Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietniece Ramona Umblija:

Pašvaldības kultūrpolitika integrācijas veicināšanai

Referāts konferencē "Kultūras tiesību īstenošana Latvijā sabiedrības integrācijas kontekstā" Rīgā 2000.gada 25.maijā

Integrētu, atvērtu sabiedrību raksturo pastāvīgs dialogs dažādu etnisko un sociālo grupu starpā un līdzdalība valsts dzīvē. Šādas sabiedrības locekļiem ir kopīga vērtību izpratne un saziņas valoda. Mūsu gadījumā — latviešu valoda. Taču sabiedrības integrācijas programmas mērķis nekādā ziņā nav dažādu tautību ļaužu vienādošana. Demokrātiska sabiedrība, kādu mēs Latvijā tiecamies veidot, savā būtība ir vienota, taču tajā pašā laikā tai jābūt cieņpilnai pret kultūru dažādību un kultūras mantojuma daudzveidību, ko gadusimti un vēsturiskie procesi mums atnesuši. Savstarpēja tolerance un vēlme citam citu (arī citādo) saprast ir ilgstošas un apzinātas rīcības un valsts politikas rezultāts.

Lai darbs būtu mērķtiecīgs un kvalitatīvs, uzskatām, ka uzdevumi ir jākonkretizē pašvaldības līmenī, jo tieši tur tie realizējami sadarbībā ar iedzīvotājiem. Pašvaldībā notiek tuvākais dialogs starp indivīdu un varas institūciju. Tāpēc Ventspils pilsētas dome ir izstrādājusi savu sabiedrības integrācijas programmu. Tās galvenie mērķi ir mazināt sociālo un etnisko sašķeltību, veidot pastāvīgu dialogu starp iedzīvotājiem un pašvaldības institūcijām, veicināt latviešu valodas un kultūras kvalitatīvu apguvi un radošu attīstību, kā arī veicināt katras mazākumtautības nacionālā kultūras mantojuma apguvi.

Pamatojoties uz EP Eiropas reģionālo un vietējo pašvaldību kongresa ieteikumiem, īpašu uzmanību gribam veltīt:

• cittautiešu (nepilsoņu) iesaistīšanai vietējā sabiedriskajā dzīvē;

• apmācības programmas izstrādei, kas ļautu visiem novada iedzīvotājiem neatkarīgi no vecuma, sociālās vai etniskās piederības apgūt reģiona vēsturi, kultūru, tradīcijas un piedalīties to veidošanā.

20. gadsimta globālie vēsturiskie notikumi ietekmējuši visas Latvijas iedzīvotāju sastāvu un kopumu, visu Latvijas pilsētu attīstību, taču Ventspili kā stratēģiski nozīmīgās ģeopolitiskās koordinātēs esošu ostas pilsētu vēstures vētras skārušas īpaši dziļi. To sekas būtiski izjūtamas arī pilsētas dzīvē.

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs 20.gs. sākumā ir diezgan raibs.

Pirmais pasaules karš nes lielas pārmaiņas. Kad 1915.gada vasarā Ventspilij tuvojas fronte, oficiālās propagandas ietekmē vairums ventspilnieku pilsētu pamet un kopā ar pārējiem kurzemniekiem aiziet bēgļu gaitās uz Krieviju. 1915.gada jūnijā Ventspilī palikuši 2623 iedzīvotāji (1914.—28 846).

Laikā starp abiem kariem iedzīvotāju skaits nekad nesasniedz pirmskara līmeni. Atkarībā no ekonomiskās situācijas tas svārstās no 15 līdz 17 tūkstošiem. Iedzīvotāju sastāvs pārsvarā latvisks, lielākās minoritātes — vācieši un ebreji.

1939.—1940.gadā notiek. t.s. vāciešu repatriācija. Arī Ventspili atstāj ap 800 vāciešu. Tā ir turīga un izglītota sabiedrības daļa — ārsti, juristi, pedagogi, arī amatnieki.

Otrā pasaules kara laikā Ventspili okupē hitleriskās Vācijas karaspēks. Jau pašā okupācijas sākumā tiek iznīcināti Ventspils ebreji.

Pēc Otrā pasaules kara izmaiņas Ventspils iedzīvotāju sastāvā ir kardinālas. Abu okupācijas varu represijās, kā arī frontes abās pusēs zudusi liela daļa Ventspils pamatiedzīvotāju. Daļa kara beigās emigrējuši. Tie galvenokārt ir Latvijas neatkarības laika saimnieciskās un kultūras dzīves veidotāji. To vidū ir Ventspils bibliotēkas un muzeja dibinātāji, daudzi izcili pedagogi, literāti.

Pēckara gados Ventspilī vērojams iedzīvotāju mehāniskais pieaugums. Pirmajos pēckara gados tās galvenokārt ir militārpersonas un to ģimeņu locekļi. 1977.gadā darbu sāk šķidro ķīmisko kravu eksporta un šķidrā kompleksā mēslojuma ražošanas uzņēmumi, kopš 1980.gada darbojas kālija sāls pārkraušanas komplekss. Iebraucēju vidū ir daudz tehniskās inteliģences pārstāvju.

Šo procesu rezultātā latviešu īpatsvars Ventspilī strauji sarūk, savu zemāko līmeni šajā gadsimtā sasniedzot 1989.gadā, kad no 50,6 tūkstošiem iedzīvotāju tikai 43% ir latvieši.

Pie tam liela daļa iebraucēju ir t.s. caurceļotāji, kuri dažādu iemeslu dēļ Ventspilī ilgi nepaliek, bet to vietā iebrauc atkal jauni.

Kopš 70.gadiem strauji pasliktinās ekoloģiskā situācija. Arvien jūtamāk sāk izpausties vides degradācija.

Studējošā jaunatne cenšas Ventspilī neatgriezties, un tas nozīmē, ka potenciālā pilsētas inteliģence aizplūst. Ventspils pamatiedzīvotāju plašās un atkārtotās pārvietošanās, daudzskaitlīgā un ilgstošā jauniedzīvotāju pieplūšana nav veicinājusi lielas iedzīvotāju daļas interesi par pilsētas, reģiona un valsts vēsturi un vietējām tradīcijām.

Pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir stabilizējies. Iespējams, tas tuvāko gadu laikā nedaudz pieaugs.

Šīs pozitīvās tendences pamatā ir šādi apstākļi:

• sabiedrībā nostiprinās pārliecība, ka notikušās pārmaiņas ir neatgriezeniskas;

• ir jūtams ekoloģisko problēmu risināšanas efekts;

• ekonomikas stabilizēšanās — ostas un tās uzņēmumu konkurētspējas pieaugums, jaunu darba vietu rašanās;

• pilsētvides sakārtošana — infrastruktūras izveide, vecpilsētas un citu pilsētas daļu sakārtošana, ielu stāvokļa kardināla uzlabošana;

• iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespēju krasa uzlabošanās — sporta būvju komplekss;

• medicīniskās apkalpes sfēras kvalitatīva uzlabošana;

• Ventspils Augstskolas dibināšana — iespēja jauniešiem studēt Ventspilī, mērķtiecīga intelektuālā potenciāla veidošana pilsētā;

• ventspilniekos veidojas un nostiprinās lepnums par savu pilsētu.

Apkopojot attīstības tendences, varam konstatēt, ka Ventspilī pēc daudzu gadu desmitu pārtraukuma ir izveidojušies priekšnoteikumi relatīvi stabila iedzīvotāju kopuma pastāvēšanai.

Padomju laikos iedzīvotāju migrācijas jautājumi un problēmas netika pētīti. Tāpēc trūkst elementāras informācijas, nav arī "īsas ieceļošanas vēstures". Atbraucēju ierašanās iemesli ir ļoti dažādi. Dažāds ir viņu vecums, izglītība, kvalifikācija un ģimenes sastāvs, dažādi ir reģioni, no kuriem tie ieradušies. Var teikt, ka Ventspils iedzīvotāju vēsture pētīta ļoti nepilnīgi.

Tāpēc nepieciešama sadarbība ar Ventspils Augstskolu un citām institūcijām, kas veic operatīvus socioloģiskos pētījumus un analizē dažādus integrācijas aspektus. Jāveido informatīvi izglītojoši materiāli par Ventspils novadu un tā vēsturi.

Integrācijas programmai jānodrošina latviešu valodas apguve tādā līmenī, lai visi pilsētas iedzīvotāji spētu to brīvi lietot kā savstarpējas saziņas līdzekli. Vienlaikus integrācijas programmai jāveicina multikulturālas pilsoniskas sabiedrības veidošanās pilsētā, kurā tiek lietota valsts valoda — latviešu valoda — un tai pašā laikā tiek sekmēta mazākumtautību pārstāvju dzimtās valodas apguve.

1999./2000. mācīgu gada sākumā pilsētas vēstures skolotāju metodiskā apvienība sāka veidot Latvijas vēstures vienotas pasniegšanas programmu. Aktivizējusies sadarbība ar Ventspils novada vēstures un mākslas muzeju.

Ventspils pilsētas galvenie kultūras dzīves veidotāji un virzītāji ir Kultūras pārvalde, Kultūras centrs, Ventspils novada Vēstures un mākslas muzejs un Ventspils Centrālā zinātniskā bibliotēka.

Sakarā ar izmaiņām sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē iedzīvotāju aktivitāte diemžēl ir zema, jo iekļaušanos kutūras norisēs kavē brīvā laika un līdzekļu trūkums. Šie apstākļi ietekmē arī bērnu un jauniešu aktivitāti.

Mākslinieciskajā pašdarbībā iesaistījušies galvenokārt latvieši. Darbojas 19 dažādi mākslinieciskie kolektīvi. Skolēnu jaunrades namā izveidots 41 kolektīvs. Pulciņus apmeklē 1276 bērni un jaunieši. Visas šīs jaunrades formas cittautiešu grupu pārstāvji izmanto ļoti nepilnīgi. Aktuāla problēma ir nepietiekamais mazākumtautību kultūras norišu piedāvājums, kas neveicina cittautiešu integrēšanos Ventspils kultūras apritē. Daļa cittautiešu ir vāji saistīta ar savas etniskās dzimtenes kultūras tradīcijām.

Ventspils pilsētas Kultūras centrs organizē tradicionālās kultūras, valsts un gadskārtu svētku atzīmēšanu un pasākumus ar plašu mākslinieciskās pašdarbības un viesu kolektīvu piedalīšanos. Ventspils pilsētas svētki ļauj iepazīt visus pilsētas kultūras dzīves spektrus un pulcina plašu publikas loku, kas zināmā mērā nodrošina kultūras plašāku pieejamību cilvēkiem.

Pilsētas iedzīvotāju vidū ir cilvēki ar ierobežotām spējām — invalīdi, kuru kultūras vajadzības netiek pilnībā apmierinātas, jo viņiem ir apgrūtināta pasākumu apmeklēšana. Šobrīd tiek izstrādāti projekti par šādu iespēju nodrošināšanu Ventspils pilī, bet CZB — redzes invalīdiem. Nākotnē šīs problēmas risināšanā būtu jāiesaistās arī citām kultūras iestādēm.

Situācijas analīze parāda, ka ir trīs galvenās mērķa grupas, kurām nepieciešama īpaša kultūras programma. Tie ir cittautieši, bērni un jaunatne, maznodrošinātie — īpaši ģimenes ar vairākiem bērniem, cilvēki ar ierobežotām spējām — invalīdi. Analizējot muzeja apmeklētāju reģistrācijas grāmatas 1998/1999.gadā, jāsecina, ka galvenās mērķa grupas ir bērni un skolēni (60%), ģimenes (40%), tūristi (65%). Gadā muzeju apmeklējuši pavisam 50 000 cilvēku.

