Par iekšlietu iestāžu darbinieku disciplinārpraksi

Iekšlietu ministrijas (IeM) Galvenā inspekcija apkopojusi informāciju par 2003. gada 1. ceturkšņa iekšlietu iestāžu disciplinārpraksi. Trijos mēnešos iekšlietu darbiniekiem par pieļautajiem disciplīnas pārkāpumiem kopumā piemērots 741 disciplinārsods. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu disciplinārsodu skaits šogad samazinājies par 22%. Izskaidrojums minētajam disciplinārsodu skaita samazinājumam rodams apstāklī, ka IeM Sardzes pulkā tiek samazināts plānveida obligātā militārā dienesta karavīru skaits, līdz ar to ievērojami samazinājies arī tiem piemēroto disciplinārsodu skaits – 2002. gada 1.ceturksnī tika piemēroti 245, šogad — vairs tikai 46 disciplinārsodi. Vairāk nekā puse — 55% — no kopējā disciplinārsodu skaita jeb 405 disciplinārsodi piemēroti Valsts policijas darbiniekiem. Šis skaits šogad pieaudzis par 24% — (2002.g. 1.cet. – 309). Nepilna ceturtā daļa – 24% – no kopējā skaita jeb 179 disciplinārsodi šogad piemēroti Valsts robežsardzes darbiniekiem, kas ir iepriekšējā gada līmenī (2002.g. 1.cet. – 176). Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā piemērots 61 disciplinārsods, t.i., 8% no kopējā skaita. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analoģisku laika posmu disciplinārsodu skaits samazinājies par 40% (2002.g.1.cet. – 101). Kopumā iekšlietu iestādēs lielākā daļa jeb 565 disciplinārsodi personālsastāvam piemēroti par tiešo dienesta pienākumu nepienācīgu veikšanu.

Par pārkāpumiem, kas bijuši saistīti ar alkoholisko dzērienu lietošanu, Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem 2003.gada 1. ceturksnī piemēroti 67 disciplinārsodi, no tiem 29 disciplinārsodi piemēroti par šāda veida pārkāpumiem, kuri pieļauti tieši dienesta laikā. Salīdzinot šos datus ar iepriekšējo gadu analoģiskiem rādītājiem, redzama pozitīva tendence – šāda veida disciplinārpārkāpumu skaits ik gadu samazinās. Piemēram, salīdzinājumā ar 2000.gada attiecīgo laika posmu, kad kopējais alkohola reibumā pieļauto disciplinārpārkāpumu skaits pēdējos piecus gadus bija visaugstākais (110), šogad šis skaitlis ir samazinājies par 39%.

Par pieļautajiem disciplīnas pārkāpumiem šā gada pirmajos trijos mēnešos no dienesta Iekšlietu ministrijas iestādēs atlaisti 56, 22 atbrīvoti no amata, ieceļot zemākā amatā, 22 pazemināti dienesta pakāpē par vienu pakāpi, bet 80 brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam. Minētie bargākie disciplinārsodi kopumā ir viena ceturtdaļa no visiem piemērotajiem disciplinārsodiem. Pie pārējiem disciplinārsodiem galvenokārt pieskaitāmi rājieni, piezīmes un obligātā militārā dienesta karavīriem pēc Karavīra militārās disciplīnas reglamenta piemērotie disciplinārsodi.

2003.gada 1.ceturksnī uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu Latvijas Kriminālprocesa 120. panta kārtībā aizturēti 10 (2002.g. 1.cet. – 12) Iekšlietu ministrijas iestāžu darbinieki. Par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā aizturēti četri Valsts policijas darbinieki – divi par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un kukuļņemšanu, viens – par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļa piesavināšanos un kukuļošanu, viens – par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļošanu un zādzību. Par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu aizturēti četri cilvēki – trīs par laupīšanu un viens par zādzību. Viens iekšlietu darbinieks aizturēts par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu un viens par sutenerismu. 2003.gada 1.ceturksnī par šogad un iepriekšējos gados izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesātas deviņas personas, kuras noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīdī bija Iekšlietu ministrijas iestāžu darbinieki.

