Par darāmo muitas prestiža labā

Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols:

Kādas prioritātes esat sev izvirzījis, stājoties muitas vadītāja amatā?

Pirmām kārtām man nāksies atrisināt tos jautājumus, kurus ir sākts risināt. Vispirms jau ir runa par muitas maksājumu jautājumu. Nav noslēpums, ka manam priekštecim tika pārmesta tieši muitas maksājumu sistēmas nesakārtotība. Turklāt šo problēmu ir jāpaspēj atrisināt līdz nākamā gada 1. maijam, jo šo termiņu ir noteikusi Eiropas Savienība. Ja mēs nespēsim iekasēt pašu maksājumus, kas ietilpst ES budžetā un kas ir centralizēti jāuzskaita, tad mēs no ES saņemsim pamatīgas soda sankcijas finansiālā izteiksmē. Jārisina arī citi jautājumi, kas saistīti ar ES integrēto tarifu. Šai sistēmai arī Latvijā noteiktā laikā ir jādarbojas perfekti. Šai jomā gan stāvoklis muitā ir mazliet labāks, jo šā projekta realizācijā ir iesaistīti diezgan profesionāli cilvēki. Jāsakārto arī informācijas tehnoloģiju sistēmas, lai tās būtu atbilstošas ES vajadzībām. Skaidrs, ka muitas rīcībā šodien nav pietiekami jaudīgas datu bāzes, nav pietiekami aprīkotas darba vietas. Šobrīd muita nav pilnībā gatava Latvijas iestājai ES. Nebūt nevar teikt, ka šī sagatavotība ir nulles līmenī, jo izdarīts ir ļoti daudz, taču arī vēl darāmā apjoms ir visai iespaidīgs.

Tāpat jāpanāk, ka muitai ir tiesības apturēt transporta līdzekļus visā Latvijā, nevis tikai robežkontroles punktā. Šobrīd bieži vien rodas situācija, kad muitas mobilā vienība izseko kādu aizdomīgu transporta līdzekli, bet ar to tad arī muitnieku darbs aprobežojas, jo viņiem nav tiesību to aizturēt. Grūti pateikt, pie kādiem secinājumiem es vēl nonākšu, kad būšu iepazinies ar muitas darbu, bet iespējams, ka tiks veikta gan dažādu uzdevumu pārdale, gan kadru maiņa, gan arī papildu resursu piesaiste. Katrā ziņā darba lauks ir ļoti plašs.

Kādas, jūsuprāt, ir būtiskākās problēmas saistībā ar austrumu robežu?

Redziet, piemēram, Terehovas robežpunkts ir aprīkots tuvu tām prasībām, kādas mums ir uzstādījusi ES – tur ir gan elektroniskie svari, gan dažādas citas nepieciešamās iekārtas. Taču ir pietiekami daudz tādu kontrolpunktu, kur šāda aprīkojuma nav. Svarīgi arī, lai muita nepazaudētu labus, profesionāli strādājošus cilvēkus. Tajā pašā laikā nav arī noslēpums, ka, tāpat kā citās struktūrās, muitā ir arī blēži. Vienkārši ir jāveic pasākumi, lai no šādiem blēžiem tiktu vaļā.

Runājot par šiem blēžiem, Latvijā populārs ir kļuvis apzīmējums “klasisks muitnieks ar klasisku muitnieka māju”. Kā esat iecerējis cīnīties ar korupciju muitā?

Es nedomāju, ka visi cilvēki, kas strādā muitā, ir blēži. Tajā pašā laikā mums, skatoties uz šīm “muitnieku mājām”, ir jāizskaitļo, kuri ir tie muitas darbinieki, kas nodarbojas ar nelikumīgām darbībām. Katrā ziņā nebūs tā, ka es būšu muitas direktors, kurš piesegs tos, kuriem ir skaistās mājas. Tā nebūs! Ir jāparāda, ka muita tiek tīrīta no iekšpuses.

Bet kādus pasākumus jūs plānojat, lai nākotnē nepieļautu tik vērienīgu korupciju muitā?

Muitniekiem vajag kārtīgu algu. Nevar būt tā, kā ir šobrīd, kad muitnieka alga tiek uzskatīta par palielinātu, jo tā ir pieaugusi no 120 līdz 150 latiem “uz papīra”. Cik muitnieks saņem reāli, vai ar tādu naudu var paēdināt ģimeni?! Šīs algas ir objektīvs apstāklis, kas pamudina muitniekus “ņemt”. Muitniekiem ir arī nepieciešams noteikt precīzas instrukcijas, lai viņi zina, ko drīkst darīt, ko – ne. Es pieļauju, ka pašreizējie muitnieku darba apraksti ir nepietiekami detalizēti.

Kas, jūsuprāt, ir tie muitas darba aspekti, ko būtu nepieciešams mainīt, lai palīdzētu uzņēmējiem? Kādi muitas darba aspekti traucē strādāt uzņēmējiem?

Galvenā uzņēmēju problēma, manuprāt, ir pārāk lielā muitas darba birokratizācija. Domāju, ka varētu pazemināt, atvieglot dažādu lēmumu pieņemšanas līmeni, lai uzņēmējam nevajadzētu veikt bezgalīgas saskaņošanas un tamlīdzīgas procedūras. Ir nepieciešams izveidot sistēmu, kad par vienas konkrētas operācijas veikšanu ir atbildīga viena amatpersona, kas patstāvīgi pieņemtu lēmumus. Pretējā gadījumā uz katru dokumentu šobrīd ir daudzas vīzas, un nav skaidrs, kas ir atbildīgs par attiecīgā dokumenta izsniegšanu – tas, kurš sagatavoja, vai tas, kurš parakstīja, vai arī tas, kurš vīzēja.

Kādu redzat risinājumu šajā jomā?

Runa ir gan par administratīviem lēmumiem, ko izdod VID ģenerāldirektors, gan par dažādiem lēmumiem, ko izdod katra muitas struktūra. Manuprāt, ir pietiekami precīzi jānosaka, kādos gadījumos muitniekam ir jāpieņem deklarācija un prece jālaiž caur robežkontroles punktu, bet kādos tā jānoraida. Piemēram, pietiekami populārs krāpšanās veids ir saistībā ar muitas vērtības noteikšanu. Muitniekam būtu jāzina, kādos gadījumos viņš var uzskatīt, ka šī muitas vērtība ir uzrādīta godīgi, kādos ne. Birokratizācijas atvieglošana gan padarītu efektīvāku muitas darbu, gan arī atvieglotu uzņēmēju dzīvi.

Bieži vien muita uz vienu vai otru notikumu reaģē pēc post factum principa – skaidro to, kas sen kā jau ir noticis. Tā nedrīkst būt. Muitai ir jābūt savam preses dienestam, kas laikus informētu presi par muitā notiekošo. Tas uzlabotu arī muitas prestižu, jo pretējā gadījumā šodien visi runā par muitnieku mājām, par kontrabandu, bet pēdējā laikā nav bijis informācijas par to, ko muita ir izdarījusi labu. Kam tad ir jāizplata šīs labās ziņas? Tikai pašiem muitniekiem.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Vaivara intervijas “Ir jāparāda, ka muita tiek tīrīta no iekšpuses”