Par to, kas mūsu kopmakā. Par budžetu

Finansu ministrs Gundars Bērziņš — preses konferencē vakar, 31. maijā

Vakar, 31. maijā, Finansu ministrijas kārtējā preses konferencē, kas notika dienas pirmajā pusē, finansu ministrs Gundars Bērziņš informēja, ka pēcpusdienā viņš parakstīs un Ministru kabinetā iesniegs nākamā — 2001.— gada budžeta projektu ar konkrētiem ieņēmumu un izdevumu skaitļiem un citiem konkrētiem rādītājiem.

— Gribu teikt, ka tiks piedāvāts samazināt budžeta fiskālo deficītu salīdzinājumā ar 2000. gadu par divām reizēm (2001. gadā fiskālais deficīts paredzēts 44 miljoni latu jeb 1,05% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turklāt turpinot nodokļu samazināšanas politiku: sociālā nodokļa samazināšana par vienu procentu notiks no 2001. gada 1. janvāra, no 2002. gada 1. janvāra tiks samazināts īpašuma nodoklis līdz 1 procentam, bet 2003. gada 1. janvārī sociālās apdrošināšanas iemaksas tiks samazinātas līdz 33 procentiem. Tas nozīmē konsekventu līdzšinējās finansu politikas turpināšanu, un mums jau būtu jāsāk runāt par bezdeficīta budžetiem. Līdzšinējā prakse rāda, ka valsts budžeta deficītam ir tiešs sakars ar valsts izaugsmi. Tajos gados, kad ir bijis liels budžeta deficīts, arī valsts ekonomiskā izaugsme bijusi niecīga vai tās vispār nav bijis. Iepriekšējos gados vislielākā izaugsme bija 1997. gadā, kad budžets bija sabalansēts. Tātad darbojas sakarība "mazs deficīts — liels pieaugums". Latvijas finansu politikas ceļu pēc Krievijas krīzes es raksturotu kā ceļu caur tuksnesi pēc ūdens, un bezdeficīta vai maza deficīta budžets ir ceļarādītājs, kur šo ūdeni atrast īsākā laikā. Un mums ir jāsabalansē budžeta izdevumi ar budžeta ieņēmumiem.

Par lielākajiem kontrolskaitļiem 2001. gada budžeta projektā. Budžeta deficīts ir samazināts divas reizes. Ieņēmumus pamatbudžetā plānojam 748 264 456 latus, speciālajos budžetos ieņēmumus — 728 218 976 latu apmērā. Nākamajam gadam konsolidētais budžets tiek piedāvāts 1 412 799 367 latu apmērā ieņēmumu daļā un 1 450 505 465 latu apjomā izdevumu daļā.

Runājot par nodokļiem, uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumus plānojam 100 615 000 latu — par 5,5 miljoniem vairāk nekā šogad. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus — 360 000 324 latus — par 18 miljoniem vairāk nekā šogad. Akcīzes nodokļa ieņēmumus — 135 407 140 latu.

Nākamā gada budžetā ceram uz divām lietām: uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu un uz ekonomikas izaugsmi.

Lielos vilcienos 2001. gada konsolidētā kopbudžetā katra ministrija izskatās šādi. Vislielākā daļa tāpat kā līdz šim ir Labklājības ministrijai — tā pārsniedz pusi no konsolidētā budžeta un ir 751 milj. latu. Pašvaldībām paredzēti 290 miljoni latu, turklāt dotācijās pašvaldībām klāt nāk vēl 107 miljoni latu, tātad pašvaldību budžets kopā ar mērķdotācijām ir vairāk nekā 400 miljoni latu. Iekšlietu ministrijai paredzēti 85,8 milj. latu, Aizsardzības ministrijai — 44 milj. latu, Tieslietu ministrijai — 28,6 milj. latu, Satiksmes ministrijai — 88,1 milj. latu, Izglītības un zinātnes ministrijai — 76 milj. latu, Zemkopības ministrijai — 71,4 milj. latu, pārējām ministrijām kopā — 197,8 milj. latu. Budžeta sadalījums nākamajam gadam pa ministrijām ir ļoti līdzīgs šāgada budžeta sadalījumam.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš informēja arī par ekonomiskās aktivitātes indeksa rādītāju (EAI), kas šā gada aprīlī salīdzinājumā ar 1999. gada aprīli ir palielinājies par 7,2 procentiem. Ministrs uzskata, ka tas liecina par gaidāmu ekonomisko izaugsmi. Šobrīd arī eksports pieaug straujāk nekā imports — salīdzinājumā ar šā gada martu aprīlī eksports ir palielinājies par 9,1%, bet imports palielinājies par 6,1%.

