Par ziņu aiz ziņas, par domu aiz domas

* Šveices vēstnieks Latvijā Villijs Holds: “...naturalizācijas procedūra salīdzinājumā ar Eiropas un pasaules standartiem Latvijā ir ļoti demokrātiska. Tā kā, ja cilvēks negrib pieņemt pilsonību, lai nepieņem. Atbildība par to jāuzņemas katram pašam nevis valstij.”

Pēc “ČAS”

* Neviens no mums nevar būt drošs, ka tieši viņa uzņēmums nekļūst par kārtējo šķērsli, lai kāds no ierēdņiem kļūtu bagātāks. Droši mūsu valstī var justies tikai tie, kam ir savi lobiji attiecīgajās valsts iestādēs.

Pēc “KAPITĀLA”

* Ja ticēt deklarācijām, vislabāk atalgotā valsts struktūras vadītāja Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova ikmēneša ieņēmumi pieckārt pārsniedz Valsts prezidentes darba atalgojumu.

Pēc “DIENAS”

* Franču uzņēmējs Žans Mišels Galopēns: “Šeit ir tāda dzīves kvalitāte, kādas nav citur: esam tālu no stresa, cilvēki ir ļoti patīkami, joprojām spēkā ir tās vērtības, kas vismaz man šķiet svarīgas, – draudzība un dotais vārds. Pie mums, Rietumos, tas krietni vien ir zudis. Šeit ir patīkama vide: tiek aizsargāta daba, Rīga ir ļoti skaista pilsēta, kas varbūt ilgstoši ir bijusi neaprūpēta, taču tagad atgūst savas krāsas. Ir Sigulda, kurp braukt slēpot, ir jūra divdesmit kilometru attālumā, – visur tā nemaz nav. Esmu palicis šeit un nemaz nedomāju citur doties.”

Pēc “IEVAS”

* ZA akadēmiķis Dr.habil.biol. prof. Indriķis Muižnieks: “Eiropiešiem pret ģenētiski pārveidotu pārtiku ir divējāda attieksme. No vienas puses, tiek uzsvērts iespējamais kaitējums cilvēka veselībai pēc principa, kad tik kas negadās, neko nevar zināt. Taču pārtika, kas piesārņota ar mums ierastajām ķīmiskajām vielām vai iegūta no augiem, kas pārmēsloti ar organisko mēslojumu, var izraisīt vēl nopietnākas saslimšanas. Kopš 1996. gada, kad ģenētiski pārveidotā pārtika ir pārdošanā, tiek pētīta tās ietekme uz cilvēku veselību. Līdz šim nekas ļauns nav atklājies. Televizors vai dators nodara mūsu veselībai daudz lielāku ļaunumu nekā ģenētiski pārveidotas sojas lietošana pārtikā.”

Pēc “LAUKU AVĪZES”

* Baltijā lielākā keramisko būvmateriālu ražotāja AS “Lode” šogad ienāk tirgū ar klinkeru (būvmateriāls, ko iegūst, mālu apdedzinot līdz tā saķepšanai – “LV”). Šogad uzņēmumā plāno saražot 200 000 klinkera bruģakmeņu. Līdz šim tie tika ievesti no Vācijas, taču Konventa sētā, “Lido” kompleksā un pat Vācijas vēstniecības rekonstrukcijā jau pielietoti “Lodes” bruģakmeņi. Mēģinājumi Latvijā sākt ražot klinkeru bijuši jau pirmās brīvvalsts laikā.

Pēc “DIENAS BIZNESA”

*  Ekonomists Gundars Ķeniņš–Kings: “Eiropas Savienībā vislabākās iespējas būs uzņēmumiem, kas izveidos stratēģiski spēcīgas attiecības ar augstskolām un pētniecības institūtiem. Latvijas apstākļos privātie un sabiedriskie ieguldījumi intelektuālās spējās ir visizdevīgākie.”

Pēc “BRĪVĀS LATVIJAS”

* Daugavpils domes priekšsēdētājs Ivars Ščinčs: “Nevajag uzskatīt Daugavpili par sarkanu pilsētu! Te dzīvo pavisam normāli, kārtīgi cilvēki. Mums ir jāieņem tā vieta Latvijas kartē, kuru daba un Dievs mums ir atvēlējis, jo esam tranzītceļu krustpunktā. Jā, esam daudznacionāla pilsēta, bet tas nebūt mums netraucē dzīvot draudzīgi.”

Pēc “DIENAS”

*  Imants Ziedonis: “Nekad neesmu lasījis savus dzejoļus, lai nesabojātos. Jo var kļūt iedomīgs.”

Pēc “KAS NOTIEK?”

* Viens no lielākajiem atsperu un amortizācijas iekārtu ražotājiem Eiropā – zviedru uzņēmums “Lesjöfors” plāno Liepājā ierīkot savu ražotni, kurā tiks ieguldīti 200 000–345 000 latu.

Pēc “DIENAS BIZNESA”

*  Daugavpils Daudznāciju kultūras centra direktors Dr.philol. Arturs Priedītis paziņojis par atteikšanos no Latvijas pavalstniecības un lūdzis politisko patvērumu Krievijā. Darbonis bijis sašutis, ka krievu skolās piespiedu kārtā ievieš latviešu valodas mācīšanu un ka ārvalstu pilsoņiem aizliegts piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šo faktu ar sev raksturīgo ļauno prieku nekavējās izmantot avīze “Vesti segodnja”, publicēdama rakstu “Pirmais disidents”. Savās atsauksmēs uz to daugavpilieši raksta, ka Priedītim bijis visparastākais kašķis mīļās naudiņas dēļ un ka viņam sariebis vietējais laikraksts “Naša gazeta”. Viņš savas personīgās problēmas sajaucis ar sabiedrības problēmām. Izraēlas publicista, kādreizējā rīdzinieka Franka Gordona komentārs šajā sakarā: “Arturs Priedītis Krievijas mežmalā nostājies blakus Viktoram Alksnim.”

Pēc “LAIKA”

*  Pašapziņa ir izdzīvošanas stratēģiskā rezerve gan vienam cilvēkam, gan visai tautai. Tās labā apzināti un neapzināti kultivējam cilvēces lielāko cietēju kultu. Šo bārabērnu un varmācīgi zaudētās nevainības mazohistisko cildinājumu, kad pasaules dižāko upurjēru statusu latviešiem atņēmuši ebreji, jo viņiem ir vienkārši labāks PR. Uztveres stereotipi kalpo kā droša aizsargbarjera kolektīvajās bailēs no nākotnes. Latvietis pamatoti jūtas aizskarts, ja pasaulē viņu dažkārt vērtē kā no koka nokāpušu pirmcilvēku, kam sēņu garša uz lūpām, “žīdu šāvēja” azarts jutekļos, nu arī vaņku balalaika rokās. Viņa atbilde šai muļķību karā ir simetriska. Mīts pret mītu, aizspriedums pret aizspriedumu. Tagad radikālas rīcības programma pilnas laimes sasniegšanai paģēr vienlaidu nelatviešu deportācijas maksimumu vai “bijušo biedru un jauno kungu” salaupīto labumu taisnīgas sadales minimumu. Cita vidū aktualizējas iespējamā moru un šķībaču invāzija Daugavas krastos, kad svešu civilizāciju bērni apdraudēs laikmetu griežos nosargāto latviskumu. Taču būsim atklāti – pēdējās desmitgades lielākās ļaunprātības pastrādājuši un visbezkaunīgāk melojuši tautieši ar ideālām biogrāfijām un īstu letiņu famīlijām.

Pēc “KAS NOTIEK?”

* Telezvaigzne Baiba Sipeniece: “Laime ir tāds mazs mazītiņš mirklītis, un cilvēkam vajag prast to noķert un izbaudīt. Un turklāt vēl pazīt, ka tā ir laime. Ir cilvēki, kas nodzīvo visu mūžu un tā arī nekad nejūtas laimīgi, jo ar viņiem nav noticis nekas no tā, ko viņi uzskata par laimi. Viņi ir izlasījuši grāmatā, ka laime ir tad, ja nomirst onkulis un atstāj mantojumā miljonu.”

Pēc “SANTAS”

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.