Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Atklājam pavasara sesiju. Un pavasara sesiju mēs atklājam ar ārkārtas sēdi, jo saskaņā ar 36 deputātu prasību šodien, 2.maijā, pulksten 9.00 organizēt ārkārtas sēdi, Prezidijs nolēma šo sēdi arī, protams, organizēt saskaņā ar Kārtības ruļļa nosacījumiem.

Šodienas sēdē ir viens darba kārtības jautājums. Saeimas lēmuma projekts “Par Jāņa Kažociņa iecelšanu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru”.

Lūdzu, Nacionālās drošības komisijas vārdā ziņos komisijas vadītājs Vilis Krištopans.

V.Krištopans (ZZS). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Nacionālās drošības komisija savā sēdē izskatīja Nacionālās drošības padomes izvirzītā kandidāta Jāņa Kažociņa atbilstību Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam. Mēs izskatījām visus dokumentus, un nav neviena argumenta, neviena punkta, kas traucētu Saeimai balsot par Jāni Kažociņu kā Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Un tāpēc Nacionālās drošības komisija sagatavoja lēmuma projektu, kas ir jūsu priekšā, iecelt Jāni Kažociņu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Saeimas rokās ir šis balsojums. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pirmais debatēs pieteicies deputāts Atis Slakteris. Lūdzu!

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Satversmes aizsardzības biroja nosaukums liecina par šīs institūcijas mērķi — aizsargāt Latvijas Satversmi un vērtības, kuras aprakstītas mūsu valsts pamatlikumā. Tas ir atbildīgs uzdevums. Cilvēkam, kurš uzņemās SAB direktora pienākumus, ir jāatbilst ļoti augstiem kritērijiem. Tie ir, pirmām kārtām, uzticamība, augsta profesionalitāte un nevainojama reputācija.

Jānis Kažociņš ir britu armijas brigādes ģenerālis un acīmredzot profesionālis militārajā jomā. Iespējams, viņš varētu apgūt tās iemaņas, kas nepieciešamas SAB direktoram. Tomēr jautājums ir cits. Kažociņa kungs joprojām nav atteicies no Lielbritānijas pilsonības, aizbildinoties ar personiskiem iemesliem. Ļoti gribas cerēt, ka šie iemesli nav savtīgi, proti, kļūšana vai it īpaši nekļūšana par SAB direktoru. Šodien ir 28.diena, kopš Jānis Kažociņš ir kļuvis arī viņam par acīm redzami otršķirīgas valsts — Latvijas — pilsoni.

Kažociņa kungs, Latvijas pilsonību nevajadzētu novērtēt par zemu, jo tā ir patriotisma un uzticības apliecinājums mūsu valstij. Misters Kažociņš 11 gadu laikā nebija pieņēmis lēmumu iegūt, viņaprāt, nerentablo Latvijas pilsonību, kaut vai lai vienkārši apliecinātu savu cilvēcisko piederību Latvijai, bet viņam tāpat kā daudziem citiem emigrācijas latviešiem tāda iespēja bija dota visus garos neatkarības gadus. Doma par pilsonības piešķiršanu parādījās tikai tad, kad izrādījās, ka bez šī svarīgā elementa Jānis Kažociņš nevar kļūt par SAB direktoru. Iepriekš valdošā koalīcija jau bija pasteigusies izmainīt likumu, kurš pirms tam noteica stingras prasības SAB vadītāja kandidātiem, tajā skaitā prasību pēc juridiskās izglītības. Skaidrs, ka likums tika mainīts vienīgi un tikai par labu Kažociņa kungam, tomēr likumā vēl bija palikusi prasība pēc Latvijas pilsonības. Kad tika konstatēts... kad tas tika konstatēts, arī šī kļūda ātri tika labota un ar valdošo partiju balsošanas mašīnu Kažociņa kungam pilsonību ātri piekarināja. Var piekrist, ka parlamentam ir daudz vieglāk nobalsot par pilsonības piešķiršanu, jo nav jau dzirdēts, ka ar parlamenta balsīm kādam tiktu piešķirta, teiksim, juridiskā izglītība.

Diemžēl katram ir redzams, ka Kažociņa kunga attieksme pret Latvijas pilsonību ir bijusi nievājoša un pavirša. Šajā situācijā tā diskreditē Latvijas pilsonības vērtību gan iekšpolitiski, gan starptautiski. Nepatīkamākais, ka šādā veidā tiek raidīts necieņas žests arī pret mūsu Satversmi, pret to pašu Satversmi, kuras cieņa būtu jāsargā SAB vadītājam. Pēc visām šīm kolīzijām Kažociņa kungs joprojām nav atteicies no britu pilsonības un viņa dubultā pilsonība ir kļuvusi par nopietnu ētisku problēmu.

Šāda divdabība nav savienojama ar latvieša izpratni par patriotismu, un tādēļ Tautas partija nevar balsot par Jāni Kažociņu un viņa iecelšanu SAB vadītāja amatā.

Es gribu vērsties arī pie valdošās koalīcijas deputātiem — individuāli, personiski pārdomāt balsojumu. Lai gan pēc Audera skandāla “Jaunais laiks” ir pārtraucis runāt par ētiku, tomēr šajā gadījumā jūsu balsojums ir arī sirdsapziņas balsojums. Ir jāuzdod arī citi jautājumi. Kāpēc sabiedrībā plaši tiek spriests, ka sava cilvēka apstiprināšana par SAB direktoru ir tikai posms tajā varas uzurpēšanas plānā, kuru iecerējis Repšes kungs? Tas ir ceļš uz patvaļu valstī. Jāteic, ka vienīgā nopietnā tēze par SAB darbu, kuru esam dzirdējuši no Kažociņa kunga, ir tā, ka SAB ir par daudz varas. Ja jau SAB varas ir par daudz, tad kādam tā ir jāatdod. Un nav grūti uzminēt, kam tieši. Kurš grib piedzīvot laikus, kad Ministru prezidenta apartamentos pieņem likumus, izdod pavēles, spriež tiesu un izlemj, kuram sēdēt cietumā.

Parlamentam vēl priekšā ir nopietnas dienas, lai nepieļautu nekādus varas sagrābšanas tīkojumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Kā opozīcija parasti balso jautājumā par augsti stāvoša ierēdņa iecelšanu? Parasti opozīcija kritizē valdības rīcību un neatbalsta valdības piedāvāto kandidatūru. Bet šodien mēs tomēr neaicinām balsot pret Jāņa Kažociņa iecelšanai Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā. Mūsuprāt, šai iestādei pieder pārāk svarīga loma, lai tās vadītāja vieta būtu vakanta.

Bet diemžēl mūs mulsina stils, kādā tiek pieņemts lēmums par SAB direktora iecelšanu. Mēs nevaram to uztvert bez ironijas. Vai tiešām bija jāsasauc Saeimas ārkārtas sēde un jātērē nodokļu maksātāju nauda? Mūs mulsina arī tas, ka lēmums par kandidatūru ir pieņemts valdošās koalīcijas vadības brokastu laikā. Varbūt mums vajadzētu grozīt Satversmi un pasludināt koalīcijas brokastis par valsts augstāko lēmējiestādi? Aicināt žurnālistus, izplatot viņu vidū arī ēdienkarti, un nodrošināt tiešraidi, demonstrējot koalīcijas pārstāvju prasmi uzvesties pie galda?

Jāņa Kažociņa iecelšanu amatā noteikti kritizēs, jo amatu ieņems cilvēks, kam ir citas valsts pilsonība. Mums ir ļoti žēl, ka Latvijā nav iespējams atrast personu, kas varētu ieņemt šo amatu. Diemžēl ir nepieciešams izsaukt aģentu 007 no Lielbritānijas, lai sekmīgi sargātu mūsu valsts iekārtu. No otras puses, pozitīvi jāuztver tas, ka uz Latviju brauc augstākās kvalifikācijas speciālists. Mēs zinām, ka Kažociņa kungs ir piedzimis valstī ar senām demokrātijas tradīcijām. Mēs ceram, ka viņš nesekos tendencei izmantot visus mehānismus, lai ierobežotu opozīcijas darbību, un viņa resors nepiedalīsies netīrās politiskās spēlēs.

Paldies par uzmanību!

L.Mūrniece (JL). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Slaktera kungs minēja, ka pilsonība var būt rentabla vai nerentabla. Manuprāt, tas var ienāk prātā tikai opozicionāriem politiķiem, kuri visu rēķina finanšu izdevīguma kategorijās. Vēlos arī opozīcijas kolēģiem atgādināt, ka šodienas sēdi mēs neko nesasteidzam. Ja vakar sakritības pēc nebūtu bijusi svētku diena, šis balsojums notiktu vakar.

Ideāli būtu bijis, ja Kažociņa kungs ar Saeimas pilnīgu atbalstu jau 29.aprīlī, kad beidzās Kamaldiņa kunga pilnvaru laiks, stātos pie savu pienākumu pildīšanas. Arī Valsts prezidente ir atzinusi, ka šajā laikā mēs nevaram atļauties Satversmes aizsardzības biroja direktora pienākumu izpildītāju, lai cik profesionāls un atbildīgs viņš būtu. Tāpat mēs nevaram atļauties vēl ilgāk turēt SAB darbiniekus neziņā par to, ar ko un kā turpmāk būs jāstrādā. Jebkurš jauns vadītājs nāk ar savu darba stilu un darba metodēm. Pilnīgi cilvēcīgi saprotams, ka SAB darbinieki jau labu laiku atrodas neziņā par to, kāda būs viņu un viņu iestādes nākotne. Tā ka mūsu visu rokās šodien ir arī stabilitāte Latvijas nopietnākajā drošības iestādē.

Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst par 90 dienām, kuras mums tika dotas, lai nostabilizētu Satversmes aizsardzības biroju kā Latvijas nacionālās drošības aģentūru pēc NATO definīcijas. No šīm 90 dienām trešdaļa jau ir pagājuši neziņas atmosfērā. Domāju, tie ir pietiekami argumenti, kāpēc nedrīkstam būt neizlēmīgi šodien. Katram no mums arī bijis pietiekami daudz laika, ja vien bija vēlēšanās, uzklausīt pašu Kažociņa kungu un sadzirdēt, ka viņš kā Satversmes aizsardzības biroja direktors izmantos savu lielo pieredzi Latvijas labā, turpinot būvēt un attīstīt jau esošo Satversmes aizsardzības birojā.

Tāpēc aicinu katru no mums izdarīt izvēli par labu Kažociņa kungam un Satversmes aizsardzības birojam kā perspektīvai NATO dalībvalsts drošības iestādei!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nākot uz šo plenārsēdi, es domāju, ka te vairs nekādas debates nebūs. Galu galā, cienījamais Slaktera kungs, šis process, kas ir noticis, divreiz likuma maiņa, pirmkārt, viena “gumijas” paragrāfa atvietošana ar skaidrāku izteiksmi par to, kas var un kas nevar būt Satversmes aizsardzības biroja direktors, ir tikai neliels kļūdas labojums, ar ko sākās šis process.

Jūs zināt, ka pirms trīs gadiem Pasaules banka, vērtējot pārejas valstu ekonomisko stāvokli un problēmas, izveidoja jaunu jēdzienu — “valsts nozagšana”. Un valsts nozagšana ir augstākais nozagšanas veids valstī, pāri korupcijai, kas ir ierēdniecībā. Valsts nozagšana sākas ar tādu likumu veidošanu, kas pieļauj kriminālām organizācijām attīstīt savu slepeno darbību. Tā ir valsts nozagšana. Un šāds likums bija radies 7.Saeimas laikā, ierobežojot Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidātus uz tik šauru loku, ka lielas izvēles vairs nebija. Tā kļūda tika labota — ar vairākumu, ar šīs Saeimas vairākuma balsojumu šī kļūda tika labota. Vai jūs domājat, ka otrs lēmums vai grozījums, jeb... tas nebūtu likuma grozījums, bet šīs Saeimas lēmums piešķirt Jānim Kažociņam pilsonību ir tikai viņa vai tikai Repšes kunga interesēs? Jūs ignorējat šīs Saeimas vairākuma domu. Vairākums par to nobalsoja. Bet man ļoti aizdomīgi liekas, ka šodien vispār kādam rodas iebildumi pret Jāņa Kažociņa personību šajā atbildīgajā amatā. Tas liekas ļoti aizdomīgi. 10 gadus, vairāk nekā 10 gadus pēc neatkarības atgūšanas, kriminalitāte ir pieaugusi tādos apmēros, ka tā apdraud Latvijas ekonomiku, valsts budžetu. Un nav mums budžetā līdzekļu, kas ir nozagti. Un ar to nevar cīnīties, vienkārši rakstus publicējot avīzē. Ir vajadzīgs atbildīgs dienests, kas to spēj veikt. Ja tas nav noticis, ir beidzamais laiks mainīt vadību. Un, es domāju, šī vadības maiņa atbildīgos drošības aizsardzības un tiesību aizsardzības amatos būs jāturpina jaunajam laikam, jaunajai ērai. Jāturpina, jo vienu lietu mēs vēl nekad neesam izdarījuši. Mēs neesam veikuši Latvijā šo personu uzticamības, lojalitātes pārbaudi, pirms viņi iegūst kādu tik atbildīgu pozīciju, kas var kļūt arī par valsts drošības risku.

Būs labi! Neuztraucieties! Kažociņa kungs ies likumīgu ceļu, atklātu politiku, viņš veiks savu uzdevumu labāk nekā jebkurš, ko jūs varētu nosaukt.

Un tas, ka koalīcija izvēlējās tieši viņu šim amatam un Nacionālās drošības padome apstiprināja, liecina, ka mēs esam izvēlējušies labāko iespējamo kandidātu. Un neaizmirstiet, ka, Valsts prezidenti ieceļot amatā, viņa nebija ilgāk Latvijas pilsone kā Jānis Kažociņš. Vai tikai viņa neatteicās no Latvijas pilsonības pēc tam, kad jau bija kļuvusi... No Kanādas pilsonības, piedodiet par kļūdu! No Kanādas pilsonības pēc tam, kad jau bija. Redziet tā, tas arī ir ļoti svarīgs amats, es domāju, — Valsts prezidenta amats.

Tā ka nav ko uztraukties. Tās ir formālas iespējas kaut ko iebilst, kaut ko mēģināt bremzēt, kaut ko noturēt. Nevarēs noturēt! Jaunais laiks ir sācies, mums iet šī gaita uz priekšu kā pa celmiem, bet uz priekšu iet.

Un es aicinu visus, kam drosme ir un godaprāts, balsot par Jāņa Kažociņa kandidatūru!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Latvijas Republikas Saeima, paldies Dievam, joprojām ir un, es ceru, paliks demokrātiska iestāde, kur katrs var nākt un parunāt to, ko viņš grib. Katrs arī no vietas var pabļaut to, ko viņš grib. Šīs sienas ir pacietušas un, es domāju, vēl pacietīs ļoti daudzko. Kā to visu uztvert — ar smaidu vai ar kādu nīgru sejas izteiksmi, tā laikam ir mūsu katra paša darīšana.

Paliek pamata jautājums — ar kādu nolūku šeit nāk un runā tie, kas to vēlas darīt? Vai tam teiktajam, ko saka Saeimas deputāti no tribīnes, ir nolūks stiprināt Latviju, stiprināt latviešus, stiprināt valsts valodu, vai tam ir nolūks kaut ko graut, kaut ko pateikt sliktu, kā to šad tad Gundars Bērziņš dara, vai kaut ko traucēt. Lūk, tā! Un tāpēc arī šodien ar šādu pieeju vērtēsim šeit notiekošo. Latvijā veidojas sava drošības sistēma. Tā veidojas. Tā veidojas tāpat, kā ir veidojušās daudzas citas sistēmas pēc neatkarības atjaunošanas. Veidojas ar sāpēm, veidojas vieglāk, veidojas smagāk, jo šo sistēmu veido tie cilvēki, tie paši cilvēki, kas šeit ir dzīvojuši, un palīdz arī citi cilvēki, kas šeit tik ilgi nav dzīvojuši. Jā, tas ir kopīgs darbs, un to mēs arī kopīgi darīsim. Mēs šeit, Latvijā, esam cēluši godā un pēc tam gāzuši bezdibenī pietiekami daudz cilvēku. Paskatieties, lūdzu, kas ir noticis pēdējos desmit, divpadsmit gados. Cik daudz jaunu, daudzsološu cilvēku ir parādījies pie debesīm dažādās vietās un pēc tam pazuduši. Diemžēl viens otrs varbūt pat uz mūžīgiem laikiem. Kādi jauni uzņēmēji mums te parādījās, kas solīja noslaucīt durvju priekšu un iemācīties angļu valodu un vēl daudz ko citu. Ko nu paši šodien dara — to jūs labi zināt.

Redziet, ir tāda lieta kā kristalizācijas process. Un kristalizācijas procesa laikā pamatviela pamazām attīrās no visiem piemaisījumiem. Protams, ir arī tāds jēdziens kā “oklūzija”, ka tas kristāls sevī ievelk kaut kādus netīrumus līdzi uz kaut kādu laiku. Jā, ar abām šīm parādībām arī šeit, Latvijā, ir visu laiku jāsastopas.

Šeit bija runa par to, ka SAB direktora amats prasa atbilstību ļoti augstiem rādītājiem. Nenoliedzami! Par to nav runa. Taču, ja jau kritizē par profesionalitātes trūkumu kaut kur, tad vajadzētu arī to darīt pamatoti, jo Kažociņa kungam ir ne tikai profesionāla pieredze militārajā jomā, taču ir arī pieredze diplomātiskajā un vadības līmeņa darbā. Ja jau runā, tad runā visu, nevis izrauj atsevišķus jēdzienus.

Un tagad dažus vārdus par to, šeit vairākkārt minēto dubulto pilsonību. Cienītie kolēģi, mums ir Latvijā pilsoņi, kurus, es teiktu, varētu saukt par pilsoņiem pēdiņās, un viņiem ir viena pilsonība. Un šie “pilsoņi” brauc konsultēties uz Maskavu par attiecīgo rīcību vajadzīgajā brīdī, šie “pilsoņi” rūpējas par to, lai Latvijā būtu otra valoda, vismaz krievu valoda, tās parējās jau var pagaidīt. Šie “pilsoņi” organizēs nekārtības Latvijā, darīs visu, lai traucētu Latvijas ceļam uz NATO un Eiropas Savienību, jo priekš viņiem tas ir pēdējais laiks. Šie “pilsoņi” 23.maijā ar pārgrieztām acīm un žultainu sejas izteiksmi staigās pa Rīgu un bļaustīsies, izvēlējušies piemērotu laiku, dienu pirms Eirovīzijas konkursa. Tie ir, jā, diemžēl tie ir Latvijas Republikas pilsoņi ar vienu — pilsoņa pasi. Lūk, un tādu ir pietiekami daudz. Ja jau mēs runājam tādā veidā par šo attieksmi, tātad šī pilsoņa pase nenozīmē, ka šis cilvēks tiešām ir Latvijas Republikas pilsonis. Vēl, protams, ir jautājums par daudziem, kas šo pilsonību ir apšaubāmā veidā ieguvuši.

Un tagad atkārtosim vēlreiz šo ceļu par to, kā veidojas šī dubultā pilsonība Latvijā un kā mēs pakāpeniski nokļūsim līdz tam posmam, kad šis jēdziens pazudīs. Mums ir jāiziet šis vēsturiskais posms. Šīs divas trīs paaudzes, ko mums uzspieda pret mūsu gribu. Jā, tās ir okupācijas sekas. Šī dubultā pilsonība ir okupācijas sekas. Kažociņa kungs ir dzimis 1951.gadā. Tad, kad Latvijā kārtējo reizi ieradās okupantu bari, gan militārie okupanti, gan civilie okupanti. Civilie okupanti, lielākā daļa no kuriem šeit joprojām sēž. Un lēnām un uzmanīgi viņus ir jākustina, un kaut kā ar viņiem ir jāstrādā. Lūk, tur ir tā pamatdoma, un liksim vienreiz mieru šai dalīšanai, šai izrunāšanai, jo šie cilvēki, kas ir desmitiem gadus strādājuši citās valstīs, kas ir ieguvuši cieņu un godu ar savu darbu. Neviens šodien nenoliedz Kažociņa kunga augsto amatu un profesionālās zināšanas. Un tas ir iegūts ar pamatīgu darbu. Tomēr Rietumu valstīs ar tukšu pļāpāšanu tālu nevarēja tikt. Nevarēja lasīt politinformācijas un audzināt citus, kā viņiem ir jādzīvo. Un līdz ar to, saprotiet taču, kā tas viss veidojās. Un tāpēc ir liekulīgi runāt par to, ko cits cilvēks ir nopelnījis. Un vairāk vajadzētu šodien domāt par to, ko jaunā SAB vadība varētu dot mums, Latvijai. Kas notiks tālāk? Nevis rakņāties pagātnē un meklēt, es nezinu, tur ko. Vai līdz šim viss ir bijis kārtībā ar drošības sistēmu Latvijā? Vai tomēr ir nepieciešami uzlabojumi? Man liekas, ka tas ir pamatjautājums. Vai viss ir kārtībā ar mūsu darbiniekiem?

Es atceros, šeit pat, no šīs pašas tribīnes bija lieli strīdi par to, vai bijušajiem VDK darbiniekiem ļaut strādāt drošības sistēmā vai neļaut? Un pat tad es atceros ļoti labi, ka liels vairums Saeimas deputātu pilnīgi piekrita, ka vajag atļaut. Tad, lūk, tik tālu mēs esam! Organizācijai, kas tikai ļaunu ir vēlējusi Latvijai kā neatkarīgai valstij, šīs organizācijas pārstāvji, redziet, varbūt varētu savas profesionālās zināšanas dot Latvijai. Cilvēki, kas ir visu mūžu bijuši Latvijas patrioti un darījuši visu savu iespēju robežās, lai palīdzētu Latvijai, tie mums, redziet ir apšaubāmi. Nu, kaut kā ļoti absurdi iznāk šāda runāšana.

Tāpēc, cienītie kolēģi, šeit es domāju, ka skatīsimies nedaudz citādāk. Nevis ar vēlēšanos iezāģēt valdošajai koalīcijai. Nu varbūt izbeigsim vienreiz šo te zāģēšanu, it īpaši tad, kad ir runa par veselas sistēmas veidošanu. Par sistēmas, kura nekalpos nevienam politiskajam spēkam, kura nepildīs nekādus pasūtījumus. Nerunāsim par valsts ienaidniekiem, pat ja tādi būs starp Saeimas deputātiem. Tos iesēdinās cietumā. Kur tad vēl? Tā ir vienīgā vieta, kur viņiem ir jāatrodas. Tāpēc, ka viņi ir ienaidnieki. Bet es runāju par cilvēkiem, kas dažādi domā. Pieļauju, dažādi viedokļi var vienmēr būt. Tikai pamatdoma ir viena. Lūdzu, vienmēr iznākot šeit un kaut ko kritizējot, piedāvājiet arī reizēm kaut ko labāku.

Arī runājot par mūsu ceļu uz Eiropas Savienību. Par NATO es nešaubos. Par ceļu uz Eiropas Savienību runājot, šodien mēs daudzi gribam pārliecināt Latvijas Republikas pilsoņus balsot “par”.

Pirmais jautājums ir — ko jūs varat piedāvāt labāku par šo ceļu? Tā varētu būt tā pamatdoma! Arī šodien es uzskatu, ka mēs esam izvēlējušies to labāko pārstāvi no tiem, kāda bija iespēja izvēlēties, un līdz ar to, neapšaubāmi, atbalstīšu šo kandidatūru. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man bija tas gods pakonsultēties ar mūsu Zemnieku savienības ārzemju nodaļu speciālistiem par Kažociņa kunga noderību mums tik ļoti svarīgajā dienestā. Un es saņēmu ļoti pozitīvas atsauksmes par viņu, par viņa profesionalitāti, par viņa labajām darbaspējām, arī par viņa ieguldījumu mūsu bruņoto spēku veidošanā, kad viņš trīs gadus strādāja Latvijā. Man tiešām šoreiz ir kauns, ja mēs, it sevišķi daži opozīcijas līderi, var tā izteikties par mūsu emigrācijas latviešiem, kuriem mēs varam būt visi ļoti pateicīgi par to, ka mēs šodien esam brīvi un esam neatkarīgi. Nenoliksim viņus! (Aplausi.) Es saprotu šo ļoti lielo neapmierinātību dažiem, dažu frakciju pārstāvjiem, kam laikam bailes, ja Kažociņa kungs sāks pildīt savus pienākumus. Un es ierosinu šīs neveiksmīgās debates izbeigt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cienījamie deputāti, mums būtu jābalso par Saeimas lēmuma projektu: iecelt Jāni Kažociņu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 31.panta 5.apakšpunktu Satversmes aizsardzības biroja direktoru ieceļ, aizklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm.

Lūdzu, balsu skaitītāju vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, cienījamais Prezidij! Tātad SAB direktora vēlēšanām jānotiek ar vēlēšanu zīmēm. Balsu skaitītāji sagatavos visus materiālus, un ar zvanu tiksiet aicināti uz balsošanu, kā vienmēr, caur šīm durvīm.

Vēlēšanu zīmēs būs viens kandidāts. Jums ir tiesības, izsakot “jā”, vēlēšanu zīmi neizmainītu iemest vēlēšanu kastē. Un vēlēšanu zīme būs arī derīga, ja jūs gribēsiet izteikt “pret” un šis vienīgais kandidāts būs izsvītrots. Citi gadījumi šajā reizē nav paredzēti. Papildus kandidātus ierakstīt nevar. Paldies!

Lūdzu, gaidiet zvanu! Balsu skaitītāji, lūdzu uz zāli!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu, esiet uzmanīgi! Ar zvanu skaņām mēs sākam balsojumu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Balsu skaitītāju vārdā — Jevgenija Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne (LPP). Saeimas Balsu skaitītāju sēdes protokols nr.10 “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Satversmes aizsardzības biroja direktoru. 2003.gada 2.maijā”. Vēlēšanu zīme nr.8. Kopumā ir izsniegtas 110 vēlēšanu zīmes. Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 96 zīmes. Sabojātu un nomainītu zīmju nav. Dzēstas atlikušās 14 zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 96 zīmes. Par derīgām atzītas 96. Par nederīgām atzītu zīmju nav.

Pret kandidātu balsots — 41 zīmē.

Par Jāni Kažociņu nobalsots — 55 zīmēs. (Aplausi.)

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru ievēlēts Jānis Kažociņš. Tagad aplausus! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Saeimas lēmums — “Iecelt Jāni Kažociņu par Satversmes aizsardzības biroja direktoru” — pieņemts.

Līdz ar to darba kārtība ir izsmelta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus nolasīt Saeimas sekretāram!

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs).Nav reģistrējušies: Aleksejevs, Bartaševičs, Stepaņenko, Šņepste, Turlais. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies deputātiem. Līdz ar to 2.maija ārkārtas sēdi slēdzam.