Latvijas Krievu biedrību asociācijas vicepriekšsēdētājs Sergejs Mirskis:

Krievu minoritātes kultūras tiesību īstenošana

Referāts konferencē "Kultūras tiesību īstenošana Latvijā sabiedrības integrācijas kontekstā" Rīgā 2000.gada 25.maijā

Runājot par kultūru kā vispārcilvēcisku jēdzienu, mēs domājam par pasaules kultūru, kas atspoguļo visas cilvēces garīgās un materiālās darbības kopumu. Kā pasaules sabiedrība sastāv no atsevišķām nācijām, tā arī pasaules kultūra sastāv no atsevišķu nacionālo kultūru kopuma, kurām raksturīgas savas vienreizējas īpatnības, tradīcijas un garīgie ideāli.

Pasaules kultūra ir globāls jēdziens, kurš jāizklāsta loģiskā secībā, lai sarunātos ne par abstraktiem, bet konkrētiem priekšmetiem. Kultūrai kā jebkurai cilvēces darbībai ir telpiskas un hronoloģiskas īpatnības. Telpiskā aspektā redzam šādu secību:

pasaules kultūra>Eiropas kultūra>Baltijas tautu kultūra> Latvijas kultūra, kurā ietilpst pašlaik divu Latvijas lielāko tautu kultūras — latviešu un krievu kultūra.

Kultūras attīstības periodus var sadalīt šādā hronoloģiskā secībā:

— latviešu pirmskristīgā kultūra;

— vācu kristīgās kultūras ietekme uz latviešu kultūru;

— 18.—19.gadsimta krievu kristīgās kultūras ietekme uz latviešu kultūru;

19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma patstāvīgais latviešu kultūras attīstības periods;

— Latvijas PSR kristietības nolieguma periods kultūrā;

— neatkarības atjaunošanas perioda kultūra Latvijā.

Latvijā kā multinacionālā un multikulturālā valstī kultūras savstarpēji ietekmē viena otru. Agrāk Latvijā vienlaikus attīstījās trīs pasaules kultūras — latviešu, vācu un krievu, bet mūsdienu Latvijā reāli eksistē divas kultūras — latviešu un krievu. No vienas puses, indivīds vai personība ir tās kultūras nesējs, ar kuru viņš sastapies vispirms ģimenē, tad skolā, sabiedrībā. No otras puses, tas pats indivīds ir līdzstrādnieks kultūras attīstībā nākotnē. Tas jāņem vērā, lai izprastu objektīvos procesus, kuri attīstās sabiedrībā un kultūrā.

Es kā krievu kultūras nesējs mēģināšu izteikt Latvijas Krievu biedrību asociācijas un Latvijas Krievu nacionālās kultūras autonomijas biedru viedokli par kultūras attīstību Latvijā.

Kas raksturīgs krievu kultūrai? Savā attīstībā tā vienmēr, izņemot laika posmu no 1917.līdz 1991.gadam, nesusi augstus tikumiskos ideālus un pamatojusies uz pareizticību kā visaptverošu Dieva atklāsmi. Mantojot dažas retas un neievērojamas pagānisma tradīcijas, krievu kultūra vairāk nekā desmit gadsimtus attīstījās pareizticības ietekmē, kura savukārt ienāca Krievijā no Bizantijas. Tas ļāva no desmitā līdz septiņpadsmitajam gadsimtam veidot sabiedrības tikumisko ideālu kopumu, kas spilgtāko izpausmi sasniedza cara Alekseja Mihailoviča laikā. Morālo ideālu veidošanos redzam tā laika senkrievu literatūrā, piemēram, "Vladimira Monomaha pamācībā", "Teiksmā par Borisu un Gļebu", "Klostera priekšnieka Daniila ceļojumos". Morālo ideālu lietojums sabiedriskajā, ģimenes un kultūras dzīvē attēlots grāmatā "Domostroj". Šī darba nozīme krievu kultūrā nav mazinājusies no 16.gadsimta līdz pat šai dienai. Krievija tolaik nesa citu nosaukumu — Svjataja Rusj, un augstie kristīgie un morālie ideāli izpaudās ne tikai literatūrā, bet arī arhitektūrā, ikonās un kanoniskajās baznīcas dziesmās. Interesanti tā laika krievu dzīvi, paražas un tikumus apraksta grieķu patriarha dēls un diakons Pāvels Aļepskis, kas divus gadus ceļoja pa 17.gadsimta Krieviju.

Vislabāk krievu tikumiskos ideālus izteica Fjodors Dostojevskis 1873.gadā rakstnieka dienasgrāmatā: "Varbūt vienīgā krievu tautas mīlestība ir Kristus."

Neskatoties uz 1917.gada revolūciju un antikristīgo padomju varas periodu, krievu tauta nav pilnīgi zaudējusi savus morālos ideālus. Dieva noliegšanas sērga satrieca tikai inteliģences un proletariāta daļu, ieskaitot deklasētus elementus, bet pareizticība tika saglabāta krievu zemnieku vidū visā 20.gadsimta laikā. Tikumisko ideālu atdzīvināšana notika Lielā Tēvijas kara laikā, kad tika satricināta visa krievu tauta. Pazaudējot kauju laukos 8,5 milj. karavīru un 27 milj. mierīgo iedzīvotāju, krievu tauta atgriezās uz Dieva meklējumu ceļa, neskatoties uz represijām un genocīdu no komunistu varas puses, saglabājot savu ticību līdz pat šodienai. Tas, kas notiek tagad Krievijā, liecina par tautas garīgo un reliģisko atmodu.

Ņemot to visu vērā, varam pāriet pie jautājumiem, kas saistīti ar kultūras tiesībām un vietu, kādu ieņem krievu kultūra Latvijā, un pie latviešu un krievu kultūras savstarpējām attiecībām Eiropas telpā. Jāatzīmē, ka nedrīkst sajaukt kultūru ar mākslu. Māksla ir ievērojama kultūras daļa, bet tā ir tikai aisberga augšējā daļa. Mākslas attīstība un ievērojamu mākslas darbu rašanās vēl nenozīmē tautas kultūras augšupeju.

Eiropā un pasaulē notiekošā globalizācija ir bīstama ar to, ka jebkura tauta var pazaudēt savas nacionālās kultūras iezīmes. Ja cilvēce atzīst, ka retu dzīvnieku vai augu izzušana ir liels zaudējums pasaules ekokultūrai, tad vienas vai otras tautas nacionālās kultūras izzušana jāsauc par traģisku. Nacionālās kultūras zaudējums indivīdam ir tikpat traģisks kā visai tautai. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš dzīvo uz zemes 60—70 gadus un kuram nav iespēju apgūt savas tautas kultūras mantojumu, zaudē sakarus ar savu tautu, zaudē identitāti un pārvēršas par kādu nezināmu subjektu. Kā piemēru varam minēt tā saukto homo sovietikus, kuru klonēja ar masu mediju palīdzību un izaudzināja masveida kultūrai.

Acīmredzams, ka tāds cilvēks var parādīties tikai nacionālās kultūras deficīta apstākļos un nacionālās valsts sabrukšanas procesā. Jebkura savienība, Padomju vai Eiropas, apdraud katras tautas nacionālo kultūru un identitāti. "Homo sovietikus" vietā radīsies "homo europeus", bet saturs paliks nemainīgs — vienaldzība pret kultūru, absolūts kosmopolītisms, nacionālās pašapziņas un patriotisma trūkums. Tāds cilvēks parasti ir ateists un materiālo vērtību vieglprātīgs patērētājs, transnacionālo korporāciju upuris.

Rodas jautājums, vai tas ir vajadzīgs Latvijai? Ja Latvijas krieviem pastāv iespēja saglabāt savu kultūru savā etniskā dzimtenē Krievijā, tad latviešiem, kuri ir vienīgie un neatkārtojamie latviešu kultūras nesēji pasaulē, šādas iespējas ārpus Latvijas nav. Tas uztrauc mūs visus, latviešus un krievus, kas esam audzināti kristīgās brālības tradīciju garā. Mēs, Latvijas krievi, gribam tikai vienu, lai Latvijas politiķi un valsts ierēdņi nenodarbotos ar populismu un spētu saskatīt globalizācijas procesa bīstamās sekas. Šodien Latvijā faktiski eksistē divkopienu sabiedrība un mums ir nepieciešams vienoties, kā saglabāt un attīstīt tautu etnisko kultūrvidi šādos apstākļos.

Diemžēl liela daļa latviešu politiķu, kā arī inteliģence saista latviešu mentalitātes un garīguma daļējo zudumu ar krievu klātbūtni Latvijā. Šis nepareizais uzskats sarežģī starpnacionālās attiecības Latvijā. Kas tad ir noticis? Kristietības noliegšana, tās samainīšana pret teleseriālu amorālo "kultūru", briesmu filmām, narkomāniju, prostitūciju, pedofiliju, visatļautību — lūk, īstās briesmas visai Latvijas tautai, gan latviešiem, gan krieviem, ja mēs nemācēsim piedāvāt bērniem un jaunatnei kristietības garīgo mantojumu un neatgriezīsim mūsu jaunatni baznīcā, krievus — pareizticīgā, latviešus — katoļu vai luterāņu baznīcā; ja mēs neatradīsim vajadzīgos līdzekļus budžetā tautas garīgai attīstībai, kultūrai un izglītībai; ja neattīstīsim nacionālo mākslu un nebeigsim aizstāt integrāciju ar asimilāciju, saprotot, ka jaunatni nevar izaudzināt uz citas, kaut arī visbrīnišķīgākās kultūras pamatiem, tad tiešām pēc 10—15 gadiem Latvijā parādīsies jauna "homo europeus" paaudze.

Tālāk — valodas problēma. Valoda nav tikai kultūras instruments. Valoda ir cilvēka garīguma izteicēja. Bez valodas nav domāšanas, bez valodas nav cilvēka. Bez dzimtās valodas nav nacionalitātes, garīguma un nacionālās kultūras. Varbūt kāds ierēdnis domā, ka, liedzot krieviem iespēju mācīties skolā savā dzimtajā valodā, viņi drīz pārvērtīsies par latviešiem, — atvainojiet, tas ir absurds. Viņi pārvērtīsies par cilvēkiem bez tautības, bez kultūras un bez garīguma. Zaudējot savu, cilvēks nekad necienīs svešu valodu un kultūru. Pagaidām šī problēma skar tikai krievus, bet, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, tas skars arī latviešus. Valoda var attīstīties valodas lietotājos. Latviešu valodai tie ir latvieši, nevis naturalizēti krievi, un ir svarīgi, vai viņi dzīvos savā dzimtenē vai dosies uz bagāto Eiropu. Vai viņi lasīs un rakstīs grāmatas savā valodā vai iekļausies 24 ārzemju televīziju kanālos. Vai viņi izpaudīs savas tradīcijas un dziedās savas dziesmas vai dauzīsies pa Kopenhāgenas vai Parīzes roka koncertiem. Visus šos jautājumus es uzdodu tikai tāpēc, lai noskaidrotu, kādi būs nacionālie garīgie tautas ideāli nākotnē.

Gribu teikt, ja krievu izglītības un kultūras ierobežošana skolās turpināsies tikpat strauji kā tagad, arī krievu jaunatne pārvērtīsies par "homo europeus" jau tuvākajos 15 gados. Pie kā tas novedīs? Krievu un latviešu jaunatne iegūs jaunu fanu nacionalitāti. Mūsu un jūsu faniem un reperiem nebūs nacionālo domstarpību latviešu valodas nezināšanas dēļ, viņi veikli lamāsies angļu valodā, izmantos kopējo interneta valodu un dalīsies ar vienu šprici. Turklāt krievu valoda, pateicoties Krievijai, neizzudīs, bet kas notiks ar latviešu valodu?

Angļu valoda Eiropā apdraud ne tikai latviešu valodu, bet arī valodas citās mazās valstīs. Datoru tehnoloģiju, interneta un masu mediju kultūru izplatīšanās rezultātā jaunieši jau šodien runā ar angļu akcentu. Bet, kad notiks Eiropas tautu nacionālo tradīciju, robežu, nacionālās valūtas, parlamentu, armiju faktiskā zaudēšana, "homo europeus" kļūs par vienīgās angļu valodas nesēju. Angļu valoda kļūs primitīva, jo lielākā lietotāju daļa izmantos žargonu, pietiekamu, lai izteiktu primitīvās miesiskās vēlmes.

Tiem, kas patiesi vēlas Latvijas uzplaukumu, gribētos ieteikt:

— Visiem līdzekļiem veicināt Latvijas sabiedrības morālo un garīgo ideālu izveidošanos. Tiem jābalstās uz kristietību un jārealizējas ticīgā cilvēkā, neskatoties uz konfesionālo piederību. Viņam jābūt Latvijas patriotam, kurš labi pārvalda klasisko latviešu, krievu un ārzemju valodas, darbarūķim un speciālistam. Viņam jābūt labam ģimenes cilvēkam, kuram ir daudz bērnu; viņam vienmēr un visur jābūt taisnīgam un godīgam. Viņam jābūt garīgi un fiziski attīstītam cilvēkam, kurš kopj savas nacionālās tradīcijas un māk cienīt Latvijā dzīvojošos cittautiešus. Viņam jābūt atklātam un savaldīgam, lai nepadotos ne austrumu, ne rietumu ietekmei. Viņam jābūt atdarināšanas cienīgam. Tāda cilvēka tēls jātiražē ar visiem iespējamiem mākslas un masu mediju līdzekļiem un jāveido sabiedriskā ideoloģija, kas balstītos uz augstām kristietības normām. Nacionālo minoritāšu pārstāvim jābūt savas etniskās valodas, vēstures un kultūras nesējam, un, ja viņš ir krievs, tad viņam jābūt pareizticīgam, bet, ja viņš ir ebrejs, tad viņam jākopj savas etniskās kultūras un reliģiskās tradīcijas.

— Neiztēlot krievus un Krieviju kā Latvijas ienaidniekus un Latvijas neatkarības draudu. Nevajag piedēvēt padomju sistēmas grēkus krieviem, kuri paši cietuši no genocīda savā zemē. Komunistiskā režīma dēļ krievi zaudējuši 67 miljonus 558 tūkstošus cilvēku. Tas ir vislielākais genocīds pasaulē. Jo ātrāk krievi naturalizēsies, jo vairāk cilvēku iemācīsies latviešu valodu, pie tam neaizmirstot savu valodu, jo labākas būs ārpolitiskās attiecības ar Krievijas valsti, jo ātrāk mēs sasniegsim Latvijas uzplaukumu. Vislielākā Latvijas bagātība ir ģeogrāfiskais stāvoklis, bet tas nesīs augļus tikai tad, ja mēs uzbūvēsim tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Latvija kā neitrāla valsts ANO ietvaros un ar starptautisko līgumu garantijām ir vairāk aizsargāta, nekā atrodoties NATO. Ja krievi būs spiesti pārorientēt savas raķetes uz Rīgu, Ventspili un Liepāju, tad mēs kārtējo reizi kļūsim par lielvalstu un paktu ķīlniekiem, zaudējot mieru savā zemē.

— Meklēt iespējas normālai latviešu un krievu garīguma, izglītības un kultūras attīstībai. Ja tas nenotiks, pēc 10—15 gadiem izaugs mazizglītota un nekulturāla, pret Latvijas valsti vienaldzīga kosmopolītu paaudze. Krievu valodas saglabāšana krievu skolās un bilingvālo eksperimentu izbeigšana veicinās Latvijas patriotismu krievu vidū vairāk nekā uzspiesta priekšmetu apmācība latviešu valodā.

— Jādod iespēja krieviem realizēt adekvātu politisko pārstāvniecību Saeimā un vietējās pašpārvaldēs, it īpaši tajās valsts struktūrās, kas skar izglītību un kultūru. Ja tas nenotiks, krievi nekad nejutīsies Latvijā līdztiesīgi un nepiedalīsies Latvijas garīgās un materiālās kultūras uzplaukumā, kas ierobežos viņus pašus un Latviju kopumā. Pirms 10 gadiem bailes no krievu pārstāvības valsts struktūrās, Saeimā un pašpārvaldēs varēja attaisnot ar Latvijas un Krievijas valsts stabilizācijas procesiem un neskaidro nākotni, bet šodien tas ir nonsenss, kurš bremzē valsts un demokrātijas attīstības procesus.

— Ierobežot masu mediju negatīvo ietekmi uz jaunatni un dot iespēju tradicionālo konfesiju pārstāvjiem vest nepārtrauktu dialogu par garīgumu, morāli un cilvēka atbildību Dieva priekšā. Uzlikt par pienākumu valdībai, policijai un muitai pilnīgi ierobežot narkotiku ieplūšanu valstī. Speciāli tam jāatrod līdzekļi budžetā. Par narkotiku lietošanu jāsoda ar cietumsodu, bet par narkotiku pārdošanu jāsoda ļoti bargi. Pilnīgi ierobežot spēļu automātu uzstādīšanu, kas noved pie garīgās narkomānijas, veidojot jaunā cilvēkā pārliecību par ātru un vieglu peļņas iespēju. Aizliegt visur un jebkurā laikā tirgot alkoholiskos dzērienus skolu un diskotēku tuvumā. Ierobežot alus lietošanu jauniešiem līdz 21 gada vecumam. Kategoriski aizliegt seksa reklāmu, pornogrāfiju un prostitūciju kā antisociālu parādību, tā nodrošinot stingru morāli sabiedrībā.

Es esmu pārliecināts, ja Latvijas Valsts prezidentei, valdībai un Saeimai kaut daļēji izdotos realizēt šos ieteikumus, tad nevis Latvija meklētu iespēju iestāties Eiropas Savienībā, bet jebkura Eiropas valsts vēlētos sasniegt savienību ar Latviju

Kas attiecas tieši uz kultūru, viss minētais ir tikai pamats kulturālas sabiedrības izveidošanai. Bez garīgiem un morāliem ideāliem sabiedrības attīstība nav iespējama. Šos jautājumus nevar risināt tikai ar administratīviem rīkojumiem, konferencēm un pieredzes apmaiņu. Baznīcai, valstij, inteliģencei, strādniekiem un lauciniekiem, partijas līderiem un valstī zināmiem cilvēkiem — visiem jāpiedalās Latvijas kopējās garīgās kultūras telpas izveidē. Veidojot šo telpu, ir jāatsakās no starpnacionālām nesaskaņām. Visas Latvijā dzīvojošās tautas ir ieinteresētas, lai bērni izaugtu veseli ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Tautas garīgā veselība liks pamatu Latvijas ekonomiskam, sociālam un ārpolitiskam uzplaukumam.