Latvieši spēj novērtēt savas valsts atgūšanu

Šodien, 7. maijā, Izraēlas Valsts svētki: Neatkarības diena

Abrahams Bendžamins, Izraēlas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Ko 7. maijs, Izraēlas Neatkarības diena nozīmē jūsu tautai, un kā Izraēlā to atzīmē šogad?

— Svētdien es piedalījos pasākumos, kuros tika atzīmēta Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas gadadiena pēc 50 okupācijas gadiem. Es esmu pārliecināts, ka arī jūs, latvieši, spējat pilnībā novērtēt ebreju valstiskās suverenitātes atjaunošanu ebreju tautas tēvzemē pēc divtūkstoš gadiem. Jo nozīmīgāk, ka Izraēlas Valsts tika nodibināta tikai trīs gadus pēc visslepkavnieciskākā mēģinājuma iznīcināt visu ebreju tautu. Ne velti daudzi izraēlieši šo dienu uzlūko kā brīnumu. Šogad gan mūsu noskaņojums būs zināmā mērā atvēsināts, domājot par grūto ekonomisko situāciju, taču nedaudz optimistiskāks noskaņojums ir politikas jomā.

— Šajā sakarā — kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju Tuvajos Austrumos? Kā Izraēlas tauta uztvēra Latvijas nostāšanos starptautiskās koalīcijas pusē Irākas atbruņošanas operācijā?

— Kā jau teicu, nesenā notikumu attīstība mums vairojusi optimistisku noskaņojumu, kaut arī situācija joprojām ir ļoti neskaidra. Irākas režīma gāšana ir mazinājusi draudus, ka pret Izraēlu varētu tikt lietoti masu iznīcināšanas ieroči vai arī vērsti vēl plašāki teroristu uzbrukumi. Izraēla pati nepiedalījās koalīcijā pret Irākas Sadama Huseina režīmu.

Taču mēs bijām kopā ar Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem, ieskaitot Latviju, šo valstu centienos īstenot starptautiskās sabiedrības lēmumus par Irāku. Tagad līdz ar “Ceļa kartes” (“Road Map”) publicēšanu parādās arī jauna iespēja uzsākt miera procesu starp Izraēlu un palestīniešiem, kaut arī daudz kas šajā jomā atkarīgs no tā, vai tiks pārtraukti teroristu uzbrukumi Izraēlas pilsoņiem.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas un Izraēlas divpusējām attiecībām? Kā šīs attiecības iespaido Izraēlas pilsoņi – bijušie Latvijas iedzīvotāji? Vai un kā mūsu valstu attiecības iespaido samērā aktīvā Latvijas ebreju kopiena?

— Mūsu attiecības ir labas, taču tās varētu vēl nostiprināt daudzās jomās, īpaši ekonomikā. Manuprāt, bijušie Latvijas iedzīvotāji, kas tagad dzīvo Izraēlā, mūsu divpusējās attiecībās var pildīt svarīgu lomu. Viņi pazīst jūsu valsti, tautu un valodu un var palīdzēt izplatīt Izraēlas biznesmeņu un rūpnieku vidū informāciju par Latviju, kā arī otrādi. Ja Izraēlai ar kādu valsti ir labas divpusējās attiecības, tās vienmēr var iespaidot arī ebreju kopienas dzīvi un darbību, kas, savukārt, var kalpot valstu savstarpējo sakaru nostiprināšanai.

— Kā mūsu valstu attiecības iespaido Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO?

— Es domāju, mūsu attiecības pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO kļūs pat vēl ciešākas, jo papildus divpusējai dimensijai būs intensīvāki kontakti daudzpusējo attiecību ietvaros. Izraēlai ir cieši kontakti un sadarbības līgumi gan ar ES, gan NATO, un tas mūs ar Latviju var sasaistīt vēl ciešāk ekonomikā un politikā.

— Kuri, jūsuprāt, pašlaik ir aktuālākie uzdevumi mūsu divpusējās attiecībās?

— Ir divas jomas, kurās mums jāstrādā kopīgi, — ekonomika un politika. Ekonomikā vēl daudz jādara, lai iedrošinātu mūsu uzņēmējus tirdzniecības, kopuzņēmumu un investīciju apjoma palielināšanai. Izraēla un Latvija ekonomikā nav sāncenses, un tas var būt labs pamats sadarbībai. Politikā abas valstis — gan Izraēla, gan Latvija — sevi ierindojušas Rietumu demokrātijas vērtību un normu atbalstītāju nometnē. Jau šis fakts vien rada iespēju sadarboties gan dažādās starptautiskajās organizācijās, gan arī divpusējo attiecību jomā. Kā jau minēju, svētdien piedalījos svinīgajos pasākumos, atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu. Sakarā ar šo gadadienu, kā arī Izraēlas Valsts svētkos es jūsu laikraksta lasītājiem un visai Latvijas tautai, kā arī savas valsts tautai novēlu gaišu nākotni, uzplaukumu un drošību.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors