Policijas darbs mainās visā pasaulē

Iekšlietu ministra padomnieks Aldis Lieljuksis Latvijas Radio 5. maijā

Foto: A.F.I.

Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks iekšlietu ministra padomnieks Aldis Lieljuksis intervijā Latvijas Radio 5. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— No mēneša sākuma notiek reformas Valsts policijā, piecus gadus — no 1993. līdz 1998. gadam — jūs pats vadījāt Valsts policijas darbu. Ilgāk nekā astoņus gadus jūs šos procesus vērojat no malas — kas ir tās lietas, ko jūs noteikti vēlētos mainīt policijas darbā, respektīvi, kas līdz šim ir lielākās problēmas, kuras nav izdevies novērst?

Aldis Lieljuksis: — Jā, policijas darbs jau mainās un ne tikai Latvijā, arī visā pasaulē, tāpēc daudzas lietas nāk klāt no jauna, tādi nozieguma veidi kā, teiksim, kibernoziegumi vai naudas atmazgāšana, narkotiku aprite, kas pamatīgi pieaugusi pēdējos gados. Situācija pati par sevi spiež arī mainīties policijas videi. Daudzas lietas jau no policijas reformas laikiem, no tiesu reformas laikiem, no reģionālās reformas laikiem velkas līdzi, kuras arī nepieciešams risināt. Diemžēl arī reģionālā reforma, kas valstī kavējas, ne visai sekmē policijas reģionālo struktūru izveidošanos, kaut gan Valsts ieņēmumu dienests jau ir izveidojis tās reģionālās struktūras, un, cik es zinu, tās sekmīgi darbojas.

— Jūs sakāt, ka reformu gaitā ir svarīgi nepazaudēt profesionālus darbiniekus, kuri par tādiem tapuši ilgstoši un rūdījušies grūtā darbā, un valsts ir ieguldījusi viņos naudu, bet arī pēc atalgojuma reformām — vai jūs uzskatāt, ka vienkāršs policists, strādājot tikai savu darbu, šobrīd nopelna pietiekami labi, lai spētu uzturēt ģimeni? Piemēram, līdz šim ierindas policists saņēma vidēji 120 latus, tagad pēc algu palielinājuma viņam klāt nāks no 20 līdz 70 latiem.

A.Lieljuksis: — Cik valsts pašlaik var atļauties, tik arī acīmredzot tas maksimums šobrīd ir sasniegts, bet atbildīgajam līmenim, virsnieku līmenim algas tomēr ir stipri labas, ja, protams, runājam salīdzinoši. Tad varam salīdzināt ar ārstiem, ar skolotājiem, un tādā veidā, es domāju, kontekstā šīs lietas ir jāskata. Turklāt šis darbs ir ļoti lielā mērā sirdsdarbs, kuru šie cilvēki strādā, un viņi jau arī zina, uz kādām algām iet un ar ko viņiem jārēķinās. Bet es domāju, ka adekvāti ieguldījumam arī tās algas būs diferencētas, cik es zinu, un tiem cilvēkiem, kas būs iesaistīti sevišķi smago noziegumu atklāšanā un cīņā ar organizēto noziedzību, šis algu pielikums izskatās krietni liels un labs.

— Jūsuprāt, pēc cik ilga laika būs tā, ka policisti neies prom no darba policijā, lai strādātu apsardzē, bet būs otrādi — viņi ies prom no firmām, lai varētu strādāt policijā?

A.Lieljuksis: — Konkurencē starp privāto biznesu un valsts biznesu pasaulē jau parasti uzvar valsts bizness, jo, lai arī nav tik labi atmaksāts, tas tomēr ir stabils un ir stabila darba alga. Es domāju, tas, ka seržantu sastāvs vai jaunākais komandējošais sastāvs vēl veic kādas apsardzes funkcijas un vēl par to maksā nodokli, arī nav nekas slikts. Esmu to situāciju pasaulē pētījis, un pat Zviedrijā policistiem ir atļauts strādāt, ir noteiktas sfēras, ko viņi noteikti nedrīkst darīt, — teiksim, strādāt par bārmeņiem vai par taksistiem, kur darbs saistīts ar skaidras naudas iekasēšanu, ņemšanu, bet citu algotu darbu nav aizliegts strādāt arī virsnieku sastāvam. Tā ka pašreiz, ja ir pēc viņiem pieprasījums, es tur, sevišķi ja runājam par jaunāko komandējošo sastāvu, nekādas problēmas nesaskatu.

— Bet vai zemais atalgojums arī nav tas, kas veicina policistu un citu drošības struktūru darbinieku korumpēšanos? Un līdz šim to nav īpaši veiksmīgi izdevies novērst, kas bija arī uzdevums Drošības policijai.

A.Lieljuksis: — Nu, ko lielu var korumpēties jaunākais komandējošais sastāvs? Izņemot ceļu policiju, kur tiek pildīti inspektoru pienākumi, bet, atrisinot jautājumu par to, ka ceļu policija neņems naudu, vispār nekāda veida soda naudas neiekasēs, domāju, arī tur šis korupcijas līmenis strauji kritīsies. Tā ka jaunākajam komandējošam sastāvam jau nav par ko korumpēties īstenībā. Viņi veic patruļas vai kārtībnieka funkcijas, kas nav saistītas ar koruptīvām darbībām.

— Lai arī ir palielināts atalgojums un tiek plānotas reformas, vai policija un citas Latvijas drošības iestādes šobrīd spēj konkurēt ar metodēm un līdzekļiem, ko izmanto noziedzīgā pasaule?

A.Lieljuksis: — Es gan domāju, ka policijas darbinieki ir labāk apmācīti, viņi ir talantīgāki, viņi ir gudrāki un viņi ir prasmīgāki nekā noziedzīgā pasaule, par to esmu pilnīgi pārliecināts…

— Bet ko dod gudrība un talants, ja viņam ir jāskrien kājām pakaļ, piemēram, automašīnām, ar ko brauc noziedznieki?

A.Lieljuksis: — Skriet pakaļ — tas jau ir pēdējais, ko policists var darīt. Viņam ir jābūt tik gudram, lai savu darbu organizētu tā, ka noziedznieks tais lamatās iekrīt savādāk. Traukties kādam pakaļ — tā jau tikai amerikāņu filmās mūžīgi kādam dzenas pakaļ un sit mašīnas kaudzēm, dzīvē tā parasti nenotiek. Tehniskais aprīkojums ir ļoti svarīga lieta, protams, tas ir tehniskais nodrošinājums ar speciālo tehniku, ar kriminālistisko tehniku, darbs notikumu vietās, lai kvalitatīvi izņemtu nozieguma pēdas, ir vajadzīga augsta līmeņa tehnika, lai veiktu kvalitatīvas ekspertīzes mūsu ekspertīžu centrā. Tās ir tās lietas, kas nekad nav bijušas un arī nebūs noziedzīgās pasaules rokās. Domāju, ka tehniskais aprīkojums arī mums, nu droši, arī būs labāks, arī datortehnika būs labāka, un tas padarīs to darbu kvalitatīvāku.

— Kādā no pēdējiem rakstiem jūs atzināt, ka Latvijas noziedzīgās pasaules darbošanās vienlaikus arī ārpus mūsu valsts robežām guvusi plašu rezonansi, kas norāda uz plašajiem un aktīvajiem sakariem un noziedzības internacionālo raksturu. Bet kāda situācija ir pašlaik Latvijā, kuru valstu noziedzīgie grupējumi ir aktīvākie, un kas turpmāk varētu aktivizēties mūsu valstī? Cik pamatotas ir runas par to, ka, piemēram, Krievijas grupējumi ir bāzējušies Jūrmalā, ir arī dzirdētas runas par to, ka ķīnieši varētu ienākt Latvijā.

A.Lieljuksis: — Ka kāds noziedzīgais grupējums Latvijā atbrauktu un darbotos uz savu roku — es domāju, tādas situācijas nav. Tas, ka noziedzīgā pasaule kļuvusi internacionāla sakarā ar ekonomikas globalizācijas procesiem, tas ir acīm redzami, vēl vairāk satrauc tas, ka mūsu personas izdara kriminālos noziegumus ārpus Latvijas un Polijā, Amerikā, Vācijā, ļoti skaļas un ļoti nepatīkamas ir šīs lietas, tas arī liecina par to, ka ir šie integrācijas procesi, kas nosaka nepieciešamību veidot jaunas struktūras, lai ar šo problēmu tiktu galā. Bet, ka kādā valstī mūsu vai citas valsts noziedzīgās struktūras tieši spētu ietekmēt un diktēt mums savus noteikumus, es domāju, tā nav gluži.

— Runājot par citu struktūru pārveidēm, iekšlietu ministrs izteicies, ka Finanšu un Ekonomikas policija dublējot viena otras darbu un tādēļ varētu rosināt tās apvienot. Jūsu nostāja ir, ka apvienošana nebūtu vēlama. Bet kā jūs vērtējat līdzšinējo Finanšu un Ekonomikas policijas darbu?

A.Lieljuksis: — Tās ir divas pilnīgi dažādas struktūras, un, ja, teiksim, vienai policijas struktūrai, Ekonomikas policijai, ir kādi 60 daždažādi kriminālnoziegumu sastāvi jāizmeklē, un šie jaunie sastāvi ir ļoti komplicēti, arī pieredzes varbūt trūkst, piemēram, datoru noziegumu atklāšanā, tad samērā jauna struktūra tomēr ir Finanšu policija, un par tās darba rezultātiem mēs uzzināsim tad, kad būs beigusies Ģenerālprokuratūras veiktā pārbaude. Brīžiem šis paralēlisms ir, es pavisam nesen Briselē runāju ar Lietuvas kolēģiem, viņiem arī tā pati problēma ir, jo iznāk brīžiem ļoti cieši strādāt kopā, kaut gan būtiskākā atšķirība ir tāda, ka Finanšu policijas galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts ieņēmumus un, ja šo funkciju izņem ārā, tad atbildība par valsts ieņēmumiem sadalās starp divām ministrijām uzreiz — starp Finanšu ministriju un Iekšlietu ministriju, līdz ar to arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vairs nebūs ļoti svarīga instrumenta. Turklāt arī šie jaunie noziegumu veidi, kas saistīti ar dažādiem strukturētajiem fondiem, ar dažādas starptautiskās palīdzības krāpšanās un nepamatotas izmantošanas gadījumiem, šī funkcija ir uzticēta Finanšu ministrijai, tā ka arī tāds modelis var būt un var strādāt, bet esmu pārliecināts, ka, iekams pieņems pilnīgi atbildīgu lēmumu tā darīt, viss tiks ļoti pamatīgi izvērtēts no visām pusēm, visi plusi un mīnusi, un ceru, ka arī atradīs kopsaucējus un novērsīs šīs nepilnības struktūrvienību vadītāji vai jaunais vadītājs, kas būs.

— Jūsu priekšnieks Viesturs Burkāns saka, ka jūsu dienests saņemot tūkstošiem ziņojumu par aizdomīgiem naudas darījumiem, bet līdz tiesai lietas nonāk ļoti reti, jo policija nejaudā šos jautājumus izmeklēt un virzīt krimināllietas, un bieži vien policistiem ir jāizmeklē reizē pat 30 apjomīgas krimināllietas.

A.Lieljuksis: — Jā, ekonomisko noziegumu izmeklēšana ir, protams, sarežģīta lieta, un to lietu apjoms, kādu mēs nododam policijas iestādēm, protams, ir ļoti liels. Bet arī tur mūsu pamatakcents bija tāds, ka šīs lietas nav tieši par naudas atmazgāšanu, tur svarīga ir gan metodika, gan pieeja darbā, gan kvalifikācija. Mēs ļoti cenšamies un mēģinām mācīt policijas darbiniekus, stāstām, kā būtu tās lietas labāk darāmas. Ir arī, protams, lietas, kuras mēs varētu uzlabot gan sadarbībā, gan arī informācijas apmaiņā, varētu arī domāt par Krimināllikuma 195.panta maiņu, nu ir dažādi ļoti dziļi teorētiskie apsvērumi, kurus mēs šodien nevarēsim izrunāt.

— Bet, jūsuprāt, vai valsts ir ieinteresēta, lai šī problēma risinātos, ja jau vienam darbiniekam ir jāizmeklē 30 krimināllietas, es nezinu, vai tas ir iespējams?

A.Lieljuksis: — Īstenībā jau jāskatās, kā izmeklēšana notiek par tām 30 lietām. Ir tādas, kā mēs sakām, bezcerīgās krimināllietas, jāskatās, kāda līmeņa tās lietas ir. Uz vienu darbinieku 30 lietas, ar kurām notiek intensīvs darbs, es domāju, tāda apjoma nav. Ir dažādas, kā saka, mirušas lietas, par kurām nekad nekas neatklāsies varbūt, un diez vai pie tām notiek intensīvs darbs.

— Saeimā šobrīd ir iestrēdzis likumprojekts par sākumdeklarēšanu. Jūsuprāt — vai to vajadzētu ieviest?

A.Lieljuksis: — Man šķiet, ka tas būtu nepieciešams, jo mēs nekā nevaram gūt šo nulles atskaites punktu, jo nepārtraukti sastopamies ar situāciju — gan mēs, gan arī Valsts ieņēmumu dienests —, ka nav tā sākuma atskaites punkta un vienmēr cilvēki atsaucas uz kaut kādu praksi, uz kādiem pirms trim vai vairākiem gadiem iekrātiem līdzekļiem. Bet tam būs veltīta vesela sanāksme, un arī Valsts ieņēmumu dienestā, mazliet vairāk nekā pēc nedēļas Līgatnē par šiem jautājumiem runāsim un domāsim. Varbūt ir iespējami kādi citi mehānismi, kā kaut ko pilnveidot, uzlabot, jo tiešām milzīgs laiks ir pagājis un daudz kas ir nokavēts.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā