Valsts prezidente:

— uzrunā Daugavpils 725 gadu jubilejas svētku sarīkojumā, 31. maijā

Domes priekšsēdētāja kungs! Cienījamie svinību dalībnieki! Daugavpilieši!

Man ir patiess prieks būt šeit: pilsētā ar senu vēsturi un bagātām kultūras tradīcijām. Mēdz teikt par Latviju, ka tā ir krustcelēs, bet vēl jo vairāk to var teikt par Daugavpili. Daugavpilij pāri gājušas daudzas varas un ietekmes, te ir atšķirīgu un bagātu kultūru saskares un mijiedarbes vieta.

Pasaules vēsture sniedz atšķirīgus piemērus par dažādas etniskas izcelsmes vai dažādām ticībām piederīgu cilvēku kopāsadzīvošanu. Diemžēl pārāk bieži tie ir negatīvi. Es domāju, ka Daugavpils kā kultūras mijiedarbes vietas senā vēsture ļāvusi pilsētai gūt neatsveramu pozitīvu pieredzi, kas augstu vērtējama arī starptautiskā mērogā, — kā līdzās sadzīvot dažādas kultūras un dažādas ticības piederīgiem.

Latvijas nelielajiem izmēriem Daugavpils dažam varbūt šķiet esam tālu no Rīgas, un dažkārt nepelnīti aizmirsta. Tā nav taisnība, Daugavpils ir tāda pati Latvijas daļa kā Liepāja un Cēsis, Tukums un Gulbene. Tas nenozīmē pilsētas un novada savdabības apšaubījumu, gluži otrādi: novadu un pilsētu dažādība ir Latvijas lepnums un rota.

Svētku reizē varbūt nevajadzētu daudz runāt par problēmām, tās dažādām Latvijas pilsētām bieži ir vienas un tās pašas, tāpat kā iespējamie to risinājumi. Katram saprotams, ka sociālo jautājumu risinājumu atslēga ir sakārtotā un attīstītā ekonomikā. Katram saprotams, ka bez sekmīgas ražošanas nevaram cerēt arī uz nopietnu atbalstu izglītībai, kultūrai, veselībai un citām jomām. Bezdarbs, pārlieka atkarība no viena rūpniecības uzņēmuma nav tikai Daugavpils problēma vien. Kļūdas privatizācijas gaitā diemžēl nav tikai Daugavpils pieredze. Svarīgi, lai no šīm kļūdām tiktu gūta mācība, un, runājot īpaši par Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcu, es patiešām ceru, ka rūpnīcas nonākšana lielas un cienījamas franču kompānijas rokās būs uzņēmuma uzplaukuma sākums.

Privatizācija nevar būt pašmērķis, tās nolūks ir izveidot ilgstoši konkurētspējīgu ekonomiku. Alternatīva dinamiskai attīstībai, konkurencei pasaules tirgū ir tikai stagnācija, strupceļš. Pievienošanās Eiropas Savienībai ir ļoti konkrēts mērķis, kura izvēli nosaka ļoti konkrēti apsvērumi. Viens no šiem apsvērumiem ir vēlēšanās piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kas mūs skars, — neatkarīgi no tā, vai mēs iestājamies ES, vai ne. Dalība Eiropas Savienībā nozīmē iespēju attīstīties, saskaņojot mūsu valsts intereses ar citu valstu interesēm, iespēju izmantot citu valstu pieredzi un potenciālu. Latvijas integrācija Eiropā un sabiedrības integrācija Latvijā ir saistīti procesi. Tolerance un izpratne, cieņa pret citu cilvēku un kultūru ir vienlīdz nozīmīgi gan Latvijā, gan citās demokrātiskās valstīs. Padomju varas gados latviešu valoda praktiski tika izspiesta no oficiālās saziņas. Tagad tā atjauno savas vēsturiskās tiesības, tā atgūst pienācīgu vietu gan skolās, gan publiskā sfērā. Valoda, kultūra ir delikātas sfēras, kur takts un iejūtība, tāpat skaidra izpratne par valsts politiku, ir absolūti nepieciešami. Tāpat bezatbildīgas ir spekulācijas par otru valsts valodu, tāpat kā runas par asimilāciju. Valsts valoda Latvijā ir viena, un tā ir latviešu. Tieši tāpat Satversme nosaka Latvijas iedzīvotāju tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.

Pasaule ir skaista savā daudzveidībā, un es novēlu, lai Daugavpils, savā jubilejā krāšņi rotājusies, ziedētu arī turpmāk, — kā krāšņs zieds Latvijas pilsētu vainagā. Un es novēlu šeit, kā Valsts prezidente stāvēdama jūsu priekšā Vienības namā, kas celts pirmās neatkarības laikā, lai Daugavpils kļūst par brīvu, dinamisku pilsētu vienotā, neatkarīgā Latvijā. Daudz laimes dzimšanas dienā Daugavpilij un daugavpiliešiem!

— savas valsts otras lielākās pilsētas apmeklējumā, 31. maijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 31.maijā, Daugavpils 725. gadskārtas svinību ietvaros apmeklēja Daugavpils 1. ģimnāziju, kas ir vecākā skola Daugavpilī. Prezidente apskatīja ģimnāzijas telpas, tikās ar ģimnāzijas skolotājiem un skolēniem. Uzrunājot jauniešus, Vaira Vīķe–Freiberga vēlējās uzzināt viņu viedokli par Latgales un Daugavpils nākotni, kā arī rosināja viņus uzdot jautājumus. Jaunieši vēlējās uzzināt Latvijas prezidentes viedokli par Daugavpils lomu nākotnē Latvijas attīstības kontekstā, ņemot vērā nacionālo dažādību šajā Latvijas pilsētā.