Arī CZB galvenā mērķauditorija ir skolēni, skolotāji, studenti, pasniedzēji, tālākizglītības interesenti. 70% apmeklētāju bibliotēku izmanto kā mācību un studiju vietu, kas ļauj secināt, ka pieaug intelekta loma sabiedrības attīstībā. Bibliotēka ir arī nozīmīgs sabiedrības informācijas centrs, kas nodrošina informācijas pieejamību visām iedzīvotāju kategorijām. Tā dod iespēju lietot visus interneta uzziņu un informācijas avotus, piekļūt pasaules labāko bibliotēku on–line katalogiem un publiski pieejamām datu bāzēm. Sadarbība ar Ziemeļvalstu un Lielbritānijas informācijas birojiem nodrošina pilnīgākus apstākļus pasniedzēju un studentu tālākizglītībai.

Lai inegrētos Latvijas sabiedrībā un turpinātu izglītību latviešu valodā, jauniešiem jāiegūst nepieciešamā valodas prasme. Šai nolūkā jānodrošina latviešu valodas pamatiemaņu apguve jau pirmsskolas vecumā. Sadarbībā ar Ventspils novada vēstures un mākslas muzeju jāizveido vienota Latvijas un novada vēstures un kultūras vēstures pasniegšanas programma, kas ļautu skolēniem orientēties vēsturiskajā kopainā, veidotu izpratni par vēstures un kultūras procesu norisi Latvijā un novadā.

Jāveicina sadarbība ar invalīdu biedrībām, maznodrošinātajiem un pensionāriem. Jāorganizē pasākumi atbilstoši viņu spējām un interesēm. Jāveic tehniski pārkārtojumi, kas ļautu invalīdiem un citiem cilvēkiem ar ierobežotām fiziskām spējām nokļūt kultūras iestādē.

Jāpievērš lielāka uzmanība sabiedrības integrācijas tēmai masu saziņas līdzekļos, informējot par tādiem kultūras, mākslas pasākumiem un norisēm, kas vienotu sabiedrību.

Vēsturiskā, tautsaimnieciskā un kultūras mantojuma apguvei un aktualizācijai būtiski tiks pilnveidots Ventspils novada Vēstures un mākslas muzeja darbs. Tam jākļūst par nozīmīgu zinātniskās izpētes un sabiedrības izglītošanas centru, kas sadarbībā ar Izglītības pārvaldi, Ventspils Augstskolu un dažādu jomu zinātniekiem veicina un realizē novada arheoloģisko, vēsturisko izpēti, aktivizē radošu sadarbību ar pilsētas iedzīvotājiem. To šobrīd jau veic muzeja pedagogs, sistemātiski un mērķtiecīgi sadarbojoties ar skolēniem un pedagogiem. Ir uzsākta sadarbība ar Latvijas Universitātes Vēstures institūtu — tās ietvaros tiks organizētas zinātniskās konferences, sagatavotas publikācijas un mācību literatūra par Ventspils novadu.

Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai īpaša uzmanība jāveltī pilsētas iedzīvotāju iepazīstināšanai ar latviešu valodas, literatūras un kultūras mantojumu, novada vēsturi un tradīcijām, jāpapildina bibliotēkas iespieddarbu periodikas fondi ar literatūru mazākumtautību valodās, kas ļautu cittautiešiem apgūt savu nacionālo kultūras mantojumu oriģinālvalodā. Viens no būtiskākajiem bibliotēkas uzdevumiem — pilnveidot piedāvājumu bērniem un skolēniem. Lai to realizētu, nepieciešama bibliotēkas rekonstrukcija, kuru domāts veikt divu gadu laikā.