Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" piektdien, 26.maijā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Tūdaļ, 27.maija rītā, jums jādodas oficiālā vizītē uz Portugāli, kas ilgs līdz 31.maijam. Ar kādu noskaņojumu un mērķi apciemosit šo attālo Eiropas valsti Atlantijas okeāna krastā?

— Tā, no vienas puses, ir oficiāla vizīte Portugāles parlamentā, bet tā ir arī vizīte valstī, kas pašlaik ir prezidējošā Eiropas Savienībā. Un tas ir ļoti būtiski. Tāpēc domāju, ka Saeimas delegācija, kas pārstāv visas sešas mūsu parlamenta frakcijas, attiecas pret šo vizīti ar īpašu atbildības izjūtu. Manuprāt, ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka šoreiz mūsu delegācijā ir pārstāvēti visi seši Saeimas politiskie spēki jeb virzieni.

Paredzētas tikšanās ar Portugāles parlamenta vadību, ar tā Eiropas un Ārlietu komisijas deputātiem, ar Portugāles un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas locekļiem, ar premjerministru un, iespējams, arī ar ārlietu ministru. Tikšanās ar Portugāles prezidentu pagaidām nav paredzēta, jo viņš atrodas ārpus savas valsts.

— Droši vien Saeimas darbā maijā galvenais notikums ir bijis jaunās valdības sastāva apstiprināšana. Kā jūs vērtējat šajā ziņā paveikto?

— Jāteic gan, ka sabiedrība laikam tikpat kā nepamanīja šo valdības apstiprināšanas brīdi, jo todien notika ļoti nozīmīga hokeja spēle starp Latvijas un Krievijas valstsvienībām, kas noslēdzās ar, manuprāt, leģendāru Latvijas izlases uzvaru. Tāpēc domāju, ka tajā dienā, 5.maijā, valdības apstiprināšanu daudzi pat nepamanīja. Jaunāko ziņu raidījumos jaunās valdības apstiprināšanas lieta tobrīd bija trešās vai pat ceturtās nozīmīguma pakāpes fakts, kam varētu tikt pievērsta uzmanība.

Bet, ja runājam nopietnāk, šai valdībai patiešām ir cerības strādāt ilgu laiku. Manuprāt, šī Saeima koalīcijas veidošanas ziņā savas iespējas ir izsmēlusi. Protams, teorētiski pastāv arī citi valdības veidošanas modeļi. Taču, pēc manām domām, šis ir optimālais variants. Ja vien izdosies pārvarēt savstarpējās nesaprašanās jautājumos, kas skar ekonomisko sektoru, un izdosies vienoties par kopīgu izpratni attiecībā uz valsts budžeta sastādīšanu, kā arī dažiem citiem diezgan sarežģītiem jautājumiem, es paredzu, ka šis Ministru kabinets varētu stabili strādāt līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām.

— Vai tas nozīmē, ka varētu saglabāties arī tagadējā koalīcija, ko veido četras Saeimas frakcijas?

— Domāju, ka arī turpmāk koalīcijā būs četras frakcijas.

— Šoreiz uzticību Ministru kabinetam faktiski apliecināja 70 deputāti, ieskaitot balsojuma sēdē klāt nebijušo "Latvijas ceļa" deputātu Gunāru Dambergu. Varbūt jau tas vien norāda uz pašreizējās valdības īpašo stabilitāti?

— Jā, jo par valdības apstiprināšanu todien, 5.maijā, nobalsoja arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Grīgs. Tiesa, sestās Saeimas laikā 1995. gada decembrī, kad radās tā sauktā plašā koalīcija, par Andra Šķēles valdību nobalsoja pat vairāk nekā 70 deputāti.

— Ko vēl jūs atzīmētu kā nozīmīgāko Saeimas darbā šomēnes?