Prezidente pateicās Daugavpils iedzīvotājiem, ka viņi jau ilgus gadu desmitus ir mācējuši sadzīvot mierā un saticībā starp dažādām tautām. Viņa atzīmēja, ka Daugavpils ir spilgts paraugs mierīgai sabiedrības integrācijai pretstatā tam, kādi konflikti mēdz būt pasaulē starp tautām. Prezidente uzsvēra, ka visiem jāpiedalās, lai šī integrācija arī sekmīgi turpinātos, jo sabiedrības saliedēšanās ir svarīgs Latvijas sekmīgas attīstības priekšnoteikums. Vaira Vīķe–Freiberga sacīja, ka Daugavpils nākotnē var būt par paraugu gan savam reģionam, gan Latvijai kopumā, kā arī pasaulei sabiedrības integrācijas jomā.

Runājot par izglītības sistēmu Latvijā, prezidente uzsvēra, ka tā ir tikai savā attīstības posmā. Pašlaik ir svarīgi, lai izglītība paturētu savu kvalitāti un nezaudētu to pārmaiņu laikā. Prezidente uzsvēra, ka Daugavpils nav Latvijas nomale. Tā ir svarīga Latvijas pilsēta, kurai ir liels attīstības potenciāls, un cilvēku pašu rokās ir, kā veidot savu pilsētu un tās apkārtni. Prezidente skolēniem sacīja: "Tā ir jūsu pasaules ass un tā ir jūsu atbildība veidot Daugavpili tādu, kādu jūs to vēlaties."

Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Daugavpils mēru Alekseju Vidavski un, apsveicot viņu un visus Daugavpils iedzīvotājus 725. gadskārtā, novēlēja spēku un izturību, lai attīstītu savu pilsētu arī nākotnē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 31.maijā, Daugavpilī tikās ar pilsētas nacionālo minoritāšu pārstāvjiem. Sarunas sākumā A.Priedītis, kurš pēta multikulturālismu Daugavpilī, iepazīstināja prezidenti ar nacionālo minoritāšu stāvokli un statistiku pilsētā. Viņš informēja, ka sešas nacionālās minoritātes Daugavpilī dzīvo jau vairākus simtus gadu. Tie ir krievi, baltkrievi, uzkraiņi, lietuvieši, ebreji un latvieši, tajā skaitā arī latgaļi. Sarunā tika uzsvērts sabiedrības integrācijas jautājums Daugavpilī.

Visu nacionālo kultūras biedrību pārstāvji atzina, ka Daugapilī nacionālo minoritāšu pārstāvji sadzīvo ļoti draudzīgi, apmeklē cits cita pasākumus, kopīgi svin svētkus, kā arī savstarpēji sadarbojas. Katras biedrības pārstāvji stāstīja par savas nacionālās biedrības attīstību, par to, kādas iespējas bērniem ir apgūt savu etnisko valodu, kultūru un tradīcijas un kā biedrība iekļaujas Daugavpils dzīvē. Visu biedrību pārstāvji uzskatīja, ka Daugavpils ir draudzīga, iecietīga un demokrātiska pilsēta.

Pēc tikšanas prezidente uzsvēra, ka viņai ir labs iespaids par to, kā nacionālās biedrības sadzīvo un kā norit sabiedrības integrācija šajā pilsētā. Prezidente cer, ka tā sekmīgi attīstīsies un Daugavpils būs mierīgas integrācijas paraugs Latvijā. Viņa arī uzsvēra valsts valodas prasmi kā pamatu savstarpējai komunikācijai un karjeras veidošanai. Tāpat prezidente atzīmēja pašvaldības atbalstu valsts valodas apguves programmām un to, ka gan pašai Daugavpilij, gan Latvijai kopumā ir vajadzīga vienotība ne tikai starp tautām, bet arī ciešāka saite ar valsti. Tika atzīmēta arī infrastruktūras attīstības nepieciešamība, lai Daugavpilij ar Rīgu un citām pilsētām Latvijā būtu arvien ciešāki kontakti.

Prezidente vēlēja Daugavpilij, lai turpmākajos gados tā atgūst labklājību un panāk saimniecisko uzplaukumu.

Valsts prezidenta preses dienests

— apsveikumā Jaunatnes kristīgajai savienībai tās pilnsapulcē

Godātie YMCA Eiropas Ģenerālās asamblejas pilnsapulces dalībnieki!

Sirsnīgi pateicos par uzaicinājumu piedalīties jūsu pilnsapulcē! Lai arī darba pienākumu dēļ nevaru būt šai dienā kopā ar jums, apsveicu jūsu apņēmību un darbu, izvērtējot un pilnveidojot savu devumu vispusīgi izglītotu un attīstītu personību veidošanā un demokrātiskas sabiedrības stiprināšanā savā valstī, Eiropā un pasaulē.

Man, protams, ir īpašs prieks, ka šoreiz tieši Latvijas jauniešiem ir iespēja parādīt savu veikumu, kā arī savas zemes skaistumu un viesmīlību.

Ceru, ka jūsu gaitas ne reizi vien atkal atvedīs uz Latviju, gan īstenojot kopīgos projektus, gan apciemojot jauniegūtos draugus un jauniepazītās vietas.

Novēlu jums un jūsu kolēģiem radošu pieredzes un ideju apmaiņu un sekmes tālākajā darbībā!

Rīgā 2000. gada 31. maijā Vaira Vīķe–Freiberga