Vakar, 6. maijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par S.Veģeri”, kurš paredz saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu apstiprināt Sarmītes Veģeres kandidatūru iecelšanai Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres amatā.

Akceptēts rīkojums “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību bezpeļņas organizācijas “Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa” valsts kapitāla daļas pārdošanu”.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 118.panta pirmo daļu Privatizācijas aģentūrai uzdots noteiktā kārtībā pārdot sabiedrības ar ierobežotu atbildību bezpeļņas organizācijas “Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa” valsts kapitāla daļu (14,29% no pamatkapitāla).

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””.

Likumprojektā izdarīti grozījumi, nodrošinot likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” atbilstību likumam “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kā arī aizstāj atsauci uz Korupcijas novēršanas likumu ar atsauci uz likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Likumprojekts paredz arī papildināt likumā esošo pašvaldību domju, padomju uzskaitījumu ar novada domi, kā arī precizē Centrālās statistikas pārvaldes nosaukumu.

Likumprojekts precizē likumu, ievērojot Komerclikuma spēkā stāšanos, kā arī precizētas BO VAS “Privatizācijas aģentūras” padomes veidošanas tiesību normas.

Akceptēts rīkojums “Par Privatizācijas aģentūras papildu uzdevumiem 2003.gadā”.

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2000.gada 16.februāra rīkojumā Nr.78 “Par Privatizācijas aģentūras papildu uzdevumiem 2000.gadā”, Ministru kabineta 2001.gada 2.maija rīkojumā Nr.237 “Par Privatizācijas aģentūras papildu uzdevumiem 2001.gadā” un Ministru kabineta 2002.gada 27.februāra rīkojumā Nr.111 “Par Privatizācijas aģentūras papildu uzdevumiem 2002.gadā” noteikto pasākumu finansēšanu pilnā apmērā, kā arī pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un 8.panta pirmās daļas 17.punktu, atļauts Privatizācijas aģentūrai 2003.gadā turpināt minētajos Ministru kabineta rīkojumos noteikto pasākumu finansēšanu no 2000., 2001. un 2002.gadā neizlietotajiem naudas līdzekļiem 495 214,68 latu apmērā (pēc stāvokļa uz 2003.gada 1.janvāri). Minētie līdzekļi atrodas: Privatizācijas aģentūras norēķinu kontā Valsts kasē – 494 385,88 lati; valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” norēķinu centra kontā – 4,34 lati; akciju sabiedrības “Latvijas krājbanka” kontā – 824,46 lati.

Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt norēķinus atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 20.maija noteikumiem Nr.187 “Kārtība, kādā izmaksājama kompensācija naudā, dzēšot par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus” un Ministru kabineta 2000.gada 18.janvāra noteikumiem Nr.29 “Kārtība, kādā politiski represētajām personām, dzēšot privatizācijas sertifikātus, izmaksā kompensāciju naudā”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai pilnībā ieviestu Eiropas Savienības prasības attiecībā uz laika termiņu, kāds tiek noteikts eksperimentāliem mērķiem importētajām jaunajām ķīmiskajām vielām, un lai precizētu, kādiem ķīmiskajiem produktiem darbību veicējam bez maksas jāsniedz drošības datu lapas.

Likumprojektā precizēta arī valsts iestāžu kompetence, kontrolējot darbības ar ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem un biocīdiem.

Likumprojekts precizē vairākas novecojušas likuma normas, ņemot vērā, ka Latvijas Vides aģentūru (šobrīd Vides ministrijas pakļautībā) paredzēts pārveidot par valsts aģentūru. Tas paredz, ka Latvijas Vides aģentūra varēs izdot administratīvus aktus.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.327 “Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem””.

Šobrīd ierobežojumus veterinārajām zālēm nosaka Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.327 “Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem”, kas izstrādāti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 11.punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka ierobežojumus zāļu lietošanā dzīvniekiem. Sakarā ar to, ka 1990.gada 26.jūnija Eiropas Komisijas regulā 2377/90, uz kuras pamata izstrādāti noteikumi, kopš 2000.gada septembra ir vairākkārt veikti grozījumi, nepieciešams veikt grozījumus arī 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.327 “Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem”.

Noteikumos noteikts: lai produktīvo dzīvnieku ārstēšanā netiktu lietotas zāles, kurām ir ilgs izdalīšanās periods no organisma; cilvēku uzturā nenonāktu dzīvnieku izcelsmes produkcija, kas saturētu normatīvajā aktā norādītās vielas vai to atliekas.

Noteikumos minētās zāles ir atrodamas veterināro zāļu reģistrā, jo tās nav aizliegts lietot neproduktīvo vai citu sugu dzīvnieku ārstēšanā.

Akceptēts likumprojekts “Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”, kura mērķis ir aizsargāt cūkgaļas iekšējo tirgu pret pieaugošā importa nodarītajiem zaudējumiem, nosakot muitas tarifu kvotas un papildus muitas nodokļus.

Likumprojektā tiek noteikts, ka muitas tarifu kvotas sadala Zemkopības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Tāpat tiek noteikts iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanas periods un to liberalizēšanas grafiks.

Akceptēts rīkojums “Par obligātās veselības apdrošināšanas polišu kontroli, ārzemniekiem šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu”.

2003. gada 1. maijā spēkā stājās Imigrācijas likums, kura 4. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka ārzemniekam, lai ieceļotu Latvijas Republikā, nepieciešama “derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības vai nāves gadījumā. Gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets”.

Līdz šim nav izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu gadījumus, kad apdrošināšanas polise nav nepieciešama. Līdz ar to Valsts robežsardze, sākot ar 2003. gada 1. maiju, bija uzsākusi burtisku likuma normu piemērošanu un pieprasīja šādas polises uzrādīt visiem valsts robežu šķērsojošajiem ārzemniekiem, kas radīja ievērojamas rindas un neērtības ceļotājiem.

Lai optimizētu ārzemnieku kontroli, šķērsojot valsts robežu, un izvairītos no rindām uz valsts robežas, Ministru kabinets 2003. gada 6. maijā, uzklausījis Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadības, kā arī Ārlietu ministrijas amatpersonu viedokļus, izdeva rīkojumu, ar kuru tiek pārtrauktas minēto apdrošināšanas polišu pārbaudes uz valsts robežas šādām ārzemnieku kategorijām:

– visas tās personas, kam ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza;

– visas tās personas, kas vīzas saņēmušas pēc 2003. gada 1. maija, kad stājās spēkā Imigrācijas likums;

– visas tās personas, kas ir saņēmušas uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā;

– oficiālas personas, kas ierodas Latvijas Republikā oficiālā vizītē vai šķērso tās teritoriju tranzītā, ceļošanai izmanto diplomātiskās vai dienesta pases vai ir saņēmušas vīzas ar atzīmi “diplomātiskā vīza” vai “dienesta vīza”;

– to valstu pilsoņus/pavalstniekus, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti līgumi par savstarpēju izdevumu segšanu par medicīniskajiem pakalpojumiem (šai kategorijā papildus Igaunijas, Somijas un Zviedrijas pilsoņiem/pavalstniekiem, kuriem ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešamas vīzas, ietilpst Ukrainas pilsoņi).

Papildus minētajam Ministru kabinets uzdevis Veselības ministrijai līdz 2003. gada 1. jūnijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetam izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā tiktu noteiktas ārzemnieku kategorijas, kam vispār nav nepieciešamas minētās polises.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments