Ar Latviju kā pilntiesīgu partneri

Vakar Rīgā uzturējās Eiropas Savienības prezidējošās valsts – Grieķijas Republikas – premjerministrs Konstantins Simitis

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 7.maijā, Rīgā: Grieķijas premjerministrs Konstantins Simitis un Latvijas Ministru prezidents Einars Repše

Vakar, 7.maijā, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Grieķijas premjerministru Konstantinu Simiti, kurš apmeklēja Latviju kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts vadītājs.

K.Simita vizītes mērķis bija pārrunāt ar E.Repši jūnijā Grieķijā, Salonikos, paredzētā ES Padomes sammita darba kārtības jautājumus – ne tikai informēt Latvijas Ministru prezidentu par gaidāmo pasākumu, bet arī noskaidrot Latvijas kā nākamās ES dalībvalsts viedokli visos dienas kārtībā paredzētajos jautājumos. Šī vizīte atspoguļo Latvijas jauno statusu pēc ES pievienošanās līguma parakstīšanas šā gada 16.aprīlī Atēnās – Latvija tiek uzlūkota kā līdzvērtīga partnere ES.

Vairāk nekā stundu garajā sarunā pārrunāti Saloniku ES Padomes sēdes darba kārtības svarīgākie jautājumi: ES Konventa noslēgums, Starpvaldību konferences sasaukšanas, sastāva, norises un nobeiguma jautājumi. Prezidentūra piedāvā uzsākt Starpvaldību konferences darbu šā gada oktobra beigās vai novembra sākumā, kas ir pilnīgi pieņemami Latvijai. Latvija atbalstīja ideju par rotējošās prezidentūras principa saglabāšanu Eiropas Savienības funkcionēšanas modelī, kas simbolizē valstu vienlīdzību un svarīgo lomu ES. Latvijas interesēs ir arī Eiropas Savienības ārējo attiecību pārstāvja – Komisijas viceprezidenta posteņa — izveidošana. E.Repše uzsvēra, ka Latvija iestājas par ES kā nacionālu valstu savienību, kas savstarpēji respektē atšķirīgās kultūras un valodas. Ministru prezidents atzina, ka ar nākotnes reformām jāpanāk, lai ES kļūtu pilsoņiem tuvāka un saprotamāka, lai ES institūciju loma un vara būtu izlīdzsvarota un saglabātos visu dalībvalstu vienlīdzības princips.

Latvijai ir svarīgs arī ES Padomē apspriešanai plānotais jautājums par cīņu pret nelegālo imigrāciju – Latvija atbalsta priekšlikumu, ka nelegālās imigrācijas jautājumi jārisina kopīgiem spēkiem un ar kopīgu ES finansējumu.

Būtisks jautājums, kuru paredzēts apspriest gaidāmajā ES sammitā jūnijā, ir ES kopējās ārējās un drošības politikas tālākā attīstība un transatlantisko attiecību attīstība.

Sarunas gaitā pārrunāts arī ES viedoklis par Irākas atjaunošanu – ES līdz ar ASV un pārējiem sabiedrotajiem ir gatava līdzdalībai valsts atjaunošanas darbos.

K.Simitis uzklausīja Latvijas viedokli par visiem pārrunātajiem jautājumiem un pauda pārliecību, ka tas palīdzēs viņam kā ES prezidentūras vadītājam sekmīgi sagatavot ES valstu vadītāju sanāksmi.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 7.maijā: Latvijas Ministru prezidenta Einara Repšes un Grieķijas premjerministra Konstantina Simita vadīto delegāciju sarunās

Vakar, 7. maijā, tūlīt pēc Latvijas Ministru prezidenta Einara Repšes un Grieķijas premjerministra Konstantina Simita sarunas notika abu valdību vadītāju preses konference.

Pirmais uzrunājot žurnālistus, mūsu valdības vadītājs uzsvēra, ka Konstantins Simitis Latvijā ieradies kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pārstāvis. Einars Repše uzsvēra divus aspektus, ko apliecina K. Simita vizīte: “Vispirms jau tā ir ES demokrātiskā būtība, kad katra valsts tiek uzklausīta un katrai valstij rotējošās prezidentūras ietvaros pastāv iespēja kļūt par ES prezidējošo valsti. Otrkārt, šī vizīte skaidri parāda, ka kopš 16. aprīļa, kad Atēnās, Grieķijā, arī Latvija parakstīja ES Pievienošanās līgumu, mēs jau piedalāmies Eiropas nākotnes un Eiropas politikas veidošanā.” Ministru prezidents par simbolisku nosauca faktu, ka Konstantins Simitis Latvijā ieradies tieši mūsu Eiropas nedēļas laikā – “nedēļā, kad sākam gatavošanos 20. septembra referendumam par pievienošanos ES”. Latvijas valdības vadītājs arī aicināja žurnālistus izmantot iespēju uzzināt no K. Simita par Grieķijas straujo uzplaukumu divdesmit divos gados, kopš šī valsts iestājusies ES.

Grieķijas premjerministrs savu uzrunu sāka ar apsveikumu Latvijai par straujo virzību uz ES. “Tas nebija viegls uzdevums. Tāpēc ir valstis, kas drīz kļūs ES dalībvalstis, un ir valstis, kas vēl nav izpildījušas Kopenhāgenas kritērijus. Mana ierašanās jūsu valstī saistīta ar ES galotņu apspriedi jūnijā Salonikos, kur tiks apspriesta ES turpmākā attīstība”, teica K.Simitis. Viņš uzsvēra, ka Saloniku apspriedē notiks detalizēta informācijas apmaiņa attiecībā uz ES konstitūciju. Galvenais apspriedes temats būs procedūra, kā pieņemt galīgo lēmumu par ES konstitūciju. Tiks pārrunātas nelegālās migrācijas, Rietumbalkānu, Irākas, Tuvo Austrumu un citas problēmas, kā arī Eiropas kopējā drošības politika un ASV prezidenta Džordža Buša un ES augstāko amatpersonu tikšanās, kas paredzēta jūnijā.

“Mums ar premjerministru Repši bija ļoti draudzīga un auglīga saruna, kurā es uzzināju jūsu viedokli šajos jautājumos. Tagad es ar šo viedokli varēšu iepazīstināt citas valstis, ko apmeklēšu, kā arī ES galotņu apspriedi Salonikos,” teica Grieķijas premjerministrs.

“LV” jautājums abiem premjerministriem:

Foto:Juris Krūmiņš Otrdien, 6.maijā, Rīgas pilī: Grieķijas premjerministra Konstantina Simita un Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas tikšanās reizē	Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Trešdien, 7.maijā, valdības ēkā: Grieķijas premjerministra Konstantina Simita un Latvijas Ministru prezidenta Einara Repšes sarunu laikā

— Kādu jūs iztēlojaties ES un ASV attiecību modeli pēc ES paplašināšanas, kas būs saistīta ar kvantitatīvām un kvalitatīvām šīs organizācijas izmaiņām?

K. Simitis: — Vispirms es gribu uzsvērt, ka ES jau tagad ar ASV ir labas attiecības dažādās jomās. Jā, ir arī viedokļu atšķirības, taču tās pastāv allaž. Viedokļu atšķirība ir jāpārvar, un to mēs darām konstruktīvu sarunu ceļā. Arī jūnijā notiks ES un ASV vadītāju sarunas. Runājot par viedokļu atšķirību dažās jomās, es gribētu minēt divus piemērus. Viena šāda joma ir tirdzniecība, jo ASV uzņēmumi mēdz savu produkciju Eiropā pārdot par dempinga cenām. Otra joma ir iedzīvotāju personīgās dzīves datu aizsardzība, jo ir gadījumi, kad ASV par Eiropas valstu pilsoņiem pieprasa informāciju, kas atbilstoši Eiropas valstu nacionālajai un ES likumdošanai nebūtu izpaužama. Taču jārisina arī citi jautājumi: kā ES redz ASV un kā ASV redz ES. Tas ir jautājums par prioritātēm. Vai ES prioritāte ir attiecības ar ASV? Jo pastāv arī otrs variants, ka Eiropas prioritāte būtu kopīgā drošības politika. Autonoma, droša Eiropa, kam ir labas attiecības ar ASV. Būtisks ir arī jautājums par NATO. Dažas valstis uzskata, ka lielāko daļu drošības centienu eiropiešiem vajadzētu ieguldīt NATO. Ir arī otrs viedoklis — ka NATO saglabājama, taču galvenie centieni veltījami pašiem savai Eiropas drošības politikai. Šie jautājumi ir rūpīgi jāizspriež. Mēs šos sarežģītos jautājumus apspriedīsim arī ar jūsu premjerministru. Tie tiks apspriesti arī Salonikos, taču Salonikos šie jautājumi vēl netiks atrisināti pilnībā. Tie tiešām ir ļoti sarežģīti jautājumi, par ko būs jārunā arī turpmāk.

E. Repše: — Mūsu attiecības ar ASV joprojām ir draudzīgas neatkarīgi no ES procesiem, jo tie viens otru netraucē. Nav nekāda iemesla, lai attiecības, kādas mums ir ar ASV, būtiski mainītos Eiropas kontekstā. Protams, ja Eiropa vienosies par kopīgu drošības politiku un ārpolitiku, tad mēs būsim piedalījušies šīs politikas veidošanā un piedalīsimies arī šīs vienotās politikas pildīšanā. Visi konkrētie jautājumi, kurus jau minēja Simita kungs, var tikt izdiskutēti, un katrā atsevišķā jautājumā var tikt pieņemts konkrēts lēmums. Bet tas mums nekādā ziņā netraucēs saglabāt ar ASV labās attiecības, kādas tās mums vienmēr ir bijušas.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors