Par Latvijas un Igaunijas robežu

Vakar, 31. maijā, Ārlietu ministrijā tika parakstīts "Papildu protokols Līgumam par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valsts robežas atjaunošanu". No Latvijas puses protokolu parakstīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, no Igaunijas puses — šīs valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Juhans Haravē.

Sarunā ar žurnālistiem pēc dokumenta parakstīšanas Māris Riekstiņš paskaidroja, ka līgums par abu valstu robežas atjaunošanu parakstīts jau 1992. gadā, bet astoņos gados, atjaunojot robežu, parādījušās dažādas robežas apraksta nianses, kā arī citi tehniski iemesli, kas prasījuši jau esošo dokumentu papildināt ar attiecīgu protokolu. (Piemēram, 1992. gadā robežas aprakstam tika lietota karte ar mērogu 1:10 000, taču tagad pieejama daudz precīzāka karte. Konstatēta arī dažu terminu atšķirība 1992. gada līgumā un galadokumentā.)

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs uzsvēra, ka Latvijas un Igaunijas robežas demarkācijas darbs pilnībā pabeigts. Tādējādi Igaunija ir pirmā Latvijas kaimiņvalsts, ar kuru mums ir pilnīgi atjaunota robeža. Māris Riekstiņš pateicās Igaunijas vēstniekam par kaimiņvalsts ekspertu labo darbu. "Sekmīgā robežas atjaunošana ir Latvijas un Igaunijas labo kaimiņattiecību demonstrācija," teica Māris Riekstiņš.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, M.Riekstiņš izteica cerību, ka līdz gada beigām būs pilnīgi atjaunota arī Latvijas un Lietuvas robeža, jo arī šeit jau pabeigti visi sauszemes robežas demarkācijas darbi.

Nākamā acīmredzot būs Latvijas un Baltkrievijas robeža.

M.Riekstiņš žurnālistus arī informēja, ka Ārlietu ministrijā par mūsu valsts robežu atjaunošanu tagad īpašu uzdevumu vēstnieka Jāņa Lovnika vietā atbild īpašu uzdevumu vēstnieks Ints Upmacis, kurš līdz šim bija Latvijas ģenerālkonsuls Sanktpēterburgā.

Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs arī izteica cerību, ka Krievijas jaunā valdība pievērsīs uzmanību Latvijas un Krievijas robežas sakārtošanai.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors