Zemkopības ministrijas rīkojums Nr. 95

Rīgā 2003. gada 1. aprīlī

Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem

Pamatojoties uz Lauksaimniecības likuma 7. panta trešo daļu un 16. pantu, Ministru kabineta 2003. gada 31.marta rīkojumu Nr.192 “Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2003.gadam” un lai veicinātu Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū:

1. Apstiprināt valsts subsīdiju sadali (latos) un nolikumus 2003. gadam:
1.1.	Nolikums Nr.1. Lauksaimniecības zemes ielabošana	1 200 000
1.2.	Nolikums Nr.2. Lopkopības attīstība	5 587 400
1.3.	Nolikums Nr.3. Augkopības attīstība	4 144 095
1.4.	Nolikums Nr.4. Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana	847 600
1.5.	Nolikums Nr.5. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums	235 800
1.6.	Nolikums Nr.6 Zivsaimniecības attīstība	550 000
1.7.	Nolikums Nr.7. Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija	2 115 000
1.8.	Nolikums Nr.8 Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts	452 000
1.9.	Nolikums Nr.9. Lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalsts	400 000
1.10.	Nolikums Nr.10 Tirgus veicināšana	550 000
1.11.	Nolikums Nr.11 Lauksaimniecības nozaru stabilizācija	6 660 400
1.12.	Līdzfinansējums SAPARD programmai	4 424 620
1.13.	Rezerve	300 000

2. Noteikt, ka lēmumus par rezervei paredzēto finansu līdzekļu piešķiršanu pieņem saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu izveidotā komisija, kas darbojas saskaņā ar apstiprināto nolikumu.

3. Uzdot Lauku atbalsta dienestam kontrolēt, vai subsīdiju pretendents:

3.1. ir iesniedzis pieteikumu saskaņā ar nolikuma prasībām;

3.2. ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs (neattiecas uz nolikuma Nr.4 I sadaļā minētajām fiziskām personām);

3.3. uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks (neattiecas uz nolikuma Nr.4 I sadaļā minētajām fiziskām personām).

4. Uzskatīt, ka subsīdiju pieteikums ir iesniegts Lauku atbalsta dienestā tajā datumā, kad tam pievienoti visi dokumenti atbilstoši nolikuma prasībām.

5. Lauku atbalsta dienestam:

5.1. nodrošināt subsīdiju pretendentiem informācijas pieejamību par subsīdiju piešķiršanas kārtību;

5.2. izvērtēt un pieņemt lēmumu par subsīdiju pieteikumu atbilstību subsīdiju nolikumu nosacījumiem;

5.3. slēgt līgumus, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība, ar subsīdiju pretendentiem par subsīdiju piešķiršanu, paredzot pušu saistības un atbildību;

5.4. aprēķināt un izmaksāt subsīdijas bez pievienotās vērtības nodokļa, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība;

5.5. kontrolēt, vai tiek iesniegtas darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas vai to kopsavilkumi ar likumdošanā noteiktajiem rekvizītiem gadījumos, kad subsīdiju pretendents ir veicis darījumus ar citām juridiskajām personām;

5.6. izmaksāt subsīdijas 10 darba dienu laikā pēc naudas saņemšanas no Valsts kases, pamatojoties uz iesniegtajiem kopsavilkumiem un atbilstoši nolikumos noteiktajai kārtībai bezskaidras naudas norēķinu veidā;

5.7. izmaksāt avansā (ja nolikumā tas ir paredzēts), bet ne vairāk kā 50% apmērā no kopējās subsīdiju summas (Zemkopības ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm, pārziņā esošiem valsts uzņēmumiem, kapitālsabiedrībām (uzņēmējsabiedrībām) – ne vairāk kā 90% apmērā no kopējās subsīdiju summas, Phare projektiem – 100% apmērā);

5.8. subsīdiju pretendentam 15 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža rakstiski sniegt informāciju, kurā ir pamatots subsīdiju atteikums un kurā norādīta šī lēmuma pārsūdzēšanas kārtība;

5.9. pārbaudīt izlases veidā ne mazāk kā 5% no katrā nolikumu sadaļā pieņemto lēmumu skaita;

5.10. iesniegt Zemkopības ministrijā subsīdiju pieteikumu kopsavilkumus līdz katra mēneša 5. un 20.datumam, norādot izmaksātās summas pa reģioniem, nolikumiem, nolikumu sadaļām;

5.11. slēgt vienošanos ar SIA “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” par savstarpējo informācijas apmaiņu, kas nepieciešama subsīdiju administrēšanai;

5.12. pārtraukt subsīdiju pieteikumu pieņemšanu un līgumu slēgšanu vai proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju summu gadījumā, kad saņemti pieteikumi par summu, kas pārsniedz 2003.gadam nolikumā vai tā sadaļā paredzētos līdzekļus, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība;

5.13. sniegt nepieciešamo informāciju Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamenta auditoriem par subsīdiju piešķiršanu un piedalīties apvienotajos subsīdiju atbilstības auditos;

5.14. kontrolēt, vai subsīdiju pretendents, iesniedzot pieteikumu, ir sniedzis patiesu informāciju. Nepatiesas informācijas gadījumā vai pārkāpjot nolikuma nosacījumus, subsīdiju pretendents atmaksā piešķirtās subsīdijas un zaudē tiesības 3 gadus no pārkāpuma konstatēšanas dienas pretendēt uz subsīdiju piešķiršanu.

6. Rīkojums ir spēkā no 2003.gada 1.aprīļa līdz 2003.gada 31.decembrim.

7. 2003.gada I ceturkšņa darījumi un subsīdijas izmaksājamas saskaņā ar šī nolikuma nosacījumiem.

8. Noteikt, ka 2002.gadā noslēgtie līgumi par subsīdiju piešķiršanu starp Lauku atbalsta dienestu un subsīdiju pretendentu ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei.

9. Saskaņā ar atsevišķu Zemkopības ministrijas rīkojumu tiek noteikta kārtība, kādā tiek veikti rīkojuma grozījumi un par nolikumu atbildīgās personas programmas realizācijas laikā.

10. Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamenta auditoriem veikt audita pārbaudes par subsīdiju piešķiršanas atbilstību.

11. Atzīt par spēku zaudējušu Zemkopības ministrijas 2003.gada 3.februāra rīkojumu Nr. 29 “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”.

12. Rīkojumu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrs M. Roze

Valsts sekretāre L. Straujuma

 

1.pielikums

Nolikums Nr. 1.

Lauksaimniecības zemes ielabošana

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt meliorācijas sistēmu būvniecību, skābo augšņu kaļķošanu un augšņu agroķīmisko izpēti, lai ar augsnes mitruma režīma un reakcijas (pH) optimizēšanas pasākumiem, izmantojot datus par augsnes agroķīmiskajām īpašībām, veicinātu konkurētspējīgas un kvalitatīvas augkopības produkcijas ražošanu.

2. Augsnes ielabošanai paredzēts finansējums Ls 1 200 tūkst. (t.sk.PVN), no kuriem:

2.1. meliorācijas sistēmu būvdarbiem – Ls 600 tūkst.;

2.2. skābo augšņu kaļķošanai – Ls 520 tūkst.;

2.3. augšņu agroķīmiskajai izpētei – Ls 80 tūkst.

3. Subsīdiju apmērs no meliorācijas sistēmu būvdarbu, skābo augšņu kaļķošanas un augšņu agroķīmiskās izpētes darbu izmaksām ir:

3.1. 75%, ja saimniecības zemes vidējā kadastrālā vērtība ir līdz 115 Ls/ha (ieskaitot);

3.2. 70%, ja saimniecības zemes vidējā kadastrālā vērtība ir lielāka par 115 Ls/ha.

4. Subsīdijas tiesīga saņemt:

4.1. persona:

4.1.1. kurai zeme īpašumā vai lietošanā ir piešķirta lauksaimniecības vajadzībām;

4.1.2. kura uztur meliorācijas sistēmas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

4.2. kooperatīvā (kopdarbības) sabiedrība, kuras statūtos noteiktie darbības mērķi un uzdevumi atbilst šī nolikuma atbalstāmo pasākumu realizēšanai un kuru lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieki vai lietotāji ir pilnvarojuši šos pasākumus veikt (neattiecas uz augšņu agroķīmisko izpēti).

5. Prioritāti subsīdiju saņemšanai nosaka pieteikumu iesniegšanas secība.

6. Lauku atbalsta dienestam ir tiesības veikt finanšu pārdali starp reģioniem, ja atbalstāmā pasākuma realizēšanai netiek izlietota nolikumā noteiktā subsīdiju summa.

7. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde reģistrācijas žurnālā ieraksta visus nolikuma prasībām atbilstošos pretendentu pieteikumus to iesniegšanas secībā.

8. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde (Madonas rajonā – kopā ar Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi):

8.1. ir tiesīga piemērot saimniecības zemes vidējās kadastrālās vērtības noteikšanai attiecīgā pagasta zemes vidējo kadastrālo vērtību atbilstoši 31.07.2001. Ministru kabineta noteikumu Nr.341 “Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 12.pielikumam”, ja pretendents nav iesniedzis Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības izsniegtu izziņu par saimniecības zemes vidējo kadastrālo vērtību;

8.2. izvēlas darbu izpildītājus atbilstoši likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” prasībām;

8.3. slēdz līgumus ar subsīdiju saņēmējiem un darbu izpildītājiem par meliorācijas sistēmu būvdarbu, skābo augšņu kaļķošanas vai augšņu agroķīmiskās izpētes darbu izpildi un samaksu (t.sk. PVN); līgumā paredz termiņu, kurā pretendents darbu izpildītājam par darbu izpildi samaksā savu daļu, un nosacījumu, ka pretendents kontrolē darbu izpildes kvalitāti.

9. Subsīdijas piešķir pēc atbalstāmā pasākuma vai noteikta darba apjoma (paredz līgumā ar darba izpildītājiem) izpildes.

10. Skābo augšņu kaļķošanu var aizstāt ar ģipšošanu, ja ģipša izmantošanas mērķtiecību augsnes skābuma samazināšanai attiecīgajā saimniecībā apliecina pretendenta iesniegtais Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atzinums.

 

II. Meliorācijas sistēmu būvdarbi

1. No subsīdijām finansē esošo meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas un renovācijas būvdarbu izmaksas.

2. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona meliorētajai platībai.

3. Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas vai renovācijas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls 10 000.

4. Meliorācijas sistēmu būvprojektēšanu un būvdarbus atļauts veikt hidromelioratīvo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

5. Lai saņemtu subsīdijas meliorācijas sistēmu būvniecībai, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā struktūrvienībā iesniedz:

5.1. pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu;

5.2. meliorācijas sistēmu būvniecības tehnisko dokumentāciju vai tehnisko projektu saskaņā ar šī nolikuma 6.1.apakšpunktu.

6. Lauku atbalsta dienesta reģionālā struktūrvienība (Madonas rajonā – kopā ar Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi):

6.1. 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas apseko meliorācijas sistēmas, sastāda apsekošanas aktu, sniedz atzinumu par meliorācijas sistēmu būvniecības nepieciešamību, sagatavo projektēšanas uzdevumu un nosaka meliorācijas sistēmu būvniecības tehniskās dokumentācijas vai tehniskā projekta iesniegšanas termiņu, bet ne vēlāku kā trīs mēnešus no pieteikuma iesniegšanas datuma;

6.2. izvērtē un pieņem paveiktos darbus hidromelioratīvo būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

 

III. Skābo augšņu kaļķošana

1. No subsīdijām finansē skābo augšņu kaļķošanas izmaksas.

2. Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums skābo augšņu kaļķošanas pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls 10 000.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt personas:

3.1. kuru saimniecībās veikta augšņu agroķīmiskā izpēte un izpētes analīzes rezultāti nav vecāki par pieciem gadiem;

3.2. kuru saimniecībai ir izstrādāta augšņu tehniskā dokumentācija (agroķīmiskā karte, aprēķins par kaļķu normu un izmaksas konkrētai platībai).

4. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona kaļķojamai platībai.

5. Lai saņemtu subsīdijas skābo augšņu kaļķošanai, pretendents Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu.

6. Lauku atbalsta dienesta teritoriālā struktūrvienība izvērtē un pieņem paveiktos darbus un sastāda darbu nodošanas – pieņemšanas aktu.

 

IV. Augšņu agroķīmiskā izpēte

1. No subsīdijām finansē augsnes paraugu noņemšanas, augsnes agroķīmisko īpašību pamatrādītāju (augsnes skābuma, organisko vielu, kustīgā fosfora, kālija un apmaiņas magnija satura) noteikšanas, analīžu rezultātu izvērtēšanas, augšņu agroķīmiskās kartes sagatavošanas un ieteikumu sniegšanas izmaksas saskaņā ar 2.pielikumu.

2. Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums augšņu agroķīmiskās izpētes pasākumam viena gada laikā vienam pretendentam ir Ls 500.

3. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībai.

4. Lai saņemtu subsīdijas augšņu agroķīmiskai izpētei, pretendents Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz:

4.1. pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu;

4.2. zemes robežu plāna kopiju ar iezīmētu augšņu agroķīmiskajai izpētei paredzētās platības kontūru.

5. Lauku atbalsta dienesta teritoriālā struktūrvienība izvērtē un pieņem paveiktos darbus un sastāda darbu nodošanas – pieņemšanas aktu.

Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa

 

1. pielikums nolikumam Nr.1

2. pielikums nolikumam Nr.1

Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa

2.pielikums

 

Nolikums Nr.2. Lopkopības attīstība

 

Vispārīgie jautājumi

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt lopkopības nozaru attīstību.

2. Noteikt, ka subsīdijas ir tiesīga saņemt:

2.1. persona, kura tai piederošos mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju par notikumiem dzīvnieku ganāmpulkā valsts SIA “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā” (turpmāk –VCIDAC) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

2.2. persona, kura ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997. gada rīkojumu Nr. 348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo klasifikāciju”.

 

I. Piensaimniecības attīstība

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt govju ganāmpulku īpašniekus, kuru ganāmpulks atrodas pārraudzībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuri nodarbojas ar piena ražošanu, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu, konkurētspējīgas un kvalitatīvas piena produkcijas ražošanu.

2. Piensaimniecības attīstībai piešķirti Ls 2 547 600, tai skaitā:

2.1. šī nolikuma 4.1.apakšpunkta izpildei nepārsniedzot Ls 20 000;

2.2. šī nolikuma 4.2.apakšpunkta izpildei nepārsniedzot Ls 65 000.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas govju ganāmpulka īpašniekam, aprēķinot Ls 5,50 mēnesī par katru pārraudzībā esošu govi:

3.1. kura atrodas reģistrētā ganāmpulkā, kurš atrodas pārraudzībā uz 2002.gada 1.oktobri;

3.2. kura uz aprēķina mēneša 20.datumu atradusies reģistrētā ganāmpulkā un par kuru pēdējo trīs mēnešu (izņemot pirmpienes) laikā ir reģistrēti pārraudzības dati;

4. Papildus 3.punkta nosacījumiem govju ganāmpulka īpašniekam tiek piešķirtas subsīdijas:

4.1. vienu reizi gadā Ls 40 apmērā par katru pārbaudes buļļu meitu (pirmpieni) pēc pirmās laktācijas (240–305 dienas) slēgšanas, ja:

4.1.2. ganāmpulkā tiek veikta plānota jaunbuļļu pārbaude saskaņā ar noslēgto līgumu starp saimniecību un ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju;

4.1.2. pārbaudāmā buļļa meitai (pirmpienei) ir veikta imunoģenētiskā pārbaude, ko apliecina imunoģenētiskā testa rezultāts;

4.1.3. pārbaudes buļļa meitu (pirmpieni) ir lineāri novērtējis sertificēts dzīvnieku vērtēšanas eksperts;

4.2. vienu reizi gadā Ls 50 apmērā pēc pārraudzības gada slēgšanas – par katru 2000.gada 10.novembra Ģenētisko resursu saglabāšanas programmas noteiktajām prasībām atbilstošu:

4.2.1. dzīvu izzūdošo šķirņu genofonda govi (Latvijas zilo);

4.2.2. dzīvu ģenētiski augstvērtīgo Latvijas brūnās tīršķirnes govi, ja attiecīgā govs ir ierakstīta Valsts ciltsgrāmatas A sadaļā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un ganāmpulka minētajām šķirnes govīm ir aprēķināts selekcijas indekss atbilstoši Zemkopības ministrijas 1999.gada 21.decembra instrukcijai Nr.10 “Par piena šķirņu govju ciltsvērtības noteikšanu”.

5. Pretendējot uz subsīdijām, ganāmpulka īpašnieks iesniedz pieteikumu (veidlapa Nr.2.1.1., Nr.2.1.2. un Nr.2.1.3.) līdz katra ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.

6. Informāciju par subsidējamām govīm pēc stāvokļa uz katra mēneša 20.datumu VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei līdz katra nākamā ceturkšņa pēdējā mēneša 25.datumam.

7. Šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei:

7.1. līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 20.datumam – lineāri novērtēto pārbaudes buļļu meitu sarakstu un imunoģenētiskās laboratorijas atzinumu par izcelšanās pārbaudes rezultātiem (imunoģenētiskā testa rezultāts);

7.2. pēc pārraudzības gada slēgšanas Valsts ciltsgrāmatā ierakstīto ģenētiski augstvērtīgo Latvijas brūnās šķirnes govju sarakstu.

8. Šķirnes dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas konsultatīvā padome, kas izveidota saskaņā ar Ciltsdarba likuma 4.panta IV daļu un zemkopības ministra 2001.gada 31.jūlija rīkojumu Nr.235 “Par Šķirnes dzīvnieku audzēšanas konsultatīvo padomju sastāvu apstiprināšanu”, pēc pārraudzības gada slēgšanas apstiprina VCIDAC sagatavotos ganāmpulka sarakstus ar izzūdošo šķirņu genofonda (Latvijas zilās šķirnes) govīm un Latvijas brūnās šķirnes ģenētiski augstvērtīgajām govīm.

8. Subsīdijas Lauku atbalsta dienests aprēķina un maksā:

8.1. par šīs sadaļas 3.punktā un 4.1.apakšpunktā minētajām govīm 2., 3. un 4.ceturksnī;

8.2. par šīs sadaļas 4.2. un 4.3.apakšpunktā minētajām govīm – pēc pārraudzības gada noslēguma 2003.gada 1.oktobrī.

8.3. saskaņā ar VCIDAC sagatavoto informāciju par subsidējamām govīm ganāmpulka īpašniekiem, kuri iesnieguši Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu (veidlapa Nr.2.1.1., Nr.2.1.2., Nr.2.1.3.) par šajā sadaļā minētajiem ganāmpulkiem.

9. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

II. Dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšana

1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2. Subsīdijas tiek maksātas valsts SIA “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centram” (turpmāk – VCIDAC):

2.1. par katru liellopu reģistra datu bāzē esošu dzīvnieku informācijas uzturēšanai un atjaunošanai – Ls 0,05 mēnesī (t.sk.PVN);

2.2. par katru aitu, kazu, zirgu un cūku reģistra datu bāzē esošu dzīvnieku informācijas uzturēšanai un atjaunošanai – Ls 0,022 mēnesī (t.sk.PVN);

2.3. ciltsdokumentācijas un dokumentācijas izdošanai saskaņā ar norēķinu dokumentiem.

3. Dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšani piešķirti Ls 330 000, t.sk.PVN:

3.1. liellopu reģistra uzturēšanai – Ls 259 400;

3.1.1. centrālā reģistra uzturēšanai – Ls 190 000;

3.1.2. datu bāzu atjaunošanai reģionos – Ls 69 400;

3.2. aitu, kazu, zirgu un cūku reģistra uzturēšanai – Ls 70 600;

3.2.1. centrālā reģistra uzturēšanai – Ls 26 000;

3.2.2. datu bāzu atjaunošanai reģionos – Ls 44 600.

4. Subsīdiju saņemšanai VCIDAC:

4.1. slēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu par 2. punktā minēto darbu izpildi;

4.2. līdz katra nākamā mēneša 10. datumam iesniedz pārskatu par paveikto darbu Lauku atbalsta dienestā.

5. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz iesniegto pārskatu, izmaksā subsīdijas vienu reizi mēnesī.

 

III. Pārraudzības programmas izpilde piensaimniecībā

1. Subsīdiju mērķis ir govju un kazu pārraudzības programmas nodrošināšana.

2. Pārraudzības programmas izpildei piensaimniecībā piešķirti Ls 400 000 (t.sk.PVN).

3. Subsīdijas tiek maksātas:

3.1. VCIDAC par pārraudzības informācijas ievadīšanu datorprogrammās, tās analīzi visiem pārraudzībā reģistrētajiem govju un kazu ganāmpulkiem un regulāru informācijas piegādi ganāmpulku īpašniekiem atbilstoši pārraudzības normatīvo aktu prasībām;

3.2. a/s “Kurzemes CMAS” piena pārraudzības laboratorijai, a/s “Siguldas CMAS” piena pārraudzības laboratorijai, a/s “Latgales CMAS” piena pārraudzības laboratorijai, SIA “Piensaimnieku laboratorijai” (turpmāk – laboratorijas) par pārraudzības analīžu veikšanu govju un kazu pienam un datu pirmapstrādi saskaņā ar noslēgto līgumu ar VCIDAC par informācijas apmaiņu.

4. Pārraudzības programmas nodrošināšanai tiek maksāti Ls 0,49 (t.sk.PVN) mēnesī par vienu pārraudzībā esošu govi vai kazu, tajā skaitā:

4.1. pārraudzības informācijas datu apstrādei, datu apmaiņas nodrošināšanai un arhivēšanai – Ls 0,17 (t.sk.PVN) mēnesī;

4.2. piena analīžu veikšanai – Ls 0,24 (t.sk.PVN) mēnesī;

4.3. datu pirmapstrādei, ievadīšanai un nosūtīšanai datu apstrādei – Ls 0,08 (t.sk.PVN) mēnesī.

5. Par veiktajiem darbiem:

5.1. VCIDAC līdz katra mēneša 10.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pēc (veidlapa Nr.2.3.);

5.2. laboratorijas, kuras informāciju saskaņojušas ar VCIDAC, līdz katra mēneša 5.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei (veidlapa Nr.2.3.)

6. SIA “Piensaimnieku laboratorija” Lauku atbalsta dienestā iesniedz references laboratorijas izsniegtu dokumentu par kalibrācijas testu rezultātiem, Valsts ciltsdarba inspekcijas izsniegtu dokumentu par normatīvos aktos noteikto pārraudzības noteikumu izpildes nodrošināšanu.

7. Subsīdijas tiek maksātas katru mēnesi VCIDAC un laboratorijām, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu.

8. Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar VCIDAC un laboratorijām par iepriekšminēto darbu izpildi.

IV. Piena ražotāju reģistra uzturēšana

1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt un apkopot informāciju par pārstrādei iepirkto govs pienu no katra piena ražotāja, lai aprēķinātu piena kvotu un veicinātu piena ražošanas saimniecību attīstību.

2. Piena ražotāju reģistra uzturēšanai piešķirti Ls 80 000 (t.sk.PVN).

3. Subsīdijas tiek piešķirtas piena ražotāju reģistra programmas darbības nodrošināšanai – informācijas ieguvei un analīzei par piena ražošanas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem un piena ražotājiem.

4. Subsīdijas tiek piešķirtas VCIDAC par:

4.1. katru attiecīgajā mēnesī iepirktā piena tonnu – piena ražotāju reģistra informācijas datu bāzes uzturēšanai (informācijas datu ieguvei, apstrādei, arhivēšanai, atskaišu sagatavošanai un nosūtīšanai) – vienreizēja samaksa Ls 0,05 (t.sk.PVN);

4.2. piena ražotāju reģistra dokumentācijas (veidlapu) izdošanu, datortehnikas un programmatūras nodrošinājumu saskaņā ar norēķinu dokumentiem.

5. Par veiktajiem darbiem VCIDAC līdz katra nākamā ceturkšņa 15.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā (veidlapa Nr.2.4.).

6. Subsīdijas tiek maksātas VCIDAC, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu.

7. Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar VCIDAC par iepriekšminēto darbu izpildi.

V. Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstība

1. Subsīdiju mērķis ir palielināt pašražotās kvalitatīvās liellopu gaļas īpatsvaru tirgū un, realizējot ciltsdarba programmu, veicināt liellopu gaļas ražošanas kā patstāvīgas nozares attīstību.

2. Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstībai 2003. gadā subsīdijas paredzēts piešķirt Ls 930 800, tajā skaitā;

2.1. liellopu gaļas ražošanai, realizējot jaunlopus gaļai līdz 36 mēnešu vecumam;

2.2. ciltsdarba programmas realizēšanai:

2.2.1. par iegūtiem teļiem no pārraudzībā esošām zīdītājgovīm;

2.2.2. par tīršķirnes specializēto gaļas šķirņu zīdītājgovīm šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībā.

3. Subsīdijas tiek maksātas:

3.1. ganāmpulku īpašniekiem:

3.1.1. par iegūtu teļu no specializētās gaļas šķirnes zīdītājgovs – Ls 80 (specializēto gaļas šķirņu liellopiem pieskaita dzīvniekus ar vismaz III pakāpes šķirnību, kā arī divu specializēto gaļas šķirņu krustojumus);

3.1.2. par iegūtu teļu no citu šķirņu zīdītājgovs – Ls 50 (citu šķirņu zīdītājgovīm pieskaita govis, kuras tiek turētas kopā ar dzimušajiem teļiem vismaz 6 mēnešus un kuras netiek slauktas piena iegūšanai);

3.1.3. par gaļai realizētiem ekstra un pirmās klases vai kategorijas jaunlopiem, kuri atrodas pretendenta ganāmpulkā ne mazāk kā sešus mēnešus un kuru dzīvmasa ir virs 400 kg:

3.1.3.1. specializēto gaļas šķirņu jaunlopiem – Ls 130 (izņemot telēm);

3.1.3.2. krustojumu jaunlopiem ar specializētajām gaļas šķirnēm – Ls 90 (krustojuma dzīvniekiem pieskaita I un II pakāpes gaļas šķirņu liellopus, kas iegūti, krustojot Latvijā audzēto piena šķirņu govis un specializēto gaļas šķirņu buļļus);

3.1.3.3. pārējiem jaunlopiem, ja ganāmpulkā ir vismaz 20 dažāda vecuma liellopi – Ls 60;

3.1.4. par zīdītājgovi ciltsdarba programmas realizēšanai šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībās, kuras izvērtētas un ieguvušas statusu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā – Ls 20.

4. Subsīdijas saņem, ievērojot šādus noteikumus:

4.1. par iegūtiem teļiem no tīršķirnes un citu šķirņu zīdītājgovīm, ja tiek veikta pārraudzība saskaņā ar 1996. gada 6. martā Zemkopības ministrijā apstiprinātajiem “Pārraudzības noteikumiem gaļas šķirņu liellopiem”;

4.2. par iegūtiem teļiem no citu šķirņu zīdītājgovīm, ja ganāmpulkā ir vismaz 3 šādas govis vai grūsnas teles (tajā skaitā specializēto gaļas šķirņu govis un teles), kuras ir apsēklotas ar specializēto gaļas šķirņu vaisliniekiem;

4.3. par gaļai realizētiem jaunlopiem, ja tie ir nokauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā kautuvē un par to realizāciju ir noformēta Valsts ieņēmumu dienesta izdota preču pavadzīme – rēķins vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēti dzīvnieka realizāciju apliecinoši dokumenti, kuros ir norādīts jaunlopa identifikācijas numurs, realizācijas dzīvmasa, nobarojuma klase un šķirne;

4.4. par tīršķirnes specializētās gaļas šķirnes zīdītājgovi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu ieguvušā ganāmpulkā, ja saimniecība ir izvērtēta un ieguvusi šo statusu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2003. gada 1.oktobrim.

5. Pretendējot uz 3.1.1. un 3.1.2. punktā minētajām subsīdijām:

5.1. ganāmpulka īpašnieks iesniedz kopsavilkumu VCIDAC (līdz 15.03.2003. precizējot to uz 15.06.2003. un 15.09.2003.) – veidlapa Nr. 2.5.1;

5.2. VCIDAC salīdzina iesūtītās informācijas atbilstību nolikumā izvirzītajām prasībām;

5.3. VCIDAC par šīs sadaļas 3.1.1. un 3.1.2. punktā minētajām zīdītājgovīm izdara ierakstus datu bāzē, tā izslēdzot iespēju par šīm govīm saņemt subsīdijas nolikuma Nr.2 “Lopkopības attīstība” I sadaļas “Piensaimniecības attīstība” ietvaros;

5.4. līdz katra nākamā ceturkšņa 25. datumam (precizēto informāciju par 1.ceturksni līdz 17.04.2003.) pieteikumu salīdzināšanai VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē to ganāmpulku un dzīvnieku sarakstu, kuri atbilst subsīdiju saņemšanai par iegūtiem teļiem no zīdītājgovīm;

5.5. ganāmpulka īpašnieks līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz pieteikumu – veidlapa Nr. 2.5.2.

6. Pretendējot uz subsīdijām par gaļai realizētiem jaunlopiem (t.sk. par atbilstošajiem I ceturksnī realizētajiem jaunlopiem, par kuriem netika iesniegta dokumentācija iepriekš noteiktajos termiņos), dzīvnieka īpašnieks līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 1. datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz pieteikumu – veidlapa Nr. 2.5.3., pievienojot pieteikumam dzīvnieka realizāciju apliecinošā dokumenta kopiju un realizētā dzīvnieka pases kopiju.

7. Pārējo II ceturksnī subsidējamo jaunlopu skaitu atbilstoši 3.1.3.3. apakšpunkta noteikumiem nosaka pēc liellopu skaita ganāmpulku reģistrā uz 2003. gada 1.janvāri, bet III un IV ceturksnī subsidējamo jaunlopu skaitu nosaka pēc liellopu skaita ganāmpulku reģistrā uz 2003. gada 1. jūliju, ko apliecina VCIDAC sagatavotais un Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegtais atbilstošo ganāmpulku saraksts.

8. Pretendējot uz subsīdijām par tīršķirnes specializētās gaļas šķirnes zīdītājgovi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu ieguvušā ganāmpulkā, dzīvnieku īpašnieks iesniedz pieteikumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē – veidlapa 2.5.4., līdz 2003. gada 1. novembrim.

9. Lauku atbalsta dienests subsīdijas par 8. punktā minētajiem dzīvniekiem izmaksā līdz 2003.gada 1.decembrim.

10. Ganāmpulka īpašnieks līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

VI. Cūkkopības nozares attīstība

1. Subsīdiju mērķis – veicināt ciltsdarba programmas realizēšanu, izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, lai paplašinātu konkurētspējīgas cūkgaļas ražošanas ganāmpulku izveidošanu un palielinātu ražošanas efektivitāti, kā arī saglabātu cūku populācijas genofondu.

2. Cūkkopības nozares attīstībai kopā tiek piešķirts Ls 825 000, t.sk.:

2.1. ciltsdarba un pārraudzības programmas realizēšanai – Ls 453 000;

2.2. cūkgaļu ražojošām saimniecībām – Ls 372 000, t.sk.:

2.2.1. šķirnes sivēnmātēm – Ls 322 000;

2.2.2. jauncūku un jaunkuiļu iegādei – Ls 50 000.

3. Subsīdijas tiek maksātas:

3.1. ciltsdarba un pārraudzības programmas realizācijai:

3.1.1. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes audzēšanas saimniecības statusu atbilstoši MK noteikumiem Nr.368 “Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību atbilstības kritērijiem un šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecību statusa piešķiršanas kārtību” (izdots 24.10.2000.) un strādā saskaņā ar “Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu 2000.gadam un tuvākai perspektīvai līdz 2005.gadam” – par katru 3V (vecvecvecāku) un 2V (vecvecāku) vismaz vienreiz atnesušos sivēnmāti, kurai ģenētiskais (BLUP) indekss ir 105 un vairāk, kopumā subsidējot ne vairāk kā 70% no katrā saimniecībā esošām sivēnmātēm, – Ls 14 mēnesī par katru sivēnmāti;

3.1.2. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam, mākslīgās apsēklošanas stacijai un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijai par sertificētu kuili, ja strādā saskaņā ar MK noteikumiem Nr.211 “Vaislinieku, to bioproduktu un transplantējamo embriju sertifikācijas kārtība” (izdots 24.10.2000.) un bioproduktu izmanto sivēnmāšu mākslīgai apsēklošanai, – Ls 20 mēnesī par katru kuili;

3.1.3. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam Latvijas Baltās cūkas genofonda saglabāšanai; subsīdijas saņem 300 pēc ģenētiskā (BLUP) indeksa augstvērtīgākās sivēnmātes saskaņā ar Latvijas Baltās cūku šķirnes saglabāšanas programmas rīcības plānu – 15 Ls mēnesī par katru dzīvnieku, kas vienlaicīgi nedrīkst pretendēt 3.1.1punktā noteiktajām subsīdijām;

3.1.4. šķirnes cūku audzēšanas organizācijām, kas atbilst MK noteikumiem Nr.367 “Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas atbilstības kritērijiem” (izdoti 24.10.2000.) par pārraudzības darbā izmantojamās datortehnikas iegādi, pamatojoties uz datoru iegādi apliecinošām stingrās uzskaites preču pavadzīmēm – Ls 5000 apmērā;

3.2. cūkgaļu ražojošām saimniecībām:

3.2.1. cūkgaļu ražojošas saimniecības īpašniekam par sivēnmāti ar produktivitāti 20 un vairāk atšķirti sivēni gadā – 5 Ls mēnesī par katru sivēnmāti, ja:

3.2.1.1. saimniecība sniedz ikmēneša informāciju VCIDAC par cūku kustību ganāmpulkā;

3.2.1.2. veic datorizētu pārraudzību saskaņā ar 02.07.2002. Ministru kabineta noteikumiem Nr.287 “Cūku pārraudzības kārtība”;

3.2.1.3. ganāmpulkā ir vismaz 10 sivēnmātes, kuras ir vismaz vienreiz atnesušās;

3.2.2. cūkgaļas ražojošās saimniecības īpašniekam par ganāmpulkā nopirktu jauncūku vai jaunkuili, kas nopirkts no Šķirnes cūku audzētāju organizācijām, kas atbilst MK noteikumiem Nr.367 “Noteikumi par šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas atbilstības kritērijiem” un kuru izcelsmi apliecina 2003.gadā izdots šķirnes sertifikāts un stingrās uzskaites preču pavadzīme – vienreizējs maksājums 25 Ls apmērā.

4. Pretendentu pieteikšanās kārtība subsīdiju saņemšanai:

4.1. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašnieks, kura saimniecība atbilst 3.1.1. punkta prasībām, līdz katra nākamā ceturkšņa 3.datumam iesniedz pieteikumu – veidlapa 2.6.1. un šķirnes cūku audzētāju organizācijas sagatavoto ganāmpulka sivēnmāšu vērtējumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei;

4.2. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašnieks, mākslīgās apsēklošanas stacija vai šķirnes cūku audzētāju organizācija, kas atbilst 3.1.2.punkta prasībām, līdz katra nākamā ceturkšņa 3.datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu – veidlapa 2.6.2.;

4.3. saimniecības atbilstoši šīs sadaļas 3.1.3. punktam līdz katra ceturkšņa 3.datumam iesniedz pieteikumu par Latvijas Baltās šķirnes cūkām – veidlapa 2.6.5. un šķirnes cūku audzētāju organizācijas sagatavoto Latvijas Baltās šķirnes cūku vērtējumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei;

4.4. cūkgaļu ražojošās saimniecības atbilstoši šīs sadaļas 3.2.1.punktam līdz katra nākamā ceturkšņa 3.datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pieteikumu kompensācijai par sivēnmātēm – veidlapa 2.6.3.;

4.5. cūkgaļu ražojošās saimniecības īpašnieks atbilstoši šīs sadaļas 3.2.2. punktam līdz katra ceturkšņa 3.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz pieteikumu par iepriekšējā ceturksnī iepirktajām jauncūkām un/vai jaunkuiļiem – veidlapa 2.6.6., pieteikumam pievieno dzīvnieka iegādi apstiprinošu stingrās uzskaites samaksas dokumenta kopiju un šķirnes sertifikāta kopiju.

5. Līdz katra ceturkšņa 3.datumam VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei un Cūku audzētāju asociācijai informāciju par cūku kustību ganāmpulkā – veidlapa 2.6.4.

6. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

VII. Zirgkopības nozares attīstība

1. Mērķis – attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.

2. Uz subsīdijām var pretendēt zirgu ganāmpulka īpašnieks, kura šķirnes zirgu ganāmpulks atrodas pārraudzībā.

3. Subsīdiju programmas ietvaros paredzēts piešķirt Ls 132000.

4. Subsīdijas tiek maksātas:

4.1. par sertificētu vaislinieku – Ls 35 mēnesī;

4.2. par dzimušu kumeļu atbilstoši Latvijas zirgu ciltsdarba programmai – vienreizējs maksājums Ls 120 apmērā;

4.3. par grūsnu ķēvi, kura lecināta ar ērzeli, iepirktu par valsts subsīdijām, vai ar vienu no 20 labākajiem ērzeļiem, kuri novērtēti atbilstoši Latvijas zirgu ciltsdarba programmai, – vienreizējs maksājums Ls 100 apmērā;

4.4. par mākslīgi apsēklotu ķēvi, kurai atzīta grūsnība – vienreizējs maksājums Ls 100 apmērā;

4.5. par rezultatīvi startējošu starptautiskas klases* sporta zirgu, kas pārvarējis augstumu 140 cm un 150 cm konkūrā un startējis vidējās balvas iejādē, – Ls 60 mēnesī; sporta zirgiem pirmajā pusgadā subsīdijas izmaksā pēc iepriekšējā gada otrā pusgada sacensību rezultātiem, otrajā pusgadā – pamatojoties uz sporta zirgu sacensību kārtējā gada rezultātiem pirmajā pusgadā;

4.6. par darba spēju pārbaudi jaunzirgiem pirmo reizi dzīves laikā – vienreizējs maksājums Ls 50 apmērā.

5. Latvijas zirgaudzētāju biedrība līdz katra ceturkšņa 1.datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestam sarakstu ar 20 labākajiem ērzeļiem un pārraudzībā esošo zirgu sarakstu pa saimniecībām.

6. Pretendentu pieteikšanās kārtība subsīdiju saņemšanai:

6.1. subsīdiju pretendents līdz katra ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz šādus pieteikumus:

6.1.1. par sertificētiem vaisliniekiem – veidlapu 2.7.1.;

6.1.2. par iegūtiem kumeļiem atbilstoši ciltsdarba programmai – veidlapu 2.7.2.;

6.1.3. par vaislas ķēvēm, kuras mākslīgi apsēklotas vai lecinātas ar 20 labākajiem ērzeļiem – veidlapu 2.7.3.;

6.1.4. 4.3., 4.4. punktā paredzētajām subsīdijām – iesniedz lecināšanas apliecības 2. eksemplāru;

6.1.5. par starptautiskās klases sporta zirgiem – veidlapu 2.7.4.;

6.1.6. par pārbaudītiem jaunzirgiem pēc darba spējām – veidlapu 2.7.5.;

6.1.7. īpašnieks, kuram pieder ērzelis, nevar pretendēt uz 4.3. punktā paredzētajām subsīdijām, ja īpašniekam piederošā ķēve ir aplecināta ar kādu no šim īpašniekam piederošiem ērzeļiem.

7. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

Piezīme: Par starptautiskas klases sacensībām tiek uzskatītas Starptautiskās jātnieku sporta federācijas apstiprinātās un pēc kalendārā plāna notikušās sacensības.

VIII. Aitkopības un kazkopības nozaru attīstība

1. Subsīdiju mērķis – veicināt ciltsdarba programmas realizēšanu, izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, lai paplašinātu kvalitatīvu ganāmpulku izveidošanu aitu gaļas, kazu piena ražošanai un uzlabotu dzīvnieku produktivitāti.

2. Aitkopības un kazkopības nozaru attīstībai piešķirti Ls 82 000, t.sk.:

2.1. aitkopības nozarei – Ls 60 000;

2.2. kazkopības nozarei – Ls 22 000.

3. Uz subsīdijām var pretendēt:

3.1. šķirnes aitu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja:

3.1.1. saimniecība ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu;

3.1.2. aitu māšu skaits ganāmpulkā uz katra mēneša pirmo datumu nav mazāks par 30;

3.1.3. īpašnieks līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma klase;

3.2. aitu gaļas ražošanas saimniecības īpašnieks, ja:

3.2.1. saimniecības īpašnieks sniedz informāciju VCIDAC ganāmpulka reģistrā;

3.2.2. aitu māšu skaits, ganāmpulkā uz 2003.gada 1.jūliju nav mazāks par 30 un ja tās atrodas pretendenta ganāmpulkā ne mazāk kā 6 mēnešus;

3.2.3. īpašnieks līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs;

3.3. šķirnes kazu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja:

3.3.1. saimniecība ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu;

3.3.2. kazu māšu skaits ganāmpulkā uz 2003.gada 1.jūliju nav mazāks par 10;

3.3.3. īpašnieks līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma klase;

3.4. kazu piena ražošanas saimniecības īpašnieks, ja:

3.4.1. saimniecības īpašnieks sniedz informāciju VCIDAC par ganāmpulka reģistru;

3.4.2. tiek veikta pārraudzība un rezultāti ir apkopoti VCIDAC datu bāzē;

3.4.3. kazu māšu skaits ganāmpulkā uz 2003.gada 1.jūliju nav mazāks par 10;

3.4.4. īpašnieks līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs.

4. Latvijas Aitu audzētāju asociācija iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 20.datumam šķirnes aitu audzēšanas saimniecību novērtēto dzīvnieku sarakstus.

5. Latvijas kazu audzētāju apvienība iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 20.jūlijam šķirnes kazu audzēšanas saimniecību novērtēto dzīvnieku sarakstus.

6. VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 25.datumam informāciju par šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās subsidējamiem dzīvniekiem.

7. VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 25.jūlijam informāciju par šķirnes kazu audzēšanas saimniecībās, aitu gaļas ražošanas saimniecībās un kazu piena ražošanas saimniecībās subsidējamiem dzīvniekiem.

8. Subsīdijas tiek maksātas:

8.1. šķirnes aitu audzēšanas saimniecības īpašniekam vienu reizi ceturksnī par sertificētu vaislas teķi, E un I klases vaislas aitu māti – Ls 5 mēnesī, ja līdz katra nākamā ceturkšņa 1. datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegta pieteikuma veidlapa Nr.2.8.1.;

8.2. aitu gaļas ražošanas saimniecības īpašniekam par sertificētu vaislas teķi – Ls 60 gadā un aitu māti – Ls 8 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegta pieteikuma veidlapa Nr.2.8.2.;

8.3. šķirnes kazu audzēšanas saimniecības īpašniekam par sertificētu vaislas āzi un vaislas kazu māti – Ls 40 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegta pieteikuma veidlapa Nr.2.8.3.;

8.4. kazu piena ražošanas saimniecības īpašniekam par sertificētu vaislas āzi – Ls 40 gadā un kazu māti – Ls 15 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegta pieteikuma veidlapa Nr.2.8.4.;

9. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

 

IX. Vaislas materiāla iegāde ārvalstīs

1. Mērķis – vaislas materiāla izmantošana dzīvnieku genofonda uzlabošanā, dažādības uzturēšanā, lai sekmētu dzīvnieku produktīvo un reproduktīvo īpašību uzlabošanu .

2. Piešķirtais subsīdiju apjoms – Ls 228 000.

3. Subsīdijas tiek maksātas par vaislas materiāla dzīvniekiem un to pavairojamo materiālu (bioproduktu, olšūnām, embrijiem, olām) iegādi ārvalstīs.

4. Pretendentiem subsīdiju saņemšanai līdz 2003. gada 1.maijam attiecīgajā šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācijā jāiesniedz pieteikums, kuram jāpievieno:

4.1. iepirkto dzīvnieku izmantošanas, pavairošanas un realizācijas programma;

4.2. pieteikums, kurā norāda iepērkamo dzīvnieku:

4.2.1. sugu;

4.2.2. šķirni;

4.2.3. skaitu;

4.2.4. cenu;

4.2.5. valsti, no kuras paredzēts iepirkt;

4.2.6. sertificētu personu, kura dzīvniekus piegādās.

5. Priekšlikums subsīdiju apjoma sadalījumam starp nozarēm tiek noteikts attiecīgo šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju kopējā sēdē. Sēdes lēmums tiek atspoguļots protokolā un tiek iesniegts Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentam. Finansējuma sadali un summas apstiprina zemkopības ministrs ar rīkojumu.

6. Uz subsīdijām par bioprodukta iegādi var pretendēt tikai mākslīgās apsēklošanas stacijas, kuras reģistrētas Ciltsdarba Valsts inspekcijā.

7. Atbalstāmo pasākumu finansēšanas kārtība:

7.1. subsīdijas par vaislas materiāla un ciltsdarba aprīkojuma iegādi tiek maksātas 50 % procentu apmērā no to vērtības, neieskaitot apdrošināšanas, transporta un taras izdevumus, pēc muitas kravas deklarācijas un pavadzīmes iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

7.2. līgumā var paredzēt avansa maksājumu, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no kopējās subsīdiju summas.

8. Lai pretendents varētu saņemt subsīdijas, tiek slēgts trīspusējs līgums ar Lauku atbalsta dienestu, attiecīgās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un subsīdiju pretendentu par vaislas materiāla vai ciltsdarba aprīkojuma turpmāko izmantošanu. Līgumā jāiestrādā:

8.1. vaislas materiāla izmantošanas noteikumi;

8.2. kontroles funkcijas un atbildība par līguma nosacījumu ievērošanu vai neievērošanu;

8.3. subsīdiju saņemšanas noteikumi.

9. Saimniecībai pēc šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas pieprasījuma jāpiegādā eksponāti Latvijas lauksaimniecības izstādēm.

10. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt, ja darījumi tiek veikti laika posmā no 2003.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 1.decembrim.

11. Persona, kas pretendē uz subsīdijām saskaņā ar šo nolikumu, nevar pretendēt uz SAPARD programmas finansējumu vaislas materiāla importam.

 

X. Ciltsdarba dokumentu izstrādāšanai, izdošanai, aprobācijai un starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanai Latvijā

1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt valstī nepieciešamo ciltsdarba dokumentu izstrādi, ieviešanu un izdošanu, Valsts ciltsgrāmatas kārtošanu visām dzīvnieku sugām, kā arī starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanu Latvijā.

2. Ciltsdarba dokumentu izstrādāšanai, izdošanai, ieviešanai un starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanai Latvijā piešķirti Ls 32 000.

3. Uz subsīdijām var pretendēt atzītas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, VCIDAC un lauksaimniecības mācību, konsultāciju un zinātniskās iestādes.

4. Pretendenti līdz 2003. gada 1.maijam iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentā izvērtēšanai detalizētu attiecīgā pasākuma darbības un finansēšanas plānu.

5. Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departaments līdz 2003. gada 15.maijam organizē iesniegto pasākuma darbības un finansēšanas plānu izvērtēšanu, sagatavo kopsavilkumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

6. Darba gaitā var veikt grozījumus darbības un finansēšanas pasākumu programmā, saskaņojot tos ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentu un iesniedzot Lauku atbalsta dienestā.

7. Lauku atbalsta dienests, slēdzot līgumus ar pretendentu, var paredzēt avansa maksājumus.

8. Norēķiniem nepieciešamos dokumentus pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2003. gada 1. decembrim.

9. Lauku atbalsta dienests līdz 2003. gada 23.decembrim izmaksā subsīdijas saskaņā ar noslēgto līgumu un darba nodošanas – pieņemšanas aktu, kuru sastādījis un apstiprinājis darba izpildītājs un pasūtītājs – Zemkopības ministrija un subsīdiju saņēmējs.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

3.pielikums

 

Nolikums Nr.3. Augkopības attīstība

 

I. Tiešie maksājumi par sējplatību

1. Subsīdiju mērķis ir graudaugu, pākšaugu, eļļas augu, šķiedras linu, kartupeļu (izņemot cietes ražošanai paredzētos) un lauka dārzeņu audzētāju ražošanas ieņēmumu daļēja palielināšana.

2. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura:

2.1. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

2.2. ir ievērojusi sertificēto sēklu minimālo izsējas izlietojuma normu saskaņā ar šī nolikuma 3.pielikumu;

2.3. par īpašumā esošo uzņēmumu nav ierosināta maksātnespējas lieta.

3. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 2 450 095.

3.1. subsīdijas tiek piešķirtas šādu kultūraugu audzēšanai:

Kultūraugs	Ls/ha	Summa Ls
Graudaugi, pākšaugi un eļļas augi (sertificēta sēkla)	16,50	1 851 095
Graudaugi, pākšaugi un eļļas augi (nesertificēta sēkla)	8
Šķiedras lini t.sk. par realizētajiem linu stiebriņiem Ls/t saskaņā ar 4.3.apakšpunktu	20	400 000
Kartupeļi	60	79 000
Atklāta lauka dārzeņi, zemenes	66	120 000

3.2. galīgā subsīdija tiek aprēķināta saskaņā ar nolikumā noteikto izcenojumu un pieteiktajām kultūrauga platībām, nepārsniedzot sadaļā paredzētos līdzekļus.

4. Subsīdijas tiek maksātas:

4.1. par faktiski ar sertificētu vai nesertificētu sēklu apsētajām graudaugu, pākšaugu, eļļas augu (rapsis, ripsis, eļļas lini) platībām, ja vismaz viena kultūrauga kopplatība nav mazāka par 1 ha;

4.2. par faktiski apsētajām šķiedras linu platībām, ja sējplatība nav mazāka par 1 ha un ir noslēgts līgums ar linu pirmapstrādes uzņēmumu par tilināto linu stiebriņu realizāciju (izņemot linu pārstrādes uzņēmumus, kuri nodarbojas ar linu audzēšanu);

4.3. par realizētajiem linu stiebriņiem, ja:

4.3.1. noslēgts līgums ar linu pirmapstrādes uzņēmumu par tilināto linu stiebriņu realizāciju (izņemot linu pārstrādes uzņēmumus, kuri nodarbojas ar linu audzēšanu);

4.3.2. realizēto linu stiebriņu ražība nav mazāka par 2,5 t/ha;

4.3.3. linu stiebriņiem ir šāda kvalitāte:

Stiebriņu kvalitāte	Ls/t
Nr. 1,0	40
Nr. 1,25	50
Nr. 1,50 un augstāka	60

4.4. par faktiskajiem kartupeļu stādījumiem, ja:

4.4.1. platība nav mazāka par 3 ha;

4.4.2. izmantots sertificēts sēklas materiāls;

4.4.3. ir preču pavadzīme – rēķins par sēklas materiāla iegādi sēklas kartupeļu pirkšanas gadījumā;

4.4.4 pieteikumā uzrādītajās kartupeļu stādījumu platībās nav iekļautas cietes ražošanai paredzēto kartupeļu stādījumu platības;

4.4.5. pretendents reģistrējies Valsts augu aizsardzības dienestā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4.5. par faktiski apsētajām un apstādītajām atklāta lauka dārzeņu platībām un apstādītajām ražojošu zemeņu platībām, ja:

4.5.1. dārzeņu kopplatība nav mazāka par 3 ha, zemeņu kopplatība nav mazāka par 1 ha;

4.5.2. pieteikumā ir uzrādītas iepriekšējā gadā audzētās dārzeņu kultūras un zemeņu platības un ražība (saimniecības, kuras uzsāk atklāta lauka dārzeņu un zemeņu audzēšanu ar 2003.gadu – uzrāda plānotās kultūraugu audzēšanas platības un ražību);

4.5.3. ir asociācijas “Latvijas dārznieks” vai Latvijas Augļkopju asociācijas apsekošanas akts (apsekošanu veic periodā no 1.jūlija līdz 15.jūlijam) par lauka dārzeņu sējumu un stādījumu un zemeņu stādījumu stāvokli. Novērtējot sējumus un stādījumus, pretendentam jāuzrāda:

4.5.3.1. kultūraugu sortimenta saraksts;

4.5.3.2. dārzeņu sēklu iegādes dokuments, zemenēm – dokuments par standarta vai sertificētu stādāmo materiālu;

4.5.3.3. lauku izvietojuma shēmas kopija.

