Valsts prezidente:

Par valsts un mazākumtautību valodu skolā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 7. maijā, apmeklēja Rīgas 75.vidusskolu un tikās ar skolas vadību, skolēniem un vecāku padomes pārstāvjiem.

Prezidente apmeklējuma laikā uzsvēra, ka 2004.gada izglītības reformas mērķis ir panākt izglītotu, integrētu jaunatni, kurai nebūtu šķēršļu sacensties, iegūstot augstāko izglītību Latvijā un sekmīgi konkurējot darba tirgū. “Es gribētu, lai ikviens jaunietis apzinās, ka Latvija ir atvērta, demokrātiska valsts, es gribētu, lai jebkuram jaunietim ir iespējas dienās iegūt jebkuru amatu. Es vēlos arī uzsvērt, ka Latvija ir bagāta un lepna ar to, ka šeit var mācīties arī astoņās mazākumtautību valodās, jo mēs vēlamies, lai etniskās kultūras un valodas arī turpmāk tiktu apgūtas,” skolēniem sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Prezidente, atbildot uz jauniešu jautājumiem, uzsvēra, ka reformas būtība ir dot visiem vienādas tiesības realizēt sevi dzīvē, būt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, kas spēj iekļauties vidē un “kam nevienas durvis nav aizslēgtas”.

Uzrunājot 10.–12.klašu skolēnus, pedagogus un vecāku pārstāvjus, prezidente sacīja, ka valstij ir dubults pienākums – panākt skolēnos augsta līmeņa kompetenci latviešu valodā, vienlaikus turpinot tās mazākumtautību tradīcijas, kas nākušas no paaudzes uz paaudzi, dodot iespēju iedzīvotājiem saglabāt savu kultūras un etnisko mantojumu. “Tas ir iespējams, tas ir labas gribas jautājums,” sacīja Valsts prezidente.

Skolas direktore atzina, ka jāturpina risināt jautājumu par to, lai ar 2004.gada pāreju vidusskolu 10.klasēs uz mācībām 60% apjomā latviešu valodā būtu sagatavoti arī eksakto mācību priekšmetu skolotāji.

V.Vīķe-Freiberga skolēniem skaidroja, ka izglītības reforma paredz 60% priekšmetu apguvi latviski un 40% mazākumtautību valodā, atvēlot skolai zināmas tiesības izvēlēties, kurus priekšmetus mācīt valsts valodā. Līdz ar to priekšmetus, kurus apgūt latviski varētu būt grūti, piemēram, matemātiku, skolā varētu mācīt mazākumtautību valodā. Vienlaikus prezidente atzina, ka nebūtu labi, ja skola latviešu valodā mācītu tikai darbmācību vai dziedāšanu, jo ir jādomā par kompromisu, par to, kā jaunietis spēs augstākajās mācību iestādēs konkurēt ar citiem arī eksaktajās jomās.

V.Vīķe-Freiberga atzinīgi vērtēja skolas vadības pragmatisko attieksmi pret skolas izaugsmes iespējām un reformas īstenošanu, kā arī slavēja to, ka skolai rūp sava nākotne. “Skola pati ir maza valsts, kurai jāveido sava vide un kultūra, un to veido skolas vadība, bērni un viņu vecāki,” žurnālistiem pēc skolas apmeklējuma sacīja prezidente.

Sarunā ar skolas direktori Ludmilu Kašinu prezidente apspriedās arī par skolu būtisko lomu, integrējot dažādu sociālo slāņu bērnus, un bija gandarīta par 75.vidusskolas centieniem bērniem garantēt brīvā laika pavadīšanas iespējas, sporta un kultūras nodarbības, lai neradītu starp bērniem atstumtību tikai vecāku atšķirīgā sociālā nodrošinājuma dēļ.

Valsts prezidenta preses dienests