Visu šā gada laiku eksporta pieauguma tempi ir pārsnieguši importa pieauguma tempus, un tas ļauj cerēt, ka maksājumu bilance šogad būs labāka nekā 1999. gadā. Tātad rezerves plāns, ko Finansu ministrija gatavos budžeta izdevumu samazināšanai, ja tekošā konta deficīts tomēr šogad pieaugtu, nebūs jārealizē, uzskata Gundars Bērziņš.

Vēl finansu ministrs teica, ka šāgada maijs varētu būt tas mēnesis pēdējos divos gados (neskaitot pagājušā gada decembri, kad tradicionāli ir ļoti lielas šīs iemaksas), kurā sociālās apdrošināšanas iemaksas pārsniegs izdevumus sociālajā budžetā. Vēl ir jāapkopo dati par pēdējām divām maija dienām, bet 29. maija dati rāda, ka sociālās apdrošināšanas budžetā ir iekasēti 41 378 000 latu, kas jau šobrīd pārsniedz visu iepriekšējo mēnešu rādītājus.

Vēl finansu ministrs informēja par operatīvajiem pasākumiem, novērtējot riska zonas un pārbaudot riska faktorus sakarā ar degvielas akcīzes nodokļa (AN) iekasēšanu. Viņš piebilda, ka maijā ir būtiski palielinājies aprēķinātais AN par degvielu.

Gundars Bērziņš pastāstīja, ka otrdien Ministru kabinets pieņēmis lēmumu šā gada budžeta grozījumus izskatīt 15. septembrī, jo budžets esot pietiekami labi plānots un steidzami tā grozījumi nav nepieciešami. Vēl Ministru kabinets nolēmis daļu subsīdiju līdzekļu novirzīt iekšējā cūkgaļas tirgus pasākumu veicināšanai. Valdības sēdē lemts arī par pagaidām vēl diezgan neskaidru jautājumu — par nosalušo sējumu kompensāciju zemniekiem:

— Valdības sēdē tika lemts, ka no līdzekļiem, kas tika rezervēti SAPARD programmām (Ls 4 428 000), 1 060 000 latu tiks novirzīti nosalušo sējumu un stādījumu kompensācijai — 50 latu par hektāru graudaugu, kuri ir pilnībā gājuši bojā, un 450 latu par bojātiem augļu dārziem. Protokola lēmumā šis jautājums fiksēts ļoti neskaidri, pie tā mēs atgriezīsimies nākamās valdības sēdes sākumā. Uzskatu, ka šā pasākuma realizēšanai finansu resursi ir un tie neapdraud valsts budžetu. Šīs izmaksas, manuprāt, būtu jāveic jau tuvākajā laikā līdztekus kompensācijai, ko saņems savus sējumus apdrošinājušie zemnieki no apdrošināšanas sabiedrībām. Taču mēs esam runājuši, ka 30 procentu subsīdiju no apdrošināšanas summas, ja zemnieks savus sējumus un stādījumus apdrošina, nav pietiekams stimuls masveida apdrošināšanai. Te Zemkopības ministrijai būtu jāpiedāvā cits modelis, kas stimulētu zemniekus tiešām sējumus apdrošināt. Pašlaik diemžēl neviena Latvijas apdrošināšanas sabiedrība arī neapdrošina pret visiem iespējamiem riskiem — sējumus var apdraudēt arī plūdi, degšana utt. Tātad jādomā, kā veidot šo sistēmu attiecībā par sējumiem. Bet tie zemnieki, kuri būs savus sējumus apdrošinājuši, saņems gan apdrošināšanas sabiedrības kompensāciju, gan kompensāciju no valsts budžeta. Jo šis zemnieks nedrīkst būt cietējs. Gluži pretēji — apdrošināšana zemnieku vidū ir jāstimulē.

Vēl Gundars Bērziņš piebilda, ka nākamo otrdien Ministru kabineta sēde sāksies pulksten 8 no rīta, un šajā sēdē tiks skatīti budžeta mērķa griesti.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore