Par darba ņēmēju tiesībām un to aizsardzību

29.aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība aicināja uz tikšanos plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar pašreizējo organizācijas darbu. Kā atzina LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, šāda tikšanās notiek pirmo reizi kopš organizācijas izveides. Un tās mērķis ir ne vien informācijas sniegšana, bet arī viedokļu apmaiņa par arodbiedrību darbību un tās lomu šodienas un nākotnes sabiedrībā.

LBAS priekšsēdētājs P.Krīgers pastāstīja, ka arodbiedrību savienība ir viena no iepriekšējās valsts iekārtas pārmantotajām organizācijām, kas no jauna kā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība dibināta 1990.gada maijā. Tolaik 36 arodbiedrību organizācijas izteica vēlmi apvienoties, no tām 25 arodbiedrību savienībā darbojas pašreiz un kopskaitā 17 reģionālajās nodaļās apvieno vairāk nekā 180 tūkstošus biedru. LBAS vadītājs uzsvēra, ka Brīvo arodbiedrību savienība ir vienīgā šāda veida sabiedriskā organizācija valstī, kuras darbība tiek apmaksāta no biedra naudām, jo nekādas papildu dotācijas no valsts netiek saņemtas. Ar nelieliem izņēmumiem katrs arodbiedrības biedrs biedra naudās katru mēnesi samaksā 1% no aprēķinātās darba algas.

Pēc pēdējā LBAS kongresa, kurā notika ne vien vadības nomaiņa, bet arī izskanēja kritiski izteikumi, izveidota jauna LBAS struktūra. Tajā darbojas revīzijas komisija, mācību komisija, jauniešu padome, darba aizsardzības komisija un dzimumu līdztiesības padome. Īpaši par pēdējām četrām P.Krīgers skaidrojumā uzsvēra, ka šo komisiju darbības atdeve ir ļoti būtiska. Piemēram, mācību komisijas uzdevums ir piedāvāt sekmīgu mācību programmu visiem biedriem, kā arī pienācīgi apmācīt komisiju vadītājus. Labs piemērs mācību komisijas darbam ir arī dažādu informatīvo brošūru un izdales materiālu sagatavošana un izdošana par arodbiedrību un darba attiecību jautājumiem. „Mūsu valstī ir daudz cilvēku, kas nezina, kā risināt savas problēmas, tie nezina arī, kādas iespējas tiem piedāvā dalība arodbiedrībā,” teica P.Krīgers. Īpaši lielas rezerves LBAS vadītājs saskata darba aizsardzības jomā. Laikā no 1998. līdz 2003.gadam LBAS ir piedalījusies vairāk nekā 20 normatīvo aktu izstrādāšanā. Viņš atzina, ka Arodbiedrību savienības darbības būtiskākais virziens, ko nereti gan organizācijas biedri, gan pārējie strādājošie aizmirst, ir LBAS darbības rezultāti darba attiecību tiesiskajā aspektā. Šobrīd LBAS kā vienīgajam sociālajam partnerim Darba devēju konfederācijai un sarunu partnerim Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē nav likumdošanas iniciatīvas. Likumā atļautās iespējas ietekmēt likumdošanas procesu, sadarboties ar valdību un Darba devēju konfederāciju, izsakot savu viedokli, LBAS realizē caur Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi. Tāpat kā abiem sarunu partneriem, arī LBAS šajā padomē darbojas septiņi pārstāvji. P.Krīgers kā būtisku uzskata LBAS pārstāvju klātbūtni valdības un Saeimas dažādās struktūrās, lai laikus un pienācīgi reaģētu uz notikumiem.

Stāstot par paveikto divpusējās sadarbības ietvaros ar Darba devēju konfederāciju, tika uzsvērta tādu atsevišķu divpusējo vienošanās līgumu noslēgšana, kuros bija īpaši noteikumi, īpaši minimālās darba algas jautājumā. Savukārt par katras arodbiedrības pirmorganizācijas būtiskāko darba uzdevumu LBAS vadītājs nosauca darba koplīgumu noslēgšanu. Latvijā nereti darbinieki neiebilst pret darba devēja rīcību, kad netiek pildīti darba koplīgumā ierakstītie noteikumi. Ja salīdzina uzņēmumos noslēgto darba koplīgumu skaitu 1998. gadā un 2002.gadā, to skaits ir pieaudzis par vienu ceturtdaļu. Tāpat P.Krīgers atzina, ka uzņēmumā, kurā nav arodbiedrības, nereti ar darbiniekiem vispār netiek nodibinātas tiesiskas darba attiecības. Īpaši problemātiski tas ir gadījumos, kad notiek nelaimes gadījums darbā. Arī darba devēju attieksme pret arodbiedrībām ir atšķirīga. Ir nozares, kurās arodbiedrības Latvijā vispār netiek veidotas, piemēram, bankas, apdrošinātāju sabiedrības. Stāstot par iespējām dibināt arodbiedrības, tika minēts negatīvs piemērs – ar likumu ir aizliegta arodbiedrību veidošana. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir nolēmusi atkārtoti vērsties Saeimā ar ierosinājumu grozīt likumu “Par policiju”, lai piešķirtu tiesības policistiem apvienoties arodorganizācijās. Jau iepriekšējā Saeima savulaik noraidīja LBAS ierosinātos grozījumus likumā “Par policiju”, uzskatot, ka valstī radīsies haoss, tiks apspriests un mēģināts apstrīdēt priekšnieku izdotos rīkojumus. P.Krīgers uzsvēra, ka iniciatīva par tiesībām policistiem apvienoties arodbiedrībās pieder pašiem policistiem, kas pēc palīdzības griezušies LBAS. Pašreizējam iekšlietu ministram Mārim Gulbim nav noraidošas attieksmes šajā jautājumā, tomēr, pēc P.Krīgera teiktā, ar tūlītēju atbalstu iekšlietu ministrs nesteidzās. „Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropā, kur policistiem ir liegta iespēja apvienoties arodbiedrībās,” teica P.Krīgers.

Par LBAS darbību starptautiskā mērogā stāstīja LBAS starptautisko attiecību speciāliste Iveta Ozola. Izskanēja atziņa, ka starptautisko sadarbību ar līdzīgām organizācijām Eiropā un pasaulē var atzīt kā plašu un lietderīgu. Jo īpaši I.Ozola uzsvēra dalību Eiropas arodbiedrību konfederācijā ETUN un Baltijas un Ziemeļvalstu arodbiedrību tīklā BASTUN. Saistībā ar globalizāciju un tās riskiem Ziemeļu dimensijā tika minēta kopēja Eiropas valstu problēma – tendence iedzīvotājiem novecot. Pārredzamā nākotnē tas izraisa darbaspēka nepietiekamību. Visam reģionam – Ziemeļu dimensijai — tiek prognozētas lielas nākotnes iespējas, ko īstenot traucēs cilvēkresursu trūkums. Kopēja problēma ir arī biznesa vides saglabāšana reģionā, kas salīdzinājumā ar citiem tiek uzskatīts kā dārgs ražošanas izmaksu un darbaspēka ziņā. Kā jaunu sadarbības lauku ar Eiropas arodbiedrībām LBAS saredz arodbiedrības biedru migrācijā. Ja darbinieks, kas ir arodbiedrības biedrs, dodas strādāt uz citu valsti, ir svarīgi, lai tā intereses tiktu aizstāvētas arī arodbiedrību līmenī.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore