Kultūras tiesības un sabiedrības integrācija

Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrs, Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts 25.maijā rīkoja konferenci "Kultūras tiesību īstenošana Latvijas sabiedrības integrācijas kontekstā". Tajā bija aicināti piedalīties dažādu nozaru zinātnieki un visu kultūras biedrību un apvienību darbinieki. EP Informācijas un dokumentācijas centra direktors Uldis Krastiņš, kas kopā ar Kultūras ministrijas Kultūras politikas departamenta vadītāju Viju Virtmani un Dr.Leo Dribinu bijuši šī pasākuma galvenie iniciatori, atgādināja, ka zinātnisko diskusiju par sabiedrības integrācijas jautājumiem ievadīja šo pašu institūciju rīkotais seminārs "Nacionālo minoritāšu kultūras autonomijas jaunā modeļa veidošanās Latvijā" 1999. gada 28. septembrī. Tajā nolasītie referāti publicēti "Latvijas Vēstnesī" un tādējādi darīti pieejami visplašākajai sabiedrībai.

EP Cilvēktiesību direktorāta programmu padomniece Dr.Ineta Ziemele, kas strādā Strasbūrā un diskusijā nevarēja piedalīties, konferencei bija atsūtījusi ziņojumu par minoritātēm piederošo personu tiesībām uz kultūru un šajā jomā noteiktajiem Eiropas Padomes standartiem. Autore uzsvērusi, ka izsaka tikai savu viedokli, kas nekādā ziņā nav jāuztver kā darba devēju viedoklis. Autores skatījumā latviskāks un politiski neitrālāks vārds minoritāšu apzīmēšanai varētu būt "mazākumgrupa". Savā ziņojumā viņa tomēr lietojusi pierasto terminu "minoritāte". Autore arī atzīmē, ka mazākumtautības jēdziens ir identisks nacionālās minoritātes jēdzienam, jo abos gadījumos runa ir par etnisko piederību, un atzīst, ka "mazākumtautība" varētu būt latviešu valodai draudzīgāks vārds.

Atraktīvi un emocionāli par Latvijas kultūrpolitiku virzībā uz sabiedrības integrāciju referēja Vija Virtmane. Plašākā skatījumā, ar atsauci uz Latvijā un ārvalstīs veiktajiem pētījumiem par tautu kultūras tiesībām saistībā ar sabiedrības integrācijas procesiem referēja zinātņu doktori Elmārs Vēbers un Leo Dribins. Ar faktiem un konkrētu pētījumu datiem habilitētā doktore Irīna Maslo pamatoja mazākumtautību kultūras identitātes saglabāšanas iespējas bilingvālās izglītības apstākļos. Savā pozitīvajā pieredzē dalījās Rīgas ukraiņu skolas direktore Lidija Kravčenko un direktores vietnieks Egils Vilkaušs, kā arī Ventspils domes izpilddirektora vietniece Ramona Umblija. Diskusijas dalībnieki oponēja Latvijas krievu biedrību asociācijas vicepriekšsēdētājam Sergejam Mirskim, uzskatīdami, ka viņš šajos jautājumos izteicis nacionāli konservatīvas un vairākos aspektos arhaiskas domas, kā arī Daugavpilī izveidotā Multinacionālās kultūras centra vadītājam Arturam Priedītim, kas savus atzinumus un secinājumus pamatojis ar šauri lokāliem vērojumiem.

Konferencē atspoguļojās dažāda pieredze un dažādi viedokļi, taču tās dalībnieki bija vienisprātis, ka aktuālie sabiedrības integrācijas jautājumi ir jārisina un šādas diskusijas to var veicināt. Kā konferences darba rezumējums tika pieņemti ieteikumi, kas adresēti Saeimai, valdībai un ar sabiedrības integrāciju saistītām institūcijām.

Sniedzam konferencē nolasītos ziņojumus (ar nelieliem īsinājumiem) un pieņemto rekomendāciju tekstu.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore