Mēs esam jau tagad partneri

Par VFR Bundestāga delegāciju Saeimā

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas

priekšsēdētājs Arnolds Laksa un komisijas deputāti Dainis Turlais un Andrejs Radzevičs vakar, 29.aprīlī, tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Reinholdu Robi un viņa vadīto delegāciju.

Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības un sadarbības iespējas aizsardzības jomā.

A.Laksa iepazīstināja R.Robi un viņa vadīto delegāciju ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem darbības virzieniem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomā, prioritāti piešķirot to likumu izmaiņām, kas varētu atvieglot Latvijas iestāšanos NATO un ES. Kā nākamo komisijas uzdevumu A.Laksa minēja Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību, īpaši akcentējot finanšu izlietojuma kontroli, un uzsvēra Saeimas komisijas uzdevumu sadarbības un sakaru nodrošināšanai ar NATO dalībvalstu parlamentiem pirmsiestāšanās periodā. A.Laksa arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem un atzina, ka valstī noris militāro spēku restrukturizācija, tiek veikta reorganizācija informācijas drošības jomā, ir sākta nesaudzīga cīņa ar korupciju, kā arī daudz uzmanības tiek veltīts sabiedrības integrācijas problēmām.

Savukārt VFR Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs R.Robe pastāstīja, ka saskaņā ar likumdošanu, kā arī pēc negatīvas vēsturiskās pieredzes Vācijā nevarētu savienot aizsardzību ārlietās un iekšlietas – šīs jomas tiek nošķirtas. Atzīstot līdzšinējo sarunu lietderību, viņš uzsvēra, ka būtu jāpievēršas divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā un savietojamībai dažādos līmeņos.

Atbildot uz R.Robes jautājumu par obligāto militāro dienestu un šā jautājuma risināšanu Latvijā, D.Turlais uzsvēra, ka svarīgākais ir formulēt valsts uzdevumus un prioritātes un tam pakārtot nepieciešamās reformas. Pēc D.Turlā sacītā, politiķi nosliecas uz tādu profesionālo bruņoto spēku izveidi, kas būtu gatavi valsts aizsardzībai un pretterorisma cīņai gan NATO sastāvā, gan atsevišķi. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā no drošības viedokļa svarīgāka ir problēmu risināšana iekšlietās – cīņa pret noziedzību, korupciju, bet politiskā konjunktūra prasa ieguldīt līdzekļus aizsardzībā. “Mākslīgi tiek saasinātas problēmas, piemēram, terorisms, lai palielinātu izdevumus bruņojumiem. ASV tas ir izdevīgi, bet Latvijai var radīt ekonomiski vēl smagāku situāciju.”

Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām, ļaus efektīvi īstenot uzsāktās reformas aizsardzībā.

VFR Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs izteica uzaicinājumu turpināt šo dialogu par partnerattiecībām drošības jomā Berlīnē no sabiedroto pozīcijām NATO ietvaros.

Ārlietu komisijas

priekšsēdētāja Inese Vaidere un deputāti vakar arī tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Reinholdu Robi un viņa vadīto delegāciju.

Sarunas laikā Ārlietu komisijas deputāti akcentēja, ka Latvijā ir ievērojams sabiedrības atbalsts valsts integrācijai NATO un šobrīd Latvijai ir svarīgs veiksmīgs iestāšanās protokolu ratifikācijas process NATO dalībvalstīs. Vācijas puse, atzīmējot ļoti labās divpusējās attiecības, uzsvēra, ka Vācija jau ir sniegusi un turpinās sniegt nozīmīgu atbalstu kandidātvalstīm, jo lielais sabiedrības atbalsts valsts politikai liecina par pareizu attīstības ritējumu.

Atbildot uz Ārlietu komisijas locekļu jautājumu par Irākas krīzes ietekmi uz NATO vienotību, Vācijas delegācijas vadītājs uzsvēra, ka šobrīd NATO nav alternatīvas, tomēr jābūt pragmatiskai diskusijai par organizācijas tālāku attīstību un te noteikti nedrīkst aizmirst mazo valstu intereses.

Mūsu parlamentāriešus interesēja Vācijas skaidrojums par Beļģijas, Vācijas un Francijas iniciatīvu Eiropas drošības jautājumā, ņemot vērā Latvijas atbalstu vienotai Eiropas drošības politikai. Kas attiecas uz Eiropas ārējās un drošības politikas efektivizēšanu, arī Latvija atbalsta to, tomēr neviena valsts vēl nevar formulēt pareizos līdzekļus, kā to panākt. Pirmām kārtām ir jāizvairās no ieguldījumu dublēšanas, jo finansiālais slogs īpaši ietekmē mazās valstis. ES spēki, iespējams, jāveido NATO ietvaros.

Vācijas delegācijas pārstāvji informēja, ka Eiropā vienmēr būs dažādas uzskatu grupas (piemēram, arī Viļņas grupa, trīs Baltijas valstis) un, ņemot vērā to, ka šāda iniciatīva nākusi no Beļģijas, kur drīzumā gaidāmas vēlēšanas, iniciatīvas nozīmi nevajadzētu pārvērtēt. Tomēr šādas neformālas tikšanās zināmā mērā pat stiprina Eiropas vienotību. Pēc Vācijas domām, Eiropas Savienības (ES) galvenais uzdevums ir pastiprināti strādāt pie Eiropas ārējās un drošības politikas, kas līdz šim ir bijusi atstāta novārtā. Šīs politikas attīstības procesā jāpiedalās visām ES valstīm, tai skaitā noteikti arī jaunajām dalībvalstīm.

Runājot par ANO efektivitāti un turpmāko lomu, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere uzsvēra reformu nepieciešamību, kā arī veto tiesību jautājuma pārskatīšanu, jo nereti veto tiesības ir iespēja izmantot tām valstīm, kurās ne vienmēr viss ir kārtībā ar cilvēktiesību ievērošanu. Vācijas delegācijas pārstāvji, izklāstot savas domas, uzsvēra, ka ANO kā organizācija ir vajadzīga, bet tai, protams, ir savi trūkumi. Tomēr Vācija neredz nopietnas alternatīvas, tādēļ ANO ir jāstiprina.

Nobeigumā I.Vaidere atzīmēja, ka, neraugoties uz Latvijas smago vēsturi, tā ir paveikusi daudz gan patstāvīgi, gan ar demokrātiskās pasaules palīdzību. Latvija ir gatava dot savu ieguldījumu kopējā Eiropas attīstībā, gan piedaloties diskusijās, gan arī nododot savu pieredzi citām Eiropas valstīm.

Saeimas preses dienests