• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 220 "Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā""". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.05.2003., Nr. 67 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74545

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.271

Par valsts budžeta 2004.gadam veidošanas un sastādīšanas procesa pilnveidošanu un optimizēšanu

Vēl šajā numurā

07.05.2003., Nr. 67

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 220

Pieņemts: 29.04.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.220

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23 46.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā""
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 164./165.nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.220 "Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-099 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā""" izdarītie grozījumi nav attiecināmi uz būvprojektiem, kas akceptam iesniegti līdz 2003.gada 31.maijam.";

1.2. Latvijas būvnormatīvā LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā":

1.2.1. izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Teritorijas inženierizpēti veic, lai nodrošinātu ekonomiski un tehniski pamatota būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides un kultūras pieminekļu aizsardzību būvniecības un būves ekspluatācijas laikā. Atsevišķos gadījumos inženierizpēti veic, lai sagatavotu teritorijas plānojumu.";

1.2.2. aizstāt 5. un 26.punktā vārdu "teritoriālplānošanas" ar vārdiem "teritorijas plānošanas";

1.2.3. izteikt 8.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.1. kontrolētu zemes darbu, kā arī būves pamatnes un pamatu izbūves atbilstību būvprojektam; ja nepieciešams, būvprojektu koriģē Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" noteiktajā kārtībā;";

1.2.4. izteikt 11.13.apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.13. plānošanas un arhitektūras uzdevuma noteikumi, citas īpašas pārskatā vai atzinumā iekļaujamās prasības un pārskata vai atzinuma iesniegšanas kārtība;";

1.2.5. aizstāt 11.16.apakšpunktā un 36.punktā vārdu "teritoriālplānojums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "teritorijas plānojums" (attiecīgā locījumā);

1.2.6. izteikt 14.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

"14.7. darba aizsardzības, kā arī vides un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumi;";

1.2.7. izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15. Inženierizpētes darbu laikā nedrīkst piesārņot grunti, zemes dzīles, virszemes un pazemes ūdeņus vai nodarīt citu kaitējumu videi, kā arī kultūras pieminekļiem. Pēc izpētes darbu pabeigšanas urbumi jātamponē vai jālikvidē un izpētes teritorija jārekultivē.";

1.2.8. izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

"17. Inženierizpētes pārskatus atsevišķām būvēm vienkāršos dabas apstākļos var aizstāt ar īsu atzinumu. Atzinumā ietver visu pasūtītājam nepieciešamo informāciju būves projektēšanai, būvniecībai un ekspluatācijai. Izpētes rezultāti inženiertīklu trasēm var būt atspoguļoti grafiskajos materiālos (piemēram, plānos, ģeotehniskajos griezumos).";

1.2.9. izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

"24. Ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti veic Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā (LKS-92) un Baltijas 1977.gada augstumu sistēmā. Uzmērīšanu LKS-92 sistēmā nodrošina valsts ģeodēziskais tīkls. Valsts ģeodēziskā tīkla ierīkošanu un pārzināšanu atbilstoši tehniskajiem noteikumiem organizē Valsts zemes dienests. Neliela apjoma vietējas nozīmes izpēti (līdz 0,5 ha platībā) būvvalde pēc saskaņošanas ar pasūtītāju var atļaut izpildīt vietējā vai brīvi izvēlētā koordinātu un augstumu sistēmā. Ja ģeodēziskā un topogrāfiskā izpēte notiek digitāli, uzmērīšanu un plāna sastādīšanu veic atbilstoši Valsts zemes dienesta izstrādātajām metodikām, ja tas nav pretrunā ar tehnisko uzdevumu.";

1.2.10. izteikt 35.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Teritorijas topogrāfisko uzmērīšanu būvprojekta izstrādei nepieciešamajā apjomā veic pasūtītāja noteiktajās robežās, ņemot vērā plānošanas un arhitektūras uzdevumu un inženierkomunikāciju īpašnieku vai likumīgo lietotāju tehniskos noteikumus.";

1.2.11. izteikt 35.14.apakšpunktu šādā redakcijā:

"35.14. autoceļu un dzelzceļu nodalījumu joslas;";

1.2.12. aizstāt 45.punktā vārdu "sakaru" ar vārdu "telekomunikāciju";

1.2.13. aizstāt 49.5. un 53.5.apakšpunktā vārdu "telefona" ar vārdu "kabeļu";

1.2.14. izteikt 65.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"65.5. virszemes un pazemes ūdeņu un grunts laboratorijas analīžu metožu izvēli un veikšanu;";

1.2.15. izteikt 69.punktu šādā redakcijā:

"69. Urbuma diametru, dziļumu un ierīkošanas tehnoloģiju izvēlas, lai nodrošinātu standartiem un inženierizpētes tehniskā uzdevuma prasībām atbilstošu paraugu ņemšanu laboratorijas analīzēm un pētījumu veikšanu ar lauka metodēm.";

1.2.16. izteikt 75.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"75.4. pazemes komunikāciju veidu, parametru, iebūvēšanas dziļuma un tehniskā stāvokļa noteikšanai;";

1.2.17. papildināt 76.6.apakšpunktu aiz vārda "būvlaukuma" ar vārdu "pazemes";

1.2.18. izteikt 76.7.apakšpunktu šādā redakcijā:

"76.7. virszemes vai pazemes ūdeņu agresīvās iedarbības ietekmi uz ģeoloģisko procesu (piemēram, karsta, ķīmiskās sufozijas) attīstību.";

1.2.19. aizstāt 84.2.apakšpunktā vārdu "betona" ar vārdu "pazemes";

1.2.20. izteikt 137.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"137.1. skiču projekta stadijā — būvlaukuma un tā tuvākās apkārtnes apsekošanu, karsta procesu izpēti ar ģeofizikālām, hidroķīmiskām un tamlīdzīgām metodēm, lai noteiktu karsta procesu izplatību vērsumā un griezumā un novērtētu virszemes un pazemes ūdeņu agresīvās iedarbības pakāpi uz karbonātiežiem un ģipsi saturošajiem iežiem;";

1.2.21. izteikt 138.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"138.5. karsta attīstību ietekmējošos hidroģeoloģiskos apstākļus: iežu sastāva īpašības, ūdenslīmeņu režīmu, tā ķīmiskā sastāva režīmu, virszemes un pazemes ūdeņu agresivitātes pakāpi (arī agresivitātes pakāpi pret ģipsi), pazemes ūdeņu barošanās un izplūdes apstākļus, plūsmas virzienu, pazemes un virszemes ūdeņu mijiedarbību.";

1.2.22. aizstāt 142.punktā vārdu "ūdenslīmeņu" ar vārdiem "virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu līmeņu";

1.2.23. papildināt 156.1.apakšpunktu aiz vārda "gruntsūdens" ar vārdiem "vai pazemes ūdeņu";

1.2.24. papildināt 160.punktu aiz vārda "darbu" ar vārdiem "un pamatu izbūves darbu";

1.2.25. izteikt 166.punktu šādā redakcijā:

"166. Pāļu nestspēju būvlaukumā pārbauda ar pāļu kontroliedzīšanu atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām.";

1.2.26. papildināt 4.pielikuma 4.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja lieto citas metodes un iekārtas, norāda to parametrus un iegūtos rezultātus noteiktā kārtībā korelē ar standartmetožu un standartiekārtu parametriem.";

1.2.27. papildināt 4.pielikumu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Šī pielikuma tabulās norādītie raksturlielumi piemērojami, ja organisko vielu saturs gruntī nepārsniedz 5 % no sausas grunts masas vai ja rupjo frakciju (ō >10 mm) saturs ir mazāks par 30 %.";

1.2.28. izteikt 4.pielikuma 1.tabulas 2.punkta 2.aili šādā redakcijā:

"Smalka smilts (neatkarīgi no tās mitruma)";

1.2.29. aizstāt 4.pielikuma 1.3.apakšnodaļā apzīmējumu "q" ar apzīmējumu "qc";

1.2.30. izteikt 5.pielikuma 2.3.apakšpunkta 2.aili šādā redakcijā:

"ūdens hidroķīmiskā sastāva un piesārņotības noteikšana";

1.2.31. papildināt 6.pielikuma 2.tabulas 1.3.apakšpunkta 5.aili ar skaitļiem "100-300";

1.2.32. izteikt 6.pielikuma 2.piezīmi šādā redakcijā:

"2. Ģeotehnisko izstrādņu dziļumam un izvietojumam vāju grunšu vai būvniecībai nelabvēlīgu ģeoloģisko procesu apstākļos jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu vājo grunšu pilna biezuma un izplatības noteikšanu un zemāk iegulošās grunts 3-5 m bieza slāņa izpēti būves pamatnē.";

1.2.33. izteikt 7.pielikumu šādā redakcijā:

"7.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)

Būvju ģeotehniskā klasifikācija

Nr. p.k.

Ģeotehniskā kategorija

Pamatprasības kategorijas noteikšanai

Būvju veidu un dabas apstākļu piemēri

1

2

3

4

1.

I

Relatīvi vienkāršas vai nelielas un ekspluatācijā vienkāršas būves, kas atrodas vienkāršos dabas apstākļos (I sarežģītības pakāpe) un kuras var projektēt, izmantojot attiecīgajā apvidū aprobētu praksi

1. Vieglas būves ar slodzi uz pamatiem līdz 300 kN/m vai 1500 kN un pāļu pamatiem ar slodzi līdz 250 kN uz pāli

2. Vienstāva līdz piecstāvu dzīvojamās mājas vai ražošanas ēkas un lauksaimniecības būves vienkāršos dabas apstākļos

3. Atbalsta sieniņas būvbedrēm dziļumā līdz 2 m un horizontālu grunts slāņu izvietojumu

4. Apakšzemes tīkli, drenāža un citas nelielas apakšzemes būves

5. Būves pamatni veido dabiskās gruntis ar pietiekamu nestspēju

6. Nesošo grunts slāņu parametru noteikšanai var izmantot empīriskus paņēmienus

7. Zemes darbi notiek virs pazemes ūdeņu līmeņa

8. Nelabvēlīgu ģeoloģisko procesu nav

2.

II

Būves vai atsevišķas to daļas, kas atrodas vidēji sarežģītos dabas apstākļos (II sarežģītības pakāpe) un kuru projektēšanai nepieciešama kvalitatīva dabas apstākļu izvērtēšana un pieredzējis inženiertehniskais personāls

1. Būves, kurām nepieciešami speciālas konstrukcijas pamati (piemēram, pāļi, plātnes) vai speciāla pamatu izbūves tehnoloģija (piemēram, grunts blīvēšana, hidroblīvēšana līdz 5 m biezumam)

2. Būvbedres, kas ir dziļākas par 2 m vai ir nepieciešama gruntsūdens pazemināšana būvbedrē

3. Būves karbonātu karsta izplatības rajonos

4. Būves uz nogāzēm vai piekrastē

5. Kontrforsi

6. Pieļaujami nelabvēlīgi ģeoloģiskie procesi, kuru novēršana neprasa speciālus pasākumus

3.

III

Daudzstāvu (vairāk par 9 stāviem) neparastas konstrukcijas pazemes būves vai seismiskai iedarbībai pakļautas būves, vai būves, kas atrodas sarežģītos dabas apstākļos

(III sarežģītības pakāpe, ja neiekļaujas I un II ģeotehniskajā kategorijā), kuru projektēšanai nepieciešama kvalitatīva dabas apstākļu izvērtēšana un pieredzējis inženiertehniskais personāls

1. Hidrotehniskās būves, kas pakļautas ūdens spiedienam h > 5 m

2. Pazemes būves, uz kurām būtiski iedarbojas grunts un pazemes ūdeņu spiediens

3. Pamati, kas pakļauti dinamiskām slodzēm

4. Būves, kas atrodas gruntsūdens līmeņu krasu svārstību zonā

5. Būves uz mākslīgām gruntīm

6. Būves rajonos ar biezu vājo grunšu slāni (piemēram, Daugavas, Gaujas un Ventas deltā)

7. Būves sulfāta karsta izplatības rajonos

8. Nogāžu nostiprināšana būvju pamatu iedarbības zonā

9. Nelabvēlīgi ģeoloģiskie procesi, kas būtiski ietekmē būvdarbu izpildi un būves ekspluatāciju

Piezīme. Būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpi nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 8.pielikumu.";

1.2.34. papildināt 8.pielikuma 3.punkta 5.aili ar vārdiem "Nelabvēlīgs ūdens ķīmiskais sastāvs, pazemes spiedes ūdeņi, kas ietekmē būvniecību";

1.2.35. aizstāt 11.pielikuma 1.tabulā vārdu "Ģeodēziskās" ar vārdu "Ģeotehniskās";

1.2.36. izteikt 11.pielikuma 2.tabulu šādā redakcijā:

"2.tabula

2. Pamatu būvmateriāla stiprības vizuālā noteikšana

Nr. p.k.

Materiāls

Stiprība, MPa (klase)

Stiprības noteikšanas paņēmiens

1.

Skaldīti (plēsti) kaļķakmeņi

Zemāka par 10

No uzsitiena ar lauzni vai āmuru viegli sabirst sīkos gabalos

2.

Ķieģeļi

Zemāka par 5

No uzsitiena ar 1 kg smagu āmuru sadrūp smalkās šķembās, uzsitiena skaņa dobja

3.

Betons

   

3.1.

 

Zemāka par 7 (B5)

No uzsitiena ar āmura šķautni paliek pēdas ar asām malām, cirtnis viegli iecērtas betonā, uzsitiena skaņa dobja

3.2.

 

7-10

(B5-B10)

No uzsitiena ar āmura šķautni paliek iespiedums, betons sadrūp un sabirst, cirtiens iecērtas betonā līdz 5 mm dziļumam, skaņa no piesitiena mazāk dobja

3.3.

 

10-20

(B10-B15)

No uzsitiena ar āmura šķautni paliek vājas pēdas, uzsitot ar cirtni, atdalās plānas plāksnītes

3.4.

 

Augstāka par 20

(B15)

No uzsitiena ar āmura šķautni vai ieskrāpējot paliek tikko manāmas pēdas (svītras), uzsitiena pēdas vājas, uzsitiens skanīgs".

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūniju.

Ministru prezidents E.Repše

Ekonomikas ministra vietā — finanšu ministrs V.Dombrovskis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!