— Man pašam, protams, maijā ļoti būtisks notikums likās Latvijas neatkarības atjaunošanas 10.gadadienas atzīmēšana. Visi ar to saistītie pasākumi norisinājās, manuprāt, labā organizatoriskā līmenī. Arī sabiedrības atsauksmes par to līdz šim ir bijušas pozitīvas.

Šī desmit gadu jubileja bija tāds labs atskaites un novērtējuma punkts, lai atskatītos uz visu to, kas ir paveikts, un arī uz pieļautajām kļūdām. Katrā ziņā man, gatavojot uzrunu Saeimā sakarā ar 4.maija svinībām, nebija viegli to uzrakstīt, esot atklātam gan pret sevi, gan pret sabiedrību. Nācās pateikt arī dažas tādas atziņas, par kurām negribētos runāt svētku reizē. Bet es domāju, ka rīkojos pareizi. Jo, ja nebūs atklāta dialoga ar sabiedrību un atklātības politiķu vidū, politiķim būs grūti rast kontaktu ar tautu.

Vajadzīga gan atklāta kritika, gan atklāta paškritika, kas parasti arī nāk tikai par labu. Dabiski, ka Saeimai aizvien jācenšas rast ciešāku saikni ar tautu, uzklausot pilsoņu vēlmes un atzīstot savas kļūdas.

— Nupat Rīgā notika Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku un arī starptautiska mēroga uzņēmēju sanāksme, kas gan tiešā veidā nebija saistīta ar Latvijas Saeimas darbu. Kā jūs, būdams mūsu parlamenta priekšsēdētājs, vērtējat tās nozīmi un ieguldījumu Latvijas tēla veidošanā?

— Domāju, ka šī sanāksme neapšaubāmi ir viens no šā gada būtiskākajiem notikumiem Latvijā. Gan saturiskā, gan organizatoriskā ziņā šī sanāksme bija ļoti labi izdevusies. Piedaloties vairākos pasākumos, man bija sarunas gan ar NVS valstu pārstāvjiem un ekspertiem, gan ar Vācijas ekonomistiem un finansistiem, un viņi visi atzina, ka šī sanāksme ir norisinājusies daudz augstākā līmenī, salīdzinot ar pirms diviem gadiem Kijevā notikušo. Viņi arī izteica viedokli, ka diez vai nākamgad Londonā ERAB sanāksmi izdosies noorganizēt tikpat labi kā Rīgā. Tās bija patiešām neviltotas uzslavas. Laikam gan, ja ir šādi sanāksmes dalībnieku sniegtie vērtējumi, nevar izpalikt arī tās pozitīvie rezultāti perspektīvā skatījumā.

— Tikai nedaudz vairāk par trim nedēļām atlicis līdz pavasara sesijas beigām. Kas šajā īsajā laikā būs svarīgākais Saeimas darbā?

— Manuprāt, īpaši nozīmīgi jautājumi, kas atrisināmi vēl šīs sesijas laikā, būs ietverti likumprojektu paketē, kas skar finansu tirgus uzraudzību. Neapšaubāmi, arī vairākkārt jau manis pieminētais un nu jau krietni vien uz priekšu pavirzītais likumprojekts par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Pēc manām domām, šie ir būtiskākie likumprojekti, ko vajadzētu galīgajā lasījumā akceptēt jau šīs sesijas laikā. Ņemot vērā to, ka grozījumi valsts budžetā valdībā pagaidām netiek gatavoti, acīmredzot ar šiem uzdevumiem līdz Jāņiem tiksim galā.

— Nupat ir izskanējuši iebildumi sakarā ar to, ka Saeima esot noteikusi sev pārlieku ilgas vasaras brīvdienas. Kāds ir jūsu viedoklis šajā ziņā?

— Jāsaka, mani pārsteidza žurnālistu reakcija uz to, ka Saeimai esot tik garš atvaļinājums. Pirmkārt, gribu paskaidrot, ka tas nav atvaļinājums, bet pārtraukums starp divām sesijām. Piemēram, es, ja vien nebūšu kādā komandējumā, visu laiku vasarā būšu darbā Saeimas namā. Tāpat strādās komisijas — vismaz augustā noteikti. Pieļauju iespēju, ka vasarā būs arī ārkārtas sesijas, kurās izskatīs atsevišķus jautājumus. Vakar, kad tikos ar Islandes premjerministru, viņa reakcija uz Saeimas lēmumu par sesiju starplaiku bija gluži citāda. Viņš bija pat pārsteigts, ka mūsu parlamentam ir tik īsas vasaras brīvdienas. Islandē parlamenta brīvdienas ir no maija līdz septembrim. Faktiski Saeimai laiks no 23. jūnija līdz 3. septembrim būs nevis brīvdienas, bet gan pārtraukums starp pavasara un rudens sesiju.

Visu vasaru, protams, ne mazums darba būs Saeimas Prezidijam. Paredzams, ka ieradīsies diezgan daudzi viesi no ārvalstīm, un iespējami arī ārzemju komandējumi Prezidija locekļiem. Pašās jūnija beigās došos uz Islandi, lai tur piedalītos pasaules vecākā parlamenta — Altinga — tūkstošgades svinībās. Savukārt 9.jūnijā pie mums atbildes vizītē ieradīsies Čehijas parlamenta delegācija, ko vadīs tā palātas spīkere Libora Benešova. Ļoti nozīmīga jūnija sākumā, protams, būs Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera vizīte Latvijā. Arī man ir paredzēta tikšanās ar viņu.

— Tikko Latvijas Saeimas delegācija ir devusies uz Igaunijas pilsētu Tartu, kur tiek rīkota kārtējā Baltijas asamblejas sesija. Kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju un tālākās perspektīvas, tiecoties pēc Baltijas valstu vienotības pastiprināšanas un sadarbības paplašināšanas?

— Domāju, ka ir labas perspektīvas turpmākajai sadarbībai, jo tās nepieciešamību mums diktē mūsu kopīgie ārpolitiskie mērķi, proti, virzība uz Eiropas Savienību un NATO. Patīkami ir apzināties, ka pēdējā laikā arvien skaidrāk iezīmējas šī izpratne par akūto nepieciešamību mums būt vienotiem. Jā, bija viens laikposms, kad Igaunija bija izrāvusies priekšplānā kā pirmās grupas kandidātvalsts ceļā uz Eiropas Savienību. Sekojot līdzi ekonomiskās situācijas attīstībai Igaunijā, varu tikai piekrist tam, ka tur ir bijuši vislabākie apstākļi salīdzinājumā ar abām pārējām Baltijas valstīm. Vienubrīd virzībā uz NATO savu separātu politiku mēģināja realizēt Lietuva. Bet šobrīd tiešām ir jūtama vēlme ne tikai vārdos, bet arī darbos piedalīties kopīgās akcijās un izstrādāt kopīgus sadarbības plānus. Un šajā kontekstā parlamentārajai Baltijas asamblejai nenoliedzami ir sevišķi liela nozīme, tālāk attīstot jau iedibinātās tradīcijas. Jādomā, ka Baltijas asamblejas pieņemtās rezolūcijas gūs atsaucību gan Ziemeļeiropas valstu vidū, gan Rietumeiropā.

— Diemžēl līdz šim nereti visnotaļ pozitīvi vērtējamās Baltijas asamblejas deputātu pieņemtās rezolūcijas tā arī nav tikušas pilnībā un konsekventi īstenotas.

— Jā, daudz kas ir palicis tikai deklaratīvā līmenī. Bet ir arī tādi lēmumi, kam bijusi liela loma, piemēram, gan veidojot attiecības ar Krieviju, gan saistībā ar Eiropas Savienību un NATO. Izskatās, ka turpmāk Baltijas Asamblejas locekļu rezolūcijām būs lielāks svars, rīkojoties parlamentiem un valdībām gan Igaunijā, gan Latvijā, gan Lietuvā.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors