni. Saziņas ierobežojumus apcietinātajam nosaka procesa virzītāja rakstiskā paziņojumā. Saziņas ierobežojumus ar ģimeni apcietinātajam nosaka tikai gadījumos, ja tas nepieciešams citu cilvēku tiesību, demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības, labklājības un tikumības, kā arī ieslodzījuma vietas drošības un lietas izmeklēšanas interesēs. Saziņas ierobežojuma noteikšanu motivē.

27. Apcietinātajam ir tiesības iesniegt sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus valsts, pašvaldību un starptautiskajām institūcijām un amatpersonām, kā arī sabiedriskajām organizācijām.

28. Aizliegts ierobežot apcietinātā saziņas iespējas ar cilvēktiesību aizsardzības institūcijām, prokuratūru un tiesu, kā arī ar viņa aizstāvi.

29. Aizliegts ierobežot apcietinātā ārvalstnieka vai bezvalstnieka saziņas iespējas ar tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kuras pilsonis viņš ir vai kurā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta.

30. Šo noteikumu 28. un 29.punktā minētajām iestādēm un institūcijām adresētā korespondence nav pakļauta pārbaudei.

31. Apcietinātā saraksti ar citām personām kontrolē.

32. Ja korespondences saturs apdraud citu cilvēku tiesības, demokrātiskas valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, kā arī ieslodzījuma vietas drošību, tā ir aizturama. Apcietinātajam paskaidro aizturēšanas iemeslu.

33. Izdevumus par savu saraksti sedz apcietinātais, bet par telefonsarunām — apcietinātais vai persona, ar kuru viņš sarunājas.

34. Apcietinātā apelācijas, kasācijas un blakus sūdzības, kuras paredzētas Latvijas kriminālprocesa kodeksā, kā arī iesniegumus un sūdzības prokuroram un tiesai nosūta ar izmeklēšanas cietuma pavadvēstuli un par cietuma līdzekļiem.

35. Apcietinātajam izmeklēšanas cietumā atļauts bez ierobežojuma saņemt naudas pārvedumus.

36. Naudu, kas apcietinātajam atsūtīta pa pastu, telegrāfu vai ir iemaksāta izmeklēšanas cietuma kasē, apcietinātajam neizsniedz, bet ieskaita izmeklēšanas cietuma depozīta kontā Valsts kasē un izdara attiecīgu ierakstu viņa personīgās naudas uzskaites kartē.

37. Naudas pārvedumus apcietinātais drīkst sūtīt tikai laulātajam un tuviem radiniekiem, bet citām personām — tikai tad, ja to atļauj procesa virzītājs. Par tuviem radiniekiem uzskatāmi vecāki, bērni, adoptētāji, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni.

38. Apcietinātais ar procesa virzītāja rakstisku atļauju var pilnvarot citas personas rīkoties ar viņa naudu un mantu.

39. Apcietinātajam var atļaut ar procesa virzītāja rakstisku atļauju vienu stundu ilgu satikšanos ar radiniekiem vai citām personām, klātesot izmeklēšanas cietuma pārstāvim. Satikšanos atļauj ne biežāk kā reizi mēnesī. Satikšanās atļaujas atteikumu pamato.

40. Rakstiskajā atļaujā norāda, kam un ar kādu personu atļauta satikšanās. Satikšanos ar apcietināto vai notiesāto var atļaut ne vairāk kā diviem cilvēkiem vienlaikus. Procesa virzītāja atļauja derīga tikai vienai satikšanās reizei kalendāra mēneša laikā. Tai jābūt apstiprinātai ar izmeklēšanas iestādes ģerboņa zīmogu.

41. Persona, kura ieradusies uz satikšanos, uzrāda izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvim atļauju un personu apliecinošu dokumentu.

42. Ja nepilngadīga persona viena ierodas uz satikšanos, tā uzrāda dzimšanas apliecību vai arī citus valsts institūcijas izsniegtus dokumentus, kuri apliecina nepilngadīgās personas radniecību ar apcietināto.

43. Var tikt noteikti satikšanās pagaidu aizliegumi (karantīna, ārkārtēji notikumi), par kuriem informē personas, kas ieradušās uz satikšanos. Šādos gadījumos ar cietuma priekšnieka rīkojumu satikšanās atļaujas darbības laiku pagarina.

44. Apcietinātajam ir tiesības tikties ar aizstāvi vienatnē, ievērojot izmeklēšanas cietuma dienas kārtību, bez satikšanās skaita un ilguma ierobežojuma. Satikšanās notiek, ja aizstāvis uzrāda orderi.

45. Apcietinātajam ir atļauts ar preses apvienību starpniecību pasūtīt laikrakstus un žurnālus, kā arī izmantot izmeklēšanas cietuma bibliotēku.

46. Ja ir saņemta izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauja, apcietinātais var izmantot šādu personīgo mazgabarīta sadzīves tehniku, kuru viņš var saņemt no radiniekiem vai citām personām:

46.1. radiouztvērēju;

46.2. televizoru un tam pievienojamās videospēles;

46.3. ūdens sildāmās ierīces;

46.4. ledusskapi.

47. Kopējais norādītās sadzīves tehnikas svars nedrīkst pārsniegt 30 kilogramus.

48. Sadzīves tehnikas ekspluatācijas izdevumus sedz apcietinātais.

49. Apcietinātā garīgo aprūpi veic kapelānu dienests. Kapelānu dienesta darbinieki, ievērojot apcietināto personu savstarpējās izolācijas prasības, organizē reliģiskus pasākumus kapelās un veic individuālo garīgās aprūpes darbu.

50. Izmeklēšanas cietumā nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas. Mācību procesu tuvina prasībām, kādas ir vispārējās izglītības iestādēs, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta un ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņota instrukcija.

51. Naudas summa, par kādu apcietinātajam atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus izmeklēšanas cietuma veikalā, netiek ierobežota. Šo noteikumu 3.pielikumā minētās preces apcietinātais var iegādāties ar izmeklēšanas cietuma darbinieku starpniecību saskaņā ar attiecīgu iesniegumu (5.pielikums).

52. Visus norēķinus apcietinātais veic pārskaitījumu veidā ar izmeklēšanas cietuma grāmatvedības starpniecību.

53. Apcietinātajam ir tiesības valkāt personīgo apģērbu. Ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju viņš drīkst to nodot un saņemt no radiniekiem.

54. Ja ir miris apcietinātā laulātais vai cits tuvinieks, ar procesa virzītāja un izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju viņš apsardzes pavadībā var piedalīties apbedīšanas ceremonijā. Apsardzes veidu un sastāvu nosaka izmeklēšanas cietuma priekšnieks. Apsardzes un konvojēšanas izmaksas sedz apcietinātais vai viņa radinieki.

55. Apcietinātajam ir tiesības uz pastaigu, kura ilgst ne mazāk kā stundu ik dienas. Grūtniecei, sievietei ar bērnu līdz divu gadu vecumam un slimniekam pēc ārsta norādījuma dienas pastaigas ilgums ir vismaz pusotra stunda.

56. Apcietinātajam var tikt piedāvāts darbs. Darba apstākļi, darba samaksa un ieturējumi no izpeļņas pielīdzināmi nosacījumiem, kādi Latvijas Sodu izpildes kodeksā paredzēti notiesātajiem.

57. Izmeklēšanas cietuma administrācijai ir tiesības apcietināto iesaistīt koplietojamo telpu un komunālo objektu uzturēšanas un uzkopšanas darbos bez atlīdzības.

58. Apcietināto aizliegts nodarbināt:

58.1. darbos, kas saistīti ar datortehniku un sakaru tehniku;

58.2. pārdevēja, grāmatveža, kasiera, pārtikas un rūpniecības preču noliktavas darbinieka darbā;

58.3. inženiertehnisko aizsardzības līdzekļu ekspluatācijas un remonta darbos;

58.4. visu veidu mehānisko transportlīdzekļu vadīšanā;

58.5. amatos, kur viņa pakļautībā varētu būt izmeklēšanas cietuma darbinieki.

59. Apcietinātā pienākumi ir šādi:

59.1. ievērot noteikto dienas kārtību;

59.2. saudzīgi izturēties pret izmeklēšanas cietuma īpašumu;

59.3. uzturēt kārtību dzīvojamās telpās, koplietošanas telpās un darba vietās, ievērot personīgo higiēnu;

59.4. sastopoties ar izmeklēšanas cietuma darbiniekiem vai amatpersonām, kuras apmeklē iestādi, sveicināt viņus pieceļoties;

59.5. saskaņā ar izmeklēšanas cietuma administrācijas norādījumiem pakļauties nepieciešamajām veselības pārbaudēm, izmeklēšanai un vakcinācijai;

59.6. lietot medikamentus tūlīt pēc to saņemšanas izmeklēšanas cietuma darbinieka klātbūtnē;

59.7. izpildīt izmeklēšanas cietuma darbinieku likumīgās prasības.

60. Apcietinātajam ir aizliegts:

60.1. patvaļīgi atstāt kameru;

60.2. iegādāties, izgatavot, lietot vai glabāt izstrādājumus un vielas, kas izmeklēšanas cietumā ir aizliegtas;

60.3. atsavināt vai atdot lietošanā citiem personīgās mantas, izstrādājumus vai vielas, kā arī iegādāties vai patapināt tās no citiem;

60.4. spēlēt galda vai citas spēles, lai gūtu materiālu vai citāda veida labumu (azartspēles);

60.5. izmantot izmeklēšanas cietumā aizliegtus saziņas līdzekļus un metodes (piemēram, mobilos telefonus, raidstacijas);

60.6. tetovēt sevi vai citus apcietinātos;

60.7. izvietot pie kameru sienām, skapjiem vai citās vietās neierāmētas fotogrāfijas un izgriezumus no žurnāliem;

60.8. aizklāt savu guļamvietu, kā arī savstarpēji apmainīties guļamvietām ar citiem apcietinātajiem;

60.9. tīši kaitēt savai un citu apcietināto veselībai;

60.10. traucēt apkārtējo mieru pēc naktsmieram paredzētā laika iestāšanās.

 

VII. Apcietinātā medicīniskā aprūpe un materiālais nodrošinājums

61. Apcietinātajam izmeklēšanas cietumā bez maksas sniedz valstī noteiktās medicīniskās aprūpes pakalpojumu minimumu Ministru kabineta 1999.gada 19.oktobra noteikumu Nr.358 “Noteikumi par medicīnisko palīdzību notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestādēs” noteiktajā apjomā, kā arī neatliekamo stomatoloģisko palīdzību.

62. Izmeklēšanas cietumā nodrošina apcietinātā higiēnas prasību izpildi. Apcietināto pakļauj kompleksai sanitārajai apstrādei.

63. Apcietinātajam, kas slimo ar tuberkulozi aktīvā formā, sanitāro apstrādi veic atsevišķi no citiem apcietinātajiem. Pēc sanitārās apstrādes telpu dezinficē.

64. Ne retāk kā reizi septiņās dienās apcietinātais mazgājas pirtī vai dušā, kā arī tiek nomainīta viņa gultas veļa. Apcietinātajam nodrošina iespējas ievērot personīgo higiēnu, kā arī mazgāt personīgo veļu un drēbes.

65. Dzīvojamā platība izmeklēšanas cietumā vienam apcietinātajam nedrīkst būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem, bet sievietēm un nepilngadīgajiem — mazāka par trim kvadrātmetriem.

66. Apcietinātajam izmeklēšanas cietumā piešķir individuālu gultas vietu, gultas piederumus un dvieli.

67. Kameras, kurās tiek turēti apcietinātie, aprīko ar galdu, taburetēm (soliem) un gultām, kā arī iekārto vietas personīgo mantu glabāšanai.

68. Apcietinātie gan kamerās, gan soda izolatorā trīs reizes dienā saņem siltu ēdienu, kas nodrošina organisma dzīvības funkciju normālu norisi.

69. Ja apcietinātais izmeklēšanas cietumā ievietots formas tērpā (piemēram, policista, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieka formas tērpā), viņu pārģērbj civilapģērbā.

70. Apcietinātajam saglabā viņa iepriekšējo izskatu (matu sasukājumu, ūsas un bārdu), lai tiktu ievērotas izmeklēšanas intereses, izņemot gadījumus, ja to nepieciešams mainīt saskaņā ar medicīniskajām indikācijām.

71. Vitamīnus, kurus saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu ir iespējams iegādāties izmeklēšanas cietuma veikalā, nosaka izmeklēšanas cietuma ārsts.

72. Apcietinātajam ir tiesības šo noteikumu 2.pielikuma 6.punktā minētās medicīnas preces saņemt no radiniekiem.

73. Apcietinātā nāves gadījumā viņa personīgās naudas uzskaites kartē norādīto naudas summu, dārglietas un personīgās mantas, pamatojoties uz procesa virzītāja norādījumiem, izsniedz mantiniekiem, noformējot attiecīgu aktu.

74. Ja apcietinātajam mantinieku nav vai likumā noteiktajā termiņā pēc mantojuma atklāšanās viņi nav pieteikušies vai apliecinājuši savas mantojuma tiesības, pamatojoties uz procesa virzītāja norādījumiem, naudu no izmeklēšanas cietuma depozītu konta Valsts kasē pārskaita valsts budžetā, bet dārglietas nodod realizēšanai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai atbilstoši izmeklēšanas cietuma atrašanās vietai. Saņemtos līdzekļus pārskaita valsts budžetā. Par pārējo mantu sastāda aktu un mantu iznīcina.

 

VIII. Drošības pasākumi

75. Apcietinātajam izmeklēšanas cietumā izdara kratīšanu. Kratīšanu izdara tā paša dzimuma darbinieks.

76. Izmeklēšanas cietuma priekšniekam vai viņa pilnvarotai cietuma amatpersonai ir tiesības prasīt, lai cietuma apmeklētāji uzrādītu personu apliecinošu dokumentu, kā arī izdarīt cietumā ienākušo un no tā izejošo apmeklētāju mantu un apģērba apskati, bet atsevišķos gadījumos — arī personas apskati.

77. Apcietinātajam var piemērot pamudinājumu un disciplinārsodu. Tos piemēro izmeklēšanas cietuma priekšnieks vai viņa vietnieks.

78. Izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus pamudinājumus:

78.1. izteikt pateicību;

78.2. pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto disciplinārsodu.

79. Izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam šādus disciplinārsodus:

79.1. izteikt brīdinājumu;

79.2. izteikt rājienu;

79.3. uz laiku līdz vienam mēnesim aizliegt pirkt pārtikas produktus;

79.4. aizliegt kārtējo satikšanos;

79.5. pilngadīgu apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm;

79.6. nepilngadīgu apcietināto ievietot soda izolatorā uz laiku līdz desmit diennaktīm.

80. Disciplinārsods piemērojams ne vēlāk kā desmit dienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas, bet, ja sakarā ar pārkāpumu veikta pārbaude, — desmit dienu laikā pēc tās pabeigšanas.

81. Disciplinārsodu izpilda ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tā uzlikšanas. Ja mēneša laikā sods nav piemērots, to neizpilda.

82. Apcietinātais desmit dienu laikā var iesniegt sūdzību prokuroram vai pārsūdzēt viņam uzlikto disciplinārsodu, iesniedzot iesniegumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Sūdzības iesniegšana neaptur soda izpildi.

83. Ja apcietinātajam sešu mēnešu laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

84. Šo noteikumu 78.2.apakšpunktā minēto pamudinājumu izsaka ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

85. Par šo noteikumu 79.2., 79.3., 79.4., 79.5. un 79.6.apakšpunktā minēto disciplinārsodu piemērošanu izmeklēšanas cietuma priekšnieks pieņem rakstisku lēmumu (6.pielikums).

86. Ievietot soda izolatorā var tikai to apcietināto, kurš izdarījis rupjus vai sistemātiskus izmeklēšanas cietumā noteiktā režīma pārkāpumus.

87. Par rupjiem režīma pārkāpumiem tiek uzskatīti:

87.1. fiziska pretošanās izmeklēšanas cietuma darbiniekiem;

87.2. citu apcietināto fiziska ietekmēšana vai citāda viņu goda un cieņas aizskaršana;

87.3. alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vielu vai citu apreibinošu vielu lietošana, glabāšana vai izplatīšana;

87.4. piedalīšanās kāršu vai citās spēlēs, lai gūtu materiālu vai citu labumu, laimestu izspiešana;

87.5. atteikšanās izpildīt izmeklēšanas cietuma darbinieku likumīgās prasības;

87.6. tīša cietuma īpašuma bojāšana;

87.7. mobilā telefona un tā rezerves daļu glabāšana un lietošana.

88. Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem tiek uzskatīti pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes, ja par iepriekšējo pārkāpumu pēdējā pusgada laikā piemērots disciplinārsods.

89. Ja pārkāpumu var pārtraukt tikai ar apcietinātā ievietošanu soda izolatorā, bet izmeklēšanas cietuma priekšnieks ir prombūtnē, izmeklēšanas cietuma priekšnieka dežurējošais palīgs dod rīkojumu par apcietinātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 48 stundas. Ja izmeklēšanas cietuma priekšnieks šādu disciplinārpasākumu neakceptē, tas nav uzskatāms par disciplinārsodu. Ja izmeklēšanas cietuma priekšnieks disciplinārsodu — ievietošanu soda izolatorā — akceptē, soda laiku sāk skaitīt no brīža, kad apcietinātais pēc cietuma priekšnieka dežurējošā palīga rīkojuma ievietots soda izolatorā.

90. Apcietinātajai grūtniecei, kā arī mātei, kura baro bērnu ar krūti, sodu — ievietošanu soda izolatorā — nepiemēro.

91. Apcietinātos, kuri ievietoti soda izolatorā, nodrošina ar uzturu un dzeramo ūdeni. Telpām jābūt ar dabisko apgaismojumu, un gaisa temperatūra gada aukstajā laikposmā nedrīkst būt zemāka par 18 °C.

92. Soda izolatora telpa nedrīkst būt mazāka par 1,8 x 2,5 m, bet logs — mazāks par 0,5 x 0,5 metriem.

93. Soda izolatorā ievietoto apcietināto, ja tas ir nepieciešams viņa veselības stāvokļa dēļ, nodrošina ar ārsta noteiktu uzturu. Ja apcietinātais slimo ar tuberkulozi, viņam ir atļauta vienu stundu ilga pastaiga dienā.

94. Apcietinātajiem, kurus par disciplīnas pārkāpumiem ievieto soda izolatorā, nav tiesību izmantot satikšanos, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vai saņemt vēstules, lietot galda spēles; viņiem ir aizliegts smēķēt.

95. Aizliegums nosūtīt un saņemt vēstules neattiecas uz apelācijas, kasācijas un blakus sūdzībām, kuras paredzētas kriminālprocesuālajās normās, kā arī uz iesniegumiem un sūdzībām prokuratūrai, tiesai vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.

96. Apcietinātajam atļauts soda izolatorā ņemt līdzi personīgās higiēnas priekšmetus, brilles, kontaktlēcas, rakstāmpiederumus, aploksnes, ar krimināllietu saistītos pierakstus un dokumentus, kā arī ar ārsta atļauju — kruķus un medikamentus.

97. Apcietinātajam soda izolatorā gultas piederumus izsniedz tikai naktsmieram paredzētajā laikā.

98. Ja apcietināto no soda izolatora ievieto ārstniecības iestādē sakarā ar pašsakropļošanos vai slimības simulāciju, laiks, ko viņš ir pavadījis ārstniecības iestādē, netiek ieskaitīts disciplinārsoda izciešanas laikā.

99. Apcietinātajam, kurš ir pārkāpis soda izolatora noteikto režīmu, var piemērot visus paredzētos disciplinārsodus un drošības pasākumus, tai skaitā atkārtotu ievietošanu soda izolatorā, ievērojot šo noteikumu 86., 87. un 88. punktā minētos nosacījumus. Par jaunā soda — atkārtotas ievietošanas soda izolatorā — sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena.

100. Pēc apcietinātā lūguma ar izmeklēšanas cietuma priekšnieka atļauju soda izolatorā apcietināto var apmeklēt garīdznieks. Administrācijas pārstāvja klātbūtne šajos gadījumos ir obligāta.

101. Ja apcietināto ievieto soda izolatorā, viņu reģistrē soda izolatorā ievietoto apcietināto uzskaites žurnālā (7.pielikums). Ja apcietinātais par pārkāpumiem soda izolatorā ir atkārtoti sodīts ar ievietošanu soda izolatorā, viņu reģistrē atkārtoti.

 

IX. Kārtība, kādā apcietinātos atbrīvo no izmeklēšanas cietuma vai pārceļ uz citu cietumu

102. Pamats apcietinātā atbrīvošanai no izmeklēšanas cietuma ir:

102.1. prokuratūras, tiesas (tiesneša) nolēmums par drošības līdzekļa atcelšanu;

102.2. prokurora, tiesas (tiesneša) nolēmums par drošības līdzekļa maiņu.

103. Prokurora vai tiesas (tiesneša) nolēmumu, ar kuru saskaņā apcietinātais atbrīvojams no apcietinājuma, pieņem un izpilda darbdienās ne vēlāk kā stundu pirms darba laika beigām. Ja dokumenti ir saņemti vēlāk, tajos noteikto izpilda nākamajā darbdienā.

104. Apcietinātā parāds izmeklēšanas cietumam vai laikus nenokārtotie rēķini nedrīkst aizkavēt viņa atbrīvošanu.

105. Personai, kuru atbrīvo no izmeklēšanas cietuma, izsniedz noteikta parauga izziņu par atbrīvošanu. Izziņā norāda viņa atbrīvošanas pamatojumu. Ar atbrīvojamo personu pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personīgās naudas uzskaites kartē norādīto naudas summu, viņam piederošās dārglietas, mantas un personas dokumentus.

106. Izziņu par atbrīvošanu paraksta izmeklēšanas cietuma priekšnieks un uzskaites daļas priekšnieks vai viņus aizvietojošās personas un apliecina ar izmeklēšanas cietuma ģerboņa zīmogu.

107. Saskaņā ar tiesas notiesājošajā spriedumā noteikto cietuma veidu notiesāto personu no izmeklēšanas cietuma uz konkrēto soda izciešanas vietu pārvieto atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 15. pantā un Ministru kabineta 2002. gada 19. februāra noteikumos Nr. 73 “Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi” noteiktajām prasībām.

108. Par nepilngadīgās personas atbrīvošanu, kurai nav vecāku vai aizbildņu, informē attiecīgo bāriņtiesu (pagasttiesu), lai tā šo nepilngadīgo iekārtotu dzīvesvietā un risinātu viņa nodarbinātības problēmas.

 

X. Nepilngadīgā apcietinātā turēšanas apstākļi

109. Nepilngadīgajam apcietinātajam īslaicīgu satikšanos atļauj vienu reizi nedēļā.

110. Nepilngadīgajam apcietinātajam pastaigas ilgums ik dienas ir vismaz pusotra stunda. Pastaigu laukumus nepilngadīgajiem aprīko ar sporta inventāru aktīvām fiziskām nodarbībām.

111. Ja nepilngadīgais apcietinātais ir ievietots soda izolatorā, viņam atļauta ne mazāk kā vienu stundu ilga pastaiga dienā.

112. Izmeklēšanas cietuma administrācija, ievērojot apcietināto personu savstarpējās izolācijas prasības, īsteno dažādas sociālās rehabilitācijas un izglītības programmas nepilngadīgajiem apcietinātajiem, kā arī organizē viņiem kultūras un sporta pasākumus.

Ministru prezidents E.Repše

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.maiju.

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.211

Priekšmeti un pārtikas produkti, kuri var atrasties pie apcietinātā

1. Šķīvis, bļodiņa, krūze, karote un dvielis.

2. Sezonai atbilstošs apģērbs, galvassega un apavi.

3. Apakšveļa, zeķes, cimdi (viens pāris) un kabatlakatiņi.

4. Istabas un sporta čības (pa vienam pārim).

5. Cietuma veikalā iegādātie personīgās higiēnas priekšmeti: tualetes un saimniecības ziepes (divi gabali), šampūns, zobu suka (viena), zobu pasta, plastmasas ķemme, ziepju trauks, kabatas formāta spogulītis, drēbju un apavu sukas, apavu krēms, diegi, kasešu, mehāniskais vai elektriskais bārdas skujamais aparāts (viens), krēms pirms un pēc skūšanās, sejas un roku krēmi, citi kosmētikas līdzekļi, kas nesatur alkoholu (pa vienam iepakojumam).

6. Brilles, kontaktlēcas, protēzes un, ja ir ārsta atļauja, - kruķi.

7. Rakstāmpapīrs, burtnīcas (piecas), zīmuļi, pildspalvas, aploksnes, pastmarkas, avīzes, žurnāli, mācību grāmatas (septiņas), vēstules un fotogrāfijas.

8. Dokumenti un pieraksti sakarā ar krimināllietu, sprieduma kopija, kvītis par glabāšanā nodoto naudu, mantām un vērtslietām.

9. Gāzes šķiltavas un sērkociņi.

10. Radiouztvērējs, mazgabarīta televizors (ekrāna lielums līdz 39 cm pa diagonāli), televizoram pievienojamās videospēles un mazgabarīta ledusskapis. Rūpnieciski izgatavots elektriskais ūdens sildītājs un elektriskais pagarinātājs (viens).

11. Cietuma veikalā iegādātie tabakas izstrādājumi un pārtikas produkti.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.211

Produkti un priekšmeti, kurus apcietinātais var iegādāties izmeklēšanas cietuma veikalā

1. Maize un maizes izstrādājumi.

2. Piena produkti.

3. Žāvēta un pusžāvēta gaļa, tās izstrādājumi un speķis.

4. Sālītas zivis, kurām nav vajadzīga termiskā apstrāde, un žāvētas zivis.

5. Visu veidu konservi (piena, gaļas, zivju, dārzeņu un augļu konservi).

6. Cukurs, cukura aizvietotājs un konditorejas izstrādājumi.

7. Konfektes un šokolādes izstrādājumi.

8. Dārzeņi, augļi, kaltēti augļi, biezeņi, džemi, ievārījumi, medus un rieksti.

9. Sāls, tomātu mērce, kečups, mārrutki, sinepes un čipsi.

10. Tēja, kafija, kakao, sausais buljona koncentrāts, minerālūdens, sula un bezalkoholiskie dzērieni.

11. Ātrās pagatavošanas pirmie un otrie ēdieni (piemēram, zupas, putras), kuriem nav vajadzīga ilgstoša termiskā apstrāde.

12. Kancelejas preces, pastmarkas un aploksnes.

13. Galda piederumi (šķīvji, bļodiņas, karotes, krūzītes) un polietilēna maisiņi.

14. Sērkociņi, gāzes šķiltavas un tabakas izstrādājumi.

15. Kabatas formāta spoguļi, drēbju un apavu sukas, apavu krēms, diegi, šampūni, ziepes, zobu sukas, zobu pasta, sejas un roku krēmi, plastmasas ķemmes, ziepju trauki, kasešu, mehāniskie vai elektriskie bārdas skūšanas aparāti, krēms pirms un pēc skūšanās, citi kosmētikas līdzekļi, kas nesatur alkoholu, un personīgās higiēnas piederumi.

16. Elektriskie pagarinātāji un elektriskie ūdens sildītāji.

17. Galda spēles.

18. Baterijas (radiouztvērējiem) un telekartes.

19. Vitamīni, kuriem nav nepieciešama ārsta recepte.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks