Par ziņu aiz ziņas, par domu aiz domas

* Šogad lauksaimnieki ar lielāku sparu ķērušies pie projektu rakstīšanas SAPARD līdzekļu apguvei. Lauku atbalsta dienests informē, ka līdz aprīļa vidum, kad beidzās kārtējais projektu iesniegšanas termiņš, kopumā saņemti 418 projekti – uz pusi vairāk nekā iepriekšējos termiņos.

Pēc “LAUKU AVĪZES”

* VI Rīgas operas festivāls, kas jūnijā notiks Nacionālajā operā, beigsies ar vēl nebijušu notikumu – Maskavas Lielā teātra viesizrādēm.

Pēc “DIENAS”

*  Latvijas lielākais augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums “Spilva” pērn strādājis ar 5,716 miljonu latu apgrozījumu, kas par 8% pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus. “Spilvas” biznesu sekmējis galvenokārt eksporta pieaugums par 25% un tirgus daļas paplašināšana vietējā tirgū. Pērn Krievijā realizētās produkcijas apjoms pieaudzis piecas reizes, savukārt eksports uz Vāciju trīskāršojies. Lielākie “Spilvas” eksporta tirgi ir Lietuva (58%) un Igaunija (18% eksportēto preču apjoma).

Pēc “DIENAS BIZNESA”

* Aizkraukles novada dome apspriež iespējas paplašināt novadu, kurā ietilpst Aizkraukles pilsēta un Aizkraukles pagasts, uzaicinot piedalīties vēl piecus pagastus – Seci, Staburagu, Sūnāksti, Daudzesi un Sēreni. Tad tas ar saviem 17 tūkstošiem iedzīvotāju kļūtu par vienu no lielākajiem valstī.

Pēc “LAUKU AVĪZES”

* Visai droši, ka savu robežu sakārtotības vārdā ES piespiedīs Krieviju parakstīt robežlīgumus ar Baltijas valstīm. To intervijā radiostacijai “Brīvā Eiropa/Brīvība” apliecinājis arī Maskavas Politisko tehnoloģiju centra analītiķis Boriss Makarenko: “Lai uzturētu sirsnīgas attiecības ar ES un NATO, Maskavai nebūs citas izvēles, kā parakstīt līgumus ar Latviju un Igauniju”.

Pēc “KAS NOTIEK?”

* Ārzonu kompāniju investīcijas 456 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā (arī lielu un pazīstamu) pārsniedz 104 miljonus latu. Visvairāk ofšoru nauda ienākusi no Honkongas un Menas salas.

Pēc “DIENAS BIZNESA”

* Mūsu hokeja valsts izlases vārtsargs Artūrs Irbe pirms došanās uz Somiju saviem komandas biedriem uzdāvinājis nacionālajās krāsās darinātus hokejistu cimdus.

Pēc “LAUKU AVĪZES”

* Komponists Imants Kalniņš, jautāts, vai balsos par Eiropas Savienību: “Protams. Mums joprojām ir juku laiki, joprojām neesam līdztiesīgi lielajā tirgū. Eiropas Savienība dos līdzvērtīgas attiecības. Pēc tam viss būs atkarīgs tikai no mums. Tik bezgalīgi vienkārši tas ir. Es nekad nedomāju par naudu un fondiem, es domāju par darīšanu. Un latviešiem nav iemesla attīstīt sevī mazvērtības kompleksu.”

Pēc “NEDĒĻAS”

*  Faktiski vēl arvien latgaļu subetnoss, kas pieder latviešu etnosam, zināmā daļā sabiedrības tiek uzskatīts kā zemākas pakāpes, nepareizs, kaut kādam standartam neatbilstošs. Vai tādā gadījumā pastāv “tīrs” latvietis,vai vācu, zviedru senči ir kritērijs īstākai latvietībai, bet poļu, krievu, latgaļu – kaut kas slēpjams un apkaunojošs? Publiskā komunikācija šādu viedokli neakcentē un nepieļauj, taču sadzīves komunikācijas līmenī tomēr nākas dzirdēt nievājošu attieksmi pret Latgali un latgaliešiem. Tā vien šķiet, ka idejas par “nordiskās” un “āriskās” rases pārstāvju pārākumu kā gārsas saknes stiepjas un dzen savus nebeidzamos dzinumus arī Latvijas sabiedrībā.

Pēc “KAS NOTIEK?”

* Saskaņā ar Narkoloģijas centra datiem 2002. gadā Latvijā bija reģistrēti 25 800 alkoholisma slimnieku jeb 1077,7 uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Vislielākais slimnieku skaits reģistrēts Rīgā – 3725.

Pēc “LAUKU AVĪZES”

*  Mēs varam minēt, kāpēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai atrodas iebildumi pret “Stockmann” centra celtniecību vai universālveikala “Centrs” rekonstrukciju, taču tā saskaņo projektu, par kuru kaut ko nesaskaņojamāku no valsts, kultūras un no pieminekļu aizsardzības viedokļa grūti iedomāties – Triangula bastionu, kas uzcelts, neraugoties uz to, ka nevienam nepatīk, bet kura cēlājiem nevar pārmest kāda dokumenta trūkumu.

Pēc “DIENAS”

*  AS “Cēsu alus” šogad plāno apgrozīt 6 miljonus latu – par 66% vairāk nekā pērn. Gada beigās alusdarītavas daļa Latvijas alus tirgū varētu sasniegt 15% (lielākā alusdarītāja “Aldara” daļa iekšējā tirgū šobrīd ir 40% – “LV”).

Pēc “DIENAS BIZNESA”

* Aktieris un uzņēmējs Juris Žagars: “Pirms desmit gadiem sarkanbaltsarkanais karogs izsauca visdziļākās emocijas. Biju gatavs stāties zemessargos, iet prom no teātra, ja vajag. Tagad tā vairs nav. Kas noticis? Es esmu mainījies? Kļuvis merkantilāks, vienaldzīgāks, vai vienkārši dumjāks un trulāks? Otrs variants – karogu kā simbolu degradējusi valsts. Trešais – tas ir tikai normāli un demokrātiski, jo, kad hokeja laukumā mūsējie iet uz priekšu, sarkanbaltsarkanais atkal mūs visus vieno. Kas noticis ar mums? Prasu puikām, ko viņi tālāk darīs? Brauks studēt uz ārzemēm. Labi, un tad atgriezīsieties Latvijā strādāt? Nē, kāpēc? Lai ar savām zināšanām celtu savu valsti augšup. Bet kādēļ viņiem tas būtu jādara, viņi man prasa. Varbūt šāda attieksme ir normāla, bet varbūt kaut kas nav kārtībā ar valsts propagandu?”

Pēc “NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikuma “MĒS”

* “Karsto punktu” reportieris Atis Klimovičs: “Negaidīti labvēlīgā 99,99 procentu irākiešu attieksme pret visiem žurnālistiem ielika mani uzvarētāju pusē. Viņu ārkārtīgā vēlme satikt ārzemju žurnālistus, kas viņiem ļoti ilgu laiku bija liegts, bija viena no parādībām, kas mani pārliecināja, ka šī nežēlīgā izpausme – karš – acīmredzot bija nepieciešama.”

Pēc “DIENAS”

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, — saīsinājumā.