2002.gada 1.ceturksnī Iekšlietu ministrijas iestādēs fiksēti 14 pamatoti šaujamieroču izmantošanas gadījumi (pārsvarā brīdinājuma šāvieni). Šaujamieroči izmantoti 7 gadījumos, apturot transporta līdzekļus, 5 – aizturot likumpārkāpējus, 1 – pārtraucot likumpārkāpumu, 1 – pārtraucot dzīvnieka uzbrukumu. Turklāt jāatzīmē, ka piecos gadījumos, lai atrisinātu konkrēto radušos situāciju, Valsts policijas darbinieki pēc šaujamieroču izmantošanas tos arī lietojuši, t.i., izdarījuši mērķtiecīgus šāvienus. Aplūkojamajā laika posmā pavisam fiksēti deviņi (2002.g. 1.cet. – 5) pamatoti šaujamieroču lietošanas gadījumi. Jāatzīmē, ka 1.ceturkšņa laikā pēdējos trijos gados nav fiksēts neviens gadījums, kā rezultātā kādas personas veselībai būtu nodarīts kaitējums. Visi izdarītie mērķtiecīgie šāvieni ir pamatojami ar šādiem likuma „Par policiju” 14.panta nosacījumiem:

• 14.panta 3.daļas 6.punkts – lai apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai un nepakļaujas policijas darbinieku prasībai apstādināt transportlīdzekli, šaujamieroči lietoti 6 gadījumos;

• 14.panta 3.daļas 7.punkts – lai padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, šaujamieroči lietoti 3 gadījumos.

Šā gada pirmajos trijos mēnešos pieļauts tikai viens nepamatots dienesta šaujamieroča izmantošanas gadījums, kad Sardzes pulka obligātā militārā dienesta karavīrs, būdams cietuma sardzes postenī, nespēja pareizi izvērtēt radušos situāciju, kā rezultātā nenospieda trauksmes pogu, bet izdarīja brīdinājuma šāvienu gaisā. Rezumējot visas ar dienesta šaujamieročiem saistītajos gadījumos iezīmējušās tendences, var teikt, ka šogad šaujamieroču izmantošanas un lietošanas gadījumu skaits ir saglabājies stabils un atklāj apmēram pēdējo piecu gadu vidējo līmeni šajā jomā. Turklāt šaujamieroču izmantošanas un lietošanas rezultātā divus gadus pēc kārtas attiecīgajos laika posmos nevienas personas veselībai nav nodarīts kaitējums, kas liecina par iekšlietu iestāžu darbinieku profesionalitātes un atbildības paaugstināšanos.

2003.gada 1. ceturksnī kopumā fiksēti 97 ceļu satiksmes negadījumi (CSN), kuros bijuši iesaistīti Iekšlietu ministrijas iestāžu dienesta transporta līdzekļi. Minētais negadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā fiksēto (2002.g. 1.cet. – 88 CSN) pieaudzis par 9%. Taču tikai 37% gadījumu šo ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanā vainojami IeM iestāžu darbinieki. Šogad neviens ceļu satiksmes negadījums nav izraisīts alkohola reibumā. Aizvadītā gada analoģiskā laika posmā tādi bija trīs gadījumi, 2001. gadā – 2, 2000. gadā – 7. Aplūkojot datus par vēl vienu transporta līdzekļu ekspluatācijas un dienesta disciplīnas raksturojošu lielumu – ceļu satiksmes negadījumiem, kuri pieļauti ārpus dienesta laika, t. i., patvaļīgi tos izmantojot, redzams, ka 2003.gada 1. ceturksnī arī šādi pārkāpumi nav pieļauti, līdz ar to šis rādītājs ir vispozitīvākais pēdējo piecu gadu laikā. Ceļu satiksmes negadījumos, kurus izraisījuši iekšlietu darbinieki ar dienesta transporta līdzekļiem, divos gadījumos ir cietušie. Kaut gan gūtie miesas bojājumi nav pieskaitāmi pie smagiem, tomēr vienā gadījumā, kurā cieta civilpersona, nav izslēgta Iekšlietu ministrijas iestāžu darbinieka saukšana pie kriminālatbildības.

2003.gada 1.ceturksnī, pildot dienesta pienākumus, cietuši 34 Iekšlietu ministrijas iestāžu darbinieki. Šajā pārskatā nav iekļauti divi 2003.gada 27. marta ugunsgrēka dzēšanā cietušie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, no kuriem viens 9. aprīlī mira, jo vēl nav pabeigta šā nelaimes gadījuma speciālā izmeklēšana.

Iekšlietu ministrijas preses centrs