Jau drīz kontinentā nākotni veidosim kopā

Šodien, 30. aprīlī, — Nīderlandes Karalistes valsts svētki: karalienes Beatrikses dzimšanas dienas oficiālās svinības

Nikolass Bētss, Nīderlandes Karalistes vēstnieks, – “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Vēstnieka kungs, īpašs prieks jūs sveikt Nīderlandes valsts svētkos šogad, pavisam drīz pēc Eiropas Savienības (ES) Pievienošanās līguma parakstīšanas Atēnās. Nīderlande ir viena no ES dibinātājvalstīm, un arī Latvija nonākusi ļoti tuvu ES pilntiesīgas dalībvalsts statusam.

– Sirsnīgi pateicos par apsveikumu. Jā, 30. aprīlis mums, nīderlandiešiem, ir īpaša diena, jo nu jau pēdējos četrdesmit gadus mēs savus valsts svētkus svinam šajā dienā. Šī diena mums ir arī pavasara svētki. Visi baznīcu torņi šai dienā ir rotāti ar Nīderlandes karogiem, bet cilvēki rotājušies ar oranžām lentēm. Pilsētās notiek jautri gadatirgi, par ko īpaši priecājas bērni. Īpaši plašas 30. aprīļa svinības ir Amsterdamā, tajās pulcējas miljoniem cilvēku. Atklāti sakot, šajā dienā mani tautieši īpaši nedomā par notikumiem ārpus mūsu valsts. 30. aprīļa svinības ir spilgts nīderlandiešu nacionālās identitātes apliecinājums. Varētu teikt, ka tā ir dzimšanas diena katram nīderlandietim.

— “Latvijas Vēstneša” lasītājiem būs interesanti uzzināt, kā Nīderlande vērtē Latvijas straujo virzību uz ES un NATO, jo Nīderlande ir arī NATO dibinātājvalsts.

— Jā, NATO mēs esam vēl ilgāk nekā ES. Varu teikt, ka Latvijas virzība uz NATO, īpaši kandidātvalstu uzaicināšana pievienoties šai organizācijai, tika ļoti plaši atspoguļota Nīderlandes presē. Līdzīgi bija arī ar ES Pievienošanās līguma parakstīšanu 16. aprīlī Atēnās. Mūsu sabiedrība ļoti atbalsta ES paplašināšanu, taču nevarētu teikt, ka mūsu cilvēki labi pārzina šo procesu. Tam ir dažādi iemesli. Jau desmit gadus televīzijā, presē un radio regulāri runāts un rakstīts par ES paplašināšanu, taču jāteic, ka caurmēra nīderlandietis joprojām nav atvēris acis un palūkojies uz Austrumeiropas valstīm kā Nīderlandes nākamajām partnerēm ES. Mūsu cilvēkiem joprojām pret ES paplašināšanu ir tāda brīvdienu attieksme. Daudziem nīderlandiešiem citas ES dalībvalstis joprojām saistās ar Eiropas dienvidiem, kurp viņi vasaras atvaļinājumā brauc atpūsties. Mums vēl daudz jādara mūsu sabiedrības labākai informēšanai par ES paplašināšanas būtību. Šā gada beigās ES paplašināšana tiks detalizēti apspriesta Nīderlandes parlamentā pirms ES paplašināšanas līguma ratificēšanas. Ir pamats domāt, ka līgums tiks ratificēts ar pārliecinošu vairākumu.

Tāpat kā līgums par NATO paplašināšanu. Protams, arī šis lēmums tiks pieņemts pēc plašas apspriešanas, taču Nīderlande vienmēr atbalstījusi ES un NATO paplašināšanu. Es domāju, tāpēc, ka mēs paši vēl labi atceramies savu drūmo pagātni — vācu okupāciju līdz 1945. gadam. Otrā pasaules kara beigās Roterdama ar tās lielo ostu pieredzēja smagu bombardēšanu. 1944. un 1945. gadā Nīderlandes rietumu daļā bija bads, un pagāja desmit gadu, kamēr nīderlandieši pārvarēja ārkārtīgi lielās grūtības. Līdz pat piecdesmito gadu sākumam mūsu valstī bija taloni cukura un vairāku citu preču iegādei.

— Jums tā bija pēc Otrā pasaules kara, mums — arī pusgadsimtu ilgās komunistiskās okupācijas agonijas laikā vēl astoņdesmito gadu beigās.

— Jā, es to zinu. Nīderlandē šīs grūtības ilga līdz piecdesmito gadu vidum. Tāpēc mēs, nīderlandieši, labi zinām, ka nepieciešams laiks, lai atjaunotu savu sabiedrību. Īpaši būtiski tas bijis Latvijai, kuras ekonomisko struktūru un visu sabiedrības harmonisko dzīvi izjauca padomju okupācija, deportācijas, kara gadi un masu slepkavības, holokausts un citi smagi satricinājumi. Tāpēc jo īpašs prieks par pēdējo gadu tik sekmīgo Latvijas ekonomisko attīstību un progresu, īpaši virzībā uz ES un NATO. Jums ir ļoti labas ekonomiskās perspektīvas. Ja vērtējam galvenos ekonomikas rādītājus, piemēram, nacionālā kopprodukta pieauguma tempus, tad šie rādītāji rada optimismu. Tuvojoties ES un iespējamai dalībai eirozonā, sekmīga ekonomikas attīstība ir ārkārtīgi nozīmīga. Tas nozīmē, ka cilvēkiem būs reālas ķīlas un viņi varēs saņemt izdevīgus kredītus dzīves uzlabošanai un saimnieciskās darbības attīstīšanai. Cilvēkiem būs nauda, par ko būvēt un pirkt. Līdzīgi procesi risinājās arī mūsu valstī. Savā laikā aizdevumus varēja dabūt tikai par ļoti augstiem procentiem. Tagad situācija ir radikāli mainījusies.

— Vēstnieka kungs, kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības Latvijai tik nozīmīgajā laikā?

— Ziniet, mūsu divpusējām attiecībām es nevaru atrast piemērotāku apzīmējumu kā vārdu “teicamas”. Tās tiešām ir teicamas. Paraugieties, pēdējos trijos gados ir notikusi vesela virkne vizīšu abos virzienos. Abu parlamentu spīkeru vizītes, Latvijā bija arī liela Nīderlandes parlamentāriešu delegācija. 2001. gadā Nīderlandē oficiālā vizītē bija Latvijas Ministru prezidents, pērn Latvijā vizītē bija Nīderlandes premjerministrs Vims Koks. Pērn vizītē Latvijā bija arī mūsu kroņprincis Vilems Aleksandrs un viņa sieva Maksima. Tā bija ārkārtīgi sekmīga vizīte, ko augstu novērtēja mūsu karaliskā ģimene. Es teiktu, ka arī mūsu ekonomiskās attiecības ir fantastiski labas. Strauji attīstās tirdzniecība. Ļoti plaša sadarbība ir arī starp partnerpilsētām Latvijā un Nīderlandē. Šī sadarbības joma ir attīstīta īpaši plaši. Pie tam jāņem vērā, ka šī sadarbība sākās no nulles, no nekā. Mūsu kontakti taču aizsākās 1990. gadā, kad Latvija vēl formāli bija Padomju Savienības sastāvā. Strauji pieaug tūrisms, pastāv un strauji attīstītās ļoti konkrēta sadarbība starp ministrijām un pat atsevišķām ministriju nodaļām un departamentiem. Daudzi Latvijas ierēdņi bijuši profesionālās apmācības kursos Nīderlandē. Nīderlandes valdība šai sadarbībai piešķīrusi konkrētu finansējumu. Kopumā šajos gados mūsu sadarbības attīstībai Nīderlandes puse izlietojusi apmēram piecus miljonus latu, kas ieguldīti konkrētos projektos. Pastāv arī ļoti aktīva nevalstisko organizāciju sadarbība, īpaši starp Nīderlandes Jūliānas fondu, kas nosaukts bijušās karalienes vārdā, un Latvijas nevalstiskajām organizācijām.

— Kuras sadarbības jomas, jūsuprāt, šobrīd ir aktuālākās?

— Pašlaik mēs piedalāmies ļoti nozīmīgā ES diskusijā par Eiropas Konvenciju, par to, kā veidot ES nākotni. Latvija ir viena no valstīm, kas līdz ar Nīderlandi un pārējām Beniluksa valstīm ļoti aktīvi piedalās šajā diskusijā, un šī politiskā diskusija ir pat nozīmīgāka par ekonomisko sadarbību. No 2004. gada 1. maija Latvija kā pilntiesīga ES dalībvalsts sēdēs pie sarunu galda, un mēs kopīgi piedalīsimies lēmumu pieņemšanā par ES nākotni. Šajā procesā ļoti nozīmīga būs valstu koalīciju loma, tādu koalīciju, kurās valstis cita citu atrod pēc kopīgām interesēm un kopīgas pozīcijas. Latvijas un Nīderlandes viedoklis saskan ļoti daudzās jomās – gan vides aizsardzības politikā, gan kopīgā ārpolitikā un drošības politikā. Varētu minēt vēl daudzus aspektus, kas iespaido Eiropas pilsoņu dzīvi.

— Es minētu arī mūsu līdzīgo pozīciju jautājumā par ES prezidentūras rotācijas principu.

— Jā, tas ir viens no vissvarīgākajiem jautājumiem.

— Pašlaik mūsu divpusējā sadarbība ir tiešām plaša un daudzpusīga. Bet vai tāda tā, jūsuprāt, būs arī nākotnē, kad abām valstīm būs vienāds statuss ES? Līdz šim daudzus projektus sekmējis Nīderlandes atbalsts Latvijai virzībā uz ES, un mūsu sekmīgā sadarbība daudzos aspektos balstās tieši uz stiprākās valsts atbalstu.

— Tas tiesa. Taču es gribu uzsvērt, ka ES ir suverēnu valstu savienība, kurā nav vietas mazo un lielo brāļu attiecībām. Visas ES dalībvalstis ir vienlīdzīgas partneres pie sarunu galda. Jā, pagaidām Latvija gan vēl nav ES dalībvalsts un nevar lemt par ES nākotni. Taču jau drīz Latvija būs līdztiesīga ES dalībvalsts, un tad mūsu sadarbībai būs jo lielāka nozīme. Atcerieties, ka ES ir ļoti daudzas padomes — gan Vides aizsardzības padome, gan Iekšlietu padome, gan Ārlietu un vēl daudzas padomes, un visos daudzajos ES darbības aspektos mēs strādāsim kopā. Mūsu pašreizējā sadarbība paplašināsies daudzkārt. Protams, šo sadarbību mēs tieši neredzēsim Rīgas vai, teiksim, Alūksnes ielās. Taču Briseles varas koridoros šī sadarbība būs daudz, daudz intensīvāka nekā tagad. Ļoti svarīgs tieši tad būs arī aizvadītajos desmit gados paveiktais. Šajos desmit gados esam radījuši mūsu sadarbības ietvaru, piemēram, ļoti daudzi Latvijas ierēdņi ir apmācīti Nīderlandē, daudzi Nīderlandes ierēdņi ir strādājuši Latvijā. Gan Labklājības ministrijā, gan Vides aizsardzības, gan Iekšlietu ministrijā. Ļoti daudzi latviešu diplomāti un valsts ierēdņi ir mācījušies Nīderlandē un strādājuši kopā ar nīderlandiešiem. Brīdī, kad Latvija kļūs pilntiesīga ES dalībvalsts, šis tīkls saslēgsies un tam būs ārkārtīgi liela nozīme mūsu sadarbībā. Taču ir arī vizuāli ļoti uzskatāma mūsu sadarbības joma — tas ir tūrisms. Tūristus jūs varat redzēt savu pilsētu ielās, un tūrisma sadarbība strauji pieaug. Latvijai iestājoties ES, strauji attīstīsies jūsu infrastruktūra. Tiks uzbūvētas ātrgaitas maģistrāles. Ceļu no Rīgas līdz Amsterdamai varēs nobraukt vienā dienā. Es paredzu, ka parādīsies vilciens no Helsinkiem caur Rīgu līdz Amsterdamai, domāju, tas būs ātrgaitas vilciens. Var jau būt, ka ne uzreiz, bet esmu pārliecināts, ka šāds vilciens parādīsies. Robežas starp valstīm, kur mums tagad jāgaida stunda, varbūt pat divas, vairs neprasīs laiku, jo ES ir brīva cilvēku un preču kustība. Tūrisms kļūs ļoti ērti pieejams. Jums Latvijā ir brīnišķīga daba, un Nīderlandē ir miljoniem cilvēku, kas ilgojas atpūsties neskartā vidē. Jau tagad daudzi nīderlandieši vasarās apceļo Latviju un pēc tam detalizēti apraksta savus brīnišķīgos iespaidus. Šie cilvēki ir priekšvēstneši desmitiem tūkstošiem Nīderlandes tūristu, kas apmeklēs Latviju, kad būsit ES.

— Taču es ceru, ka būs arī pretējā tūristu plūsma — no Latvijas uz Nīderlandi.

— Noteikti! Jo mums ir ļoti daudz ko piedāvāt tūristiem. Piemēram, pašlaik pie mums aplūkojami brīnišķīgie ziedu lauki. Amsterdama ir īsta tūristu Meka. Nīderlandes bagātība ir arī mūsu vēsture, īpaši mūsu zelta laikmets 17. gadsimtā, kad nīderlandiešu kuģinieki apceļoja visu pasauli. Šī vēsture mūsu valstī ir rūpīgi saglabāta. Vakar, 29. aprīlī, Latvijas Ārzemju mākslas muzejā mēs atklājām Rembranta gleznu izstādi, kas apliecina Nīderlandes mākslas spēku jau pirms vairākiem gadsimtiem.

— Draudzīgās Nīderlandes valsts svētki ir svētki arī mums, latviešiem.

— Jā, un es jūs apsveicu ar Latvijas sasniegumiem pēdējos divpadsmit gados. Pašlaik Latvijai ir ļoti nozīmīgs brīdis — tik tuvu ES. Jūs esat pārvarējuši patiesi grūtus laikus un drīz iesaistīsities mūsu kopīgās Eiropas radīšanā. Veiksmes, stabilitātes un miera Eiropas radīšanā, ko kopīgi veido visas Eiropas tautas. Tādēļ es esmu dziļi, dziļi pārliecināts, ka jums, latviešiem, ir ļoti gaiša nākotne.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors