Lai apzināmies savu Neatkarību

Atceroties 4.maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanu pulcējās Jelgavas vēstures skolotāji un vidusskolēni

Lai atcerētos ar Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu saistītos notikumus, Jelgavā, Spīdolas ģimnāzijā, uz semināru un kārtējo tikšanos bija ieradušies vairāki bijušie Latvijas Republikas Augstākās padomes (AP) ievēlēti deputāti, kas tika ievēlēti no Latvijas Tautas frontes.

Bija ieradušies ap pussimt Jelgavas vidusskolēnu un skolotāju, lai noklausītos Jāņa Freimaņa, Inta Cālīša un Gunāra Preinberga referātus. Ints Cālītis runāja par disidentu kustību bijušajā Padomju Savienībā. Jānis Freimanis analizēja vēsturiski politisko situāciju, kādā tapa 4. maija Neatkarības deklarācija, kā arī sniedza šī notikuma mūsdienu vērtējumu. Gunārs Preinbergs pastāstīja par AP deputātu kluba darbību. Jaunieši varēja noskatīties dokumentālo filmu “1990. gada maijs”, ko Saeima pirms trim gadiem uzdāvināja bijušajiem AP deputātiem, atzīmējot Neatkarības deklarācijas desmit gadu jubileju. Bija iespēja iepazīties ar Latvijas okupācijas muzeja, LTF muzeja un Barikāžu muzeja darbiniekiem. Viņi pastāstīja par savu muzeju darbību un piedāvājumiem, ko var izmantot skolēni un skolotāji, apmeklējot šos muzejus. Skolotāji saņēma arī labi sagatavotus metodiskos materiālus, ko skolās varēs izmantot, mācot 20. gadsimta vēsturi. Skolotāji augstu novērtēja deputātu kluba speciāli vēstures skolotājiem sagatavoto grāmatu “Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. 1990. gada 4. maijs”, kuru semināra dalībnieki saņēma lietošanai skolās. Visas Jelgavas skolu bibliotēkas saņēma arī dāvinājumu no Barikāžu fonda priekšsēža Renāra Zaļā — grāmatu “Barikādes — Latvijas mīlestības grāmata”.

Tikšanās dalībnieki apliecināja, ka skolotāji labprāt izmanto iespēju vēstures apzināšanas un mācīšanas procesā iesaistīt vēstures notikumu dalībniekus. Šī bija auglīga tikšanās: interesants bijušo deputātu stāstījums un ieinteresēti klausītāji. Deputātu klubs dara svētīgu darbu, tiekoties ar jaunatni, mācot labāk izprast Latvijas vēstures notikumus.

Andris Tomašūns, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktors