Par to, ko nevar nopirkt. Par veselību

Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs — preses konferencē vakar, 31. maijā

Labklājības ministra preses konference bija veltīta veselības aprūpes budžeta projektam. Pie tā sastādīšanas, kā sacīja ministrs, pašlaik noris intensīvs darbs.

Nav noslēpums, ka esošā demogrāfiskā situācija atstāj iespaidu uz veselības aprūpi. Mūsu valstī salīdzinājumā ar kaimiņzemēm Lietuvu un Igauniju ir vislielākais pensionāru skaits. Un, protams, viņiem un bērniem veselības aprūpē nepieciešams visvairāk naudas. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā, mums šiem mērķiem nepieciešams vairāk līdzekļu nekā abām kaimiņvalstīm.

Lai gan 1998.–1999.gadā mirstība no sirds asinsvadu slimībām Latvijā ir samazinājusies, tomēr tās īpatsvars ir ļoti nozīmīgs. Turklāt salīdzinājumā ar Eiropas valstīm Latvija diemžēl ir "rekordiste". "Tātad — vislielākā uzmanība ir jāveltī profilaksei," sacīja ministrs. "Ir jādomā par veselīgu dzīvesveidu, cīņu pret smēķēšanu." Protams, ir modernas ķirurģiskās ārstēšanas metodes, var iztīrīt koronāros asinsvadus, taču galu galā — nedrīkst gaidīt, līdz nobriest akūta nepieciešamība iejaukties ķirurģiski. Tas arī dārgi maksā. "Galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai cilvēki mazāk slimotu. Taču, ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, vienmēr nākas dzēst ugunsgrēku." Andrejs Požarnovs minēja vēl vienu satraucošu problēmu. Latvijā saslimstība ar tuberkulozi ir piecas sešas reizes lielāka nekā citās Eiropas valstīs. Tas ir nopietni. Un ne tikai no veselības aizsardzības viedokļa vien. Ir dzirdētas runas, ka augstā saslimstība ar tuberkulozi var kļūt arī par politisku problēmu, turpinot Latvijas virzību demokrātisko valstu saimē uz Eiropas Savienību. Dažām partnervalstīm varētu būt iebildes, ka ES iestājas zeme, kurā plaukst un zeļ tuberkuloze.

Augstās saslimstības dēļ (un ne jau tikai ar tuberkulozi) lielai daļai cilvēku iestājas invaliditāte. To izraisa arī ļaundabīgie audzēji, asinsvadu saslimšanas un citas smagas kaites. Tādēļ ir jāiegulda līdzekļi veselības aprūpē, slimību profilaksē. Tā savukārt būtu arī līdzekļu ekonomija. Bet, kāda var būt runa par profilaksi, par veselīgu dzīvesveidu, ja vistrūcīgākās ģimenes (un tādu diemžēl nav maz) visu savu ģimenes locekļu veselības sakopšanai mēnesī var atvēlēt...49 santīmus.

Šie cilvēki praktiski nevar atļauties griezties pie ārsta pēc palīdzības. Viņi gaida, kamēr krīt, kamēr reizēm pat bezcerīgā stāvoklī tiek aizvesti ar ātro palīdzību. Tāda diemžēl ir situācija valstī. Jā, starp citu, vispārticīgākās ģimenes medicīnas pakalpojumiem mēnesī var atļauties 5,65 latus. Un galu galā arī tas nemaz nav tik daudz.

Runājot par veselības aprūpes reformu, tā savulaik tika uzsākta ar domu likt akcentu uz primāro veselības aprūpi un ārstu praksi. "Bet jebkurai reformai vienmēr nepieciešami līdzekļi," sacīja ministrs. "Pretējā gadījumā tā noved līdz kraham. Pašlaik primārās aprūpes un ārstu prakses aina nav patīkama." Valstiski izdevīgāk un arī pacientam ērtāk ārstēties ambulatori, mājas apstākļos. Taču atkal ir viens "bet". Ja finansējums medikamentiem ir nepietiekams, pacientam nākas iestāties slimnīcā. Izdevumi valstij kļūst vēl lielāki — tie palielinās divas un pat trīs reizes. Šķiet, kauna lieta ir veidot ārstu prakses, izmantojot ārvalstu līdzekļus, nevis veselības aprūpei atvēlēto budžetu. Protams, ja tas būtu pietiekams. Ārvalstu kredīti pieaug. Tie esot nepieciešami, lai nodrošinātu ārstniecības iestāžu attīstību. Ministrs uzskata, ka šiem mērķiem vajadzīgs rast budžeta finansējumu, bet kredītus novirzīt ražošanas attīstībai. Un vēl kāds būtisks jautājums: nekur līdz šim neparādās medicīnas aparatūras amortizācijas izdevumi. Līdz ar to rodas grūtības ar kredīta atmaksu. Nākas samazināt darbiniekiem algas vai izdarīt kādu politisku spiedienu. Piemēram, domāt par streika iespējamību. Ministrs sacīja, ka ministrijas vēlme ir panākt, lai budžetā tiktu iestrādāti arī izdevumi aparatūras amortizācijai.

Viss valstī sadārdzinās, vienīgi finansējums veselības aprūpei nepieaug. Problēmas ir pacientiem un problēmas ir ārstiem un medicīnas māsām. Ministru satrauc arī fakts, ka 1997.gadā 342 ārsti pārgājuši strādāt citā profesijā, 1998.gadā — jau 683 ārsti strādājuši ārpus ārstniecības iestādēm. Bet valsts par šo cilvēku izglītošanu izdevusi miljonus... Līdzīga situācija ir arī ar medicīnas māsām. Medicīnas iestādēs ir arī darbinieku vecuma struktūra. Pašlaik ārstniecības iestādēs strādā daudz vecāka gadagājuma ārstu, jo jaunie atrod labāk atalgotu darbu. "Ja šāda tendence turpināsies, diemžēl ārstus nāksies importēt no ārzemēm," teica ministrs.

Interesants salīdzinājums: vienas diennakts uzturēšanās slimnīcā maksā 9 latus, bet viesnīcā — 35 latus. Tad varbūt iebraucējiem no citām valstīm izdevīgāk būtu apmesties slimnīcā — par deviņiem latiem pie pilna servisa...

Daudzo faktoru rezultātā arvien aktuālākas kļūst arī problēmas ar darbu. Pašlaik mūsu valstī ir 8041 ārsts un 15 344 medicīnas māsas. Tātad attiecības 1:2. Turpretim Eiropā šīs attiecības ir 1:4. Situācija Latvijā piespiež ārstus daļēji veikt arī medicīnas māsu darbu, jo nav pietiekami daudz medicīnas māsu. Pacientu pārpildītās nodaļās naktī dežurē viena divas medicīnas māsas.

Kā sacīja labklājības ministrs, veselības aprūpes budžetu nepieciešams palielināt par 35 miljoniem un 258 tūkstošiem latu. Tā varētu uzlabot mātes un bērna veselības aprūpi, nodrošināt pacientus ar nepieciešamajiem medikamentiem, segt medicīnas aparatūras amortizācijas izdevumus, ārstu un medicīnas māsu algas palielināt līdzvērtīgi vidējai algai valstī. "Šie 35 miljoni un 258 tūkstoši latu ir vēlamais skaitlis, kas nākamajā gadā jāparedz veselības aprūpei," uzskata ministrs. "Esmu pārliecināts, ka šo summu dabūsim. Mums ir nepieciešama nauda. Un esam apņēmības pilni to panākt. Ceru, ka valdība sapratīs. Jo pretējā gadījumā nonāksim absolūtā strupceļā. Ja mūsu ārsti no medicīnas aizies, viesārstu uzaicināšana valstij izmaksās daudz dārgāk." Turklāt, ja naudas līdzekļi netiks ieguldīti veselības aprūpē, palielināsies saslimstība, palielināsies invalīdu skaits. Jau daudzus gadus ārstniecības iestāžu finansējums ir zemāks par pašizmaksu. Bet, šķiet, labklājības ministrs ir optimists un pārliecināts, ka prasītā budžeta summa tiks piešķirta.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente