Rīgas Ukraiņu vidusskolas direktora vietnieks Eglis Vilkaušs:

Skolas pieredze savas tautas kultūras identitātes nostiprināšanā

Referāts konferencē "Kultūras tiesību īstenošana Latvijā sabiedrības integrācijas kontekstā" Rīgā 2000.gada 25.maijā

Senajiem romiešiem ir zelta vārdi: "Sapera Sude" — uzdrošinies būt uzticīgs savam Es. Tas nozīmē — Es kā indivīds, Es — kā tauta.

Rīgas Ukraiņu vidusskola ir vienīgā šāda tipa skola Latvijā un ne tikai. Skola dibināta 1991. gadā. Skolēnu vecāki vēlējās, lai viņu bērni integrētos latviskajā vidē, saglabājot savu etnisko piederību. Tāpēc kopš 1993. gada skolā notiek mācību eksperiments — pakāpeniska pāreja pamatpriekšmetu pasniegšanā bilingvāli vai valsts valodā, paralēli apgūstot ukrainistikas priekšmetu bloku dzimtajā valodā.

Saskaņā ar vecāku vēlmēm un Latvijas valsts un sabiedrības interesēm skolas stratēģiskie mērķi ir:

a) veicināt katra skolēna personības harmonisku veidošanos un attīstību starptautiski atzītā kvalitātē, kas atbilst arī katra indivīda interesēm;

b) veidot pamatu tālākai vidējai un profesionālai izglītībai, tādējādi, sagatavojot katru skolēnu cilvēka cienīgai dzīvei mūsdienu pasaulē un izglītības turpināšanai Latvijas, Ukrainas un citu valstu augstskolās;

c) audzināt Latvijas cienīgu pilsoni, apgūstot latviešu valodu, tradīcijas, vēsturi un ģeogrāfiju;

d) ceļot nacionālo pašapziņu, saglabāt un attīstīt savu mentalitāti, kultūru un tradīcijas, apgūt ukraiņu valodu un literatūru, kultūras pamatus, Ukrainas un pasaules vēsturi, reliģijas vēsturi;

e) nodrošināt iespēju skolēniem iesaistīties valsts un sabiedrības dzīvē, saglabājot savu nacionālo mentalitāti.

Latvijas izglītības standartus skolā papildina ukrainistikas priekšmetu bloks: ukraiņu valoda, ukraiņu literatūra, Ukrainas vēsture un ģeogrāfija, dejas, mūzika un tautas mācība. Tautas mācību varētu raksturot kā unikālu disciplīnu tādā nozīmē, ka šajās stundās skolēni jau no pirmās klases tiek iepazīstināti ar tādiem jēdzieniem kā tauta, dzimtene, valoda, mitoloģija, etnogrāfija, folklora, amatniecība un tautas svētki. Skolēniem šo jēdzienu apgūšana un izprašana dod iespēju jau sākumskolā iepazīt savu nacionālo, latviešu, kā arī citu tautu etnokultūras, kas ir svarīgs priekšnosacījums veiksmīgai integrācijai latviskajā sabiedrības dzīvē un tajā pašā laikā ļauj saglabāt savu nacionālo pašapziņu. Šāda svarīga un nenoliedzami grūta uzdevuma īstenošanai būtiska ir skolotāja izvēle. Mūsu skolā tautas mācības skolotāji ir ukrainis, latviešu filoloģijas maģistrs, dzejnieks — cilvēks, kuru varētu raksturot ar vārdiem: individualitāte un spilgta personība. Pavisam skolā strādā 45 pedagogi.

Par sistemātiskās audzināšanas pamatmērķi Rīgas Ukraiņu vidusskolā tiek izvirzīta vispusīga skolēna attīstība, kas pamatojas uz viņa spējām un dotībām. To sasniedz, apgūstot zināšanu pamatus kultūras vēsturē, tādējādi iegūstot pārliecību un iemaņas personības harmoniskai attīstībai.

Skolas audzināšanas darba koncepcijas pamatā likti šādi principi:

1. audzināt aktīvu cilvēku, kas būtu spējīgs izvēlēties savu dzīves ceļu;

2. centrā ir skolēns, konkrēts cilvēks ar savām individuālajām īpatnībām un interesēm, ar personiskās pašcieņas izjūtu — kā pedagoģiskā darba augstākais mērķis un jēga.

3. audzēkņiem tiek dotas brīvas izvēles iespējas pozitīvas motivācijas interešu attīstībai un radošam darbam;

4. ieturot sabiedrisku audzināšanas virzību, jācenšas pārvarēt galēji individuālistiskas tendences, lai bērni mācītos sadzīvot ar līdzcilvēkiem.

Audzināšanas darbā dominē tādas darba formas kā teātru, muzeju un izstāžu apmeklēšana, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, kolektīvie ārpusskolas sarīkojumi, festivāli un skolas pasākumi, sadarbība ar Ukrainas skolām un radošajiem kolektīviem, sadarbība ar Ukrainas vēstniecību Latvijā un ar vecāku attīstības fondu "Barvinok".

Šī mācību gada audzināšanas darba tēma bija skolēnu personības izpēte kā pamats viņu individuālitātes veidošanai, lai izaudzinātu Latvijas valsts cienīgu pilsoni, neaizmirstot un turot cieņā sentēvu (ukraiņu) kultūru un tradīcijas.

Nozīmīgu vietu skolas kultūras dzīvē ieņēma tādi pasākumi kā Skolotāju diena un ukraiņu Večornicas — skolotāju un skolēnu vecāku kopējais pasākums, kas deva iespēju pedagogu un vecāku dialogam un ukrainistikas gaisotnes saglabāšanai.

Lielu popularitāti šajā mācību gadā ieguva konkurss "Erudīts".

Iesaistoties sabiedrības demokratizācijas procesā, šajā mācību gadā skolā radoši sāka darboties Parlaments. Tas bija pirmais gads, kad skolēni pauda vēlēšanos dibināt savu pašpārvaldi. Neskatoties, ka skola ir jauna un līdz ar to vecākā klase ir devītā, skolēni aktīvi iesaistījās skolas svētku organizēšanā, vides sakārtošanā un izdaiļošanā, diskotēku organizēšanā, sporta pasākumos un iekšējā mācību procesā.

Aktīvi darbojas vokāli horeogrāfiskais koletīvs "Perlinka", kas piedalījās koncertturnejā Ukrainā, Ļvovā, Rīgas pilsētas pasākumos — festivālā "Zelta kamoliņš", vokalajā konkursā "Do–Re–Mi", draudzības koncertā Lietuviešu skolā un Ukrainas biedrības "Dņipro" desmitgades koncertā.

Stabilu un noturīgu vietu skolas izklaides dzīvē ieņēma vecāko klašu audzēkņu vadītās diskotēkas: "Popiela", "Jaungada diskotēka", "Basketbola maču savstarpējā draudzības diskotēka", sadraudzības diskotēka starp Centra rajona skolām.

Skola sadarbojas ar kolēģiem no Kanādas, tāpat ar Lietuvas un Igaunijas ukraiņu svētdienas skolām. Cieši kontakti attīstās ar Ukrainas izglītības iestādēm, tāpat ar valstiskajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Skolas organizēšana, tās imidža veidošana ir dārgs prieks. Un šajā sakarā mums, līdzīgi kā citām Latvijas izglītības un kultūras iestādēm, ir problēmas. Piemēram, mums nav savu uz Latvijas bāzes izdotu mācību grāmatu ukraiņu valodā. Latvijas Universitāte un Kijevas Tarasa Ševčenko universitāte noslēgušas vienošanos par ukraiņu studiju veidošanu uz LU bāzes.

Tomēr mūsu skola kļūst arvien populārāka: pie mums mācās arī citu tautību bērni. Mēs pieņemam visus, kas ir ar mieru ievērot mūsu skolas nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus. Reāli ir tā, ka mūsu skolā šobrīd mācās ukraiņi, krievi, latvieši, poļi, vācieši un ebreji.

Nākotnē būtu vēlams plašāks informācijas tīkls ukraiņu valodā. Bet tas, protams, ir un būs atkarīgs no ukraiņu biedrības un arī no mūsu pašu aktivitātes.

Angļi mēdz teikt: "Laba skola ir tā, kurai ir senas sienas." Lai arī Ukraiņu vidusskola ir jaunā laika produkts, mēs nešaubīdamies esam izvēlējušies nevis supermodernu skolu acumirklīgam efektam, bet gan vecmodīgu, ar tradīcijām bagātu, skolu.