Vakar, 29. aprīlī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu”.

Pašlaik policijas darbinieka, robežsarga un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā dienējoša specializētā valsts civildienesta ierēdņa darba samaksa noteikta Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.283 “Noteikumi par darba samaksu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”.

Ministru kabinets ir nolēmis palielināt darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojumu no 2003.gada 1.maija, un likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” ir iekļauta jauna Iekšlietu ministrijas budžeta programma 27.00.00 “Līdzekļi darba samaksas paaugstināšanai darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, kurai apstiprināti izdevumi 11 060 445 latu apmērā, tajā skaitā atalgojuma paaugstināšanai 8 913 245 lati, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 2 147 200 lati. Pamatojoties uz minēto, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta “Noteikumus par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu”.

Noteikumi un to finansiālais pamatojums izstrādāts saskaņā ar šādiem pamatprincipiem: nav mainītas noteikumos Nr.283 noteiktās amatu (kvalifikācijas) kategorijas; darba samaksas palielinājums plānots uz nepilnu štatu sarakstos paredzēto darbinieku skaitu, ņemot vērā darbinieku skaitu uz 2003.gada 1.janvāri un paredzot papildus nokomplektēt pusi no nenokomplektētā darbinieku skaita atbilstoši štatu sarakstiem, lai mazinātu esošo darbinieku lielo darba slodzi, nodrošinātu iedzīvotāju drošības uzlabošanos (patruļdienesta darbinieku skaita palielināšana), robežpārkāpēju aizturēšanu utt. Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu pamatfunkcijas; būtiski palielinātas mēneša amatalgas – pašreiz attiecīgajām amatu kategorijām noteiktās augstākās mēneša amatalgas likmes ir noteiktas kā zemākās, bet augstākās mēneša amatalgas likmes noteiktas, ņemot vērā papildus piešķirto līdzekļu apmēru un izvērtējot katrā amata kategorijā ietilpstošo amatu pienākumus un atbildības pakāpi; plānoti papildu līdzekļi tikai tām piemaksām un pabalstiem, kuru apmērs tieši atkarīgs no amatalgas apmēra (piemaksa par nakts darbu, atvaļināšanas pabalsts, pabalsts robežsargiem par katriem nodienētiem pieciem gadiem, kā arī papildus komplektējamajām štata vienībām (piemaksas par speciālo dienesta pakāpi, izdienu un pārējās piemaksas).

Pamatā saglabātas noteikumos Nr.283 noteiktās piemaksas, kas ļauj noteikt darba samaksu diferencēti, ņemot vērā katra darbinieka konkrētos darba vides faktorus un darba ieguldījumu; atsevišķas noteikumos Nr.283 noteiktās piemaksas (piemaksas par dienesta automašīnas vadīšanu, policijas iecirkņu inspektoriem, ugunsdzēšanas autotransporta vadītājiem, kas strādā bīstamos apstākļos) iekļautas mēneša amatalgā; paredzēta piemaksa robežsargiem par tiešu valsts robežas kontroli un apsargāšanu. Šādu piemaksu 20% apmērā no mēneša amatalgas paredz Robežsardzes likuma 42.panta otrā daļa. Tā kā ir sagatavoti grozījumi Robežsardzes likumā, nosakot, ka robežsargi piemaksu par tiešu valsts robežas kontroli un apsargāšanu saņem Ministru kabineta noteiktā apmērā, noteikumu projekta 11.punktā noteikts, ka šī piemaksa stājas spēkā ar 2003.gada 1.augustu.

Akceptēti “Kritēriji un kārtība, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Grozījumi ļaus administratīvi sodīt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus valsts regulējamās nozarēs par likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, valsts regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozaru speciālajos likumos un likumiem pakārtotajos normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kā arī novērš terminoloģiskās atšķirības starp spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (likums „Par telekomunikācijām”, Standartizācijas likums u.c.) un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Maksimālais administratīvais sods juridiskajām personām tiek noteikts 10 000 latu par 166.34. un 166.35.panta pārkāpšanu.

Akceptēti noteikumi “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā aprēķina mežam nodarītos zaudējumus, kuri radušies, pārkāpjot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu un izmantošanu.

Mežam ir nodarīti zaudējumi, ja viena vai vairākas mežaudzes vai viena vai vairākas to daļas ir bojātas vai iznīcinātas, vai ir notikusi patvaļīga koku ciršana mežaudzē, kurā aizliegta mežsaimnieciskā darbība.

Mežam nav nodarīti zaudējumi, ja koki ir cirsti bez apliecinājuma mežaudzē, kura sasniegusi galvenās cirtes vecumu un kuras ciršanai normatīvajos aktos nav paredzēti citi aprobežojumi.

Mežaudze ir bojāta, ja mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums ir mazāks par minimālo šķērslaukumu. Mežaudze ir iznīcināta, ja mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.

Mežam nodarītos zaudējumus nosaka, ja bojāta vai iznīcināta mežaudze vai tās daļa vairāk nekā 0,1 hektāra platībā, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – vairāk nekā 0,05 hektāru platībā.

Noteikumi, atšķirībā no pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem, papildus paredz gadījumus ka: mežam nav nodarīti zaudējumi, ja kokus cērt bez apliecinājuma mežaudzē, kura sasniegusi galvenās cirtes vecumu un kuras ciršanai normatīvie akti neparedz citus aprobežojumus; īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un aizsargjoslās, kur mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta, zaudējumi tiks noteikti pēc patvaļīgi nocirsto koku skaita, tādā veidā padarot precīzāku zaudējumu aprēķinu; meža valsts reģistrā nav datu par mežaudzi, kurā veikta patvaļīga koku ciršana, līdz ar to ir novērstas grūtības, aprēķinot zaudējumus šādos gadījumos.

Akceptēti noteikumi “Higiēnas prasības gaļas sadalīšanai, atkaulošanai, sagriešanai un iepakošanai”, kuri nosaka higiēnas prasības gaļas sadalīšanai, atkaulošanai un sagriešanai, kā arī svaigas, sadalītas, atkaulotas vai sagrieztas gaļas iepakošanai uzņēmumos, kuros atkaulo, sadala, sagriež, iepako govju, aitu, kazu, cūku un trušu sugas dzīvnieku, mājas viennadžu, putnu, mājas apstākļos audzētu savvaļas dzīvnieku un medījumu gaļu, šo uzņēmumu telpām, iekārtām un aprīkojumam un uzņēmumā nodarbinātajam personālam.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumos Nr.67 “Makšķerēšanas noteikumi””.

Noteikts, ka makšķerējot atļauts vienlaikus izmantot ne vairāk kā divus šādus makšķerēšanas rīkus: jebkura tipa makšķeri (arī gruntsmakšķeri, mušiņmakšķeri) ar spoli vai bez tās ne vairāk kā ar diviem jebkura veida āķiem katrai.

Noteikts, ka makšķerniekam vienā makšķerēšanas reizē lomā atļauts paturēt: akmeņplekstes, ālantus, foreles (strauta un varavīksnes), līdakas, līņus, salates (meža vimbas), sapalus, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus – piecus no katras sugas; alatas, samus, sīgas – trīs no katras sugas.

Lomā paturētajām zivīm un vēžiem jāatbilst šādam minimālajam pieļaujamajam garumam (cm): akmeņplekstei, ālantam, līnim, salatei (meža vimbai), sapalam, sīgai un vimbai – 29; alatai, forelei (strauta un varavīksnes) un vēdzelei – 30.

Noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu) visu gadu kuģu ceļā ostu akvatoriju robežās.

Makšķerēšanas noteikumu ievērošanu kontrolē Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektori, kā arī vietējās pašvaldības pilnvarota persona attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrolē atbilstoši savai kompetencei piedalās valsts policija, pašvaldību policija, zemessardze, vides aizsardzības sabiedriskie inspektori, attiecīgās ūdenstilpes zivju resursu pārzinātājs un zvejas tiesību izmantotājs (arī nomnieks).

Tiesības sastādīt protokolu par šo noteikumu un licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu, kā arī nosūtīt to institūcijai vai amatpersonai, kura pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ir vides aizsardzības valsts iestādes, valsts policijas vai pašvaldības policijas amatpersonai un pašvaldības pilnvarotai personai, tai skaitā makšķernieku vai zvejnieku sabiedriskās organizācijas pārstāvim.

Akceptēti noteikumi “Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācijas kārtība un bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites valsts uzraudzības un kontroles kārtība”, kuri nosaka bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācijas kārtību un bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites valsts uzraudzības un kontroles kārtību.

Akceptēts likumprojekts “Likums par Latvijas investīciju un attīstības aģentūru”.

Likumprojekts nosaka, ka bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas investīciju un attīstības aģentūra” darbības mērķis ir sekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, piesaistot ārvalstu ieguldījumus, veicinot eksportu, ierosinot priekšlikumus ieguldījumu piesaistīšanas un eksporta veicināšanas projektiem, kā arī pārstāvot valsti starptautiskajos projektos, kas saistīti ar ieguldījumu piesaistīšanu un eksporta veicināšanu.

Aģentūra darbojas saskaņā ar aģentūras statūtiem, kurus apstiprina Ministru kabinets. Aģentūras padomes sastāvā ir Ministru prezidenta biedrs, kurš ir padomes priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs, kurš ir padomes priekšsēdētāja vietnieks, ārlietu ministrs, finanšu ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un satiksmes ministrs.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz noteikt, ka ar šo likumu nosaukums - bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Attīstības aģentūra” - tiek aizstāts ar nosaukumu - bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas investīciju un attīstības aģentūra”. Līdz bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas investīciju un attīstības aģentūra” statūtu apstiprināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.novembrim, ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 21.novembra noteikumi Nr.360 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūra” statūti”. Par spēku zaudējušiem atzīstami Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumi Nr.203 “Latvijas Attīstības aģentūras darbības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1995, Nr. 109).

Akceptēti noteikumi “Speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai izsniegšanas, apturēšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība, kā arī aptieku, zāļu lieltirgotavu un zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstības un labas izplatīšanas prakses novērtēšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka: kārtību, kādā tiek novērtēta farmaceitiskās darbības uzņēmumu atbilstība normatīvo aktu prasībām; licenču izsniegšanas, apturēšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtību un lēmumu pieņemšanas termiņus; dokumentu iesniegšanas, izskatīšanas un atbilžu sniegšanas kārtību; licenču izsniegšanas, pārreģistrēšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību; farmaceitiskās darbības licencēšanas komisijas un novērtēšanas un licencēšanas procesā iesaistīto institūciju tiesības un atbildību.

Atšķirībā no iepriekšējās licenču izsniegšanas kārtības ir noteikts, ka licences farmaceitiskajai darbībai ir beztermiņa, kas vietējiem uzņēmējiem atvieglos uzņēmējdarbības plānošanu, sadarbību ar ārvalstu partneriem un kredītu saņemšanu.

Lai novērstu dubulto licencēšanas procesu, saskaņā ar likuma “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” noteikts, ka uzņēmumiem, kas nodarbojas ar narkotisko un psihotropo vielu ražošanu un izplatīšanu, nav jāsaņem atsevišķa licence darbībai ar narkotiskām un psihotropām vielām. Noteikts, ka licences pielikumos tiek norādīts, ka ir atļauta darbība ar narkotiskajām un psihotropajām vielām.

Noteikumi neregulē veterinārfarmaceitisko uzņēmumu atbilstības novērtēšanu un licencēšanu.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”, kuri nosaka kārtību, kādā bērni, kuriem radusies atkarība no psihoaktīvām vielām – alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, par valsts budžeta līdzekļiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī prasības pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu bērnu reintegrāciju sabiedrībā.

Bērniem ar narkotisko, toksisko vai citu apreibinošo vielu atkarību un bērniem ar alkohola atkarību pakalpojumu saņemšanu nodrošina specializētas sociālās rehabilitācijas institūcijas.

Pakalpojumu sniedzējs ir normatīvajos aktos noteiktā kārtībā reģistrēta juridiska persona, kura nodrošina pakalpojuma sniegšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām un kura ir ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā.

Pakalpojumus sniedz pēc pilna ārstēšanas un motivācijas kursa narkoloģiskā ārstniecības iestādē vai atsevišķos gadījumos pakalpojumus sniedz pēc narkologa nozīmētā ārstēšanās kursa beigšanas.

Pakalpojumu kursa ilgums, kuru nodrošina pakalpojumu sniedzējs, ir ne garāks par 18 mēnešiem.

Bērns pakalpojumus var saņemt atkārtoti, bet ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējā pakalpojumu kursa pabeigšanas.

Akceptēti noteikumi “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”, kuri nosaka obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, kā arī dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību.

Akceptēti noteikumi “Vīzu noteikumi”, kuri nosaka kārtību, kādā izsniedz, reģistrē, anulē un atceļ vīzu, vīzu derīguma termiņus, Vīzu informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un tās izmantošanas kārtību.

Akceptēti noteikumi “Papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst Latvijas Republikā noteiktajām prasībām”.

Noteikumi nosaka papildu prasības, kuras drīkst izvirzīt atzīšanas institūcijas ārvalstniekiem, kuri vēlas Latvijā darboties reglamentētā profesijā un kuru iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija atšķiras no Latvijas Republikā noteiktajām prasībām attiecīgajai profesijai.

Tiek noteiktas tās prasības, kuras drīkst izvirzīt attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētājās profesijās ārvalstniekiem vai Latvijas Republikas iedzīvotajiem, kuri savu kvalifikāciju ir ieguvuši ārvalstīs, iegūtās kvalifikācijas atzīšanai Latvijā, padarot šo procesu saprotamu sabiedrībai un nodrošinot indivīda tiesību aizstāvēšanu gadījumos, kad šādas kvalifikācijas atzīšana tiek atteikta bez pamatojuma.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments