Par augošajiem celtniecības apjomiem

Pagājušais gads bija pirmais, kad jaunu objektu celtniecība Latvijā pieaugusi straujāk nekā veiktie remonta un rekonstrukcijas darbi. Arī kopējais būvniecības apjomu pieaugums 10,8 procentu apjomā ir viens no labākajiem rādītājiem pēdējos gados, kas, pēc nozares ekspertu vērtējuma, liecina par būvniecības nozares veselīgu attīstību.

Pērn jaunu būvju celtniecības apjomi pieauguši par 33,5%, bet remonta un rekonstrukcijas darbi samazinājušies par vienu procentu, liecina CSP apkopotie dati. Kopējā darbu apjomā, kas bija 469,3 miljoni latu, jaunu objektu celtniecības īpatsvars pieaudzis līdz 41,2 procentiem. Salīdzinājumam — 2001.gadā jauno būvju īpatsvars bija tikai 34,2 procenti.

Pagājušo gadu varētu uzskatīt par lūzuma gadu, jo pirms tam audzis tieši remontdarbu īpatsvars. Šādu tendenci speciālisti vērtē kā pozitīvu, jo tas netieši liecina, ka būvniecībā arvien vairāk tiek investēti līdzekļi nopietnos, apjomīgos projektos.

Būvniecības apjomu kāpums pērn bija otrais labākais pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Straujāka izaugsme bija vērojama vienīgi 1998.gadā, kad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tika uzcelts par 16,5 procentiem vairāk. 2001.gadā oficiālā būvniecības izaugsme bija seši procenti. Jāpiebilst, ka būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas devusi ievērojamu ieguldījumu visas tautsaimniecības attīstībā — tās īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā pērn bija 6,1 procents.

Visspēcīgākais bija tieši 2002.gada pēdējais ceturksnis, kad attiecībā pret 2001.gada beidzamajiem trim mēnešiem pieaugums bija 23,4 procenti. Uzrādītais apjoms (nedaudz virs 150 miljoniem latu) ir lielākais ceturkšņa rādītājs, kāds pieredzēts neatkarīgās Latvijas būvniecības vēsturē. Šāds ieskrējiens gada beigās ļauj cerēt, ka arī šogad būvniecības pieauguma tempi būs ievērojami, pat neraugoties uz valsts austrumu robežas izbūves iesaldēšanu.

Par to, ka tuvākajos gados tirgum vēl ir iespējas strauji augt, liecina arī apkopotā statistika par jaunajiem pasūtījumiem. Pērn kopumā noslēgti jauni būvniecības līgumi par kopējo summu 789,7 miljoni latu. Lai arī pastāv iespēja, ka ne visi šie objekti tiks nodoti ekspluatācijā jau šogad, tomēr šāds rādītājs ir pietiekami iespaidīgs, lai prognozētu veselīgu būvniecības izaugsmi arī 2003.gadā.

Pagājušajā gadā pabeigti daudzi tautsaimniecībai nozīmīgi objekti, piemēram, LMT administratīvā ēka, tilts pār Buļļupi, golfa laukums “Ozo Golf Club”, atpūtas komplekss “Bowlero”, “Ventspils naftas” biznesa centrs, Līvu alus darītavas korpuss Liepājā, kā arī tirdzniecības centri MC2, “Citymarket” Pulkveža Brieža ielā Rīgā un “Olimpija” Pārdaugavā. Joprojām visaktīvāk būvniecības darbi norit Rīgā — pagājušajā gadā galvaspilsētā veikti 55,7 procenti no visiem pabeigtajiem būvdarbiem. Ventspilī ekspluatācijā nodoto objektu vērtība bija 6,9 procenti, bet Liepājā — pieci procenti no kopējās summas.

Straujākais kāpums pērn bija maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un spēka līniju celtniecībā un remontā. Šo būvdarbu apjoms pieauga 1,5 reizes. Savukārt tirdzniecības ēku būvniecība palielinājās 1,4, bet dzīvojamo namu celtniecība un remonts — 1,3 reizes. Gandrīz par 50 procentiem samazinājās ostu un dambju celtniecība.

Pēdējos gados manāma tendence, ka būvniecības imports pieaug straujāk nekā eksports. Pērn citu valstu būvnieki Latvijā veikuši būvdarbus 5,8 miljonu latu apjomā, savukārt Latvijas būvfirmas ārzemēs uzcēlušas objektus tikai 2,4 miljonu latu vērtībā, kas ir par 7,4 miljoniem mazāk nekā 2001.gadā. Latvijas būvniecības galvenie eksporta tirgi bija NVS un ES valstis — attiecīgi viena miljona un 0,9 miljonu latu apjomā. Vairāk nekā sešu miljonu latu kritums ir NVS valstu tirgū, Eiropas Savienībā būvēts nedaudz vairāk nekā pērn. Toties Latvijā aktīvākie bijuši Lietuvas un Igaunijas būvnieki. Lietuvieši veikuši būvdarbus viena miljona, igauņi — pusmiljona latu apjomā.

Aktīvākās LBA būvfirmas 2003.gadā

(izpildītie būvdarbi mlj.Ls):

“DIENAS” pielikums “LIETIŠĶĀ DIENA”; pēc H. Puciriusa raksta “Būvniecībā — mazāk ielāpu”