5. Subsīdiju izmaksāšanas kārtība:

5.1. par ziemāju graudaugu un eļļas augu platībām subsīdija tiek izmaksāta martā – aprīlī;

5.2. galīgā un precizētā subsīdija par 4.1., 4.2., 4.4. apakšpunktā minētajiem kultūraugiem tiek izmaksāta pēc 1.jūlija;

5.3. subsīdija par realizētajiem linu stiebriņiem tiek izmaksāta pēc to realizācijas linu pārstrādes uzņēmumam decembrī;

5.4. par atklāta lauka dārzeņiem un zemenēm subsīdija tiek izmaksāta augustā – septembrī.

6. Subsīdiju pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedz:

6.1. līdz 15.jūnijam:

6.1.1. zemes robežu plāna kopiju vai lauku izvietojuma shēmu, norādot audzējamos kultūraugus un to platības;

6.1.2. sēklas sertifikāta kopiju (izņemot lauka dārzeņus) vai bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas izsniegtu sertifikāta kopiju ar pielikumu;

6.1.3. pašvaldībā reģistrētu zemes nomu apliecinošu dokumentu kopijas (ja ir vairāk nekā 5 zemes nomas līgumi – zemes nomas līgumu kopsavilkumu);

6.1.4. lauksaimniecības izglītību apliecinoša dokumenta kopiju.

6.2. pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu šādos termiņos:

6.2.1. par ziemāju graudaugiem un eļļas augiem, ja katra kultūrauga kopplatība nav mazāka par 1ha – līdz 01.03.2003.;

6.2.2. par ziemāju un vasarāju graudaugiem, pākšaugiem un eļļas augiem; par šķiedras linu sējplatību – līdz 15.06.2003.;

6.3. pieteikumu par pārdotajiem tilinātajiem linu stiebriņiem saskaņā ar 5.pielikumu – līdz 01.12.2003.;

6.4. pieteikumu par atklāta lauka dārzeņu un ražojošu zemeņu platībām saskaņā ar 6.pielikumu – līdz 01.06.2003.;

6.5. šādus dokumentus:

6.5.1. par šķiedras liniem:

6.5.1.1. līguma kopiju ar linu pirmapstrādes uzņēmumu par linu piegādi – līdz 15.06.2003.;

6.5.1.2. preču pavadzīmju – rēķinu kopijas par pārdotiem linu stiebriņiem – līdz 01.12.2003.;

6.5.1.3. nodošanas – pieņemšanas aktu, kuru paraksta uzņēmuma vadītājs, iesniedz tie linu pirmapstrādes uzņēmumi, kuri nodarbojas ar linu audzēšanu – līdz 01.12.2003;

6.5.2. par kartupeļiem – līdz 01.06.2003.:

6.5.2.1. sēklas sertifikāta kopiju un preču pavadzīmes – rēķina kopiju vai PB2 kategorijai – pārskatu “Sēklas kartupeļu novērtēšanas rezultāti”, kurā ir atzīme par selekcionāra veikto lauku apskati;

6.5.2.2. deklarāciju, kurā norādīta informācija par sēklas kartupeļu realizāciju, ja subsīdiju pretendents ir sēklas kartupeļu audzētājs;

6.5.2.3. Valsts augu aizsardzības dienesta izdotu reģistrācijas apliecības kopiju;

6.5.2.4. Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība (KAPS) sniedz priekšlikumus Lauku atbalsta dienestam par subsīdiju piešķiršanas lietderību (nepieciešamības gadījumā veic platību apsekošanu, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta iesniegtajiem subsīdiju pieteikumiem) – līdz 15.07.2003.;

6.5.3. par atklāta lauka dārzeņiem un zemenēm:

6.5.3.1. dārzeņu un zemeņu realizācijas kopsavilkumu par 2002.gadu – līdz 15.06.2003.;

6.5.3.2. asociācijas “Latvijas dārznieks” vai Latvijas Augļkopju asociācijas lauka dārzeņu sējumu un stādījumu un ražojošu zemeņu stādījumu apsekošanas aktu (pamatojoties uz subsīdiju pretendenta iesniegto pieteikuma veidlapu) par to stāvokli – līdz 15.07.2003.

7. Lai 2003.gadā varētu pretendēt uz subsīdijām par graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sējplatībām, līdz 01.10.2002. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jābūt iesniegtai deklarācijai par 2002.gadā realizēto ražu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

8. Subsīdiju pretendenti, kuri noteiktajā kārtībā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz 2002.gada 1.oktobrim neiesniedza deklarācijas, iesniedz 6.1. un 6.2. punktā noteiktos dokumentus un deklarāciju saskaņā ar 2.pielikumu.

9. Subsīdiju pretendenti, kuri saņēma subsīdijas par ziemas rapša sējumiem, kurus 2003.gada pavasarī bija nepieciešams pārsēt ar vasaras rapša sēklām, ir tiesīgi saņemt subsīdiju par to pašu sējplatību, ja papildus iesniedz darījumu un maksājumu apliecinošu dokumentu par vasaras rapša sēklu iegādi.

10. Līdz 01.10.2003. Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei jāiesniedz deklarācija par 2003.gadā realizēto ražu saskaņā ar 18.pielikumu.

11. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

 

II. Siltumnīcu platības

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt siltumnīcu platību racionālu izmantošanu, kompensēt enerģijas sadārdzinājumu siltumnīcu platībās un nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem kultūraugiem.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 213 000. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 213 000, Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju lielumu.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura:

3.1. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

3.2. par īpašumā esošo uzņēmumu nav ierosināta maksātnespējas lieta.

4. Subsīdijas tiek piešķirtas personām, ja:

4.1. siltumnīcu kopplatība nav mazāka par 0,5 ha;

4.2. siltumnīcu platību izmantošanas laiks nav mazāks par:

4.2.1. 7 mēnešiem gadā un kultūraugu audzēšana visā pieteiktajā platībā uzsākta ne vēlāk kā 1.martā;

4.2.2. 5 mēnešiem gadā un kultūraugu audzēšana visā pieteiktajā platībā uzsākta ne vēlāk kā 15.aprīlī.

5. Subsīdiju apmērs vienam pretendentam ir šāds:

Izmantošanas laiks	Audzēšanas uzsākšana	Subsīdiju apmērs par 1 m 2
Nav mazāks par 7 mēnešiem	līdz 1.martam	Ls 0,44
Nav mazāks par 5 mēnešiem	līdz 15.aprīlim	Ls 0,22

* Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs veikt subsīdiju pārrēķinu pretendentiem, kuri pieteikumus iesniedz līdz 2003.gada 1.martam.

 

6. Subsīdiju saņemšanai pretendents pirms ražošanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā līdz 1.martam, Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedz :

6.1. pieteikumu saskaņā ar 4.pielikumu;

6.2. lauksaimniecības izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

6.3. iepriekšējā gada ražošanu raksturojošus rādītājus, veikto pasākumu aprakstu un finansiālo līdzekļu izlietojumu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai (saimniecības, kuras uzsāk siltumnīcu platību izmantošanu ar 2003.gadu – uzrāda plānoto kultūraugu audzēšanas platības un ražību);

6.4. asociācijas “Latvijas dārznieks” apsekošanas aktu līdz 15. septembrim;

6.5. ja audzēšanas laikā notiek izmaiņas, pretendents informē Lauku atbalsta dienestu un izdara precizējumu pieteikumā.

7. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

8. Subsīdijas izmaksā pēc 1.oktobra.

 

III. Produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana

1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem augļiem, ogām un augļaugu stādiem.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 300 000. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 300 000, Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju lielumu.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona:

3.1. ja tā ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

3.2. par īpašumā esošo uzņēmumu nav ierosināta maksātnespējas lieta;

3.3.ierīkojusi stādījumus ar standarta vai sertificētu stādāmo materiālu, ko apliecina augu pase (izņemot smiltsērkšķus, aronijas, dzērvenes, krūmmellenes (zilenes) un plūškokus).

4. Subsīdijas tiek piešķirtas juridiskām personām par produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanu 2003.gadā uz zemes, kura atrodas īpašumā vai pastāvīgā lietošanā, vai platībā, kura tiek nomāta uz laiku, kas nav mazāks par šī nolikuma 11.punktā minēto, un kuras nomas līgums reģistrēts pašvaldībā.

5. Subsīdijas tiek maksātas, ja:

5.1.vienas kultūras intensīva tipa stādījumu platība augļu un ogu ieguvē nav mazāka par 1 ha; tiek summētas kopā:

upeņu un jāņogu platības;

saldo un skābo ķiršu platības;

ābeļu uz klona potcelmiem ar dažādu stādu skaitu uz ha;

5.2. dzērveņu, krūmmelleņu (zileņu), ērkšķogu, plūškoku stādījumu platība nav mazāka par 0,3 ha;

5.3. plūmju un bumbieru platība nav mazāka par 0,5 ha;

5.4. ir ievērotas intensīvo dārzu ierīkošanas prasības un audzēšanas tehnoloģija saskaņā ar šī nolikuma 7.pielikumu un šķirnes saskaņā ar šī nolikuma 8.pielikumu;

5.5. aveņu M0 (in vitro audzēts materiāls), zemeņu M0 un ābeļu klona potcelmu stādījumu platība stādu ieguvei ir jābūt robežās no 0,2– 0,5 ha;

5.6. aveņu M0, zemeņu M0 ierīkotājam stādāmā materiāla ieguvei ir stādāmā materiāla atbilstību M0 kategorijai apliecinošs dokuments, kuru izsniedz viena no šādām iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām):

5.6.1. Latvijas Universitātes botāniskais dārzs;

5.6.2. Akciju sabiedrība “Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija”;

5.6.3. Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs;

5.6.4. SIA “Meristēmas”;

5.7. ābeļu klona potcelmu stādījumu ierīkotājam ir potcelmu izcelsmi apliecinošs dokuments;

5.8. importētā stādāmā materiāla audzētājam ir:

5.8.1. aveņu, zemeņu stādāmā materiāla atbilstību M0 kategorijai apliecinošs sertifikāts un muitas deklarācija;

5.8.2. ābeļu klona potcelmu izcelsmi apliecinošs dokuments un muitas deklarācija;

5.9. pretendents, kurš piesakās uz šīs sadaļas 5.5. apakšpunktā minētajām subsīdijām, ir reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā.

6. Subsīdiju apmērs augļu un ogu ieguvei ir šāds:

6.1. ābelēm uz klona potcelma – Ls 1000 par ha, ja ābeļu skaits nav mazāks par 1200 uz ha; ābelēm uz klona potcelma – Ls 600 par ha, ja ābeļu skaits nav mazāks par 660 uz ha; ābelēm uz klona potcelma – Ls 400 par ha, ja ābeļu skaits nav mazāks par 400 uz ha; bumbierēm – Ls 500 par ha, plūmēm uz dažādiem potcelmiem – Ls 400 par ha, saldajiem ķiršiem – Ls 800 par ha; skābajiem ķiršiem, avenēm, sarkanām jāņogām – Ls 600 par ha; ērkšķogām, smiltsērkšķiem, plūškokiem – Ls 400 par ha; aronijām, upenēm – Ls 200 par ha; krūmmellenēm (zilenēm), dzērvenēm – Ls 1500 par ha;

6.2. stādījumiem, kas paredzēti tikai stādu iegūšanai: avenēm (M0) Ls 900 par ha, zemenēm (M0) Ls 600 par ha, ābeļu klona potcelmiem – Ls 1200 par ha.

7. Pēc stādījuma ierīkošanas subsīdiju pretendents uzaicina Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvi un vienojas par apsekošanas laiku. Dzērveņu stādījumu apsekošanu veic ne vēlāk kā līdz 1.augustam.

8. Subsīdiju pretendents stādījumu apsekotājam iesniedz:

8.1. eksplikācijas plānu ar atzīmētiem ierīkotajiem stādījumiem,

8.2. stādījumu shēmu, kurā redzams kopējais stādu skaits, rindu skaits, stādu skaits rindā, attālumi starp rindām un stādiem un šķirņu izvietojums;

8.3. aveņu M0, zemeņu (M0) ierīkotāji – 5.6. un/vai 5.8.1. apakšpunktā minētos dokumentus;

8.4. ābeļu klona potcelmu stādījumu ierīkotāji – 5.7. un/vai 5.8.2. apakšpunktā minētos dokumentus.

9. Augļkopju asociācijas pārstāvis veic apsekošanu dabā un sastāda apsekošanas aktu, ko paraksta Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvis un subsīdiju pretendents.

10. Pēc stādījuma apsekošanas, bet ne vēlāk kā līdz 15.novembrim, subsīdiju pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai pieteikumu (9.pielikums) ar informāciju par faktiski ierīkotajiem stādījumiem un šīs sadaļas 8. un 9. punktā minētos dokumentus.

11. Subsīdiju pretendents saskaņā ar līgumu apņemas ierīkotos stādījumus 10 gadus (aveņu (M0) 4 gadus, zemeņu (M0) 1 gadu) racionāli kopt un izmantot. Pretendentam par stādījumu bojājumiem jāziņo Lauku atbalsta dienestam. Ja stādījums tā kopšanas laikā neatgriezeniski cietis sausas vasaras, bargas ziemas vai nepārvaramas varas dēļ un ja to apliecina apsekošanas akts, kuru ir parakstījis Augļkopju asociācijas pārstāvis, Lauku atbalsta dienesta reģionālais pārstāvis un subsīdiju saņēmējs, tad īpašniekam saņemtās subsīdijas nav jāatmaksā, bet stādījums jāatjauno divu gadu laikā. Par stādījumu atjaunošanu tiek slēgta papildu vienošanās ar Lauku atbalsta dienestu, nemainot iepriekšējā līguma darbības beigu termiņu.

12. 70% no paredzētās subsīdiju summas par 1 ha izmaksā pavasara stādījumiem, kuri ierīkoti un pieteikti līdz 1.jūlijam Lauku atbalsta dienestā.

13. Galīgo subsīdiju aprēķinu par 2003.gada stādījumiem veic Lauku atbalsta dienests pēc 15. novembra.

 

IV. Kultūraugu genofonda saglabāšana un izlases sēklas ražošana

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt ģenētisko resursu kolekciju saglabāšanu (turpmāk – kultūraugu genofonds), paplašināt iespējas selekcijas darba turpināšanai, nodrošināt sēklaudzētājus ar augstas kategorijas sēklām par vietējam tirgum atbilstošām cenām.

2. Subsīdiju summa – Ls 265 000.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt personas, ja:

3.1. tām ir valsts nozīmes genofonda kolekcija vai kuras veic izlases sēklas ražošanu; subsīdijas piešķir par kultūraugu genofonda saglabāšanu un/vai izlases sēklu ražošanu, kuru apjomus ir apstiprinājusi Nacionālā augu šķirņu padome;

3.2. par uzņēmumu nav ierosināta maksātnespējas lieta.

4. Subsīdijas tiek piešķirtas saskaņā ar pretendenta Lauku atbalsta dienestā iesniegtu konkrētu darbības programmu 3.punktā noteiktajā jomā. Normatīvus kultūraugu genofonda saglabāšanai un izlases sēklu ražošanai izstrādā Nacionālā augu šķirņu padome un saskaņo ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktoru. Izlases sēklu ražošanas apakšprogrammā iekļaujamas tikai to šķirņu sēklas, kuras ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā.

5. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt, ja programma realizēta laika periodā no līguma noslēgšanas dienas līdz 2003.gada 1.decembrim.

6. Pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

6.1. līdz 2003. gada 1.martam – programmu saskaņā ar 3. un 4. punkta nosacījumiem;

6.2. darbu pieņemšanas aktu par iepriekšējo darba posmu saskaņā ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora apstiprinātajiem normatīviem un programmā paredzētajiem termiņiem.

7. Subsīdiju saņemšanas kārtība:

7.1. avansa maksājumu izmaksā 50% apmērā no apstiprinātās darbības programmas summas; personām, kuras nav PVN maksātājas, subsīdijas tiek aprēķinātas un izmaksātas kopā ar PVN;

7.2. Lauku atbalsta dienests izmaksā subsīdijas saskaņā ar programmā paredzētajām summām.

7.3. Līgumu ar pretendentiem par programmu izpildi un subsīdiju saņemšanu slēdz Lauku atbalsta dienests, tajā paredzot:

7.3.1. kontroli pār programmā paredzēto pasākumu izpildi 3 gadus pēc valsts subsīdijas saņemšanas;

7.3.2. kultūraugu genofonda atsavināšanas aizliegumu.

8. Par ģenētisko resursu kolekcijas postījumiem pretendents nekavējoties rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu, kā arī par programmas uzdevumu iespējamo neizpildi. Lauku atbalsta dienests izveido komisiju, kas veic sējumu vai stādījumu apsekošanu un pieņem lēmumu par subsīdiju turpmāko izmaksāšanu vai izmaksas pārtraukšanu.

 

V. Zālāju šķirnes sēklas realizācija

1. Subsīdiju mērķis ir palielināt zālāju šķirnes sēklu ražošanu un lietošanu, likvidēt to kultūraugu sēklu deficītu, kuru sēklu iespējams audzēt un realizēt Latvijā.

2. Subsīdiju apjoms – Ls 201 000.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt šķirnes sēklu audzētājs – persona, kura:

3.1. 2003. gada I pusgadā realizē pašaudzētu sēklu, sākot ar izlases un beidzot ar sertificētām šķirnes sēklām;

3.2. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

3.3. par uzņēmumu nav ierosināta maksātnespējas lieta.

4. Par vienu realizētu tauriņziežu zālāju, facēliju un pļavas skareņu šķirnes sēklas tonnu subsīdijas ir Ls 600, par vienu realizētu stiebrzāļu zālāju šķirnes sēklas tonnu subsīdijas – Ls 300, par vienu realizētu linu sēklu tonnu subsīdijas – Ls 150.

5. Subsīdijas izmaksā pēc 2003.gada 1. jūlija.

6. Pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei:

6.1. pieteikumu (10.pielikums), pēdējais pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2003.gada 1.jūlijs;

6.2. attiecīgās sēklu partijas sēklu sertifikācijas dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu);

6.3. preču pavadzīmju – rēķinu kopijas (uzrādot oriģinālu) vai fiziskām personām – VID reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām.

7. Subsīdija tiek izmaksāta saskaņā ar 4.punktā noteikto izcenojumu un realizēto attiecīgā kultūrauga šķirnes sēklas apjomu, nepārsniedzot sadaļā paredzētos līdzekļus.

8. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

 

VI. Kartupeļu realizācija cietes ražošanai

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt kvalitatīvu, pārstrādei atbilstošu kartupeļu ražošanu un sekmēt kartupeļu pārstrādes produktu apjoma pieaugumu.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 170 000. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 170 000, Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju lielumu.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura:

3.1. noslēgusi līgumu ar pārstrādes uzņēmumu par kartupeļu realizāciju cietes ražošanai;

3.2. piegādājusi pārstrādes uzņēmumam 2003.gada pavasarī un/vai rudenī kartupeļus ar vidējo cietes saturu, ne mazāku par 15,0%;

3.3. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

3.4. iesniegusi zemes robežu plāna kopiju un lauku izvietojuma shēmu, norādot audzējamos kultūraugus un to platības;

3.5. par uzņēmumu nav ierosināta maksātnespējas lieta.

4. Pēc kartupeļu realizācijas, bet ne vēlāk kā līdz 1.jūnijam (ja realizē 2003.gada pavasarī) un/vai 5.decembrim (ja realizē 2003.gada rudenī), subsīdiju pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu (11.pielikums).

5. Pieteikumam pievieno:

5.1. ar pārstrādes uzņēmumu noslēgtā līguma kopiju;

5.2. pārstrādes uzņēmuma pieņemšanas kvīšu kopijas par realizētajiem kartupeļiem;

5.3. zemes robežu plāna kopiju un lauku izvietojuma shēmu, norādot audzējamos kultūraugus un to platības;

5.4. lauksaimniecības izglītību apliecinoša dokumenta kopiju.

6. Subsīdijas aprēķina pēc pieņemtā kartupeļu daudzuma saskaņā ar pārstrādes uzņēmuma pieņemšanas kvītīm. Ja vidējais cietes saturs ir 15%, tad subsīdiju lielums ir 3 Ls/t. Par katru cietes satura pieauguma 1% subsīdija palielinās par 1 Ls/t.

7. Subsīdijas izmaksā jūlijā un decembrī.

8. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

 

VII. Tirgus intervences pasākumu nodrošināšana labības nozarē

1. Labības tirgus intervences pasākumu mērķis ir labības tirgus stabilitātes nodrošināšana.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 245 000. Subsīdijas tiek izmaksātas šo līdzekļu ietvaros.

3. Ja paredzams pieejamo līdzekļu pārtēriņš, izdevumi tiek segti šādā secībā – izdevumi par graudu glabāšanu, pieņemšanu, transportēšanu, eksportu, realizāciju.

4. Subsīdijas saņem bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra”.

5. Subsīdijas tiek maksātas:

5.1. pieņemšanas, transportēšanas, glabāšanas un tirgus intervences uzkrājumu eksporta izdevumu segšanai par to graudu apjomu, kas iepirkts un glabājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5.2. par izdevumiem cenu starpības segšanai, kas veidojas, pārdodot tirgus intervences uzkrājumus.

6. Lauku atbalsta dienests subsīdijas maksā vienu reizi mēnesī un nodrošina 2003.gada labības tirgus intervences pasākumu uzsākšanu, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas 2001.gada 27.decembra rīkojuma Nr. 409 11.punktu.

7. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” katru mēnesi līdz 10. datumam Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

7.1. atskaiti – pārskatu par labības intervences uzkrājuma iepirkumu (12.pielikums);

7.2. maksājumu dokumentu kopijas;

7.3. darījumu dokumentu kopijas.

 

VIII. Graudu, eļļas augu sēklu iepirkšanai izlietotā kredīta procentu likmju daļēja dzēšana

1. Subsīdiju mērķis ir sekmēt Latvijā audzēto graudu un eļļas augu sēklu (rapša un ripša) iepirkšanu un samaksu par produkciju tās ražotājiem.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 200 000.

3. Uz subsīdijām var pretendēt Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētie labības pārstrādes, glabāšanas un tirdzniecības uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), komercsabiedrības.

4. Subsīdijas eļļas augu sēklu un labības pārstrādes, glabāšanas un tirdzniecības uzņēmumiem tiek piešķirtas par produkciju, kas iepirkta un apmaksāta no 2003.gada ražas novākšanas sākuma, izmantojot kredītresursus, ja:

4.1. Latvijas graudu ražotājam līdz 1.oktobrim (par griķiem un eļļas augiem – līdz 1.novembrim) samaksāti vismaz 50% no iepirkto graudu daudzuma, kurš noformēts ar preču pavadzīmi–rēķinu;

4.2. pārtikas graudu iepirkšanas cena nav zemāka par pirmā mēneša labības intervences cenu (šis nosacījums neattiecas uz griķu, eļļas augu, pārtikas miežu un auzu, lopbarības, alus, spirta ražošanai iepirktajiem graudiem);

4.3. nav parādu graudu audzētājiem par iepirktajiem 2002.gada ražas graudiem;

4.4. uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav izsludināts par maksātnespējīgu;

4.5. kredīta devējs ir reģistrēta kredītiestāde, ar kuru subsīdiju pretendentam ir noslēgts līgums.

5. Subsīdijas apmēru aprēķina par iepirktajiem un līdz 2003.gada 1.oktobrim (par griķiem un eļļas augiem – līdz 31.oktobrim) apmaksātajiem graudiem.

6. Subsīdija tiek maksāta par graudu iepirkšanai un apmaksai izmantoto kredītu faktiskajiem procentiem, bet ne vairāk kā 5% no gada likmes.

7. Subsīdijas izmaksā no graudu iepirkšanai izlietotā kredīta izmantošanas sākuma 2003.gadā par laika posmu, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem (pēdējais kredītprocentu aprēķina termiņš ir 01.03.2004.), divās kārtās:

7.1. pēc 2003.gada 30.novembra – līdz 50% no kopējās subsīdiju summas;

7.2. pēc 2004.gada 1.aprīļa – galīgais subsīdiju aprēķins.

8. Maksājuma saņemšanai pretendents līdz 2003.gada 15.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei:

8.1. pieteikumu (13. pielikums) un kopsavilkumu (14. pielikums) valsts subsīdiju saņemšanai;

8.2. Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtās labības vairumtirdzniecības un pārstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas kartes kopiju;

8.3. līgumu ar kredītiestādi;

8.4. maksājumu dokumentu kopijas;

8.5. rakstisku apliecinājumu, ka nav parādu graudu ražotājiem par iepirktajiem 2002.gada ražas graudiem;

8.6. gadījumos, kad graudu ražotājs saņēmis avansu (naudā vai materiālās vērtībās) – darījumu apliecinošu dokumentu kopijas ar noteiktu samaksas kārtību, preču pavadzīmes–rēķina kopiju, kurā norādītā graudu vērtība ir lielāka par izsniegtā avansa summu, un vienošanās akta kopiju;

8.7. kredītiestādes izziņu par faktiski samaksātajiem kredīta procentiem, kas izmantoti graudu iepirkšanai un apmaksai no 2003.gada ražas iepirkuma sākuma, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.oktobrim (griķiem un eļļas augiem – līdz 2003.gada 31.oktobrim).

9. Galīgā subsīdiju aprēķina veikšanai subsīdiju pretendenti līdz 2004.gada 10.martam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei kredītiestādes izziņu par kredīta procentiem, kuri faktiski samaksāti līdz 2004.gada 29.februārim un kuri izmantoti graudu iepirkšanai un apmaksai no 2003.gada ražas iepirkuma sākuma.

10. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

 

IX. Cietes kartupeļu iepirkšanai saņemtā kredīta procentu likmju daļēja dzēšana

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt savlaicīgu samaksu kartupeļu audzētājiem par pārstrādes uzņēmumam realizēto produkciju.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 20 000.

3. Subsīdijas tiek izmaksātas piešķirto līdzekļu ietvaros. Ja paredzams pieejamā finansējuma pārtēriņš, Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju lielumu.

4. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt:

4.1. kartupeļu pārstrādes uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas ņēmuši kredītu kredītiestādēs Latvijā izaudzētās 2002. un 2003.gada kartupeļu ražas pārstrādei, kuriem uz subsīdiju pieteikuma brīdi nav parādu kartupeļu piegādātājiem par iepirktajiem kartupeļiem no Latvijā izaudzētās 2002.gada ražas, kas pārstrādāta līdz 2003.gada 1.janvārim;

4.2. par uzņēmumu nav ierosināta maksātnespējas lieta.

5. Subsīdijas par faktiski samaksātajām kartupeļu iepirkšanai izmantoto kredītu procentu likmēm, bet ne vairāk kā 5 % no gada likmes, var tikt izmaksātas, ja ievēroti šādi nosacījumi:

5.1. katrai kartupeļu partijai ir stingrās uzskaites preču pavadzīme–rēķins vai cits dokuments, kurā norādīti stingrās uzskaites preču pavadzīmes–rēķina rekvizīti par iepirktajiem kartupeļiem;

5.2. kartupeļu pārstrādes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir noslēgts līgums ar kredītiestādi.

6. Subsīdijas izmaksā arī tajā gadījumā, ja personas līgumā ar pārstrādes uzņēmumu paredzēts par piegādātajiem kartupeļiem norēķināties ar minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem.

7. Kartupeļu pārstrādes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) par kārtējo mēnesi iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu (15.pielikums), pievienojot šādus dokumentus vai to uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) apstiprinātas kopijas:

7.1. līgumu ar kredītiestādi (iesniedz kopā ar pirmo pieteikumu);

7.2. maksājuma uzdevumu vai citu dokumentu, kas apliecina samaksu par kartupeļiem;

7.3. kredītiestādes izziņu par mēnesī faktiski samaksātiem kredīta procentiem (par decembra mēnesī samaksātiem kredīta procentiem izziņu iesniedz līdz 2004.gada 31.janvārim);

7.4. pārstrādes uzņēmuma apliecinājumu, ka nav parādu kartupeļu audzētājiem par kartupeļiem, kas iepirkti no 2002.gada ražas un pārstrādāti līdz 2003.gada 1.janvārim (iesniedz kopā ar pirmo pieteikumu).

8. Subsīdijas izmaksā katru mēnesi no kartupeļu pārstrādes sākuma 2003.gada pavasarī līdz 2004.gada 31.martam, pamatojoties uz 7.punktā minētajiem dokumentiem.

9. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

 

X. Augkopības nozaru riska samazināšana

1. Subsīdiju mērķis ir samazināt laika apstākļu radīto risku augkopībā.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 40 000. Subsīdijas maksā piešķirto līdzekļu ietvaros.

3. Uz subsīdijām var pretendēt jebkurš apdrošinājuma ņēmējs. Sējumu apdrošināšanas prēmiju subsidēšana ir attiecināma uz šādiem kultūraugiem ar nosacījumu, ka apdrošināšanas prēmijas apmērs ir šāds:

Kultūraugs	Maksimāli pieļaujamā apdrošināšanas prēmija (Ls/ha)
Vasaras kviešiem	7
Vasaras miežiem, auzām	6
Cukurbietēm	11
Kartupeļiem	25
Ziemas kviešiem	10
Ziemas rapsim	10
Tritikālei	8
Rudziem	8
Ziemas miežiem	12
Griķiem	7
Vasaras rapsim	7
Lauka dārzeņiem	17
Eļļas un šķiedras liniem	9
Ilggadīgiem stādījumiem saskaņā ar 8. un 9. punkta nosacījumiem, bet ne vairāk kā:
– augļu kokiem	250
– krūmogulājiem	96
Kukurūzai	10

Nav pieļaujama atsevišķas lauka daļas apdrošināšana.

 

4. Apdrošināšanas sabiedrības atlīdzības apmērs par zaudējumiem, kādus faktiski cietis apdrošinājuma ņēmējs, ir līdzvērtīgs ieguldītajiem līdzekļiem uz apdrošināšanas iestāšanās brīdi.

5. Ar laika apstākļiem saistītā ražošanas riska samazināšanas pamatā ir sējumu apdrošināšanas prēmijas subsidēšana 70% apmērā (ņemot vērā valsts aģentūras “Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra” datus) pret šādiem ar laika apstākļiem saistīta riska veidiem:

5.1. kailsalu, salnām, stipru salu;

5.2. ilgstošu lietu, krusu;

5.3. vētru;

5.4. sējumu izmirkšanu, ko izraisījuši plūdi;

5.5. ilglaicīgu sausumu;

5.6. sējumu izcilāšanu.

6. Ilggadīgo stādījumu apdrošināšanas pamatā ir stādījumu apdrošināšanas prēmijas subsidēšana 70% apmērā (apdrošina stādījumus, plānoto ražu neapdrošina).

7. Kopējā apdrošināšanas prēmija no apdrošināšanas atlīdzības ir 5% – vienu gadu veciem augiem, 4% – divus gadus veciem augiem, 3% – trīs gadus veciem augiem un 2% – četrus gadus un vecākiem augiem.

8. Apdrošināšanas atlīdzība ir Ls 1,5 par katru vienu gadu vecu augļu koku. Par katru nākamo gadu līdz 15 gadu vecumam katra augļu koka apdrošināšanas atlīdzība palielinās par Ls 1,0, pēc 15 gadu vecuma apdrošināšanas atlīdzība ir nemainīga. Apdrošināšanas atlīdzība krūmogulājiem ir Ls/ha 800, par katru nākamo gadu līdz 8 gadu vecumam apdrošināšanas atlīdzība palielinās par Ls 500, pēc 8 gadu vecuma apdrošināšanas atlīdzība ir nemainīga.

9. Subsīdijas piešķir pēc augļaugu dārzu ierīkošanas, ja stādījumu biezība atkarībā no kultūrauga un šķirnes ir atbilstoša augļaugu dārzu audzēšanas tehnoloģijai saskaņā ar 16.pielikumu.

10. Subsīdija tiek izmaksāta apdrošināšanas ņēmējam mēneša laikā pēc pilnīgas apdrošināšanas prēmijas nomaksas apdrošināšanas sabiedrībai.

11. Apdrošinājuma ņēmējs Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz:

11.1. subsīdiju pieteikumu (17.pielikums);

11.2. apdrošināšanas polises kopiju;

11.3. maksājuma uzdevumu vai citu dokumentu, kas apliecina apdrošināšanas prēmijas samaksu.

12. Apdrošināšanas līgumu slēdz pēc tam, kad augi sadīguši vairāk nekā 80 % sējplatības.

13. Apdrošināšanas sākuma un beigu termiņi atkarībā no kultūrauga tiek precizēti apdrošināšanas polisē.

 

XI. Kompensācijas maksājumi eļļas augu pārstrādes veicināšanai Latvijā

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt Latvijā audzētu eļļas augu pārstrādes attīstību valstī un pārstrādes produkta izmantošanu biodīzeļdegvielas ražošanai. Subsīdijas izmantojamas atbilstoši pasaules (160 Ls/t*) un noteikto iekšējā tirgus iepirkuma (110 Ls/t +PVN) cenu starpības kompensēšanai, lai iekšējā tirgus pieprasījumu nodrošinātu ar Latvijā audzētiem eļļas augiem.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 40 000.

3. Subsīdijas par 2003.gadā Latvijā audzētu eļļas augu ražas iepirkumu izmaksā juridiskām personām, kuras iepērk un nodarbojas ar šo eļļas augu pārstrādi un kuru produkciju izmanto biodīzeļdegvielas ražošanai Latvijā.

4. Subsīdiju apmērs par vienu pārstrādei iegādāto Latvijā audzēto eļļas augu tonnu ir 30 Ls/t.

5. Subsīdijas 2003.gadā tiek maksātas, ja Lauku atbalsta dienestā pretendents iesniedz kopsavilkumu par darījumu un samaksu apliecinošus dokumentus (uzrādot dokumentu oriģinālus) par iegādātajiem eļļas augu apjomiem un cenu.

6. Subsīdijas aprēķina pēc pārstrādes uzņēmuma pieņemtā eļļas augu sēklu daudzuma saskaņā ar darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijās norādītajiem apjomiem.

7. Subsīdiju pieteikumus iesniedz līdz 2003.gada 1.decembrim.

8. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

* Rapšu sēklas pasaules cena (Matif biržā 31.03.2003. 268 EUR/t (Avots: http:www.matif.fr/index 3htm)

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

 

1.pielikums

nolikumam Nr.3

 

2.pielikums

nolikumam Nr.3

 

 

3.pielikums

nolikumam Nr.3

4.pielikums

nolikumam Nr.3

 

5. pielikums

nolikumam Nr.3

 

6. pielikums

nolikumam Nr.3

 

7. pielikums

nolikumam Nr.3

 

8. pielikums

nolikumam Nr.3

9.pielikums

nolikumam Nr.3

10. pielikums

nolikumam Nr.3

 

11. pielikums

nolikumam Nr.3

 

12. pielikums

nolikumam Nr.3

13. pielikums

nolikumam Nr.3

14. pielikums

nolikumam Nr.3

15. pielikums

nolikumam Nr.3

16. pielikums

nolikumam Nr.3

17.pielikums

nolikumam Nr.3

18. pielikums

nolikumam Nr.3

 

4.pielikums

 

Nolikums Nr.4. Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt lauku sabiedrības izglītošanu, aktuālas informācijas izplatīšanu un zinātnes atziņu ieviešanu ražošanā.

2. Subsīdijas paredzētas šādiem pasākumiem:

Nr.	Sadaļas nosaukums	Subsīdiju apjoms, Ls
I.	Kursi, semināri, mācību prakses un studijas ārzemēs, konferences Latvijā	55 000
II.	Informācijas sagatavošana un izplatīšana	297 600
III.	Demonstrējumu saimniecības un lauksaimniecības izstādes	70 000
IV.	Lauksaimniecībā pielietojamie zinātnes projekti	300 000
V.	Atbalsts prakšu saimniecībām	125 000
	Kopā	847 600

 

I. Kursi, semināri, mācību prakses un studijas ārzemēs, konferences Latvijā

1. Subsīdiju mērķis ir sekmēt:

1.1. kvalificētu speciālistu sagatavošanu un viņu kvalifikācijas paaugstināšanu lauksaimniecības, pārtikas, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē;

1.2. starptautisku lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības nozares konferenču norisi Latvijā.

2. Subsīdijas Ls 55 000 apmērā paredzētas:

2.1. kursu, semināru, konferenču, Latvijas arāju līdzdalībai Pasaules arāju sacensībās apmeklējumam un mācību praksēm ārzemēs, studijām ārvalstu augstskolās – Ls 47 500 (t.sk. 2002.gada līgumsaistībām);

2.2. starptautisku lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības konferenču rīkošanai Latvijā – Ls 7 500 (t.sk. Baltijas valstu lauku sieviešu konferencei, kuru rīko Latvijas Lauku sieviešu apvienība – Ls 3000).

3. Kursi, semināri, konferences ārzemēs:

3.1. īslaicīgu kvalifikācijas kursu (līdz 1 mēnesim), semināru, konferenču (turpmāk – pasākums) apmeklēšanai var pretendēt personas, kuras nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, lauksaimniecības speciālisti (izņemot valsts pārvaldes iestādēs strādājošos darbiniekus) un LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas;

3.2. uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt, ja pasākums notiek no 1.janvāra līdz 1.decembrim;

3.3. subsīdijas piešķir līdz 50 % no kopējām pasākuma izmaksām;

3.4. grupu braucieni tiek atbalstīti tikai tajos gadījumos, ja pasākuma nobeigumā tiek saņemts kvalifikācijas dokuments (apliecība, sertifikāts u.tml.) un ne vairāk kā Ls 1000 apmērā vienai grupai; pārējos gadījumos – ne vairāk kā 2 pārstāvji uz vienu pasākumu;

3.5. pretendenti pieteikumu (juridiskām personām – nosaukums, juridiskā adrese, bankas rekvizīti, kontakttālruņi, e–pasta adrese; fiziskām personām – vārds, uzvārds, pases dati, darba vieta vai izglītības iestāde, ieņemamais amats, kontakttālruņi) iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2003.gada 30.aprīlim un turpmāk līdz katra mēneša 1.datumam, bet ne vēlāk par 1.novembri, parakstot Lauku atbalsta dienesta izstrādātu un apstiprinātu kontroles lapu (turpmāk – kontroles lapu). Pieteikumam pievieno:

3.5.1. subsīdiju pamatojumu, kurā ietver pasākuma nosaukumu, tā norises vietu un laiku, pasākuma saturu, sasniedzamo rezultātu un tā pielietojumu;

3.5.2. ielūgumu vai tā kopiju;

3.5.3. izvērstu pieprasītās subsīdijas tāmi, kas pamatota ar pieteikumam pievienoto ielūgumu vai tā kopiju, kurā redzamas pasākuma izmaksas (personas dalības maksa pasākumā; dienas nauda un izdevumi par naktsmītni, kas aprēķināmas saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2002.gada 28.maija noteikumiem Nr. 219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”, norāde par pasākuma rīkotāju, paša dalībnieka un citu finansētāju (piemēram, Latvijas Zinātnes padomes) ieguldījumu, kā arī ceļa izdevumi (biļetes, ārzemēs nepieciešamā apdrošināšana, degviela, vīza);

3.5.4. juridiskām personām – reģistrācijas apliecības kopiju;

3.5.5. grupas braucieniem – dalībnieku sarakstu, norādot darba vietu vai izglītības iestādi un ieņemamo amatu;

3.6. pretendenti pieteikumu iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamā pasākuma vai arī ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pasākuma;

3.7. Lauku atbalsta dienests 5 darba dienu laikā no katra mēneša 1.datuma apkopo pieteikumus un iesniedz Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) apstiprinātajai komisijai, kura tos izskata 5 darba dienu laikā no apkopojuma saņemšanas un sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

3.8. ja uz vienu pasākumu ir pieteikušies vairāki pretendenti, tad tiek atbalstīts viens pieteikums no vienas institūcijas, ievērojot šīs sadaļas 3.4.apakšpunktā minēto, priekšroka tiek dota tiem, kuri:

3.8.1. piedalās pasākumā ar referātu vai ziņojumu;

3.8.2. dokumentāli var apliecināt lielāko līdzfinansējumu dalības maksai un citu izdevumu segšanai;

3.9. izvērtējot pieteikumus, komisija ir tiesīga tiem pretendentiem, kuru pieteikums uz pasākumu 2003.gada laikā vienu reizi ir atbalstīts, nākamo pieteikumu atteikt;

3.10. par subsīdiju piešķiršanu Lauku atbalsta dienests pretendentus informē rakstiski 5 darba dienu laikā no komisijas sēdes protokola saņemšanas dienas;

3.11. Lauku atbalsta dienests ar subsīdiju saņēmēju slēdz līgumu, kurā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā no piešķirtās subsīdiju summas;

3.12. gala norēķins tiek veikts pēc izdevumus apliecinošu dokumentu (saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem) un pasākuma pārskata apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā;

3.13. gadījumos, kad subsīdiju pieteikums Lauku atbalsta dienestā tiek iesniegts pēc pasākuma norises un ZM komisija atbalsta pieteikumu, līgums netiek slēgts un samaksa veicama komisijas protokolā noteiktās summas apmērā;

3.14. šīs sadaļas 2.2.apakšpunktā minētā pasākuma – Baltijas valstu lauku sieviešu konferences – nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests pēc pieteikuma saņemšanas ar Latvijas Lauku sieviešu apvienību slēdz līgumu, kura neatņemama sastāvdaļa ir ZM Lauku attīstības departamentā apstiprinātais darba uzdevums un saskaņota pasākuma izdevumu tāme. Līgumā var paredzēt 50% avansa maksājumu. Gala norēķins tiek veikts pēc ZM Lauku attīstības departamentā apstiprinātā darba pieņemšanas – nodošanas akta un tam pievienota samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un to apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

4. Latvijas arāju līdzdalībai Pasaules arāju sacensībās ceļa izdevumi (dalībniekiem un tehnikai), vīzas un viesnīcas izdevumi tiek samaksāti 100% apmērā.

5. Mācību prakses ārzemēs:

5.1. uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt ZM padotībā esošās izglītības iestādes un fiziskas personas, kas praktizējas lauksaimniecībā, ja mācību prakse izglītojamiem un studentiem notiek no 1.aprīļa līdz 1.decembrim un ne mazāk kā divas nedēļas;

5.2. subsīdijas tiek piešķirtas 70% apmērā transporta (biļetes, ārzemēs nepieciešamā apdrošināšana, degviela) un ar iebraukšanu ārvalstī (vīzas) saistīto izdevumu segšanai;

5.3. pretendents pieteikumu, subsīdiju pamatojumu un izmaksu aprēķina tāmi iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2003.gada 30.aprīlim un turpmāk līdz katra mēneša 1.datumam, bet ne vēlāk par 1.decembri. Pieteikumā norāda šādas ziņas:

5.3.1. juridiskām personām – iestādes nosaukums, juridiskā adrese, bankas rekvizīti, kontakttālruņi, e–pasta adrese, dalībnieku saraksts, prakses programmas apraksts;

5.3.2. fiziskām personām – vārds, uzvārds, pases dati, darba vieta vai izglītības iestāde, ieņemamais amats, kontakttālruņi, e – pasta adrese, prakses programmas apraksts.

5.4. pretendenti pieteikumu iesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamā pasākuma vai arī ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pasākuma;

5.5. Lauku atbalsta dienests 5 darba dienu laikā no katra mēneša 1.datuma apkopo pieteikumus un iesniedz ZM komisijai, kura tos izskata 5 darba dienu laikā no apkopojuma saņemšanas, un sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

5.6. tiek atbalstītas prakses Eiropas valstīs;

5.7. par subsīdijas piešķiršanu Lauku atbalsta dienests pretendentus informē rakstiski 5 darba dienu laikā no ZM komisijas protokola saņemšanas dienas;

5.8. Lauku atbalsta dienests ar subsīdiju saņēmēju slēdz līgumu, kurā var paredzēt avansa maksājumu 50% apmērā no piešķirtās subsīdiju summas;

5.9. galanorēķins tiek veikts pēc izdevumus apliecinošu dokumentu (saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem) un prakses pārskata iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā;

5.10. gadījumos, kad subsīdiju pieteikums Lauku atbalsta dienestā tiek iesniegts pēc pasākuma norises un ZM komisija atbalsta pieteikumu, līgums netiek slēgts un samaksa veicama komisijas protokolā noteiktās summas apmērā.

6. Studijas ārvalstu augstskolās:

6.1. subsīdijas studijām ārvalstu augstskolās 2002./2003. un 2003./2004.mācību gadam var saņemt:

6.1.1. studijām ārvalstīs attiecīgajā valstī atzītās (akreditētās) augstskolās;

6.1.2. Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji līdz 35 gadu (ieskaitot) vecumam, kuri izvēlējušies studijas maģistra, doktora grāda iegūšanai vai kvalifikācijas paaugstināšanai specializētajās programmās pēc bakalaura grāda iegūšanas;

6.1.3. ne ilgāk kā viena gada studijām un ne vairāk kā viena maģistra, doktora grāda iegūšanai vai vienas specializētas studiju programmas apgūšanai (pēc bakalaura grāda iegūšanas);

6.1.4. mācību izdevumu segšanai – speciālista sagatavošanai ārvalstīs attiecīgajā valstī atzītās (akreditētās) augstskolās, ja Latvijas Republikas augstākās mācību iestādes nepiedāvā atbilstošas studiju programmas;

6.1.5. īslaicīgiem kursiem, tai skaitā viena semestra studijām, Eiropas valstīs;

6.2. subsīdiju izmaksu pārtrauc akadēmiskā atvaļinājuma laikā vai gadījumā, ja stipendiāts izvēlēto studiju programmu neapgūst sekmīgi;

6.3. pretendenti pieteikumu projekta formā iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2003.gada 30.aprīlim (un turpmāk līdz katra mēneša 1.datumam), bet ne vēlāk kā līdz 1.novembrim, pievienojot šādus dokumentus:

6.3.1. dzīves gaitas aprakstu (CV);

6.3.2. individuālās izglītības projektu, kurā norādīts:

1) nosaukums un mērķis;

2) norises vieta un laiks;

3) partnerinstitūcijas;

4) īss apgūstamās mācību programmas apraksts;

5) izmaksas;

6) finansējuma avots un līdzfinansējums;

7) iespējamais risks;

6.3.3. Akadēmiskā informācijas centra izziņu par izvēlētās mācību iestādes statusu;

6.3.4. ZM padotībā esošās iestādes (uzņēmējsabiedrības) – esošās vai nākamās darba vietas nosūtījumu un noteiktās saistības pēc studiju programmas pabeigšanas;

6.4. Lauku atbalsta dienests 5 darba dienu laikā no katra mēneša 1.datuma apkopo pieteikumus un iesniedz ZM komisijai, kura tos izskata (nepieciešamības gadījumā pretendentu uzaicina uz pārrunām) mēneša laikā no apkopojuma saņemšanas un sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

6.5. subsīdijas piešķir ikmēneša stipendijas veidā 70% apmērā no ceļa izdevumu (vienu reizi turp un atpakaļ), veselības apdrošināšanas, mācību līdzekļu un uzturēšanās izmaksām;

6.6. par subsīdiju piešķiršanu Lauku atbalsta dienests pretendentus informē rakstiski 5 darba dienu laikā no komisijas sēdes protokola saņemšanas dienas;

6.7. līgumā starp Lauku atbalsta dienestu un subsīdiju saņēmēju paredz:

6.7.1. ikmēneša stipendijas izmaksu visa mācību gada garumā;

6.7.2. esošās vai nākamās darba vietas noteiktās saistības pēc studiju programmas pabeigšanas;

6.7.3. rakstisku pārskata sniegšanu reizi ceturksnī par studiju programmas apguvi un sekmēm;

6.7.4. stipendiju avansa izmaksu par pirmajiem trim mēnešiem;

6.7.5. gala norēķins tiek veikts pēc diploma, apliecības vai sertifikāta kopijas iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

7. Starptautisku konferenču rīkošana Latvijā:

7.1. uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt ZM padotībā esošās vai ZM finansētās lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares zinātniskās institūcijas, kuras konferences rīko no 2003.gada 1.marta līdz 1.decembrim un, kurās dalībvalstu skaits kopā ar Latviju nav mazāks par piecām;

7.2. subsīdijas piešķir konferences norises un izdales materiālu tulkošanai, pavairošanai, kancelejas preču iegādei, bet ne vairāk kā Ls 1500 vienai konferencei;

7.3. pretendenti pieteikumu (iestādes nosaukums, juridiskā adrese, bankas rekvizīti, kontakttālruņi, e–pasta adrese) iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2003.gada 30.aprīlim un turpmāk līdz katra mēneša 1.datumam, bet ne vēlāk par 1.decembri, parakstot kontroles lapu. Pieteikumam pievieno:

7.3.1. subsīdiju pamatojumu, kurā ietver pasākuma nosaukumu, tā norises vietu un laiku, pasākuma saturu, galvenos uzdevumus, vēlamo rezultātu un tā pielietojumu;

7.3.2. dalībnieku sarakstu;

7.3.3. izvērstu izdevumu tāmi, norādot tajā nepieciešamo subsīdiju apjomu un pretendenta līdzfinansējumu;

7.4. Lauku atbalsta dienests 5 darba dienu laikā no katra mēneša 1.datuma apkopo pieteikumus un iesniedz ZM komisijai, kura tos izskata 5 darba dienu laikā no apkopojuma saņemšanas un komisijas sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

7.5. par subsīdiju piešķiršanu Lauku atbalsta dienests pretendentus informē rakstiski 5 darba dienu laikā no komisijas sēdes protokola saņemšanas dienas;

7.6. Lauku atbalsta dienests ar subsīdiju saņēmēju slēdz līgumu, kurā var paredzēt avansa maksājumu 50% apmērā no piešķirtās subsīdiju summas;

7.7. galanorēķins tiek veikts pēc galaatskaites un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

II.Informācijas sagatavošana un izplatīšana

1. Subsīdiju mērķis ir:

1.1. informēt sabiedrību par norisēm Zemkopības ministrijā un skaidrot tās;

1.2. nodrošināt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) attīstību un pilnveidošanu atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prasībām, analītisko materiālu izplatīšanu lietotājiem;

1.3. pētīt, analizēt un skaidrot ES un Latvijas lauksaimniecības politiku, tirgus cenu attīstību;

1.4. atbalstīt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības zinātnieku, konsultantu un valsts uzņēmējsabiedrību sagatavoto informatīvo un izglītojošo materiālu iespiešanu, tie paredzēti plašam lasītāju lokam viņu kvalifikācijas paaugstināšanai minētajās nozarēs.

2. Subsīdijas Ls 297 600 (t.sk.PVN) apmērā paredzētas šādu darba uzdevumu veikšanai:

2.1. aktuālas Zemkopības ministrijas informācijas izvietošanai plašsaziņas līdzekļos (preses izdevumos, televīzijas raidījumos) – Ls 27 000 (t. sk. Ls 12 000 televīzijas filmas par ES izveidošanai un tās demonstrēšanai ēterā);

2.2. Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) attīstībai un pilnveidošanai, un analītisko materiālu izplatīšanai lietotājiem – Ls 118 000;

2.3. zinātniskajiem pētījumiem par ES un Latvijas lauksaimniecības politikas analīzei – Ls 43 600;

2.4. “Tirgus &Cenu Apskats” izdošanai un izplatīšanai lietotājiem un ar to saistītās lauksaimniecības preču cenu informācijas sistēmas attīstībai – Ls 51 000;

2.5. informatīvajam lauksaimniecības biļetenam “Agropols” – Ls 36 600;

2.6. izglītojošo materiālu sagatavošanai un izdošanai – Ls 21 400.

3. Šīs sadaļas 2.1.apakšpunktā minēto pasākumu (izņemot televīzijas filmas par ES izveidošanai un tās demonstrēšanai ēterā) nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests atbilstoši likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteikto rīko iepirkumu:

3.1. iepirkuma procedūrā var piedalīties:

3.1.1. Latvijas Republikā iznākošie preses izdevumi;

3.1.2. Latvijas Republikas teritorijā raidošo televīzijas sabiedrību raidījumi, kas atspoguļo ES un Latvijas lauksaimniecības tēmas;

3.2. preses izdevumu vērtēšanas kritēriji:

3.2.1. ar Latvijas lauku aktualitātēm saistītas vismaz 10 (desmit) publikācijas katrā numurā un tās procentuāli aizņem vismaz 25% no rakstiem atvēlētās platības;

3.2.2. preses izdevumā publicētā informācija aptver visas lauksaimniecības nozares (augkopību, lopkopību, meliorāciju, mežsaimniecību u.c.);

3.2.3. preses izdevuma tirāža;

3.2.4. preses izdevuma abonentu skaits;

3.2.5. pakalpojuma cena;

3.3. televīzijas sabiedrību raidījumu un filmas vērtēšanas kritēriji:

3.3.1. raidījuma un filmas ētera laiks un demonstrēšanas vieta;

3.3.2. raidījuma redzamība visā Latvijas teritorijā;

3.3.3. raidījuma reitings;

3.3.4. pakalpojuma cena;

3.3.5. raidījuma un filmas veidotāju komandas profesionalitāte;

3.3.6. raidījuma un filmas veidotāju pieredze lauku problēmu atspoguļošanai;

3.3.7. dokumentāli fiksēto materiālu arhīvs par lauksaimniecības tēmu;

3.3.8. atbilstošākais filmas mākslinieciskais apraksts;

3.3.9. raidījuma atkārtojumi;

3.4. subsīdiju apmērs preses izdevumiem:

3.4.1. pretendentam ar lielāko punktu skaitu – Ls 4 000;

3.4.2. pretendentam ar otru lielāko punktu skaitu – Ls 3 000;

3.4.3. pretendentam ar trešo lielāko punktu skaitu – Ls 2 000.

3.5. subsīdiju apmērs televīzijas raidījumiem:

3.5.1. pretendentam ar lielāko punktu skaitu – Ls 2 500;

3.5.2. pretendentam ar otru lielāko punktu skaitu – Ls 2 000;

3.5.3. pretendentam ar trešo lielāko punktu skaitu – Ls 1 500;

3.6. izdevumi, kas rodas, Lauku atbalsta dienestam sludinot iepirkumu, samaksājami proporcionāli no šīs sadaļas 3.4. un 3.5 apakšpunktā paredzētajiem līdzekļiem.

4. Šīs sadaļas 2.1.apakšpunktā minētā pasākuma – televīzijas filmas par ES izveidošanai un tās demonstrēšanai ēterā – nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests pēc pieteikuma saņemšanas slēdz līgumu ar pretendentu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir tāme un ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā apstiprinātais darba uzdevums un veicamie pasākumi (t.sk. paredzēta uzfilmētā materiāla un gatavā produkta nodošana ZM rīcībā, lai Latvijas reģionos skaidrotu ES būtību un aktualitātes); iespējams 50% avansa maksājums; galanorēķins tiek veikts pēc ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā apstiprinātā darba pieņemšanas – nodošanas akta un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un tā apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

5. Šīs sadaļas 2.2. 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktos minēto pasākumu nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu (turpmāk – institūts). Līguma neatņemama sastāvdaļa ir Zemkopības ministrijā apstiprināta tāme un darba uzdevums ar veicamiem pasākumiem. Darba uzdevumu un pasākumu izpildē ieguldītie institūta pašu darba resursi tiek novērtēti cilvēkmēnešos, kuru vērtība, pamatojoties uz kalkulācijām, tiek noteikta tāmes saskaņošanas laikā. Šo pasākumu izpildes laiks ir no 2003.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

6. Šīs sadaļas 2.2.apakšpunktā paredzētos darba uzdevumus un pasākumus apstiprina ZM Lauksaimniecības stratēģijas departaments. Šī apakšpunkta izpildei līgumā institūtam paredzēt:

6.1. pilnveidot SUDAT metodoloģisko pamatu atbilstoši ES FADN prasībām;

6.2. sagatavot un nodrošināt SUDAT Konsultatīvās padomes darbu;

6.3. veikt standarta bruto seguma aprēķināšanu augkopības kultūrām un mājlopu grupām;

6.4. turpināt darbu reprezentatīvas lauksaimniecības produktu ražotāju izlases kopas veidošanā, balstoties uz Lauksaimniecības skaitīšanas datiem;

6.5. atbalstīt Latvijas lauksaimniecības produktu ražotāju iesaistīšanos reprezentatīvā izlases apsekojumā;

6.6. pilnveidot SUDAT prasībām atbilstošu datu savākšanas, kontroles un uzkrāšanas sistēmu;

6.7. nodrošināt SUDAT dalībniekus, grāmatvežus un citas iesaistītās personas ar nepieciešamo dokumentāciju un instrukcijām;

6.8. nodrošināt ieinteresētās institūcijas ar informāciju situācijas novērtēšanai Latvijas lauksaimniecībā par:

6.8.1. lauku saimniecību ienākumu līmeni atkarībā no saimniecību struktūras, lieluma, specializācijas virziena un atrašanās vietas pārskata gadā;

6.8.2. lauku saimniecību ienākumu līmeni un attīstības tendencēm vairāku gadu periodā;

6.8.3. lauksaimniecības atbalsta politikas ietekmi uz lauku saimniecībām.

7. Šīs sadaļas 2.3.apakšpunktā paredzētos darba uzdevumus un pasākumus apstiprina ZM Lauksaimniecības stratēģijas departaments. Šī apakšpunkta izpildei līgumā institūtam paredzēt:

7.1. veikt Latvijas lauksaimniecības nozares attīstības ekonomisko analīzi, izmantojot Lauksaimniecības ekonomisko kopaprēķinu (LEKA);

7.2. veikt ES lauksaimniecības un lauku politikas, kā arī Latvijas lauksaimniecības analītisko novērošanu, izmantojot pieejamos informācijas avotus;

7.3. veikt pētījumus par ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības sektoru.

8. Šīs sadaļas 2.4.apakšpunktā paredzētos darba uzdevumus un pasākumus apstiprina ZM Lauksaimniecības stratēģijas departaments. Šī apakšpunkta izpildei līgumā institūtam paredzēt turpināt Latvijas lauksaimniecības produktu tirgus analītiski publicistisko novērošanu un izdot informatīvo biļetenu “Tirgus & Cenu Apskats” un nodrošinot informācijas pieejamību lauksaimniekiem, ZM speciālistiem, LLKC darbiniekiem, lauksaimnieku profesionālajām un sabiedriskajām organizācijām, pagastu pašvaldībām un citiem interesentiem, kā arī izveidojot lauksaimniecības preču cenu informācijas sistēmu atbilstoši ES prasībām. Galvenie pasākumi “Tirgus & Cenu Apskata” sagatavošanai ir šādi:

8.1. Latvijas, Baltijas, ES lauksaimniecības un pārstrādāto produktu tirgus izpēte un novērtēšana (cenu attīstības tendences, svarīgāko tirgus dalībnieku komentāri, aktualitātes lauksaimnieciskajā ražošanā u.c.);

8.2. cenu prognozēšana galvenajiem lauksaimniecības produktiem;

8.3. lauksaimniecības preču cenu informācijas sistēmas veidošana atbilstoši ES prasībām.

9. Šīs sadaļas 2.5.apakšpunktā paredzētos darba uzdevumus un pasākumus apstiprina ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa. Šī apakšpunkta izpildei līgumā institūtam paredz reizi divās nedēļās ne mazāk kā vidēji 36 (trīsdesmit sešu) lappušu apjomā sagatavot, izdot un izplatīt informatīvā lauksaimniecības biļetena (turpmāk – biļetens) ne mazāk kā vidēji 1300 (viens tūkstotis trīs simti) eksemplārus, kopā 14 laidienus. Biļetena atspoguļojamās jomas ir šādas: oficiālā informācija (likumu, MK noteikumu anotācijas, ZM, Vides, Ekonomikas, Finanšu ministrijas rīkojumi, kas attiecas uz lauksaimniecību), resoru informācija (Lauku atbalsta dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta u.c. institūciju informatīvie materiāli un normatīvie dokumenti), zinātne – ražošanai, lauksaimnieku organizāciju ziņas, lauksaimniecība ārzemēs, dažādu atbalsta programmu informācija, hronika.

10. Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un izpildītājiem. Iespējams avansa maksājums 50% apmērā. Tālākais norēķins – 40% no kopējās summas tiek samaksāti pēc ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamentā (2.2., 2.3., 2.4.apakšpunkts), ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā (2.5.apakšpunkts) apstiprinātās starpatskaites iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā līdz 2003.gada 1.septembrim – (ZM – līdz 2003.gada 15.augustam). Galanorēķins tiek veikts pēc šādu līdz 2004. gada 1.februārim Lauku atbalsta dienestā iesniedzamo dokumentu apstiprināšanas:

10.1. galaatskaite;

10.2. ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamentā (2.2., 2.3., 2.4.apakšpunkts), ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā (2.5.apakšpunkts) apstiprināts darba pieņemšanas – nodošanas akts;

10.3. samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkums.

11. Šīs sadaļas 2.6.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros daļēji tiek subsidēta lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības zinātnieku, konsultantu un valsts uzņēmējsabiedrību sagatavoto informatīvo un izglītojošo materiālu (turpmāk – materiāli) sagatavošana un iespiešana:

11.1. tiek subsidēti materiāli, kas paredzēti plašam lasītāju lokam viņu kvalifikācijas paaugstināšanai minētajās nozarēs;

11.2. pieteikumu izvērtēšanai ZM apstiprina komisiju, kuras sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim no:

11.2.1. Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta;

11.2.2. ZM Lauku attīstības departamenta Izglītības un zinātnes nodaļas;

11.3. subsīdiju piešķiršana notiek trīs reizes gadā; pretendenti līdz 2003.gada 30.aprīlim, 1.jūlijam un līdz 1.septembrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

11.3.1. manuskriptu (ikgadējiem izdevumiem – iepriekšējā gada izdevuma eksemplāru);

11.3.2. darba anotāciju;

11.3.3. izmaksu tāmi;

11.4. līdz 2003.gada 25.maijam, 25.jūlijam un līdz 25.septembrim Lauku atbalsta dienests informē pretendentus par atbalsta piešķiršanu/noraidījumu;

11.5. subsīdijas tiek piešķirtas 100% apmērā izdevuma iespiešanai saskaņā ar līgumu;

11.6. līgumā starp Lauku atbalsta dienestu un izpildītāju paredz, ka:

11.6.1. visi komisijas protokolā norādītie pavairojamie eksemplāri nododami valsts pārvaldes institūcijām bez maksas (saskaņā ar ZM Lauku attīstības departamentā apstiprināto sarakstu); par izplatīšanu ir atbildīgs materiāla sagatavotājs;

11.6.2. ZM ir tiesības no izpildītāja pieprasīt nepieciešamo informāciju par materiāla izdošanu;

11.6.3. titullapā jābūt norādei par materiāla sagatavošanu, pavairošanu un izdošanu ar ZM finansējumu;

11.7. subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un izpildītājiem; līguma neatņemama sastāvdaļa ir tāme;

11.8. iespējams avansa maksājums 50% apmērā no piešķirtās summas;

11.9. galanorēķins tiek veikts pēc darba pieņemšanas – nodošanas akta un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un tā apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

12. Subsīdijas 100% apmērā tiek piešķirtas brošūras “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” korektūrai, izdošanai, pavairošanai ar tipogrāfijas metodi un tulkošanai angļu valodā saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

13. Piešķirot iepirkuma tiesības, nodrošināt, ka brošūra atbilst šādām prasībām:

13.1. brošūru “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem – 2003” izdot 10 000 eksemplāros;

13.2. A5 formātā, vāks 4+0, līmējamais vāks ar karsto līmi, iekšlapas 1+1;

13.3. iekšlapu papīrs – ofseta 60 g/m2, vāka papīrs – Silverblade ART 250 g/m2.

 

III. Demonstrējumu saimniecības un lauksaimniecības izstādes

1. Subsīdiju mērķis ir:

1.1. organizēt un izvietot saimniecībās augkopības, lopkopības (t.sk. bioloģiskās) un netradicionālās lauksaimniecības demonstrējumus un izmēģinājumus, kā arī nodrošināt metodisku šā darba vadību;

1.2. atbalstīt vienas reģionālās lauksaimniecības izstādes organizēšanu valstī.

2. Subsīdijas Ls 70 000 apmērā paredzētas:

2.1. LLKC – demonstrējumu un izmēģinājumu darbu organizēšanai, izvietošanai saimniecībās un metodiskā darba vadībai – Ls 45 000;

2.2. reģionālās lauksaimniecības izstādes organizēšanai – Ls 25 000.

3. Šīs sadaļas 2.1.apakšpunktā minēto pasākumu nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar LLKC. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir ZM Lauku attīstības departamentā apstiprināta tāme. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50% apmērā no subsīdiju summas. Tālākais norēķins – 40% no subsīdiju summas – tiek izmaksāts pēc ZM Lauku attīstības departamentā apstiprinātās starpatskaites iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā līdz 2003.gada 1.septembrim (apstiprināšanai ZM Lauku attīstības departamentā jāiesniedz līdz 2003.gada 15.augustam) Galanorēķins tiek veikts pēc šādu dokumentu iesniegšanas (līdz 2003.gada 15.decembrim) Lauku atbalsta dienestā:

3.1. ZM Lauku attīstības departamentā apstiprināta galaatskaite;

3.2. ZM Lauku attīstības departamentā apstiprināts darba pieņemšanas – nodošanas akts;

3.3. samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkums.

4. Šīs sadaļas 2.1.apakšpunktā minēto demonstrējumu izvietošanai saimniecībās pretendentu atlase tiek veikta saskaņā ar nolikumu, kurš izstrādāts LLKC un apstiprināts ZM Lauku attīstības departamentā.

5. Šīs sadaļas 2.2.apakšpunktā minētā pasākuma izpildi Lauku atbalsta dienests veic saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. Izdevumi, kas saistīti ar šī iepirkuma veikšanu (sludinājumu presē) samaksājami no šim pasākumam paredzētajiem līdzekļiem:

5.1. uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt juridiskas personas;

5.2. vērtēšana jāveic pēc šādiem kritērijiem:

5.2.1. izstāde notiek vienā no Latvijas novadiem;

5.2.2. pretendentu pieredze lauksaimniecības izstāžu organizēšanā – vismaz trīs gadi;

5.2.3. izstādes programmā iekļautie pasākumi:

5.2.3.1. demonstrējumi un lauka izmēģinājumi;

5.2.3.2. arāju sacensības;

5.2.3.3. lauksaimniecības tehnikas demonstrējumi un/ vai vērtēšana;

5.2.3.4. dzīvnieku demonstrējumi;

5.2.4. izstādes tehniskais nodrošinājums (telpas);

5.3. ZM subsidē šādus pasākumus:

5.3.1. ar dzīvnieku demonstrējumiem saistītos izdevumus:

5.3.1.1. dzīvnieku atlasi un vērtēšanu;

5.3.1.2. diagnostiskos izmeklējumus, vakcinācijas un apstrādes;

5.3.1.3. dzīvnieku transportu uz izstādes vietu un atpakaļ;

5.3.1.4. dzīvnieku ekspozīcijas sagatavošanu, nodrošinot sanitāri higiēnisko prasību izpildi;

5.3.1.5. apbalvošanu;

5.3.2. organizatoriski saimnieciskos izdevumus (informatīvā materiāla sagatavošana, transporta izdevumi, dezinfekcijas iekārtu noma, ēdināšana, darba tērpi, medicīnas pakalpojumi, apsardze);

5.3.3. arāju sacensības, t.sk. aršanas tehnikas transportu uz sacensību vietu un atpakaļ;

5.3.4. lauka izmēģinājumu noformēšanu izstādei un to rezultātu popularizēšanu.

6. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50% apmērā no piešķirtās summas.

7. Galanorēķins tiek veikts pēc galaatskaites un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un tā apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

IV.Lauksaimniecībā lietojamie zinātnes projekti

1. Subsīdiju mērķi ir:

1.1. nodrošināt Latvijas lauksaimniekus ar konkurētspējīgām zinātnes izstrādnēm un to ieviešanu praksē;

1.2. nodrošināt sēklaudzētājus ar izlases sēklām un augstākās kategorijas stādāmo materiālu, radīt precīzas atlases nosacījumus Latvijas apstākļiem piemērotām šķirnēm;

1.3. veicināt veselīgas pārtikas ieguvi.

2. Subsīdiju summa – Ls 300 000 (t.sk.PVN), tai skaitā:

2.1. kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanai saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienestā saskaņoto pasākuma plānu – Ls 60 000;

2.2. BO VZU “Valsts Stendes selekcijas stacijai” projekta “Moderna laukaugu bāzes sēklu ražošanas centra izveide konkurētspējīgas produkcijas ieguvei” pabeigšanai – Ls 70 000;

2.3. VZ BO “Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijai” projekta “Moderna augļu uzglabāšanas kompleksa izveide” pabeigšanai – Ls 34 000;

2.4. Agroķīmisko pētījumu centram mēslošanas līdzekļu ķīmisko analīžu metožu standartu adaptācijai saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu aprites likumu un Eiropas Savienības direktīvām – Ls 7 000.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt juridiskas personas šādās lauksaimniecības nozarēs:

3.1. laukkopībā;

3.2. dārzkopībā;

3.3. lopkopībā;

3.4. pārtikas produktu tehnoloģijā, kvalitātē un veterinārmedicīnā;

3.5. lauksaimniecības inženierzinātnēs;

3.6. izlases sēklas un stādāmā materiāla ražošanā, atveseļošanā, šķirņu salīdzināšanā vai AVS (atšķirība, viendabība, stabilitāte) testa veikšanā.

4. Projektu pieteikumus (piecos eksemplāros) pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2003.gada 30.aprīlim. Pieteikumam pievienojami šādi dokumenti:

4.1. pieprasīto subsīdiju pamatojums (kāpēc projekts ir vajadzīgs lauksaimniekiem);

4.2. tāme;

4.3. gaidāmais subsīdiju izlietošanas rezultāts (kādā veidā ieguldītie līdzekļi dos labumu – pielietojamību lauksaimniekiem);

4.4. izpildītāju saraksts;

4.5. esošais tehniskais nodrošinājums un informācija par iepriekšējos gados saņemtajām subsīdijām materiāli tehniskās bāzes (t.sk. remonti un celtniecība) atjaunošanai, kas apkopota tabulā ar šādiem aiļu virsrakstiem: nosaukums, izlaides gads, tehniskā stāvokļa raksturojums (ar atbilstošām atzīmēm par ZM subsīdijām iegādāto);

4.6. informācija par zinātnisko laboratoriju personālu un tā atestācijas līmeni;

4.7. apliecinājums par 3.punktā noteikto izpildi.

5. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt, ja darījumi tiek veikti laikā no 2003.gada 30.aprīļa līdz 2003.gada 1.decembrim.

6. Līgumos par subsīdiju piešķiršanu var paredzēt avansa maksājumu:

6.1. Zemkopības ministrijas padotībā esošajām valsts institūcijām – līdz 90% no piešķirtās subsīdiju summas;

6.2. privātām juridiskām personām– līdz 50% no piešķirtās subsīdiju summas.

7. Lauku atbalsta dienests 5 darba dienu laikā apkopo pieteikumus un iesniedz ZM komisijai izvērtēšanai un prioritāšu noteikšanai.

8. ZM komisija viena mēneša laikā pēc pieteikumu apkopojuma saņemšanas izvērtē pieteikumus, sakārto tos prioritārā secībā un sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

9. Iesniegtais projekts nedrīkst būt līdzfinansēts no nolikuma Nr.5 “Latvijas un ārvalstu projektu līdzfinansējums” līdzekļiem.

10. Par subsīdiju piešķiršanu Lauku atbalsta dienests pretendentus informē rakstiski 5 darba dienu laikā no komisijas sēdes protokola saņemšanas.

11. Lauku atbalsta dienests ar subsīdiju saņēmēju slēdz līgumu, kurā paredz pasākumu kontroli 3 gadus pēc valsts subsīdiju saņemšanas, nepieļaujot attiecīgā pamatlīdzekļu atsavināšanu

12. Galanorēķins tiek veikts pēc pieņemšanas – nodošanas aktu un tāmes apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

V. Atbalsts prakšu saimniecībām

1. Subsīdiju mērķis:

1.1. nodrošināt kvalitatīvas ražošanas prakses ZM padotībā esošo profesionālo izglītības iestāžu (turpmāk – PII) izglītojamajiem saskaņā ar lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības izglītības programmām;

1.2. nodrošināt kvalitatīvas pirmsdiploma prakses iespējas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk – LLU) studentiem.

2. Subsīdiju summa – Ls 125 000 (t.sk.PVN).

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt juridiskas personas – zemnieku saimniecības (t.sk. mežsaimniecības un zivsaimniecības), uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā, zinātniskās institūcijas, kā arī izglītības iestāžu mācību saimniecības, saimniecības produktu pārstrādei (turpmāk – saimniecības).

4. Prakšu saimniecību atlase tiek veikta saskaņā ar LLKC izstrādāto un ZM Lauku attīstības departamentā apstiprināto prakšu saimniecību nolikumu.

5. LLKC iesniedz novērtēto saimniecību sarakstu ZM Lauku attīstības departamentā, kurā to izvērtē, apstiprina un nosūta sarakstu LLU un PII, kurā uzskaitītas:

5.1. izvēlētās saimniecības un studenti vai izglītojamie, kas tajās apgūs prakses programmu (turpmāk – praktikanti);

5.2 .prakses nosaukums, programmas apraksts un ilgums.

6. Subsīdijas tiek piešķirtas, ja prakses ilgums saimniecībā nav mazāks par divām nedēļām.

7. Viena saimniecība subsīdijas var saņemt par vienlaikus praksē esošiem ne vairāk kā trīs praktikantiem.

8. Subsīdijas apjoms vienā saimniecībā vienai nedēļai ir Ls 15 par vienu praktikantu.

9. Par minēto summu saimniecībai jānodrošina:

9.1. prakses programmas izpilde;

9.2. praktikanta veselības un dzīvības apdrošināšana uz laiku, kad viņš atrodas saimniecībā.

10. Lauku atbalsta dienests ar prakses saimniecību slēdz līgumu, kura neatņemama sastāvdaļa ir pielikumā pievienotais noslēgtais trīspusējais līgums starp prakses saimniecību, izglītības iestādi un praktikantu.

11. Iespējams avansa maksājums 50% apmērā no piešķirtās summas.

12. Galanorēķins tiek veikts pēc triju pušu parakstītā prakses programmas izpildes pieņemšanas – nodošanas akta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa

 

5.pielikums

 

Nolikums Nr.5 Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums

1. Subsīdijas ir paredzētas kā Latvijas valsts līdzfinansējuma daļa Latvijas un ārvalstu kopprojektiem, kuri ir nozīmīgi lauksaimniecības nozares un lauku attīstībai un Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 235 800.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas juridiskām personām un Zemkopības ministrijas padotībā esošām valsts pārvaldes iestādēm, Latvijas un ārvalstu kopprojektu realizēšanai:

3.1. ja projektā iesaistītās puses rakstiski vienojušās par attiecīgā projekta realizēšanu;

3.2. ja to atbalstījusi Zemkopības ministrijas Starptautisko projektu koordinācijas padome (turpmāk – Padome).

4. Projekta izvērtēšanā tiek ņemti vērā šādi kritēriji (prioritārā kārtībā):

4.1. projekts nodrošina Zemkopības ministrijas starptautiskās finansiālās saistības, kuras ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas vadība un Padome;

4.2. projekts nodrošina Eiropas Savienības lauksaimniecības likumdošanas kopuma (acquis communautaire) ieviešanu;

4.3. projekts nodrošina to saistību izpildi, ko Latvijas Republika uzņēmusies oficiālajās sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā sadaļā “Lauksaimniecība”;

4.4. projekts tieši saistīts ar Speciālās lauksaimniecības un lauku attīstības (SAPARD) pirmsiestāšanās programmas īstenošanu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmā un ar sagatavošanos Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantijas fonda finansētajiem pasākumiem;

4.5. projekta realizācija veicina lauksaimniecības nozares un lauku efektīvu attīstību un Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

5. Subsīdiju pretendents Zemkopības ministrijas Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā iesniedz šādus dokumentus šī nolikuma 8.punktā minētos termiņos:

5.1. projekta pieteikuma anketu saskaņā ar 1.pielikumu (pieteikuma anketa aizpildāma arī elektroniski un nosūtāma Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentam uz e–pasta adresi Liene.Germane@zm.gov.lv);

5.2. par projektu atbildīgā Zemkopības ministrijas departamenta ieteikuma vēstuli;

5.3. izvērstu subsīdiju izlietojuma tāmi un izmaksu sadalījumu pa plānotajiem posmiem saskaņā ar šī nolikuma 10.punktu;

5.4. sadarbības līgumu starp subsīdiju pretendentu un ārvalsts pārstāvi par sadarbības partneriem projekta realizēšanā un tā tulkojumu latviešu valodā, ko apstiprina subsīdiju pretendents;

5.5. dokumentāru ārvalsts partnera finansiālās līdzdalības apstiprinājumu attiecīgajā projektā un tā tulkojumu latviešu valodā;

5.6. subsīdiju pretendenta apstiprinājumu par savu līdzekļu ieguldīšanu projektā;

5.7. īsu anotāciju par projekta mērķiem, rezultātu, pasākumiem, iesaistītām institūcijām, ieguldījumu Latvijas lauksaimniecībā.

6. Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departaments izvērtē projekta atbilstību šajā nolikumā noteiktajai projektu iesniegšanas kārtībai un iesniedz izskatīšanai Padomē.

7. Subsīdiju pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā pieteikumu subsīdiju saņemšanai Latvijas un ārvalstu kopprojektiem (2.pielikums), Padomes protokola izraksta kopiju un finansējuma tāmi pēc projekta apstiprināšanas Padomē.

8. Subsīdiju piešķiršana projektiem, izņemot PHARE projektus, notiek četrās kārtās:

8.1. pirmajā kārtā Padome izskata tos projektu pieteikumus, kuri iesniegti Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā līdz 16.aprīlim;

8.2. otrajā kārtā Padome izskata tos projektu pieteikumus, kuri iesniegti Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā līdz 1.jūnijam;

8.3. trešajā kārtā Padome izskata tos projektu pieteikumus, kuri iesniegti Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā līdz 1.septembrim;

8.4. ceturtajā kārtā Padome izskata tos projektu pieteikumus, kuri iesniegti Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā līdz 15.oktobrim.

9. Subsīdijas projektiem tiek piešķirtas:

9.1. ne vairāk kā 30% apmērā no projekta kopējām izmaksām un ne vairāk kā Ls 30 000 (neieskaitot PVN), izņemot PHARE projektus. Organizācijām, kas nav reģistrētas kā PVN maksātājas, un PHARE projektiem subsīdijas tiek aprēķinātas un izmaksātas ar PVN;

9.2. projektu realizācijas laikā par tiem pasākumiem, kas tiek realizēti kārtējā gadā.

10. Subsīdiju izmaksu kārtība:

10.1. maksājums avansā ne vairāk kā 25% apmērā, izņemot PHARE projektus, tiek veikts pēc projekta apstiprināšanas Padomē;

10.2. nākamie maksājumi tiek veikti saskaņā ar projekta finansējuma tāmē paredzēto izmaksu sadalījumu pa posmiem pēc attiecīgā posma pārskata apstiprināšanas Padomē, bet ne vairāk kā 50%;

10.3. gala norēķins 25% apmērā tiek veikts pēc projekta noslēguma ziņojuma apstiprināšanas Padomē un pēc darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

10.4. PHARE projektiem maksājums 100% apmērā tiek veikts pēc projekta apstiprināšanas Padomē.

11. Subsīdiju saņēmējs 2 eksemplāros iesniedz Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā projekta atskaiti par darbu izpildi iepriekšējā posmā un līdz 1. decembrim – projekta noslēguma ziņojumu (3.pielikums). Projekta posma pārskata un projekta noslēguma ziņojuma anketa (3.pielikums) aizpildāma arī elektroniski un nosūtāma Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentam uz e–pasta adresi Liene.Germane@zm.gov.lv. Par projektu atbildīgā Zemkopības ministrijas departamenta pārstāvis ziņo Padomē par projektā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

12. Subsīdiju saņēmējs līdz 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā kopsavilkumu par darījumu un samaksu apliecinošiem dokumentiem.

13. Ja Padome neapstiprina projekta noslēguma ziņojumu un projekta īstenotājs nav iesniedzis kopsavilkumu par darījumu un samaksu apliecinošiem dokumentiem Lauku atbalsta dienestā, projekta īstenotājs atmaksā saņemtās subsīdijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Lauku atbalsta dienestu un projektu iesniedzēju noslēgtajā līgumā.

Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktora p.i. Dz.Upīte

 

1.pielikums

nolikumam Nr.5

 

2.pielikums

nolikumam Nr.5

 

3.pielikums

nolikumam Nr.5

 

6. pielikums

 

Nolikums Nr.6.

Zivsaimniecības attīstība

1. Nolikuma mērķis ir nodrošināt zivsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu un ES integrācijas prasību ieviešanu, vienlaicīgi nodrošinot zvejniecības uzņēmējdarbības iespējas, akvakultūras (zivkopības, vēžkopības) attīstību un darbavietu saglabāšanu piekrastes ciemos un lauku rajonos.

2. Zivsaimniecības nozares attīstībai tiek piešķirti Ls 550 tūkst., t.sk. 30 tūkst. Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centram (turpmāk – VVMDC) benzopirēna koncentrācijas noteikšanai zivju produkcijā. Uz subsīdijām var pretendēt juridiskas personas (turpmāk – personas), bet attiecībā uz zveju piekrastē un iekšējos ūdeņos – arī individuālā darba veicēji, kas nodarbojas ar:

2.1. zveju Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī, piekrastē un iekšējos ūdeņos;

2.2. akvakultūru (zivkopību, vēžkopību);

2.3. zvejniecību vai zivju apstrādi, kuru īpašumā ir zvejas laivu un kuģu piestātnes un kuri veic šī nolikuma 4.1.6. un 4.2.8. apakšpunktā minētos pasākumus;

2.4. specializēto zivsaimniecības mācību kursu organizēšanu, kā arī speciālistu profesionālo sagatavošanu kvalifikācijas iegūšanai vai paaugstināšanai saskaņā ar šī nolikuma 4.5.apakšpunktu;

2.5. laboratorisko izmeklējumu veikšanu pārtikas produktos, kuras veic šī nolikuma 4.6.apakšpunktā minētos pasākumus.

3. Nosacījumi subsīdiju saņemšanai:

3.1. jābūt speciālai atļaujai (licencei) par tiesībām nodarboties ar atbilstošu uzņēmējdarbības veidu – zvejniecību vai akvakultūru (izņemot šī nolikuma 4.5. apakšpunktā minēto pasākumu – mācību kursu organizēšanu un zivju apstrādes uzņēmumu speciālistu profesionālo sagatavošanu). Individuālā darba veicējiem, kas nodarbojas ar zveju, jābūt individuālā darba reģistrācijas apliecībai;

3.2. jābūt personas izziņai, kas apliecina, ka apgrozījuma struktūrā neto ieņēmumi no zvejniecības nav mazāki par 50%, izņemot:

3.2.1. personām, kas nodarbojas ar zvejniecību un vienlaikus veic arī zivju apstrādi;

3.2.2. personām, kas nodarbojas ar zivju apstrādi un kurām īpašumā ir zvejas kuģu piestātne;

3.2.3. personām, kas nodarbojas ar akvakultūru;

3.2.4. individuālā darba veicējiem, kas nodarbojas ar zveju;

3.2.5. personām, kas nodarbojas ar mācību kursu organizēšanu;

3.2.6. personām, kas nodarbojas ar laboratorisko izmeklējumu veikšanu pārtikas produktos;

3.3. jābūt subsīdiju saņemšanai pieteikto pasākumu darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijām ar likumdošanā noteiktajiem rekvizītiem:

3.3.1. ja pasākums veikts saimnieciskā kārtā, – specializēta uzņēmuma sagatavotas tāmes, akta par darba veikšanu, materiālu norakstīšanas akta, materiālu iegādes rēķina–pavadzīmes, darba algas izmaksu saraksta, maksājuma uzdevuma un/vai kases čeka kopijai;

3.3.2. ja pasākumu veikusi cita juridiska persona, – līguma kopijai, specializēta uzņēmuma sagatavotas tāmes, rēķina–pavadzīmes, maksājuma uzdevuma, kases čeka, kā arī pieņemšanas–nodošanas akta kopijai;

3.3.3. ja pasākums veikts ārzemēs, – līguma kopijai (arī līgumam par pasākumiem, kas veikti ar starpnieku organizāciju), faktūras–rēķina, maksājumu uzdevuma vai apzīmogotai faktūras–rēķina kopijai par maksājuma veikšanu, kā arī akta kopijai par darba izpildi. Svešvalodā aizpildītiem dokumentiem jābūt tulkotiem latviešu valodā, un tulkojumu apliecinājis subsīdiju pretendents;

3.4. personām un individuālā darba veicējiem, kas nodarbojas ar zvejniecību:

3.4.1. jābūt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam, kas noslēgts ar Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldi vai attiecīgo pašvaldību;

3.4.2. jābūt Vides ministrijas Jūras vides pārvaldes vai attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izsniegtai zvejas licencei;

3.4.3. zvejojot Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, īpašumā jābūt zvejai paredzētiem peldošiem līdzekļiem (kuģiem), kuriem izsniegta Latvijas kuģu reģistra īpašuma apliecība un ir spēkā esoša Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģošanas spējas apliecība ar atzīmi par ikgadējo kuģa apskati vai ikgadējās kuģa tehniskās apskates akts;

3.4.4. zvejojot piekrastē, īpašumā jābūt zvejai paredzētiem peldošiem līdzekļiem (laivām, kuģiem), kuriem izsniegta Latvijas kuģu reģistra vai attiecīgās ostas pārvaldes reģistrācijas apliecība un ir spēkā esoša Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģošanas spējas apliecība ar atzīmi par ikgadējo kuģa/laivas tehnisko apskati;

3.4.5. zvejojot iekšējos ūdeņos, īpašumā jābūt peldošiem līdzekļiem (laivām, kuģiem), kuriem izsniegta Vides valsts inspekcijas Mazo kuģu reģistrācijas daļas vai Vides ministrijas attiecīgās reģionālās vides pārvaldes reģistrācijas apliecība;

3.4.6. īpašumā esošiem peldošiem līdzekļiem, kuri zvejo Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtai zvejas kuģu reģistrācijas apliecībai;

3.4.7. jābūt Valsts zivsaimniecības pārvaldes atzinumam par zvejas noteikumu ievērošanu un nozvejas apjomiem (šī nolikuma 9.pielikums);

3.4.8. būvējot vai iegādājoties kuģi, jābūt Valsts zivsaimniecības pārvaldes saskaņojumam par jauna zvejas kuģa būvniecību vai iegādi;

3.4.9. būvējot kuģi, jābūt Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģa būvēšanas iespēju apsekošanas aktam;

3.5. personām, kas nodarbojas ar akvakultūru, jāievēro arī, ka:

3.5.1. jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta vai šī dienesta attiecīgā rajona pārvaldes izziņai, ka, personas, kas nodarbojas ar akvakultūru, ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā;

3.5.2. jābūt dokumentam, kas apliecina tiesiskās attiecības par zemes īpašumu vai zemes nomu (vismaz uz 3 gadiem no subsīdiju pieteikuma iesniegšanas brīža) zivju/vēžu audzēšanai nepieciešamajai zemei;

3.6. personām, kuras nodarbojas ar zvejniecību vai zivju apstrādi un kuru īpašumā ir zvejas laivu vai kuģu piestātnes, jāievēro arī, ka:

3.6.1. jābūt dokumentam, kas apliecina īpašuma vai nomas tiesības uz zemi (vismaz uz 3 gadiem no subsīdiju pieteikuma iesniegšanas brīža), uz kuras atrodas laivu vai kuģu piestātne;

3.6.2. jābūt izstrādātam tehniskajam projektam, kurš ir saskaņots ar attiecīgās ostas pārvaldi, Vides ministrijas Jūras vides pārvaldi un Latvijas jūras administrāciju;

3.7. personām, kuras nodarbojas ar zivju apstrādi un kuru īpašumā ir zvejas laivu vai kuģu piestātnes vai kuras ir pieteikušās subsīdiju saņemšanai speciālistu profesionālajai sagatavošanai kvalifikācijas iegūšanai vai paaugstināšanai, jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrācijas apliecībai vai izziņai, ka personas atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā;

3.8. personām, kuras nodarbojas ar laboratorisko izmeklējumu veikšanu pārtikas produktos, jābūt Nacionālā akreditācijas biroja izsniegtai akreditācijas apliecībai.

4. Šajā nolikumā paredzētās subsīdijas Lauku atbalsta dienests izmaksā saskaņā ar Valsts zivsaimniecības pārvaldes saskaņoto attaisnoto izdevumu sarakstu šādiem atbalsta pasākumiem:

4.1. piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejas attīstībai:

4.1.1. zvejas laivu/kuģu iegādei un būvei, tai skaitā zvejas laivu/kuģu vai to korpusu aprīkošanai. Būvējot zvejas laivu/kuģi ar stacionāru dzinēju, atbalstu var saņemt arī par šādas zvejas laivas/kuģa pabeigto etapu 2003.gadā saskaņā ar noslēgto līgumu;

4.1.2. zvejas laivu/kuģu dzinēju, zvejas rīku, zvejas aprīkojuma, eholotu, navigācijas un sakaru iekārtu iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai. Zvejas rīku iegādei un izgatavošanai atbalstu var saņemt par zvejas rīkiem, kas skaitā nepārsniedz zvejas licencē uzrādīto zvejas rīku skaitu vairāk nekā divas reizes;

4.1.3. pārvietojamo un stacionāro zivju atvēsināšanas un saldēšanas kameru, iekārtu un agregātu, ledus ģeneratoru iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai, plastmasas kastu/termokonteineru iegādei un izgatavošanai;

4.1.4. zvejas laivu/kuģu kuģošanas drošības aprīkojuma iegādei;

4.1.5. zivju izkraušanas un iekraušanas ierīču, zivju tīklu izvelkamo iekārtu un zivju tīklu kārtojamo iekārtu iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai;

4.1.6. zvejas laivu/kuģu piestātņu būvei un renovācijai;

4.2. zvejas kuģu, saldētājkuģu (refrižeratoru) un apstrādes kuģu (turpmāk – zvejas kuģu), kas zvejo Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, modernizācijai un pilnveidošanai, kuģu būvei vai iegādei un kuģu piestātņu renovācijai:

4.2.1. zvejas kuģu sagatavošanai atbilstoši ES kvalitātes, higiēnas un kuģošanas drošības prasībām;

4.2.2. satelītu sakaru zvejas kontroles aparatūras iegādei un uzstādīšanai;

4.2.3. navigācijas, sakaru un zivju meklēšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai;

4.2.4. zvejas kuģu korpusu renovācijai;

4.2.5. galveno dzinēju un palīgdzinēju iegādei un uzstādīšanai;

4.2.6. hidraulisko un elektrisko zivju izkraušanas un iekraušanas ierīču, zvejas rīku izvelkamo iekārtu, zivju tīklu kārtojamo iekārtu un zivju šķirojamo iekārtu ar transportieru komplektu iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai;

4.2.7. pārvietojamo un stacionāro zivju saldēšanas un atvēsināšanas iekārtu, agregātu un ledus ģeneratoru iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai;

4.2.8. zvejas kuģu piestātņu renovācijai;

4.2.9. zvejas kuģu, tai skaitā zvejas kuģu korpusu komplektā ar iekārtām un mehānismiem, būvei vai iegādei;

4.2.10. mencu traļu āmju būvei/izgatavošanai ar acs izmēru 140 mm un/vai selektīvo logu izgatavošanai un jaunu mencu tīklu iegādei ar acs izmēru 115 mm un lielāku, bet ne vairāk par 200 tīkliem vienam zvejas kuģim gadā, ņemot vērā, ka pieteikumi iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2003.gada 31.augustam;

4.2.11. zvejas kuģu enkuru un to izlaišanas–izvilkšanas iekārtu iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai;

4.3. akvakultūras attīstībai:

4.3.1. zivju/vēžu audzēšanas dīķu un ūdens apgādes un izvades sistēmu (kanālu) kaļķošanai, dezinficēšanai un niedru iznīcināšanai. Atbalstu kaļķošanas un dezinfekcijas materiālam var saņemt apjomā, kas nepārsniedz 500 kg/ha gadā;

4.3.2. tehnikas un/vai aizsardzības līdzekļu iegādei un uzstādīšanai pret kaitējumu, ko nodara savvaļas dzīvnieki (ūdri, ūdeles, kormorāni, gārņi u.c);

4.3.3. zivju/vēžu audzēšanas un apzvejas procesa tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, zvejas laivu iegādei un ūdens kvalitātes un temperatūras kontroles mērinstrumentu/aparātu iegādei, ja iegādājamās iekārtas un mērinstrumenti/aparāti nav ražoti Eiropas Savienības dalībvalstīs vai kandidātvalstīs (izņemot Latviju), kā arī ja šīs iekārtas, laivas un mērinstrumenti/aparāti ir ražoti Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs un ja to vērtība ir mazāka par 5000 EUR (pēc Latvijas bankas valūtas maiņas kursa pieteikuma iesniegšanas dienā);

4.4. stihisko dabas parādību un nelaimju gadījumos (vētrā, plūdos, ugunsgrēkā) radīto zaudējumu kompensācijai personām, kas nodarbojas ar zveju piekrastē un iekšējos ūdeņos (arī individuālā darba veicējiem) vai akvakultūru, ja zaudēti:

4.4.1. zvejas rīki;

4.4.2. peldošie līdzekļi (zvejas laivas/kuģi);

4.4.3. zivju/vēžu audzēšanai paredzētās hidrotehniskās būves;

4.4.4. izaudzētās zivis/vēži un zivju/vēžu mazuļi;

4.5. specializēto zivsaimniecības mācību kursu organizēšanai, kā arī zivsaimniecībā strādājošo speciālistu profesionālai sagatavošanai kvalifikācijas iegūšanai vai paaugstināšanai zvejniecībā, akvakultūrā un zivju apstrādē specializētās mācību iestādēs vai speciālos mācību kursos;

4.6. benzopirēna koncentrācijas noteikšanai zivīs, zivju produkcijā un ražošanā izmantojamos palīgmateriālos.

5. Subsīdijas šajā nolikumā minētajiem pasākumiem tiek izmaksātas par 2003.gadā ieguldītajiem līdzekļiem. Zvejas kuģu piestātnes renovācijas un jauna zvejas kuģa/laivas, tajā skaitā zvejas kuģu korpusu komplektā ar iekārtām un mehānismu komplekta un kuģa/laivas būvei gadījumā subsīdijas var tikt izmaksātas par pabeigto posmu 2003.gadā saskaņā ar noslēgto līgumu.

6. Subsīdijas var tikt piešķirtas arī par 2002.gada IV ceturksnī veiktajiem pasākumiem.

7. Subsīdiju aprēķinā neiekļauj pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumus, izņemot šī nolikuma 4.6.apakšpunktā minētajiem pasākumiem, un papildu izdevumus – peļņas, pieskaitāmo izdevumu procentus, darba algas rezerves un citas pievienotās izmaksas, bet no stihisko dabas parādību un nelaimju gadījumos radīto zaudējumu kompensācijas izmaksām atskaita par kompensācijas objektu iepriekš saņemto subsīdiju summu. Subsīdijas tiek izmaksātas tikai par jaunu zvejas laivu (kuģu), iekārtu, aprīkojuma un materiālu iegādi.

8. Pamatojoties uz negatīvu Valsts zivsaimniecības pārvaldes atzinumu, Lauku atbalsta dienests atsaka subsīdiju piešķiršanu personām, kas pretendē uz subsīdiju saņemšanu šī nolikuma 4.1., 4.2., 4.4.1. un 4.4.2.apakšpunktā minētajiem pasākumiem un kurām:

8.1. saskaņā ar Valsts zivsaimniecības pārvaldes atzinumu ir šādi zvejas noteikumu pārkāpumi par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem no pieteikuma iesniegšanas brīža:

8.1.1. zveja lieguma laikā vai vietā,

8.1.2. zveja bez zvejas licences,

8.1.3. zvejai aizliegto sugu specializēta zveja,

8.1.4. zveja ar neatļautiem zvejas rīkiem,

8.1.5. ir trīs citi zvejas noteikumu pārkāpumi uz vienu zvejas kuģi;

8.2. vidējās nozvejas uz zvejas vienību vai zvejas rīku ir zemākas par attiecīgā zvejas veida vidējām nozvejām, kas aprēķinātas attiecīgā zvejas rajonā saskaņā ar zvejas statistiku divu gadu periodā no pieteikuma iesniegšanas brīža. Personām un individuālā darba veicējiem, kas nodarbojas ar zvejniecību un uzsākušas uzņēmējdarbību iepriekšējā gadā, vidējo nozveju uz zvejas vienību un zvejas rīku aprēķina pēc iepriekšējā gada zvejas statistikas.

9. Subsīdijas šajā nolikumā minētajiem atbalsta pasākumiem tiek izmaksātas 30% apjomā no savu ieguldīto līdzekļu un/vai izlietotā kredīta kopsummas, ko sniegušas kredītiestādes vai juridiskas personas saskaņā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem par darījumu veikšanu ar juridiskām personām, izņemot šī nolikuma 4.5. apakšpunktā paredzētos izdevumus specializēto zivsaimniecības mācību kursu organizēšanai, par ko subsīdijas tiek izmaksātas 80% apjomā no ieguldītajiem līdzekļiem, pamatojoties uz attiecīgi saskaņotām tāmēm un maksājumu apliecinošiem dokumentiem.

Šī nolikuma 4.6.apakšpunktā paredzētos izdevumus (t.sk. PVN) benzopirēna koncentrācijas noteikšanai subsīdijas tiek izmaksātas 100% apjomā no ieguldītajiem līdzekļiem, pamatojoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts zivsaimniecības pārvaldes attiecīgi saskaņotām tāmēm, veikto izmeklējumu kopsavilkumu un darba pieņemšanas–nodošanas aktu.

10. Vienai personai un individuālā darba veicējam kopējā subsīdijās izmaksājamā summa gada laikā nedrīkst pārsniegt:

10.1. 4.1.apakšpunktā minētiem pasākumiem – Ls 7500;

10.2. 4.2.apakšpunktā minētiem pasākumiem – Ls 60000;

10.3. 4.3.apakšpunktā minētiem pasākumiem – Ls 6500;

10.4. 4.4.apakšpunktā minētiem pasākumiem – Ls 3000;

10.5. 4.5.apakšpunktā minētiem pasākumiem – Ls 2000;

10.6. 4.6.apakšpunktā minētiem pasākumiem – Ls 30000.

11. Subsīdijas šī nolikuma 4.1., 4.2., un 4.3. apakšpunktā minētajiem pasākumiem var saņemt personas, kuras ieguldījušas savus līdzekļus un/vai izlietojušas kredītu par līdzekļu kopsummu, kas nav mazāka par Ls 350.

12. Lauku atbalsta dienests nepieciešamības gadījumā var pieaicināt Valsts zivsaimniecības pārvaldes speciālistus subsīdiju pieteikumu atbilstības izvērtēšanai.

13. Personas un individuālā darba veicēji, kas piesakās uz subsīdiju saņemšanu, iesniedz pieteikumus Lauku atbalsta dienesta centrālajā aparātā saskaņā ar šī nolikuma 1.–7. pielikumu, ievērojot ikmēneša iesniegšanas termiņus – no mēneša 20.datuma līdz nākamā mēneša 1.datumam. Pēdējais pieteikuma iesniegšanas termiņš Lauku atbalsta dienestā ir 2003.gada 28.novembris. Šī nolikuma 6.punktā minētajos gadījumos pieteikumi jāiesniedz līdz 2003.gada 1.maijam un 4.6.apakšpunktā minētajos gadījumos – līdz 2003.gada 30.maijam.

14. Personas un individuālā darba veicēji subsīdijas var saņemt pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu par subsīdiju piešķiršanu un līgumsaistībām turpmākajiem trim gadiem. Trīs gadus, skaitot no valsts subsīdiju saņemšanas dienas, īpašuma daļu, par kuru saņemtas valsts subsīdijas – nepārdot, nenodot lietošanā trešajām personām un izmantot tikai zvejniecības un akvakultūras attīstības interesēs.

15. Lauku atbalsta dienests pēc pieteikuma saņemšanas no VVMDC par benzopirēna koncentrācijas noteikšanu zivju produkcijā (šī nolikuma 8.pielikums) slēdz līgumu, kura neatņemama sastāvdaļa ir Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts zivsaimniecības pārvaldes saskaņotā tāme. Līgumā paredz:

15.1. avansa maksājumu 90% apjomā no summas;

15.2. iesniegt Lauku atbalsta dienestā līdz 2003.gada 28.novembrim Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts zivsaimniecības pārvaldes saskaņotu veiktā darba atskaiti.

15.3. galanorēķinu veikt pēc Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts zivsaimniecības pārvaldes saskaņotās galaatskaites, veikto izmeklējumu kopsavilkuma un darba pieņemšanas–nodošanas akta iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

15.4. pievienot darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu.

16. Personām un individuālā darba veicējiem, kuri subsīdijas saņem atbilstoši nolikuma 4.4. un 4.5.apakšpunktam, Lauku atbalsta dienests subsīdijas pārskaita bez līguma noslēgšanas.

Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks N. Riekstiņš

 

1.pielikums

nolikumam Nr.6

 

2.pielikums

nolikumam Nr.6

 

3.pielikums

nolikumam Nr.6

 

4.pielikums

nolikumam Nr.6

 

5.pielikums

nolikumam Nr.6

 

6.pielikums

nolikumam Nr.6

 

7.pielikums

nolikumam Nr.6

 

8.pielikums

nolikumam Nr.6

 

9.pielikums

nolikumam Nr.6

 

7. pielikums

 

Nolikums Nr.7. Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas, ieviešot modernizētas un energoresursus taupošas ražošanas tehnoloģijas.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 2 115 000.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas šādām sadaļām:

Sadaļa	Summa Ls
I. Lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā modernizācija	1 215 000
II. 2002.gada kredītprocentu daļēja dzēšana	750 000
III. Kredītprocentu garantija	150 000

 

I. Lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā modernizācija

1. Nolikums nosaka kārtību, kādā tiek izmaksātas subsīdijas par jaunas lauksaimniecības produktu ražošanā izmantojamas tehnikas, tehnoloģisko iekārtu, traktortehnikas (turpmāk – tehnika) iegādi.

2. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības, komercsabiedrības) (turpmāk – pretendents), kas:

2.1. ražo augkopības produktus;

2.2. ražo lopkopības produktus;

2.3. veic 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētās produkcijas pirmās pakāpes apstrādi (augu un dzīvnieku valsts sākotnējās produkcijas sagatavošana līdz realizācijai nepieciešamām kvalitātes prasībām, nemainot mehānisko struktūru un ķīmiskās īpašības);

2.4. sniedz pakalpojumus zemes apstrādē, sēšanā, stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, piena savākšanā, meliorācijas sistēmu uzturēšanā, lauksaimniecības tehnikas remontā un apkopē;

2.5. sniedz ciltsdarba pakalpojumus, kas saistīti ar lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību un mākslīgo apsēklošanu;

2.6. 2002.gadā no 2.1.– 2.5. apakšpunktā nosauktiem uzņēmējdarbības veidiem ieņēmumi ir vismaz 35% no visu ieņēmumu kopapjoma;

2.7. kurās vismaz 51 % no pamatkapitāla pieder Latvijas Republikai vai Latvijas Republikas pilsoņiem (šis nosacījums neattiecas uz zemnieku saimniecībām un individuālo uzņēmumu īpašniekiem).

3. Izlietoto līdzekļu summu, no kuras aprēķina subsīdijas, nosaka pēc iegādi apliecinošos dokumentos uzrādītās tehnikas sākotnējās cenas, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Transporta izdevumi netiek iekļauti subsīdiju aprēķinos.

4. Subsīdijas tiek aprēķinātas 25 % apmērā no šajā nolikumā noteiktajos pasākumos izlietoto līdzekļu summas, bet kopējais subsīdiju apjoms šī nolikuma ietvaros 2003.gadā vienam pretendentam nevar pārsniegt Ls 10 000.

5. Iegādājoties datortehniku, subsīdiju apjoms nevar pārsniegt Ls 300, kuri ir ieskaitāmi šī nolikuma 4.punktā minētajā kopapjomā.

6. Subsīdiju procentuālo apjomu palielina par 5 procentiem, ja:

6.1. pretendents ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem (ieskaitot);

6.2. ja pretendenta īpašumā vai lietošanā esošā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā kadastrālā vērtība ir līdz 110 Ls/ha (ieskaitot):

6.2.1. Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes piemēro saimniecības zemes vidējās kadastrālās vērtības noteikšanai attiecīgā pagasta zemes vidējo kadastrālo vērtību atbilstoši 31.07.2001. Ministru kabineta noteikumu Nr.341 “Lauku apvidu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 12.pielikumam”, ja pretendents nav iesniedzis Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienības izsniegtu izziņu par saimniecības zemes vidējo kadastrālo vērtību;

6.2.2. ja zemes gabali atrodas vairāku pagastu teritorijās, tad atbilstību 6.2.apakšpunktam nosaka pēc visu zemes gabalu vidējā kadastrālā novērtējuma vidējās aritmētiskās vērtības.

7. Subsīdijas tiek izmaksātas, ja:

7.1. iegādājamā tehnika nav ražota Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs (izņemot Latviju). Šis nosacījums neattiecas uz tehniku, kura uzstādīta siltumnīcu platībās pilsētas teritorijā, cukurbiešu specializēto audzēšanas un ražas novākšanas tehniku, un krūmgriežiem, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs ražoto tehniku, kuras vērtība nav lielāka par 5000 EUR (pēc Latvijas Bankas valūtas maiņas kursa pieteikuma iesniegšanas dienā);

7.2. tehnika tiek iegādāta no reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām, komercsabiedrībām);

7.3. tehnika tiek nomāta ar pirkuma tiesībām (līzings) no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām, komercsabiedrībām), kuru statūtos ir paredzēta līzinga pakalpojumu sniegšana;

7.4. tehnika tiek nomāta ar izpirkuma tiesībām (līzinga kreditēšana) no kredītiestādēm, kuru darbību regulē Kredītiestāžu likums;

7.5. vienas iegādātās tehnikas vienības vai tās komplekta cena nav mazāka par Ls 300 (bez PVN);

7.6. ir izpildītas šī nolikuma 8.punktā minētās prasības.

8. Iegādājoties šā nolikuma 1. pielikumā minēto lauksaimniecībā izmantojamo tehniku, t.sk. nestandarta, kuras izgatavošanā izmantotas jaunas, reģistrētos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās, komercsabiedrībās) iegādātas detaļas, mezgli un agregāti, tās atbilstībai jābūt:

8.1. atzītai atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 30.maija noteikumiem Nr. 184 “Par ārvalstīs izdoto atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu un apliecinājumu kārtību”;

8.2. atzītai atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 30.maija noteikumiem Nr. 186 “Noteikumi par mašīnu drošību”.

9. Lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas atbilstības novērtēšanu veic Ministru kabineta pilnvarotas kompetentas sertificēšanas institūcijas un testēšanas laboratorijas.

10. Subsīdijas netiek maksātas:

10.1. mežu izstrādes un mežu kopšanas tehnikas iegādei;

10.2. kokapstrādes iekārtu iegādei;

10.3. autotransporta (izņemot pašizgāzēju, pašizgāzēju piekabju, automobiļu ar kravas kasti ar kravnesību līdz 16000 kg un piena pārvadājamo mašīnu ar cisternu līdz 4000 kg iegādei) iegādei;

10.4. biroju tehnikas iegādei (izņemot datortehniku).

11. Pieteikumu (2. pielikums) subsīdiju pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē par 2003. gadā veiktajiem darījumiem. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2003.gada 1.decembrim.

12. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

12.1. iegādātās tehnikas tehniskās pases kopiju, ja tāda tiek izdota, vai citus apliecinošus dokumentus, kas pierāda, ka iegādātā tehnika ir jauna;

12.2. nomas pirkuma (finanšu līzinga) līguma kopiju;

12.3. tehnikas izplatītāja izsniegtu atbilstības novērtēšanas institūcijas izziņas kopiju par iegādātās tehnikas atbilstību šī nolikuma 8. punktam (izņemot datortehnikai).

13. Subsīdiju pretendentu pieteikumi tiek ierakstīti Lauku atbalsta dienesta reģionālās pārvaldes reģistrācijas žurnālā to iesniegšanas secībā.

14. Ja kāds šajā nolikumā minētais pasākums tiek subsidēts atbilstoši programmai “Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija”, to nevar subsidēt no citā nolikumā paredzētiem līdzekļiem, no SAPARD programmas finansējuma, no Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmas finansējuma, kā arī no Ilgtermiņa investīcijas programmas.

15. Kad aprēķināto subsīdiju kopsumma ir sasniegusi šajā nolikumā paredzēto līdzekļu apmēru, Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārtrauc līgumu slēgšanu, pieņem pieteikumus, kuros subsīdiju pretendents ar savu parakstu apliecina, ka ir informēts par iespējamu subsīdijas atteikumu šī nolikuma ietvaros 2003.gadā.

16. Subsīdijas par iegādāto tehniku (tehnoloģisko iekārtu) tiek piešķirtas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi un subsīdiju saņēmēju. Līgumā subsīdiju saņēmējs apņemas vismaz 3 gadus, skaitot no šī līguma noslēgšanas dienas, nodrošināt iegādātās tehnikas (tehnoloģisko iekārtu) izmantošanu lauksaimniecisko izejvielu ražošanā, to neatsavināt un neiznomāt.

17. Ja tehnika tiek atsavināta vai iznomāta, tad subsīdiju saņēmējs nevar saņemt subsīdijas turpmākos trīs gadus, skaitot no fakta konstatācijas brīža, un viena gada laikā atmaksā saņemtās subsīdijas Lauku atbalsta dienestam.

 

II. 2002.gada kredītprocentu daļēja dzēšana

1. Uz subsīdijām var pretendēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības, komercsabiedrības) (turpmāk – pretendents), kas saņēmuši kredītu (līzingu) jaunas lauksaimnieciskās ražošanas tehnikas un tehnoloģisko iekārtu iegādei, jaunu un rekonstruējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai, vaislas teļu un govju iegādei.

2. Subsīdijas izmaksā par 2002.gadā faktiski samaksāto kredīta (līzinga) procentu likmju daļēju dzēšanu 5% apmērā, bet ne vairāk kā kredītprocentu likme.

3. Subsīdiju saņemšanai pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs līdz 2003. gada 25.maijam iesniedz (ja nav iesniegti iepriekš):

3.1. pieteikumu (pielikums Nr. 3);

3.2. kredītlīguma (līzinga līguma) kopiju;

3.3. kredītlīdzekļu (līzinga līguma) izlietojumu apstiprinošo dokumentu kopijas: pirkuma vai uzņēmuma (būvniecības līgums) līgumus un/vai ar tiem saistītos maksājumu dokumentus. Ja pirkums ir veikts bez rakstiska pirkuma līguma, tad iesniedzami maksājumu dokumenti;

3.4. grozītā kredītlīguma (līzinga līguma) kopiju, ja kredītlīguma (līzinga līguma) nosacījumi ir mainīti;

3.5. kredītiestādes (līzinga devēja) izziņu par 2002.gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

3.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas vai subsīdiju pretendenta apliecinātu deklarāciju par būvju, tehnikas un tehnoloģisko iekārtu piederību subsīdiju pretendentam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi;

3.7. atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 29. jūlija noteikumiem Nr. 258 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” (Latvijas būvnormatīvs LBN 301–97) līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim sastādīta akta kopiju par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā;

3.8. ja līdz 2003.gada 25.maijam par būvēm nav iespējams iesniegt aktu par būvju pieņemšanu ekspluatācijā, tad pretendents iesniedz pārskatu par prognozējamo būves nodošanas termiņu, būvniecības izmaksām un plānoto izmaksājamo subsīdiju summu.

4. Ja kredīts (līzings) saņemts citu sadaļā neparedzētu pasākumu veikšanai, kredītprocentu likmes atmaksājamas proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas tehnikas, tehnoloģisko iekārtu vai būvju izmaksām, pamatojoties uz 3.3. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

5. Par lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas būvi šīs sadaļas izpratnē tiek noteikts (uzskatāms) tāds būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta lauksaimnieciskā funkcija:

5.1. lauksaimniecības dzīvnieku fermas;

5.2. būves piena pirmapstrādei;

5.3. zirgu staļļi;

5.4. lopbarības sagatavošanas cehi;

5.5. novietnes rupjās lopbarības uzglabāšanai;

5.6. graudu noliktavas un graudu kaltes;

5.7. tehnikas remontdarbnīcas un tehnikas novietnes;

5.8. dārzeņu, sēņu, augļu un ogu, sakņu un kartupeļu audzēšanas un uzglabāšanas būves;

5.9. būves putnu olu pirmapstrādei.

6. Par lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas tehniku (tehnoloģiskām iekārtām) noteikt šādas tehnikas vienības:

6.1. augsnes apstrādes tehniku;

6.2. mēslošanas tehniku;

6.3. sēšanas un stādīšanas tehniku;

6.4. sējumu un stādījumu kopšanas un augu ķīmiskās aizsardzības tehniku;

6.5. speciālo linu ražošanas tehniku;

6.6. ražas novākšanas tehniku;

6.7. ražas pirmapstrādes, kaltēšanas tehniku;

6.8. slaukšanas un piena dzesēšanas iekārtas;

6.9. barības sagatavošanas un izdalīšanas iekārtas;

6.10. kūtsmēslu izvākšanas iekārtas;

6.11. fermu ventilācijas iekārtas;

6.12. kraušanas un transportēšanas tehniku (tai skaitā universālo);

6.13. pašizgāzējus, pašizgāzēju piekabes un piena pārvadājamās mašīnas ar cisternu līdz 4000 kg;

6.14. traktortehniku.

7. Ja subsīdiju kopsumma sasniedz nolikumā paredzēto līdzekļu apjomu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamo subsīdiju summu.

8. Par vaislas dzīvnieku iegādi noteikt vaislas teļu un govju iegādi ganāmpulka atjaunošanai. Dzīvnieka izcelsmi apliecina izdotā šķirnes sertifikāta kopija.

9. Līdz 2003.gada 1.decembrim pēc akta par būvju pieņemšanu ekspluatācijā ieniegšanas pretendents ir tiesīgs saņemt subsīdijas, bet ne lielākā apmērā par pārskatā plānoto izmaksājamo subsīdiju summu.

 

III. Kredītprocentu garantija

Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas un/vai Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmas ietvaros tiek piešķirts finansējums saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z. Bērziņa

 

1. pielikums

nolikumam Nr.7

Lauksaimniecībā izmantojamā tehnika (tehnoloģiskās iekārtas)

1. Augsnes apstrādes tehnika.

2. Mēslošanas tehnika.

3. Sēšanas un stādīšanas tehnika.

4. Sējumu un stādījumu kopšanas un augu ķīmiskās aizsardzības tehnika.

5. Zāles lopbarības sagatavošanas tehnika.

6. Speciālā linu ražošanas tehnika.

7. Ražas novākšanas tehnika.

8. Ražas pirmās pakāpes apstrādes, kaltēšanas un vēdināšanas tehnika.

9. Slaukšanas un piena dzesēšanas iekārtas.

10. Barības sagatavošanas un izdalīšanas iekārtas.

11. Kūtsmēslu izvākšanas iekārta.

12. Iekārtas fermu mazgāšanai un dezinfekcijai.

13. Fermu mikroklimata un ventilācijas iekārta.

14. Barības sagatavošanas un transportēšanas tehnika.

15. Kūtsmēslu utilizācijas iekārtas un to aprīkojums (režģu grīdas mēslu utilizācijai).

16. Kraušanas un transportēšanas tehnika (tai skaitā universālā).

17. Krūmgrieži.

18. Lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmās pakāpes pārstrādei nepieciešamā tehnoloģiskā iekārta un aprīkojums.

19. Traktortehnika.

20. Iekšdedzes elektriskās enerģijas ģeneratori.

21. Svari un aprīkojums dzīvnieku svēršanai.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

 

2. pielikums

nolikumam Nr.7

 

3. pielikums

nolikumam Nr. 7

 

8.pielikums

 

Nolikums Nr. 8. Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt lauku uzņēmēju sadarbību un kooperāciju.

2. Subsīdijas tiek paredzētas šādiem pasākumiem:

Pasākums	Subsīdiju apjoms Ls
Kooperācijas attīstības atbalsts	255 000
t.sk. atbalsts jaunajiem kooperatīviem	25 000
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju atbalsts	62 000
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju savstarpējās sadarbības veicināšana	135 000
KOPĀ	452 000

 

I. Kooperācijas attīstības atbalsts

1. Uz subsīdijām var pretendēt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības* (turpmāk – kooperatīvi), ja:

1.1. tās izveidotas un reģistrētas atbilstoši “Kooperatīvo sabiedrību likumam”;

1.2. to biedri ar kooperatīva starpniecību realizē tikai savā saimniecībā saražoto produkciju un veic vismaz vienu no šādām darbībām:

1.2.1. kooperatīva biedru saražotās produkcijas realizāciju;

1.2.2. produkcijas sagatavošanu realizācijai (pirmapstrāde, fasēšana, pārstrāde u.c.);

1.2.3. pakalpojumu sniegšanu kooperatīva biedriem;

1.3. tās nav lauksaimniecības produkcijas ražotāji, izņemot zemkopības un lopkopības produkcijas I pakāpes pārstrādātājus saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 1.panta 15.punktu;

1.4. uz pieteikuma iesniegšanas brīdi kooperatīvā nav mazāk par 10 biedriem;

1.5. tās reģistrētas Uzņēmumu reģistrā līdz 2002.gada 1.jūlijam;

1.6. minimālais apgrozījums starp kooperatīva biedriem un kooperatīvu:

No kooperatīvās sabiedrības dibināšanas pagājuši	Minimālais apgrozījums starp kooperatīva biedriem un kooperatīvu Ls	Minimālais apgrozījums starp kooperatīva biedriem un kooperatīvu % no kopējā kooperatīva apgrozījuma*
1–2 gadi	5 000	30%
3–5 gadi	5 000	50%
5 un vairāk	5 000	60%

* lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība – kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu (saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 1. pantu)

2. Kooperācijas attīstībai subsīdijas tiek piešķirtas:

2.1. kooperatīva vadības nodrošināšanai:

2.1.1. darba samaksai;

2.1.2. biroja telpu īres, remonta, iekārtošanas izdevumu segšanai;

2.1.3. biroja tehnikas, programmatūras un aprīkojuma iegādei;

2.1.4. transporta un sakaru izdevumu segšanai, izņemot transporta iegādi;

2.2. kooperatīva vadības un biedru izglītojošo pasākumu (kursi, semināri, apmaiņas braucieni, informatīvie materiāli u.c.) izdevumu segšanai.

3. Subsīdiju apmērs:

3.1. kooperācijas attīstībai 10% no kooperatīva un tā biedru 2002.gada savstarpējā apgrozījuma, bet ne vairāk kā Ls 15 000;

3.2. ja kooperatīva apgrozījums ar kooperatīva biedriem ir mazāks par Ls 30 000 (trīsdesmit tūkstoši latu), tad šis kooperatīvs saņem Ls 3 000 (trīs tūkstoši latu);

3.3. kooperatīvi saņem subsīdijas trīs gadus pēc šādas kārtības:

Subsīdiju saņemšanas gads	Procentos no aprēķinātās summas
1. gads	100%
2. gads	70%
3.(pēdējais) gads	50%

3.4. ja iesniegto pieteikumu kopsumma pārsniedz šim pasākumam paredzēto subsīdiju apjomu, tad Lauku atbalsta dienests veic pretendentu atlasi, veidojot pretendentu sarakstu dilstošā secībā pēc kooperatīva un tā biedru savstarpējā apgrozījuma procenta (izņēmums – šīs sadaļas 4.punktā minētie kooperatīvi).

4. Subsīdijas kā vienreizējo maksājumu Ls 3000 apmērā piešķir jaunajiem kooperatīviem, kas dibināti laika posmā no 01.07.2002. līdz 01.04.2003., kooperatīva vadības nodrošināšanai:

– darba samaksai;

– biroja telpu īres, remonta, iekārtošanas izdevumu segšanai;

– biroja tehnikas, programmatūras un aprīkojuma iegādei;

– transporta un sakaru izdevumu segšanai, izņemot transporta iegādi.

5. Lai saņemtu subsīdijas, pretendentam Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz:

5.1. līdz 30.04.2003. – pieteikums (1.pielikums);

5.2. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņa, kas apliecina, ka subsīdiju pretendents uz pieteikumu iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks;

5.3. kooperatīva reģistrācijas apliecības kopija;

5.4. kooperatīva biedru saraksts, uzrādot katram kooperatīva biedram sniegto pakalpojumu apjomu;

5.5. 2002.gada pārskats; pārstrādes kooperatīvi iesniedz izziņu par kopējo sniegto pakalpojumu apjomu (izņēmums – šīs sadaļas 4.punktā minētie jaunie kooperatīvi);

5.6. kooperatīva valdē apstiprināta projekta izdevumu tāme;

5.7. 2003.gada darbības plāns, kurā atspoguļota:

5.7.1. kooperatīva darbības vēsture;

5.7.2. pašreizējā situācija un darbība;

5.7.3. organizatoriskā struktūra;

5.7.4. plānotie pasākumi;

5.7.5. sasniedzamie rezultāti;

5.7.6. naudas plūsma.

5.8. darba līgumu kopijas.

6. Ja subsīdijām paredzētā summa nav izlietota, Lauku atbalsta dienests atlikušo naudas summu sadala starp atbalsta saņēmējiem proporcionāli aprēķinātajām summām (izņēmums – šīs sadaļas 4.punktā minētie jaunie kooperatīvi).

7. Subsīdijas saskaņā ar šo nolikumu drīkst saņemt tikai vienreiz gadā.

8. Galanorēķins tiek veikts pēc iesniegtajām atskaitēm, kuru iesniegšanas termiņš – 01.12.2003.

9. Līgumā var paredzēt avansa maksājumus, bet ne vairāk kā 50% apmērā no iedalītās summas (izņēmums – šīs sadaļas 4.punktā minētie kooperatīvi).

10. Šīs sadaļas 4.punktā minētie kooperatīvi saņem subsīdiju šādā kārtībā:

10.1. 50% no summas izmaksā pēc pieteikuma un projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā;

10.2. galanorēķins 50% apmērā tiek veikts pēc projekta noslēguma atskaites apstiprināšanas un samaksu apliecinošo dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

II. Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju atbalsts

1. Uz subsīdijām var pretendēt lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas (organizācijas, kas darbojas lauksaimniecības sektorā atbilstoši 15.12.1992. likumam “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”), kuras ir:

1.1. reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā kā sabiedriskās organizācijas;

1.2. valsts līmeņa organizācijas, kas veic darbību vairākos rajonos.

2. Uz subsīdijām var pretendēt lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, kuru iesniegtie projekti atbilst vismaz vienam no šiem mērķiem:

2.1. veicināt lauku iedzīvotāju informētību un izglītošanu par Latvijas integrāciju ES;

2.2. aktivizēt ekonomikas dažādošanu laukos, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni;

2.3. radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieciskai ražošanai;

2.4. iesaistīt lauku iedzīvotājus lauksaimniecības un lauku politikas veidošanā.

3. Subsīdiju saņēmēji:

3.1. Latvijas Mazpulku organizācija – Ls 10 000;

3.2. Latvijas Lauku sieviešu apvienība – Ls 5 000;

3.3. Jauno zemnieku klubs – Ls 5 000;

3.4. dalības izdevumu apmaksa COPA/COCEGA organizācijā – Ls 5 500;

3.5. lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, kas atbilst šīs sadaļas 1.punktā minētajām prasībām, – Ls 36 500.

4. Lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām subsīdijas tiek piešķirtas (t.sk. PVN):

4.1. biroja tehnikas un aprīkojuma iegādei;

4.2. biroja un transporta izdevumu segšanai, izņemot transporta iegādei;

4.3. biroja telpu īres un remonta izdevumu segšanai;

4.4. izglītojošo pasākumu izdevumu segšanai;

4.5. dalības maksas segšanai starptautiskās organizācijās;

4.6. organizācijas vadības nodrošināšanai;

4.7. informatīvo materiālu un publikāciju sagatavošanai.

5. Lai saņemtu subsīdijas, pretendentam Lauku atbalsta dienestā līdz 30.04.2003. jāiesniedz:

5.1. pieteikums (2. pielikums);

5.2. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņa, kas apliecina, ka subsīdiju pretendents uz pieteikumu iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks;

5.3. lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas reģistrācijas apliecības kopija;

5.4. 2002. gada pārskats;

5.5. sabiedriskās organizācijas padomes lēmums par projekta izdevumu tāmes apstiprināšanu;

5.6. projekts, kurā jāatspoguļo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas:

5.6.1. mērķi;

5.6.2. projekta mērķi;

5.6.3. aktivitātes projekta mērķa sasniegšanai;

5.6.4. sasniedzamie rezultāti;

5.6.5. projekta izdevumu tāme;

5.6.6. organizācijas darbības vēsture.

6. Šīs sadaļas 5.6. apakšpunktā minēto projektu izvērtē Zemkopības ministrijas izveidota komisija.

7. Līgumus ar subsīdiju pretendentiem slēdz Lauku atbalsta dienests.

8. Līgumā var paredzēt avansa maksājumus, bet ne vairāk kā 50% apmērā no iedalītās summas. (Izņēmums – Latvijas Lauku sieviešu apvienība un Latvijas Mazpulku organizācija, kuru līgumos var paredzēt avansa maksājumus līdz 80% no iedalītās summas, 30% no avansa summas saņemot pēc pusgada atskaites iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.)

 

III. Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju savstarpējās sadarbības veicināšana

1. Subsīdiju mērķis ir iesaistīt lauksaimnieku organizācijas un lauku iedzīvotājus, lauksaimniecības produktu ražotājus un pārstrādātājus lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošināt informācijas apriti starp Zemkopības ministriju, citām valsts institūcijām, Eiropas Savienību un lauksaimniekiem.

2. Subsīdiju saņēmēji:

2.1. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome – Ls 25 000;

2.2. Latvijas zemnieku pārstāvis Briselē – efektīvas tālākas darbības nodrošināšanai – Ls 35 000;

2.3. lauksaimnieku centri – to izveidei un uzturēšanai Latvijas rajonos – Ls 75 000.

3. 2.1. un 2.2.punktā minētajiem atbalsta saņēmējiem subsīdijas (t.sk.PVN) tiek piešķirtas Zemkopības ministrijas un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) 2003.gada līgumā noteikto funkciju pildīšanai.

4. 2.3. punktā minētajiem atbalsta saņēmējiem subsīdijas (t.sk. PVN) tiek piešķirtas LOSP un rajonu apvienību līgumā noteikto funkciju pildīšanai.

5. Lai saņemtu subsīdijas, pretendentam Lauku atbalsta dienestā līdz 30.04.2003. jāiesniedz:

5.1. pieteikums (2. pielikums);

5.2. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņa, kas apliecina, ka subsīdiju pretendents uz pieteikumu iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks (izņemot LOSP);

5.3. reģistrācijas apliecības kopija (izņemot LOSP);

5.4. 2002. gada pārskats (izņemot LOSP);

5.5. organizācijas padomes lēmums par projekta izdevumu tāmes apstiprināšanu;

5.6. projekts, kurā jāatspoguļo organizācijas:

5.6.1. projekta mērķi;

5.6.2. aktivitātes projekta mērķa sasniegšanai;

5.6.3. sasniedzamie rezultāti;

5.6.4. projekta izdevumu tāme;

5.6.5. 2.3. puntā minētajiem projekts jāsaskaņo ar LOSP.

6. Līgumus ar subsīdiju pretendentiem slēdz Lauku atbalsta dienests.

7. Līgumā var paredzēt avansa maksājumus, bet ne vairāk kā 50% apmērā no iedalītās summas. (Izņēmums – 2.1.un 2.2.punktā noteiktie atbalsta saņēmēji, kuru līgumā var paredzēt avansa maksājumu līdz 80% no iedalītās summas, 30% no avansa summas saņemot pēc pusgada atskaites iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.) Līgumā ar 2.3.punktā noteiktajiem atbalsta saņēmējiem var paredzēt avansa maksājumus 100% apmērā no iedalītās summas.

Lauku attīstības departamenta direktore Ņ. Rakstiņa

 

1. pielikums

nolikumam Nr.8

 

2.pielikums

nolikumam Nr.8

 

9. pielikums

 

Nolikums Nr. 9. Lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalsts

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt lauksaimniecības pārstrukturizāciju, sniedzot tiešu atbalstu nodarbinātības iespēju palielināšanai, kā arī tradicionālajai lauksaimniecībai alternatīvu ienākumu avotu veidošanā.

2. Kopējais finansējuma apjoms ir Ls 400 000, kas tiek paredzēts šādiem pasākumiem:

N. p.k.	Sadaļas nosaukums	Plānotais finansējuma sadalījums Ls
I.	Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts	300 000
II.	Netradicionālo nozaru attīstība	100 000

 

I. Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt bioloģiskās lauksaimniecības preču produkcijas ražošanu.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 300 000:

2.1. bioloģiskās lauksaimniecības produktu (izņemot siltumnīcu kultūru) ražošanai – Ls 295 000;

2.2. bioloģiskās lauksaimniecības siltumnīcu kultūru audzēšanai – Ls 5 000;

3. Uz subsīdijām var pretendēt juridiska persona:

3.1. kurai ir bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas institūcijas izsniegts sertifikāts;

3.2. kura ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 1997.gada 13.novembra rīkojumu Nr. 348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

3.3. kura tai piederošos mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un informāciju par notikumiem dzīvnieku ganāmpulkā atjaunojusi valsts SIA “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā” normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3.4. kura uztur meliorācijas sistēmas atbilstoši likuma “Par meliorāciju” prasībām;

3.5. kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un kurai katra kultūrauga kopplatība nav mazāka par 1 ha vai ir vismaz viens no šiem nosacījumiem:

Nosacījumi	Minimālais lopu skaits/ bišu saimes/ m2
Liellopi gaļas ieguvei (t.sk. teļi, zīdītājgovis)*	1
Piena liellopi*	1
Aitas, kazas	20
Cūkas	10
Putni	100
Trušu mātes	10
Bišu saimes	20
Siltumnīcu platības	200

* iepirktie lopi ganāmpulkā atrodas ne mazāk kā sešus mēnešus uz pieteikuma iesniegšanas dienu

 

4. Subsīdiju apmērs:

Lauks. kultūra	Subsīdiju summa	Lauks. dzīvnieki	Subsīdiju summa (Ls/vienība)
Graudaugi (t.sk. griķi, mistri), pākšaugi, ripsis, rapsis sēklas ieguvei	35 Ls/ha	Liellopi gaļas ieguvei (t.sk. teļi, zīdītājgovis)	20
Kartupeļi	75 Ls/ha	Piena liellopi (t.sk. telītes atražošanai un grūsnās teles)	35
Augļu dārzi, ogulāji	95 Ls/ha	Cūkas	14
Atklātā lauka dārzeņi	95 Ls/ha	Aitas, kazas	12
Ārstniecības augi	95 Ls/ha	Putni, trušu mātes	3
Dārzeņi un zemenes segtajās platībās (izmantošanas laiks nav mazāks par 7 mēnešiem)	0,90 Ls/ m2	Bites	9,6
Dārzeņi un zemenes segtajās platībās (izmantošanas laiks nav mazāks par 5 mēnešiem)	0,45 Ls/ m2

5. Subsīdijas tiek izmaksātas piešķirto līdzekļu ietvaros. Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs proporcionāli palielināt vai samazināt subsīdiju apmēru proporcionāli kopējām pieteikumos uzrādītajām bioloģiski apsaimniekotajām platībām un bioloģiski audzēto lauksaimniecības dzīvnieku skaitam.

6. Subsīdijas izmaksā par deklarētajām bioloģiski apsaimniekotajām platībām un par bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

7. Subsīdijas var saņemt arī par bioloģiski apsaimniekotām platībām, par kurām ir noslēgts nomas līgums ne mazāk kā uz 5 gadiem.

8. Subsīdijas saņemamas vienu reizi gadā:

8.1. bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanai (izņemot siltumnīcu kultūru ražošanai) pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu;

8.2. siltumnīcu kultūru ražošanai pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu un siltumnīcu apsekošanas akta iesniegšanas.

9. Kopējais subsīdiju apjoms šī nolikuma ietvaros vienam pieteikuma iesniedzējam nedrīkst pārsniegt Ls 5 000.

10. Lai saņemtu subsīdijas par bioloģiski apsaimniekotām platībām un par bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem, pretendents līdz 1.jūlijam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz:

10.1. pieteikumu – deklarāciju subsīdiju saņemšanai bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam 2003.gadā (1. pielikums);

10.2. bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta kopiju par 2002. vai 2003.gadu;

10.3. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, kas apliecina, ka subsīdiju pretendentam uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādu;

10.4. vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

10.5. Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vecākā inspektora atzinumu par meliorācijas sistēmu uzturēšanu saskaņā ar likumu “Par meliorāciju”;

10.6. lauku izvietojuma shēmu (kartes kopiju) ar atzīmētām bioloģiski apsaimniekotajām platībām.

11. Lai saņemtu subsīdijas par siltumnīcu platībām, pretendents līdz 1.maijam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz:

11.1. pieteikumu – deklarāciju subsīdiju saņemšanai par siltumnīcu platībām bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam 2003.gadā (2. pielikums);

11.2. dokumentus, kas norādīti 10.2. –10.4.;

11.3. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības vai asociācijas “Latvijas dārznieks” apsekošanas aktu par siltumnīcu platībām līdz 15. oktobrim;

11.4. ja siltumnīcu platību apsaimniekošanas laikā notiek izmaiņas, pretendents informē Lauku atbalsta dienestu un izdara precizējumus pieteikumā;

11.5. iepriekšējā gada ražošanu raksturojošus rādītājus par siltumnīcu platībām, veikto pasākumu aprakstu un finansiālo līdzekļu izlietojumu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai.

12. Līgumus ar pretendentiem par subsīdiju saņemšanu slēdz Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde, tajā iekļaujot nosacījumu, ka pretendents bioloģiski saimniekos vēl 5 gadus.

Lauku attīstības departamenta direktore Ņ. Rakstiņa

 

1.pielikums

nolikumam Nr.9

 

2.pielikums

nolikumam Nr.9

 

II. Netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstība

1. Subsīdijas mērķis ir attīstīt Latvijas lauksaimniecībai netradicionālās nozares.

2. Subsīdiju summa nozares kopējās attīstības projektu realizācijai – Ls 100 000, t.sk. biškopības nozares struktūras izpētei un nacionālās programmas izstrādei saskaņā ar tāmi Ls 20 000 apmērā.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt attiecīgās nozares sabiedriskās organizācijas (turpmāk – pretendents), kas uzskaitītas;

3.1. kas veic darbību netradicionālo lauksaimniecību nozarēs;

3.2. kas iesniegušas projektu nozares tālākai attīstībai;

3.3. ir iesniegušas pieteikumu līdz 30.aprīlim.

4. Uz subsīdiju var pretendēt šādās nozarēs:

4.1. savvaļas dzīvnieku audzēšana iežogotās platībās;

4.2. biškopība;

4.3. kažokzvēru audzēšana;

4.4. truškopība;

4.5. šķirnes mājputni;

4.6. sēņu audzēšana;

4.7. vēžu audzēšana;

4.8. dekoratīvo stādu, ārstniecības augu un garšaugu audzētāji.

5. Lai saņemtu subsīdijas, pretendentam Lauku atbalsta dienestā līdz 2003.gada 30.aprīlim jāiesniedz:

5.1. pieteikums;

5.2. pretendenta reģistrācijas apliecības kopija;

5.3. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa, kas apliecina, ka subsīdiju pretendentam (t.sk. projektā iesaistītiem uzņēmumiem) uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādu;

5.4. iepriekšējā gada pārskata kopija;

5.5. projekts, kurā ietverta:

5.5.1. pašreizējā darbība;

5.5.2. projekta mērķi;

5.5.3. veicamie pasākumi;

5.5.4. prognozējamie rezultāti;

5.5.5. izmaksu tāme, norādot katra veicamā pasākuma izmaksas.

6. Lauku atbalsta dienests 10 darba dienu laikā apkopo pieteikumus un iesniedz Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) apstiprinātajai komisijai, kura tos izskata 10 darba dienu laikā no apkopojuma saņemšanas un sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

7. Pieteikumu izvērtēšanai ZM apstiprina komisiju.

8. Projekta attaisnotie izdevumi:

8.1. projektā paredzētiem jauniem pamatlīdzekļiem (izņemot transportlīdzekļus un nekustamo īpašumu), ja viena pamatlīdzekļa (apgrozāmā līdzekļa) cena nav zemāka par Ls 50 (neieskaitot PVN);

8.2. apgrozāmiem līdzekļiem (tikai dzīvnieku vaislas materiāla, sēklas materiāla un pavairojamā materiāla iegādei);

8.3. izmaksas nozares nacionālās programmas izstrādei saskaņā ar tāmi;

8.4. izmaksas nozaru struktūras izpētei saskaņā ar tāmi.

9. Subsīdija tiek maksāta par nozares kopējās attīstības projektu realizāciju:

9.1. saskaņā ar iesniegto projektu – līdz 70% no kopējās projekta finansējuma tāmes;

9.2. nozares kopējam projektam ne vairāk kā Ls 10 000 (izņemot biškopības nozari);

9.3. ja iegādes izdarītas pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu.

10. Ja uz projekta atmaksu pretendē vienas nozares dažādas sabiedriskās organizācijas, tad nozares kopējam projektam paredzētās izmaksas ne vairāk kā Ls 10 000 tiek sadalītas proporcionāli iesniegtajiem projektiem.

11. Gadījumos, ja sadaļā paredzētais finansējums netiek izlietots, pēc komisijas lēmuma tas tiek sadalīts proporcionāli uz iesniegtajiem projektiem, palielinot finansējumu līdz 90%.

12. Iesniegto projektu nedrīkst finansēt no citām subsīdiju nolikuma sadaļām un Latvijas Lauksaimniecības vai lauku attīstības programmā (SAPARD) paredzētajiem līdzekļiem, citām Zemkopības ministrijas izstrādātajām programmām.

13. Pretendentiem, kuri nav PVN maksātāji, nosakot subsīdiju apmēru tiek ņemti vērā attaisnotie izdevumi ar PVN. Pretendentiem, kuri ir PVN maksātāji, nosakot subsīdiju apmēru, tiek ņemti vērā attaisnotie izdevumi bez PVN.

14. Par subsīdijas piešķiršanu Lauku atbalsta dienests pretendentus informē rakstiski 5 darba dienu laikā no ZM komisijas sēdes protokola saņemšanas dienas.

15. Lauku atbalsta dienests ar subsīdiju saņēmēju slēdz līgumu, kurā var paredzēt avansa maksājumu 50% apmērā no piešķirtās subsīdiju summas un kurā paredz pasākumu kontroli 3 gadus pēc valsts subsīdiju saņemšanas, nepieļaujot attiecīgā pamatlīdzekļu atsavināšanu.

16. Pārskats par projekta realizāciju jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2003.gada 1.novembrim, iepriekš to apstiprinot 6.punktā minētajā komisijā.

17.Lauku atbalsta dienests veic norēķinu ar pretendentu pēc samaksu un darījumus apliecinošo dokumentu kopsavilkuma un atskaites par projekta realizāciju saņemšanas.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības

departamenta direktore Z.Bērziņa

 

3. pielikums

nolikumam Nr.9

10.pielikums

 

Nolikums Nr.10. Tirgus veicināšana

I. Latvijas lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas stratēģijas realizācija

1. Subsīdiju mērķis ir palielināt no vietējām izejvielām Latvijā ražotu augstas kvalitātes pārtikas produktu tirdzniecības apjomus gan vietējā, gan ārvalstu tirgū; palielināt Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu konkurētspēju Eiropas tirgū; organizēt izglītojošus pasākumus ražošanas prasību un tirgus veicināšanas jomā.

2. Subsīdijas tiek maksātas Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam (turpmāk – institūts) Ls 550 000 (t.sk. PVN ) un tiek sadalītas šādi:

2.1. preču zīmes “Kvalitatīvs Latvijas produkts” uzraudzības un mārketinga pasākumu nodrošināšanai – Ls 169 750;

2.2. līdzdalībai vietējās un starptautiskajās izstādēs – Ls 180 600;

2.3. līdzfinansējumam mārketinga pasākumos eksporta tirgos – Ls 29500;

2.4. reklāmas–mārketinga akcijas realizācijai valstij stratēģiski atbalstāmā ražošanas sektorā – Ls 20 000;

2.5. lauksaimniecības preču eksporta tirgus veicināšanas stratēģijas realizācijai – Ls 30 000;

2.6. projekta realizācijas darba un infrastruktūras izmaksām – Ls 120 150.

3. Programmas realizācijai nepieciešamos iepirkumus institūts veic saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

4. Programmas realizācijas periods ir 2003. gada 1. janvāris – 2004. gada 1. februāris.

5. Institūts subsīdiju saņemšanai līdz 2003. gada 30. aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

5.1. ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktoru saskaņotu pieteikumu – pamatojumu, kurā precīzi norāda veicamos pasākumus atbilstoši šīs sadaļas 2. punktā minētajam subsīdiju sadalījumam;

5.2. izvērstu pieprasīto subsīdiju tāmi, norādot katra veicamā pasākuma izmaksas. Par subsīdiju sadalījuma 2.6. punktu institūts iesniedz Zemkopības ministrijā apstiprinātu viena cilvēkmēneša izmaksu kalkulāciju atbilstoši projekta realizēšanā iesaistīto speciālistu kvalifikācijai, kā arī katra 2. punktā minētā pasākuma realizēšanai nepieciešamo cilvēkmēnešu skaitu.

6. Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un institūtu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir izdevumu tāme.

7. Līgumā var paredzēt:

7.1. avansa maksājumu, nepārsniedzot 50% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra;

7.2. papildu maksājumu darbu turpināšanai, nepārsniedzot 20% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra pēc otrās starpatskaites iesniegšanas un apstiprināšanas;

7.3. papildu maksājumu darbu turpināšanai, nepārsniedzot 20% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra pēc trešās starpatskaites iesniegšanas un apstiprināšanas.

8. Institūts ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību informē interesentus:

8.1. par iespēju piedalīties vietējās un starptautiskajās izstādēs;

8.2. par iespēju saņemt līdzfinansējumu mārketinga pasākumu organizēšanai eksporta tirgos.

9. Par kārtējo darbu izpildi institūts Lauku atbalsta dienestā iesniedz trīs SO “Mārketinga padome” valdes apstiprinātas starpatskaites. Pirmo starpatskaiti iesniedz līdz 1. jūlijam, otro starpatskaiti iesniedz līdz 1. oktobrim, trešo starpatskaiti iesniedz līdz 15. novembrim. Starpatskaitēs norāda 2. punktā minēto pasākumu izpildes gaitu: paveiktās aktivitātes un rezultātus.

10. Līdz 2004. gada 15.martam institūts Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

10.1. SO “Mārketinga padome” valdes apstiprinātu noslēguma atskaiti – kopsavilkumu par līguma izpildi;

10.2. SO “Mārketinga padome” valdes apstiprinātu samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkumu par subsīdiju izlietošanu atbilstoši tāmes pozīcijām. Par subsīdiju sadalījuma 2.6. punktu institūts iesniedz atskaiti, par 2. punktā minēto pasākumu realizācijai izmantoto cilvēkmēnešu skaitu;

10.3. darba pieņemšanas–nodošanas aktu.

11. Darba pieņemšanas – nodošanas aktu, starpatskaites un noslēguma atskaiti pirms iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā apstiprina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktors.

12. Lauku atbalsta dienests veic galanorēķinu pēc noslēguma atskaites, darba pieņemšanas – nodošanas akta, samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma par subsīdiju izlietošanu iesniegšanas un to apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

II. Piensaimniecības standartizācija un piena tirgus veicināšana

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt piena pārstrādes uzņēmumu konkurētspēju vietējā un ārējā tirgū.

2. Subsīdijas tiek maksātas Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai (turpmāk – savienība) Ls 15 000 (t.sk. PVN) apmērā un tiek sadalītas šādi:

2.1. līdzdalībai Starptautiskajā piensaimnieku federācijā – Ls 3000;

2.2. nozares standartu izstrādei, starptautisko standartu adaptācijai nacionālajā likumdošanā, IDF un FAO standartu datu bāzes uzturēšanai – Ls 3540;

2.3. līdzdalībai Eiropas Piensaimnieku asociācijā – Ls 5000;

2.4. Latvijas piena produktu tirgus apskata izstrādei – Ls 3460.

3. Programmas realizācijas periods ir 2003. gads.

4. Savienība subsīdiju saņemšanai līdz 2003. gada 30. aprīlimLauku atbalsta dienestā iesniedz ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktoru saskaņotu:

4.1. pieteikumu – pamatojumu, kurā precīzi norāda veicamos pasākumus atbilstoši šīs sadaļas 2. punktā minētajam subsīdiju sadalījumam;

4.2. izvērstu pieprasīto subsīdiju tāmi, norādot katra veicamā pasākuma izmaksas.

5. Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Lauku atbalsta dienestu un savienību. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir izdevumu tāme.

6. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu, nepārsniedzot 50% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra.

7. Par kārtējo darbu izpildi savienība Lauku atbalsta dienestā iesniedz divas starpatskaites. Pirmo starpatskaiti iesniedz līdz 1. jūlijam, otro starpatskaiti iesniedz līdz 1. oktobrim. Starpatskaitēs norāda 2. punktā minēto pasākumu izpildes gaitu: paveiktās aktivitātes un rezultātus.

8. Līdz 2003. gada 1. decembrim savienība Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

8.1. noslēguma atskaites – kopsavilkumu par līguma izpildi;

8.2. samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkumu par subsīdiju izlietošanu atbilstoši tāmes pozīcijām;

8.3. darba pieņemšanas – nodošanas aktu.

9. Darba pieņemšanas – nodošanas aktu, starpatskaites un noslēguma atskaiti pirms iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā apstiprina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktors.

10. Lauku atbalsta dienests veic galanorēķinu pēc noslēguma atskaites, darba pieņemšanas – nodošanas akta, samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma par subsīdiju izlietošanu iesniegšanas un to apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

III. Gaļas produktu un izstrādājumu standartizācija un gaļas tirgus veicināšana

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt gaļas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu konkurētspēju vietējā un ārējā tirgū.

2. Subsīdijas tiek maksātas Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijai (turpmāk – asociācija) Ls 7000 (t.sk.PVN) apmērā un tiek sadalītas šādi:

2.1. līdzdalībai Eiropas gaļas pārstrādātāju savienībā – Ls 600;

2.2. nozares standartu izstrādei, starptautisko standartu adaptācijai nacionālajā likumdošanā un FAO standartu datu bāzes uzturēšanai – Ls 5400;

2.3. Latvijas gaļas produktu tirgus apskata izstrādei – Ls 1000;

3. Programmas realizācijas periods ir 2003. gads.

4. Asociācija subsīdiju saņemšanai līdz 2003. gada 30. aprīlimLauku atbalsta dienestā iesniedz ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktoru saskaņotu:

4.1. pieteikumu – pamatojumu, kurā precīzi norāda veicamos pasākumus atbilstoši šīs sadaļas 2. punktā minētajam subsīdiju sadalījumam;

4.2. izvērstu pieprasīto subsīdiju tāmi, norādot katra veicamā pasākuma izmaksas.

5. Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Lauku atbalsta dienestu un asociāciju. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir izdevumu tāme.

6. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu, nepārsniedzot 50% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra.

7. Par kārtējo darbu izpildi asociācija Lauku atbalsta dienestā iesniedz divas starpatskaites. Pirmo starpatskaiti iesniedz līdz 1. jūlijam, otro starpatskaiti iesniedz līdz 1. oktobrim. Starpatskaitēs norāda 2. punktā minēto pasākumu izpildes gaitu: paveiktās aktivitātes un rezultātus.

8. Līdz 2003. gada 1. decembrim asociācija Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

8.1. noslēguma atskaiti, kas sastāv no kopsavilkuma par līguma izpildi;

8.2. samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkumu par subsīdiju izlietošanu;

8.3. darba pieņemšanas – nodošanas aktu.

9. Darba pieņemšanas – nodošanas aktu, starpatskaites un noslēguma atskaiti pirms iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā apstiprina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktors.

10. Lauku atbalsta dienests veic galanorēķinu pēc noslēguma atskaites, darba pieņemšanas – nodošanas akta, samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma par subsīdiju izlietošanu iesniegšanas un to apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

IV. Bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus veicināšana

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt Latvijā bioloģiski ražotu un pārstrādātu produktu konkurētspējas paaugstināšanu vietējā un ārējā tirgū.

2. Subsīdijas tiek maksātas Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai (turpmāk – apvienība) Ls 7000 (t.sk. PVN) apmērā un tiek sadalītas šādi:

2.1. līdzdalībai Starptautiskajā bioloģiskās lauksaimniecības federācijā IFOAM – Ls 250;

2.2. Latvijas bioloģisko produktu tirgus attīstībai – Ls 6750.

3. Programmas realizācijas periods ir 2003. gads.

4. Apvienība subsīdiju saņemšanai līdz 2003. gada 30. aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz ar Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktoru saskaņotu:

4.1. pieteikumu – pamatojumu, kurā precīzi norāda veicamos pasākumus atbilstoši šīs sadaļas 2. punktā minētajam subsīdiju sadalījumam;

4.2. izvērstu pieprasīto subsīdiju tāmi, norādot katra veicamā pasākuma izmaksas.

5. Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Lauku atbalsta dienestu un apvienību. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir izdevumu tāme.

6. Līgumā var paredzēt avansa maksājumu, nepārsniedzot 50% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra.

7. Par kārtējo darbu izpildi apvienība Lauku atbalsta dienestā iesniedz divas starpatskaites. Pirmo starpatskaiti iesniedz līdz 1. jūlijam, otro starpatskaiti iesniedz līdz 1. oktobrim. Starpatskaitēs norāda 2. punktā minēto pasākumu izpildes gaitu: paveiktās aktivitātes un rezultātus.

8. Līdz 2003. gada 1. decembrim apvienība Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

8.1. noslēguma atskaiti – kopsavilkumu par līguma izpildi;

8.2. samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkumu par subsīdiju izlietošanu atbilstoši tāmes pozīcijām;

8.3. darba pieņemšanas – nodošanas aktu.

9. Darba pieņemšanas – nodošanas aktu, starpatskaites un noslēguma atskaiti pirms iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā apstiprina Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktors.

10. Lauku atbalsta dienests veic galanorēķinu pēc noslēguma atskaites, darba pieņemšanas – nodošanas akta, samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma par subsīdiju izlietošanu iesniegšanas un to apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktora vietniece G.Uzuliņa

 

11.pielikums

 

Nolikums Nr.11.

Lauksaimniecības nozaru stabilizācija

1. Subsīdiju mērķis ir stabilizēt situāciju cukura ražošanas un biškopības nozarē, cūkgaļas un liellopu gaļas ražotājiem, piena preču produkcijas ražošanas saimniecībām un pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 6 660 400.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas šādām sadaļām:

Sadaļa	Summa Ls
I. Cūkkopības nozares stabilizācija	2 370 400
II. Piensaimniecības nozares stabilizācija	2 500 000
III. Cukura nozares stabilizācija	1 290 000
IV. Liellopu gaļas ražošanas stabilizācija	500 000

 

I. Cūkkopības nozares stabilizācija

1. Subsīdiju mērķis ir kompensēt 2002.gada radītos zaudējumus cūkkopības nozarē.

2. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt cūku ganāmpulka īpašnieks, kam ganāmpulks ir reģistrēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un regulāri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegta informācija VCIDAC par cūku kustību ganāmpulkā, un iesniegts pieteikums saskaņā ar 2003.gada 13.marta Zemkopības ministrijas rīkojumu Nr.57 “Par lauksaimniecības nozaru stabilizāciju”.

3. Lauku atbalsta dienestam izmaksāt subsīdijas dzīvnieku ganāmpulka īpašniekiem atbilstoši iesniegtajiem pieteikumiem proporcionāli pieteiktajam dzīvnieku skaitam.

4. Lauku atbalsta dienests pretendentam nepiemēro vispārējās subsīdiju saņemšanas prasības.

 

II. Piensaimniecības nozares stabilizācija

Piensaimniecības nozares stabilizācijai tiek piešķirts finansējums Ls 2 500 000 apmērā saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu.

 

III. Cukura nozares stabilizācija

Cukura cenas daļējai segšanai tiek piešķirts finansējums Ls 1 290 000 apmērā saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu.

 

IV. Liellopu gaļas ražošanas stabilizācija

1. Subsīdiju mērķis ir kompensēt 2002.gada radītos zaudējumus liellopu gaļas ražošanas nozarē.

2. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt liellopu ganāmpulka īpašnieks, kuram Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrēts ganāmpulks un veikta dzīvnieku individuālā apzīmēšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un iesniegts pieteikums saskaņā ar 2003.gada 13.marta Zemkopības ministrijas rīkojumu Nr.57 “Par lauksaimniecības nozaru stabilizāciju”.

3. Lauku atbalsta dienestam izmaksāt subsīdijas dzīvnieku ganāmpulka īpašniekiem atbilstoši iesniegtajiem pieteikumiem proporcionāli pieteiktajam dzīvnieku skaitam.

4. Lauku atbalsta dienests pretendentam nepiemēro vispārējās subsīdiju saņemšanas prasības.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērzia